otrdiena, 2010. gada 5. oktobris

Ķengarags -> Dārziņi

Dzīvojot Rīgā, tomēr nevarētu sūdzēties, ka šeit nebūtu kur vērot putnus - tā pati Mangaļsalas apkārtne, Daugavgrīvas sala, bet uz otru pusi tuvu arī Dārziņi un Getliņu izgāztuve priekš kaiju mīļotājiem, kā arī protams vēl citas vietas, kas varbūt aktuālas vairāk sezonāli (Jaunmārupes lauki pavasarī, piemēram). Man kā Ķengaraga iemītniekam vistuvāk (20 min ar autobusu) iznāk Dārziņi, ko tad es regulāri apmeklēju. Lielāku aktualitāti gan šī vieta iegūst ziemā, kad tur, neaizsalstošajos pleķīšos, var novērot dažādus interesantus ziemotājus - tad nu janvārī uz Dārziņiem putnu vērotāji brauc strīpām. Vismaz tie, kuri veido janvārī redzēto putnu sarakstu, pavisam noteikti.

Daugava pie Ķengaraga ziemāMans iemīļotākais maršruts uz Dārziņiem ved ar kājām no Ķengaraga - tas parasti nodrošina visai lielu putnu dažādību pat 'tukšajā sezonā' - ziemā. Biju ieplānojis iziet šo maršrutu Putnu dienu ietvaros, bet sekmīgi aizgulējos. Tad nu saņēmos un izgāju šorīt. Un atkal par putnu dažādību un daudzumu sūdzēties nevarēja - kopā 59 sugas. Protams visas pie mums parastas. Lielas cerības kaut ko jaunu ieraudzīt gan neloloju, bet tādā foršā dienā labāk taču ir pastaigāties nevis sēdēt mājās. Interesantākais, ko manīju, laikam bija gaišais ķauķis, kam tāds samērā vēls novērojums rudenī.

Tā staigājot, sāku pie sevis domāt - cik tad es vispār sugas šajā maršrutā (aptuveni: Ķengarags -> Rumbulas mazdārziņi -> Dārziņi -> Dārziņu atteka) esmu redzējis. Izdomāju pēc atmiņas saskaitīt - un sanāca 120 sugas. Tas nav ne tuvu maksimums, tāpēc varētu būt interesanti nākotnē šo sarakstu papildināt. Lai nebūtu tik garlaicīgs saraksts, iemetu ar pa kādai bildītei ar šajā maršrutā bildētiem putniņiem:
P.S. [23.XII.2012] - Par cik šo maršrutu esmu turpinājis regulāri pieskatīt arī divos nākamajos gados pēc publicēšanas (2012. izdevies īpaši bagātīgs), izdomāju nedaudz atsvaidzināt šo ierakstu. Pievienoju karti ar precīzi atzīmētām 'spēles laukuma' robežām - tas ietver 3 Rīgas mikrorajonus (Ķengarags, Rumbula, Dārziņi - pēdējie divi tikai A6 šosejai Daugavas pusē) + Daugavu (redzamības robežās), Dārziņu atteku un Zirņu salu, kas formāli atrodas ārpus Rīgas robežām. Kopējā platība pēc maniem aprēķiniem ir ~13km2. Lai arī šo robežu tuvumā ir arī Getliņu izgāztuve, Doles sala (ar Sauso Daugavu) un Rīgas HES ūdenskrātuve, kur es arī, protams, iemetu aci putnu vērošanas nolūkā - tomēr tie pagaidām 'oficiāli' paliek ārpus manas izvēlētās teritorijas robežām (beigās gan intereses pēc pieliku tādu provizorisku sarakstu ar papildus sugām, kas ir novērotas šajās vietās), jo tad jau tā teritorija iznāktu diezgan liela, kas būtu mazāk 'interesanti' (mazākā teritorijā konstatēt lielāku sugu skaitu, protams, ir lielāks izaicinājums).

P.P.S. - Jāņem vērā, ka šis ir tikai manis paša redzēto sugu saraksts = tas nav absolūtais šajā maršrutā redzēto sugu saraksts. Bet par cik tāds pagaidām nav šī saraksta mērķis, tad es arī neesmu mēģinājis apkopot citu putnu vērotāju papildus redzētās sugas šajā maršrutā (un tādu nav mazums, jo putnu vērošanas tradīcijas, piemēram, Dārziņu apkārtnē ir visnotaļ senas, kas attiecīgi ir ļāvis tur konstatēt kaudzi sugu, kuras pagaidām man tur vēl nav trāpījušās) [10.XII.2015] - Beidzot tomēr saņēmos un jau šī gada novembrī veicu nelielu citu putnu vērotāju vēsturisko novērojumu apkopojumu. Varbūt neieslīgu pārāk sīkās detaļās un nemēģināju katrai sugai precīzi noskaidrot vai tā ir tikusi novērota tieši mana izvēlētā maršruta sakritības robežās, vai tomēr novērojums ir bijis kaut kur blakus - taču tos, kuriem tas bija zināms, piereģistrēju atsevišķā sarakstā (skatīt beigās). Tātad tas kā neliels špikerītis ar potenciāli reālākajām sugām, kuras varētu būt mans mērķis tuvākajā laikā mēģināt ieraudzīt arī pašam. Par cik vairumam vēsturisko novērojumu, nekontaktējoties personīgi ar novērojumu veicējiem, absolūti precīzas novērošanas vietas noskaidrot nebija iespējams, tad šos novērojumus pieliku vēl vienā atsevišķā sarakstā - otrs papildus potenciāli sastopamo sugu špikerītis, kas gan būtu jāuztver mazliet kritiskā, kā pirmais špikerītis, jo lai arī kāda daļa suga iespējams tiešām ir bijušas konstatētas arī manā novērojumu teritorijā, tomēr vairums ļoti ticams, ka ir tomēr redzētas ārpus tās un to novērošana maršrutā ir krietni vien mazāk ticama. Lai arī kā tur ar šiem vēsturiskajiem novērojumiem nebūtu - ja saskaita visus tos kopā, tad kopējais Ķengaraga - Dārziņu - Doles salas apkārtnē novēroto putnu sugu skaits sasniedz 219 sugas (un ticams, ka pat vēl vairāk, jo droši vien, ka ne pilnīgi visus novērojumus man ir izdevies atrast un apkopot)! Un tas ir jau visai iespaidīgs skaitlis un tīri provizoriski norāda, ka, mazliet intensīvāk piestrādājot, kādu turpmāko 10 gadu laikā man vajadzētu varētu spēt savā Ķengaraga - Dārziņu sarakstā tikt līdz 200 sugu robežai. Uz to tad arī jātēmē!

