Tas nu ir fakts - vasara tūliņ būs beigusies. Attiecīgi mainīsies arī bildējamie objekti - tauriņi un spāres drīz beigs lidot. Vēl gan līdz kādam septembra vidum tos varēs manīt, taču visdrīzāk, ka neko jaunu šajās frontēs vairs nenobildēšu. Šodien gan vēl paveicās - nobildēju dienvidu dižspāri (
Aeshna mixta), ko gan biju iepriekš bildējis - atšķirama pēc salīdzinoši mazā izmēra, uz vēdera otrā posma zīmējums, kas atgādina golfa bumbiņas paliknīti (tie štrunti uz kā uzliek bumbiņu pirms sitiena), dzeltenas svītras uz sāniem u.c. pazīmes. Līdz ar to, šogad esmu nobildējis visas spāru sugas, kas man jau bija 'spāru arhīvā'. Kopā sanāk 38 spāru sugas - tātad līdz izvirzītajam mērķim 40 sugām nedaudz pietrūkst... Un cerības nu ir pavisam mazas, ka izdosies kaut kur atrast divas vēl neredzētas sugas. Nu neko darīt. Atskatoties gan jāsaka, ka divas trūkstošās sugas šogad kaut kur bija gan - agro dižspāri redzēju un vienreiz gandrīz nobildēju, bet rudo dižspāri atradu sabrauktu ceļa malā. Tā ka uzstādītais mērķis teorētiski bija izpildāms. Neko darīt - vismaz spāres pa šo gadu būšu daudz maz iepazinis :)
Viena no šīs vasaras mīklām ir pļavas dzelteņi (
Colias hyale) - vai arī pareizāk būtu jāsaka, ka tā ir pagājušās vasaras mīkla. Jo šogad es tos redzu ļoti ļoti daudz, bet pagājušogad neredzēju nevienu, lai arī tāpat kā šogad diezgan stipri koncentrējos uz dažādu tauriņu bildēšanu. Tiešām mistiski un pagaidām nerodu tam izskaidrojumu, jo tauriņš ir visai parasts (tātad ar šīs vasaras karstumu nevarētu būt saistība).
Ko tad lai tagad uz rudens pusi fotogrāfē? Viens no variantiem ir zirnekļi - gan tāpēc, ka tagad ir grāmata pēc kuras var mēģināt tos noteikt, gan tāpēc, ka daļa no tiem ir aktīvi arī rudenī. Piemēram, krusta jeb riteņzirnekļi (nosaukumi pēc to muguras zīmējuma un zirnekļa tīkla veida), kurus var viegli sameklēt + tie ir pietiekami lieli un samērā viegli nosakāmi. Tā, piemēram, šī seja pieder krusta zirneklim
Araneus quadratus. Šodien arī otro reizi dzīvē redzēju iepriekšējā bloga ieraksta varoni - lapseņveida zirnekli :)
Vēl viena lieta, kas, laikam iegriežoties vairāk uz rudens/ziemas pusi, paliks aktuālāka, ir putni. Kaut kā esmu kopš vasaras sākuma visai palaidies šai ziņā un šī gada sarakstam praktiski nekas jauns nav nācis klāt. Jāizmanto rudens migrācijas labumi un tomēr kas jāmēģina sakasīt - septembra sākumā vajadzētu 'paspiest' uz bridējputniem, kas drīz jau ies uz beigām un par cik šovasar neesmu bijis Kolkā, tad attiecīgi neesmu redzējis tur visādus šņibīšus & co, kas tur parasti augustā tusējas. Varbūt izdosies līdz Papei nokļūst - bet tad jau redzēs. Bildē redzamas 16 lielās gauras (
Mergus merganser), ko šodien sastapu Daugavā pie Ogres. Mani ieraugot tās protams ņēma pleznas pār pleciem.