P.P.P.S.[07.XI.2016] - Dramatiskas pārmaiņas šajā lapā! Jau ilgu laiku biju nobriedis, ka šis saraksts kaut kā ir jāpadara informatīvāks, jo nu pliks saraksts ar dažām bildēm ir savā ziņā garlaicīgs. Pašam šķita, ka te pietrūkst kāda īsa un konspektīva informācija par šeit uzskaitītajām sugām - cik bieži tās manā novērojumu maršrutā var redzēt, kurās sezonās utml. Tāpēc tā ir būtiskākā izmaiņa - katrai sugai tagad klāt būs šāds neliels apraksts (šī teikuma rakstīšanas brīdī esmu pabeidzis gan varbūt tikai kādu 1/3 no sugām - bet ar laiku gan jau pabeigšu visu). Šie daži teikumi būs g.k. balstīti uz mana paša personīgo pieredzi, taču, lai arī Ķengaraga un Dārziņu apkārtni tādā putnu vērošanas kontekstā apmeklēju jau vairāk kā 10 gadus, tomēr jāsaka, ka šādi tādi 'informācijas baltie plankumi' man ir visai daudz. Tāpēc, lai nesarakstītu gluži pilnīgas muļķības, papildus informāciju par novērojumiem esmu smēlies arī dabasdati.lv novērojumu datubāzē un citos resursos - piemēram, putni.lv lapā par putnu vērošanu Doles salā un Dārziņos un divos Ruslana Matroža rakstos Putni Dabā ("Putnošana Daugavas posmā Ķengaragā (2002–2014)" un "Putnošana Daugavas posmā lejpus Rīgas HES (1991–2015)". Pēc iespējas esmu uz šiem citiem novērojumiem centies likt atsauces, lai nerastos pārpratumi, ka esmu it kā centies citu cilvēku novērojumus uzdot par savējiem. Otra izmaiņa, kas jau ir redzama uzreiz - ja pirms tam biju te salicis tikai dažus veiksmīgākos kadrus (kā rezultātā saraksts izskatījās tāds samērā saraustīts), tad tagad esmu foto mēģinājis pievienot katrai sugai! Galvenais iemels tam ir tāds visai triviāls - lai varētu zem tā daudz maz eleganti noformēt tos dažus uzrakstītos informācijas teikumus. Taču ir arī cits iemesls, kas ir krietni vien azartiskāks - šeit liku tikai tās bildes, ko esmu fotogrāfējis šajā stingri noteiktajā novērojumu veikšanas teritorijā! Tātad, ja šo sugu nemaz te fotogrāfējis neesmu - tad parādīsies 'Foto nav'. Pat ja varbūt man ir kāds normāls kadrs ar šo sugu kas uzņemts kur citur Latvijā. Tāpat parādīsies arī vesela virkne tādu visai dokumentālu kadru, bez īpašas mākslinieciskās vērtības. Līdz ar to ceru, ka nākotnē būs pašam ļoti interesanti mēģināt šos tukšos foto pleķīšus aizpildīt (gluži kā bērnībā varēja krāt hokejistu uzlīmes albumos) vai uzlabot kādu sliktāk iznākušu kadru. Tā teikt papildus motivācija tām dienām, kad šķietami nekas cits interesants apkārtnē nerādās. Tā, piemēram, izskatās, ka vājākais punkts pašreiz ir dažādi ķauķīši - būs nākamajā sezonā ko darīt!  

P.P.P.P.S. [23.XII.2017] - Diemžēl laika trūkuma u.c. apstākļu dēļ, kopš šī gada sākuma šīs teritorijas putnu novērojumiem esmu samērā švaki sekojis līdzi. Tātad kopējais sugu saraksts varētu vairs nebūt īsti precīzs, jo pilnīgi noteikti, ka citu cilvēku novērojumus būšu palaidis garām. Iespējams, ka nākotnē arī varētu arī pārāk aktīvi šo sarakstu neatjaunot, bet nu tad manīs... Tad nu pašlaik šis saraksts tad ir palicis tādā 'darba versijā' uz 2017. gada sākumu.  

P.P.P.P.P.S. [10.IV.2018] - Dzīve plūst un mainās un mazliet neplānoti arī šajā sarakstā ir atgriezusies dzīvība! Pie vainas fakts, ka esmu šogad apņēmies veidot Rīgas putnu gada sarakstu (atrodams šeit) un, lai arī Rīga ir liela, tomēr man vistuvākās putnu vērošanas vietas ir tieši Ķengaraga apkārtne. Tā nu kopš aprīļa sākuma esmu atsācis aktīvākas putnu vērošanas gaitas tieši šajā novērojumu teritorijā. Jo īpaši Rumbulas apkārtnē, kur līdz ar Ķengaraga promenādes attīstību ir izveidojusies lieliska putnu novērošanas vieta pašā Daugavas malā - soliņš ar plašu skatu uz Daugavas akvatoriju Doles salas galā un plašu skatu uz debesīs lidojošajiem putniem. Tā nu tīri eksperimentālā kārtā mēģinu tur diezgan bieži aiziet pasēdēt, lai tā mēģinātu saprast - ko tā mierīgi pasēžot var ieraudzīt lidojam virs Daugavas? Vai tiešām Daugava darbojas kā putnu migrācijas ceļš? Jāsaka, ka šajā nelielajā laikā jau esmu guvis vairākas interesantas atziņas un viena no tām - ka patiesībā pirms tam es šajā Ķengaraga - Dārziņu maršrutā putnus esmu vērojis ļoooti neintensīvi un mazaktīvi un līdz ar to par daudzu sugu sastopamību teritorijā man ir radies nepareizs priekšstats. T.i. tās patiesībā ir sastopamas daudz biežāk - pat ja tikai tranzītā pārlidojot. Par intensitātes trūkumu (īpaši pēdējos gados) liecina arī fakts, ka kopš marta beigām esmu redzējis jau 7 sugas, ko iepriekš šajā teritorijā nebiju manījis (tikai viena suga, sārtgalvītis, gan ir tāda, kas ir vispār jauna šai teritorijai)! Un tas noteikti nav viss - ja šobrīd (šī P.S. rakstīšanas brīdī) manā kontā ir 173 sugas, tad var prognozēt, ka, ja izdosies saglabāt līdzīgu novērojumu intensitāti, tad jau šogad varētu sasniegt kādu 180-185 sugu robežu, jo pats aktīvākais pavasra migrācijas pīķis jau vēl tikai priekšā! Par rudeni un bridējputnu migrācijas periodu nemaz nerunājot - tur man tiešām ir daudz 'balto plankumu', kurus šogad varbūt varētu mēģināt aizpildīt.     


1. Paugurknābja gulbis (Cygnus olor)
Bieži - sastopams visās sezonās. Ziemā g.k. neaizsalstošajā Dārziņu attekā, citās sezonās gan tur (ligzdo) gan Daugavā, gan Ķengaraga dīķī. 
2. Mazais gulbis (Cygnus columbianus)
Tikai migrācijā - pavasarī un vai rudenī. Kopā ar ziemeļu gulbjiem vai arī atsevišķos bariņos. Pašam izdevies novērot tikai 3 reizes (200920102016), taču ticams, ka migranti nelielā skaitā pārlido katru gadu. Lokāli putni gan droši vien krietni retāk - ne katru gadu? Vēsturiski divi novērojumi arī ziemas mēnešos - 1994.g. 22.jan. - 5.feb. (M.Kalniņš, R.Matrozis) un 1995.g. 3.dec.-16.dec (R.Matrozis) (pēc putni.lv
3. Ziemeļu gulbis (Cygnus cygnus)
Regulāri migrācijas laikā pavasarī un rudenī (g.k. pārlidojoši putni) un katru gadu nelielā skaitā arī Dārziņu attekā ziemas laikā.
4. Tundras sējas zoss (Anser serrirostris)
Regulāri migrācijas laikā pavasarī un rudenī - gan tikai pārlidojoši putni, jo īsti apkārtnē nav piemērotu vietu kur putniem nolaisties atpūsties un/vai baroties. Atsevišķi īpatņi retumis arī ziemas mēnešos Daugavā pie Ķengaraga - manā pieredzē divi šādi gadījumi (2009. un 2016. gadā). Vēsturiski arī viens novērojums ziemā Dārziņos 2006. gadā (putni.lv)
5. Baltpieres zoss (Anser albifrons)
G.k. pārlidojoši putni migrācijā - gan pavasarī, gan rudenī. Lokāli putni ļoti reti, jo maršrutā īsti nav piemērotas vietas kur putniem nosēsties, lai atpūstos/barotos. Vēsturiski viens novērojums vasarā (16.06.2009. - R.Matrozis, O.Miziņenko) un divi novērojumi ziemas mēnešos (26.11-05.12.2005. - R.Matrozis, D.Boiko, V.Roze un 14.01.2007, pēc putni.lv).
6. Kanādas zoss (Branta candensis) 
Man pašam divi novērojum - 2007. gadā, kad viens putns ilgstoši uzturējās Daugavā pie Ķengaraga un 29.03.2018. martā, tieši tajā pašā vietā. Teritorijā viens cits novērojums - 25.03.2018., 14 putni pie Šķērssēkļa (I.Gaile, dabasdati.lv). 1993. gada novērojums (putni.lv) ārpus teritorijas - Sausajā Daugavā. 
7. Baltvēderis (Anas penelope)
Samērā bieži - g.k. migrācijas laikā gan pavasarī, gan rudenī. Atsevišķi īpatņi gandrīz vai katru gadu sastopami arī ziemas mēnešos. Vasarā nav sastopami.
8. Krīklis (Anas crecca)
Samērā regulāri, bet nelielā skaitā - g.k. migrācijas laikā rudenī un pavasarī. Gan Dārziņu attekā gan Daugavā. Vasarā nav novērots. Neregulāri atsevišķu putnu novērojumi arī ziemas laikā - Dārziņu attekā un Daugavā
9. Meža pīle (Anas platyrhynchos)
Ļoti bieži, visās sezonās. Parastākā pīļu suga maršrutā. 
10. Prīkšķe (Anas querquedula)
Samērā reti un nelielā skaitā (pašam lielākais novērotais putnu skaits - 4) - tikai Dārziņu attekā migrācijas laikā pavasarī un atsevišķi jaunie putni vasaras beigās. Ligzdošana nav pierādīta. 