Tas nu ir fakts - vasara tūliņ būs beigusies. Attiecīgi mainīsies arī bildējamie objekti - tauriņi un spāres drīz beigs lidot. Vēl gan līdz kādam septembra vidum tos varēs manīt, taču visdrīzāk, ka neko jaunu šajās frontēs vairs nenobildēšu. Šodien gan vēl paveicās - nobildēju dienvidu dižspāri (Aeshna mixta), ko gan biju iepriekš bildējis - atšķirama pēc salīdzinoši mazā izmēra, uz vēdera otrā posma zīmējums, kas atgādina golfa bumbiņas paliknīti (tie štrunti uz kā uzliek bumbiņu pirms sitiena), dzeltenas svītras uz sāniem u.c. pazīmes. Līdz ar to, šogad esmu nobildējis visas spāru sugas, kas man jau bija 'spāru arhīvā'. Kopā sanāk 38 spāru sugas - tātad līdz izvirzītajam mērķim 40 sugām nedaudz pietrūkst... Un cerības nu ir pavisam mazas, ka izdosies kaut kur atrast divas vēl neredzētas sugas. Nu neko darīt. Atskatoties gan jāsaka, ka divas trūkstošās sugas šogad kaut kur bija gan - agro dižspāri redzēju un vienreiz gandrīz nobildēju, bet rudo dižspāri atradu sabrauktu ceļa malā. Tā ka uzstādītais mērķis teorētiski bija izpildāms. Neko darīt - vismaz spāres pa šo gadu būšu daudz maz iepazinis :)
Viena no šīs vasaras mīklām ir pļavas dzelteņi (Colias hyale) - vai arī pareizāk būtu jāsaka, ka tā ir pagājušās vasaras mīkla. Jo šogad es tos redzu ļoti ļoti daudz, bet pagājušogad neredzēju nevienu, lai arī tāpat kā šogad diezgan stipri koncentrējos uz dažādu tauriņu bildēšanu. Tiešām mistiski un pagaidām nerodu tam izskaidrojumu, jo tauriņš ir visai parasts (tātad ar šīs vasaras karstumu nevarētu būt saistība).
Ko tad lai tagad uz rudens pusi fotogrāfē? Viens no variantiem ir zirnekļi - gan tāpēc, ka tagad ir grāmata pēc kuras var mēģināt tos noteikt, gan tāpēc, ka daļa no tiem ir aktīvi arī rudenī. Piemēram, krusta jeb riteņzirnekļi (nosaukumi pēc to muguras zīmējuma un zirnekļa tīkla veida), kurus var viegli sameklēt + tie ir pietiekami lieli un samērā viegli nosakāmi. Tā, piemēram, šī seja pieder krusta zirneklim Araneus quadratus. Šodien arī otro reizi dzīvē redzēju iepriekšējā bloga ieraksta varoni - lapseņveida zirnekli :)
Vēl viena lieta, kas, laikam iegriežoties vairāk uz rudens/ziemas pusi, paliks aktuālāka, ir putni. Kaut kā esmu kopš vasaras sākuma visai palaidies šai ziņā un šī gada sarakstam praktiski nekas jauns nav nācis klāt. Jāizmanto rudens migrācijas labumi un tomēr kas jāmēģina sakasīt - septembra sākumā vajadzētu 'paspiest' uz bridējputniem, kas drīz jau ies uz beigām un par cik šovasar neesmu bijis Kolkā, tad attiecīgi neesmu redzējis tur visādus šņibīšus & co, kas tur parasti augustā tusējas. Varbūt izdosies līdz Papei nokļūst - bet tad jau redzēs. Bildē redzamas 16 lielās gauras (Mergus merganser), ko šodien sastapu Daugavā pie Ogres. Mani ieraugot tās protams ņēma pleznas pār pleciem.
2 komentāri:
Mums mājās bija liels zirneklis, kam mēs likām mušas tīklā, bet, mušām pazūdot, vairs nav manīts. Nes kur tad viņi paliek un ko ēd, kad nav mušu?
Visticamāk, ka pārvācas kaut kur citur, kur ir labāki medību apstākļi - ja bij tāda iespēja, tad izrāpoja kaut kur ārā. Vai varbūt kādā mazāk redzamā mājas stūrī tagad sēž (zem kādas gultas, piemēram). Otrs variants ir, ka ja nu tiešām ilgstoši zirneklis nav dabūjis paēst, tad jau protams var gadīties, ka arī nomirst. Tas tikai dabiski.
Ierakstīt komentāru