11. Platknābis (Anas clypeata)
G.k. Dārziņu attekā migrācijas laikā - īpaši rudeņos (septembrī/oktobrī, bet atsevišķi putni līdz pat novembra sākumam). Pavasarī retāk un mazākā skaitā. Vēsturiski viens novērojums ziemas mēnešos - 3.-27.12.2008. (A.Kuročkins u.c., pēc putni.lv)
12. Brūnkaklis (Aythya ferina)
Regulāri, bet nelielā skaitā - gan Dārziņu attekā, gan Daugavā. G.k. migrācijas laikā - pavasarī un rudenī, bet atsevišķi īpatņi neregulāri (ne katru gadu) paliek ziemot Dārziņu attekā. Apmēram kopš kāda 2012. gada novērojumu skaitam šķietami ir tendence samazināties (balstoties uz personīgajiem novērojumiem un dabasdati.lv ziņojumiem). 
13. Cekulpīle (Aythya fuligula)
Samērā bieži - g.k. migrācijas laikā rudenī un pavasarī (max kādi daži desmiti). Nelielā skaitā katru gadu arī paliek ziemot Dārziņu attekā. Vasarā praktiski nav novērojumu, tā ka visticamāk, ka neligzdo. 
14. Gaigala (Bucephala clangula)
Bieži - Dārziņu attekā un Daugavā visās sezonās izņemot vasaru, kad praktiski nav novērojama (viens reģistrēts novērojums Dārziņu attekā ar mazuļiem - 23.06.2016, R.Matrozis, dabasdati.lv). 
15. Mazā gaura (Mergus albellus)
Regulāri, bet nelielā skaitā - no rudens (agrākais novērojums - 20.09, R.Matrozis) līdz pavasarim (vēlākais novērojums - 15.04.). Skaitliski parasti viens vai daži putni. Lielākais ziņotais putnu skaits - 12 (E.Laucis, 5.12.2009.).
16. Lielā gaura (Mergus merganser) - ļoti bieži, arī ir ligzdojusi (2007)
Bieži, visās sezonās - īpaši ziemā Daugavā pie Rīgas HES, kur parasti sapulcējas vairāki simti vai pāris tūkstoši putnu. Dārziņu attekā parasti nelielā skaitā - vien daži putni. Retāk vasarā, kad sastopami vien atsevišķi apkārtnē ligzdojošie putni. mātītes ar izvestiem mazuļiem manītas gan Dārziņu attekā, gan Daugavā (pēc dabasdati.lv ziņojumiem). Pašam gan tikai viens tāds novērojums - 2007. gadā.
17. Mazais dūkuris (Tachybaptus ruficollis)
Regulāri, nelielā skaitā - g.k. Dārziņu attekā, bet reizēm atsevišķi īpatņi arī Daugavā pie Ķengaragā. Pārsvarā rudeņos un ziemās (Dārziņu atteka viena no tradicionālajām mazo dūkuru ziemošanas vietām), bet vismaz viens pāris ligzdo/ir ligzdojis. 
18. Cekuldūkuris (Podiceps cristatus)
Parasts ligzdotājs Daugavā (daudzi pāri) un Dārziņu attekā (droši vien viens-divi pāri). Ziemā nav sastopams - parasti putni ir nozuduši līdz ar oktobra beigām (dabasdati.lv gan atrodami divi ziņojumi novembrī). Pirmie putni atgriežas (vai caurceļo) līdz ar ledus kušanu Daugavā - parasti marta beigās (agrākais - 20. martā, R.Matrozis).
19. Jūras krauklis (Phalacrocorax carbo)
Sastopams isās sezonās - nereti lielā skaitā (īpaši migrācijas laikā). Retāk ziemas mēnešos, kad tikai atsevišķi putni neaizsalstošajā Daugavas daļā pie Rīgas HES. Siltajos mēnešos mēdz pulcēties arī uz Šķērssēkļa saliņām iepretim Dārziņiem (arī vasarā), taču ligzdošana pagaidām tur nav konstatēta. 
20. Lielais dumpis (Botaurus stellaris)
Sastopams tikai Dārziņu attekas niedrājā - gan kā ligzdotājs (pierādīta ligzdošana gan īsti nav, taču dziedoši īpatņi dzirdami katru gadu), gan kā rets, bet regulārs ziemotājs. Droši vien naktīs iespējams saklausīt nakts migrantus, taču pagaidām pašam tas vēl nav izdevies. 
21. Lielais baltais gārnis (Egretta alba)
Samērā reti - g.k. migrācijas laikā vasaras otrā pusē/rudenī (augusts - oktobris), bet nelielā skaitā arī pavasarī. Pārsvarā gar Daugavu un uz Daugavas saliņām/sērēm - Dārziņu attekā retumis vien atsevišķi īpatņi. Līdzīgi kā citur Latvijā, pēdējos gados skaitam ir tendence pieaugt. 
22. Zivju gārnis (Ardea cinerea)
G.k. Dārziņu attekā un tās tuvākajā apkārtnē periodā no septembra līdz aprīlim - parasti nelielā skaitā (1-4 putni). 2016. gada ziemā dabasdati.lv vairāki 10-15 putnu ziņojumi, 2018. gada ziemā pat 15-22 putni. Novērojumu veikšanas teritorijā neligzdo tāpēc vasarā praktiski nav sastopams.  
23. Jūras ērglis (Halieatus albicilla) 
Regulāri, bet nelielā skaitā. Visbiežāk rudens un ziemas periodā Rīgas HES apkārtnē, bet pārlidojoši putni (virzienā uz jūru vai atpakaļ) reizēm arī virs Daugavas pie Ķengaraga. Vasarā parasti nav sastopami, jo tuvākajā apkārtnē visticamāk ka neligzdo. 
24. Niedru lija (Circus aeruginosus)
Pavasarī/vasarā nelielā skaitā Dārziņu attekas niedrājā vai tā tuvumā. Ligzdošana tur nav pierādīta, taču izslēgt nevar. Citur teritorijā reti - tikai pārlidojoši putni migrācijas laikā. 
25. Vistu vanags (Accipiter gentilis)
Nelielā skaitā visās sezonās - pārsvarā medījoši putni Ķengaraga apkārtnē rudenī un ziemā. Teritorijā kādreiz ir ligzdojis vismaz viens pāris (melnalkšņu "alejā" starp Rumbulu un Ķengaragu), bet pēdējos gados (kopš kāda 2011. gada) tur šķietami vairs neligzdo. 
26. Zvirbuļvanags (Accipiter nisus)
Regulārs caurceļotājs pavasara un rudens migrācijas laikā. Atsevišķi ziemojoši putni katru gadu Dārziņu apkārtnē. Pārējās sezonās ļoti neregulāri (vasarā principā nav sastopams).
27. Peļu klijāns (Buteo buteo)
Regulārs caurceļotājs rudens migrācijas laikā - atsevišķās dienās oktobrī virs Dārziņiem pat līdz 10 īp. migrācijā uz DR. Nelielā skaitā arī ziemo - g.k. Rumbulas apkārtnē (vairums putnu gan ārpus novērojumu teritorijas - Getliņu apkārtnē), bet regulāri viens putns arī Zirņu salā pie Dārziņiem. Pavasara migrācijā krietni retāk kā rudenī. Vasarā praktiski nav sastopams. 
28. Bezdelīgu piekūns (Falco subbuteo)
Rets caurceļotājs. Pašam tikai divi novērojumi - 2010. un 2015. gadā. 
29. Dumbrcālis (Rallus aquaticus)
Regulārs ziemotājs nelielā skaitā (1-2 putni) Dārziņu attekas niedrājā. Novērojumi pārsvarā sākot no oktobra līdz februārim. Citās sezonās novērojumu ļoti maz, taču viens novērojums jūnijā (dabasdati.lv, R.Matrozis) varētu teorētiski vedināt uz domām par ligzdošanu - biotops it kā piemērots. Atsevišķi novērojumi ziemā arī grāvī pie 'melnalkšņu alejas'  
30. Grieze (Crex crex)
G.k. atsevišķi dziedoši putni maijā pļavās un zālājos starp Rumbulas lidlauka R galu un 'Sarkano Kvadrātu'. Kāda daļa varētu arī būt migranti, taču ligzdošanu izslēgt nevar - biotops Rumbulas lidlauka apkārtnē gana piemērots.
31. Ūdensvistiņa (Galinula chloropus)
Nelielā skaitā Dārziņu attekas niedrājā, kur acīmredzot ligzdo. Pašam lielākais vienkopus redzēto putnu skaits - 10 2019. gada septembrī. Citur teritorijā diezgan reti - g.k. migrācijas laikā atsevišķi putni Daugavā gar Ķengaragu. Atsevišķi putni Dārziņu attekā katru gadu paliek turpat arī ziemot.  
32. Laucis (Fulica atra)
Bieži - gan Daugavā (nelielā skaitā ligzdo Ķengaraga posmā), gan Dārziņu attekā. Skaitliski vairāk pavasara un rudens migrācijas laikā. Ziemā nelielā skaitā (parasti 1-10, max līdz 15 putni) Dārziņu attekā.  
33. Jūras žagata (Haematopus ostralegus)
Nelielā skaitā gar Daugavu (g.k. migrācijā pavasarī) vai Rīgas HES apkārtnē (potenciāli ligzdotāji). Pēc R.Matroža datiem ir ligzdojusi Daugavā uz Šķērssēkļa saliņas, tātad pavasarī/vasarā Daugava iepretim Dārziņiem varētu būt labākā vieta šīs sugas vērošanai.  
34. Ķīvīte (Vanellus vanellus)
2010. gadā esmu šo sugu droši atzīmējis sarakstā, taču tagad īsti vairs neatceros kur tieši esmu kādu putnu redzējis (dabasdati.lv ar neesmu novērojumu atzīmējis). Bet nu laikam jau tomēr jāuzticas 'pagātnes sev' - visticamāk, ka bijis kāds pārlidojošs putns migrācijā. 2018. gada pavasarī virs Daugavas/Ķengaraga pārlidojošas ķīvītes novērotas praktiski katru dienu, tā ka pavasara migrācijā acīmredzot regulāri novērojama suga - novērojumu daudzums atkarīgs no novērojumu veikšanas intensitātes.
35. Mērkaziņa (Gallinago gallinago)
Reti - iezīmētajā teritorijā praktiski tikai Dārziņu attekas niedrāja malās, kur divas ziemas pēc kārtas (2014.g. februārī un 2014./2015.g ziemā) viens putns arī ziemoja. Citur praktiski nav novērojumu, jo maz piemērotu barošanās vietu. 04.04.2018. divi pārlidojoši putni Ķengaragā pie Mazjumpravmuižas. 
36. Upes tilbīte (Actitis hypoleucos)
G.k. tikai migrācijas laikā (vairāk pavasarī) gar Daugavu - parasti atsevišķi putni, bet reizēm arī lielākā skaitā (personīgais 'rekords' - 8 putnu bariņš). 
37. Lielais ķīris (Larus ridibundus)
Ļoti bieži migrācijas laikā gar Daugavu u.c. teritorijā. Pavasarī (martā/aprīlī) samērā lielā skaitā - vairāki simti putnu. Citās sezonās skaitliski mazāk, bet principā lielie ķīri sastopami visās sezonās. Visretāk ziemā, kad parasti ziemot paliek vien atsevišķi putni Ķengaragā, 'gulbju barotavas' apkārtnē. 
38. Kajaks (Larus canus)
Bieži, g.k. Ķengaragā gar Daugavu. Skaitliski visvairāk ziemā, kad parasti vairāki desmiti līdz simti putnu, starp kuriem arī nelielā skaitā putni ar heinei pasugai raksturīgām pazīmēm. Citās sezonās un citur novērojumu veikšanas teritorijā - reti un nelielā skaitā. 
39. Sudrabkaija (Larus argentatus)
Līdzīgi kā citur Rīgā - parastākā kaiju suga. Ziemā apkārtnē kopumā vairāki tūkstoši putnu (līdz 10 tūkst. vai pat vairāk - skaits grūti vērtējams), kas veic ikdienas pārlidojumus no jūras, kur nakšņo uz Getliņiem u.c. barošanās vietām pilsētā. Kādi daži desmiti pāru ligzdo Ķengaragā uz māju jumtiem. 
40. Melnspārnu kaija (Larus marinus)
Samērā bieži - periodā no oktobra sākuma līdz martam/aprīlim. Skaitliski visvairāk ziemā, īpaši Rīgas HES apkārtnē, kas skaitās viena no labākajām šīs sugas ziemošanas vietām Latvijā un var pulcēt pat vairākus simtus putnu (max. >400 pēc putni.lv).  
41. Upes zīriņš (Sterna hirundo)
Regulāri nelielā skaitā migrācijas laikā pavasarī (aprīlī un maijā) - g.k. migrējoši vai medījoši putni virs Daugavas. Novērojumu veikšanas teritorijā visticamāk neligzdo.
42. Mājas balodis (Columba livia f. domestica)
Bieži, visu cauru gadu teritorijas pilsētas daļā. Protams, arī ligzdo. Ārpus pilsētas reti - g.k. atsevišķi klejojoši putni vai nelieli bariņi. Rudenī un ziemā patstāvīgi neliels bariņš uzturas uz Rīgas HES ēkas vai tās apkārtnē.
43. Lauku balodis (Columba palumbus)
Regulārs caurceļotājs - g.k. pavasara un rudens migrācijas laikā. Parasti gan ne lielā skaitā un zemā intensitātē. Citās sezonās pavisam reti - iespējams, ka teritorijā neligzdo vai ligzdo tikai daži pāri. 
44. Dzeguze (Cuculus canorus)
Pašam personīgi tikai divi novērojumi Dārziņu attekas niedrāja apkārtnē - 2013. gada 6. maijā un 2014. gada 27. augustā. Ticams, ka migrācijas laikā nelielā skaitā caurceļo regulāri un iespējams arī "ligzdo", jo apkārtnē jau pietiek potenciālu saimnieksugu kuru ligzdās varētu iedēt savu olu. 
45. Svīre (Apus apus)
Ļoti bieži vasaras sezonā - īpaši Ķengaragā, kur ligzdo daudz pāru. Pirmie putni atgriežas maija sākumā (agrākais - 4. maijs, A.Platais), bet aizlido augusta baigās (pēdējais - 7. septembris, A.Platais).
46. Zivju dzenītis (Alcedo atthis)
Regulāri katru gadu, bet nelielā skaitā - galvenokārt Dārziņu attekas apkārtnē rudenī migrācijas laikā un atsevišķi ziemojoši putni. Rets ligzdotājs - 23.12.2018. viena lietota ala atrasta Daugavas krastā Dārziņu ciema ZR galā (E. un V. Smislovi, Dabasdati.lv)
47. Melnā dzilna (Dryocopus martius)
Novērojumu teritorijā reti vai pat ļoti reti - pārsvarā ieklejojoši putni rudeņos. Man pašam pēdējā laikā četri novērojumi - 2014. un 2016. gada oktobrī, kad abas reizes novērots viens pārlidojošs putns virs Zirņu salas pie Dārziņiem un 2018. un 2019. gada septembrī pārlidojoši putni Rumbulā. Līdz ar to ticams, ka rudeņos nelielā skaitā ieceļo/pārlido teritoriju daudz maz regulāri. 
48. Dižraibais dzenis (Dendrocopos major)
Samērā bieži, bet nelielā skaitā. Rudenī un ziemā vairāk vai mazāk izklaidus, bet vasarā droši vien tikai retajās ligzdošanai piemērotajās vietās, piemēram, 'melnalkšņu alejā'. 
49. Baltmuguras dzenis (Dendrocopus leucotos)
Atsevišķi putni rudenī un ziemā gar Daugavu (posmā no Ķengaraga putnu torņa līdz Dārziņiem). Teorētiski varētu ligzdot melnalkšņu alejā vai tās apkārtnē pie Rumbulas ielas, bet pierādīta ligzdošana nav - 2018. gadā gan tur regulāri novērots bungojošs tēviņš.  
50. Mazais dzenis (Dendrocopos minor)
Reti, nelielā skaitā. Droši vien kāds pāris ligzdo 'melnalkšņu alejā' (pavasarī esmu tur dzirdējis aktīvi bungojošu īpatni) vai tā apkārtnē, citur teritorijā ļoti neregulāri novērojumi. 
51. Sila cīrulis (Lullula arborea)
Tiešā novērojumu veikšanas teritorijas tuvumā (piemēram, Doles salā) samērā regulāri, bet pašā teritorijā ļoti reti - ticams, ka tikai migrācijas laikā. Pašam daži novērojumi - g.k. rudens migrācijā Dārziņos un Rumbulas apkārtnē.  
52. Lauku cīrulis (Alauda arvensis)
Bieži gan migrācijas laikā (pārlidojoši putni var būt praktiski jebkur), gan arī ligzdošanas laikā - g.k. pļavās ap Rumbulas lidlauku. Viens novērojums ziemas mēnešos - 12.02.2012. (R.Matrozis, O.Miziņenko)
53. Krastu čurkste (Riparia riparia)
Samērā bieži, gan migrācijas laikā (lielākā vai mazākā skaitā virs Daugavas/Dārziņu attekas, bieži vien kopā ar bezdelīgām), gan ligzdošanas laikā. Vairāki desmiti pāru ligzdo Rumbulas apkārtnē pamesto armijas lidmašīnu novietņu smilšainajos atsegumos. 
54. Bezdelīga (Hirundo rustica)
Bieži migrācijas laikā, kad reizēm lielā skaitā barojas virs Daugavas vai Dārziņu attekas. Nelielā skaitā iespējams kaut kur teritorijā arī ligzdo, bet kopumā šķiet maz tādu bezdelīgu ligzdošanai piemērotu ēku.
55. Mājas čurkste (Delichon urbicum)
Samērā bieži, g.k. migrācijas laikā (bet parasti ne īpaši lielā skaitā), taču nelielā skaitā ligzdo Ķengaragā.
56. Koku čipste (Anthus trivialis)
Samērā bieži - g.k. migrācijas laikā (reizēm rudeņos Zirņu salā >10 putni vienkopus). Ligzdošanai teorētiski piemērots vienīgi meža puduris starp Masakvas un Dārziņu ielām, bet iespējams, ka tur neligzdo. 
57. Pļavu čipste (Anthus pratensis)
Bieži - gan migrācijas laikā, gan ligzdošanas laikā (g.k. pļavās ap Rumbulas lidlauku). 
58. Dzeltenā cielava (Motacilla flava)
Samērā bieži - gan migrācijas laikā Rīgas HES apkārtnē (reizēm vairāki desmiti putni izklaidus bariņos), gan ligzdošanas laikā pļavās ap Rumbulas lidlauku, kur droši vien ligzdo kādi 10 pāri, ja ne vairāk. 
59. Baltā cielava (Motacilla alba)
Bieži - gan migrācijas laikā, gan ligzdošanas sezonā. Viens novērojums ziemas mēnešos - 03.01-21.02.2009.(V.Roze, A.Zacmanis u.c., putni.lv)
60. Zīdaste (Bombycilla garrulus)
Katru gadu migrācijas laikā - g.k. sākot no oktobra beigām līdz decembrim. Ziemā (janvāris/februāris) un pavasarī (marts/aprīlis) salīdzinoši retāk. 
61. Paceplītis (Troglodytes troglodytes)
Bieži, bet nelielā skaitā. Sastopams visu cauru gadu - ziemā g.k. Dārziņu attekas apkārtnē un 'Melnalkšņu alejā', bet reizēm arī citur. 
62. Peļkājīte (Prunella modularis)
Samērā bieži - g.k. migrācijas laikā rudenī, kad Dārziņu attekas apkārtnē reizēm pat vērojama samērā intensīva migrācija uz R-DR (vairāki desmiti pārlidojošu putnu īsā laika periodā). Citās sezonās retāk (vasarā praktiski nav sastopama). Viens novērojums ziemas mēnešos - 4.12.2012.
63. Sarkanrīklīte (Erithacus rubecula)
Bieži. Skaitliski vairāk, protams, migrācijas laikā. Ziemā nelielā skaitā Dārziņu attekas apkārtnē un 'melnalkšņu alejas' apkārtnē. 
64. Lakstīgala (Luscinia luscinia)
Bieži, migrācijas laikā pavasarī un vasarā, kad dziedošie putni viegli konstatējami. Vietām (Dārziņu-Rumbulas posmā) šķietami samērā lielā blīvumā un maksimuma periodā tur mierīgi varētu uzskaitīt vairākus desmitus dziedošu putnus viena vakara/nakts laikā.
65. Melnais erickiņš (Phoenicurus ochruros)
Samērā reti, nelielā skaitā. G.k. migrācijas laikā, bet vietām Ķengaraga apkārtnē (piemēram, Sarkanajā kvadrātā u.c.) arī dziedoši putni ligzdošanas periodā. Ziemas mēnešos pagaidām  nav novērojumu.
66. Erickiņš (Phoenicurus phoenicurus)
Samērā bieži - gan Ķengaragā, gan Rumbulas apkārtnē u.c. Pašam vairāk novērojumu g.k. vasarā (maijā/jūnijā), kad agros rītos Ķengaragā u.c. dzirdami dziedoši putni. Citās sezonās salīdzinoši reti.
67. Lukstu čakstīte (Saxicola rubetra)
Pļavās ap Rumbulas lidlauku - pat ļoti bieži. Gan migrācijas laikā, gan ligzdošanas periodā, kad visā posmā viena gājiena/brauciena laikā var mierīgi uzskaitīt vairāk kā 10 pārus. Citur teritorijā krietni retāk - atsevišķajos pļavām līdzīgajos pleķīšos. 
68. Akmeņčakstīte (Oeanthe oeanthe)
Samērā bieži, bet nelielā skaitā. G.k. migrācijas laikā (gan pavasarī, gan rudenī), bet ticams, ka šur un tur teritorijā arī ligzdo, jo piemērotu vietu atliku likām. Tā, piemēram, regulāri var novērot Zirņu salas stūrī pie Rīgas HES tilta. 
69. Melnais meža strazds (Turdus merula)
Biežākā no mežastrazdu sugām - visā teritorijā, visās sezonās. 
70. Pelēkais strazds (Turdus pilaris)
Bieži, bet mainīgā skaitā - g.k. migrācijas laikā rudenī, kad teritoriju kopumā šķērso daudz pelēko strazdu baru. Vairums tranzītā, bet atsevišķi bari piestāj arī Ķengargā pagalmos, baroties ar pīlādžiem. Citās sezonās retāk, bet iespējams, ka kaut kur teritorijā arī ligzdot. 
71. Dziedātājstrazds (Turdus philomelos)
Bieži migrācijas laikā - īpaši rudenī, kad regulāri migrācijas saucieni naktī, kā arī no rītiem mēdz samērā daudzi (>10 mierīgi, droši vien nosēdušies nakts migranti) 'cikstināties' krūmos Dārziņu attekas apkārtnē un Zirņu salā . Divi novērojumi ziemas mēnešos -  viens mans Dārziņu attekas malā 21.12.2001. un vienu reizi ziemojošs īpatnis 22.-25.01.2012. (I.Brediks, I.Bojāre u.c.).
72. Kārklu ķauķis (Locustella naevia)
Nelielā skaitā - man novērojumi tikai pļavās ap Rumbulas lidlauku, kur dziedoši putni dzirdami katru gadu. Vai tie migranti vai potenciāli ligzdotāji, kas zin, bet nu biotops principā ligzdošanai piemērots. 
73. Upes ķauķis (Locustella fluviatilis)
Nelielā skaitā - man novērojumi tikai Rumbulas lidlauka ZA galā, kur praktiski katru gadu maija beigās dzirdams vismaz viens dziedošs putns. Varbūt migranti, bet iespējams, ka kaut kur tur varētu arī ligzdot.  
74. Seivi ķauķis (Locustella luscinoides)
Tikai Dārziņu attekas niedrājā, kur novērojams (dzirdams) katru gadu un ticams, ka tur varētu arī ligzdot. Mans agrākais novērojums Dārziņos - 17. aprīlis.  
75. Ceru ķauķis (Acrocephalus schoenobaenus)
Bieži, bet g.k. tikai Dārziņu attekas niedrājā, kur ticams, ka arī ligzdo. Dziedoši putni reizēm arī šaurajos niedrāja fragmentos gar Daugavu (tuvāk pie Dienvidu tilta), kas varbūt arī migranti. Man agrākais novērojums - 2. maijs. Nelielā skaitā arī rudenī (vietējie + caurceļotāji?), bet maz novērojumu. 
76. Ezeru ķauķis (Acrocephalus scirpaceus)
Līdzīgi kā ar ceru ķauķi - pietiekami bieži, taču g.k. tikai Dārziņu attekā. Reizēm dziedoši īpatņi niedrāja fragmentā netālu no Sarkanā Kvadrāta, kā arī šaurajos niedrāja fragmentos gar Daugavu. Man agrākais novērojums - 28. aprīlī, kas ir starp sugas agrākajiem novērojumiem Latvijā.
77. Purva ķauķis (Acrocephalus palustris)
Nelielā skaitā - droši vien gan kā caurceļotājs, gan kā ligzdotājs. G.k. man novērojumi Rumbulas apkārtnē - ap lidlauku un mazdārziņu rajonā. 
78. Niedru strazds (Acrocephalus arundinaceus)
Līdzīgi kā ar citiem niedru ķauķiem - g.k. Dārziņu attekā, kur novērojams katru gadu un droši vien arī ligzdo. Reizēm arī niedrāja fragmentos gar Daugavu (tuvāk Dienvidu tiltam un pie Rumbulas). Man agrākais novērojums - 28. aprīlī.
79. Iedzeltenais ķauķis (Hippolais icterina)
Katru gadu, bet nelielā skaitā - g.k. vietās, kur lielāki koki (piemēram, Ķengargā starp mājām pagalmos). Iespējams daļa novērojumu migranti, bet varbūt arī kaut kur ligzdo.
80. Melngalvas ķauķis (Sylvia atricapilla)
Samērā bieži, visā teritorijā - g.k. gan migrācijas laikā pavasarī, kad dziedošos putnus vieglāk konstatēt. Reizēm arī samērā vēlu rudenī - oktobrī (man divi novērojumi). Viens novērojums ziemā: 11.02.2018. (E.&V.Smislovi, dabasdati.lv)
81. Dārza ķauķis (Sylvia borin)
Samērā bieži - g.k. pavasarī migrācijas laikā, kad dziedošus putnus vieglāk konstatēt, bet ticams, ka teritorijā arī kaut kur ligzdo. G.k. posmā no 'Sarkanā Kvadrāta' līdz Dārziņiem.
82. Gaišais ķauķis (Sylvia curruca)
Bieži, visā teritorijā (t.sk. Ķengaragā) - gan kā caurceļotājs, gan ticams arī kā ligzdotājs. Pašam agrākais novērojums 24. aprīlī (vēlākais - 2. septembrī).
83. Brūnspārnu ķauķis (Sylvia communis)
Samērā bieži - g.k. Rumbulas apkārtnē, bet migrācijas laikā pavasarī arī citur (pašam ir bijis novērojums arī Ķengaragā). Man agrākais novērojums - 28. aprīlī.
84. Svirlītis (Phylloscopus sibilatrix)
Bieži, g.k. migrācijas laikā pavasarī - īpaši 'Melnalkšņu alejā' aprīļa beigās, bet arī citur. Retu reizi arī vasaras otrajā pusē (augusts/septembra sākums). Vasarā īsti nav novērojumu - iespējams, ka teritorijā neligzdo.
85. Čuņčiņš (Phylloscopus collybita)
Bieži, visās sezonās. Pārsvarā no aprīļa sākuma līdz oktobrim. 2016. gadā vairākas reizes novērots arī novembrī/decembrī - gan viens novērojums pašam Ķengaragā 29. novembrī, gan citu novērojumi Dārziņos (J.Vīgulis 13. novembrī, T. un O. Miziņenko - 1. decembrī un 12. decembrī).
86. Vītītis (Phylloscopus trochilus)
Samērā bieži, g.k. migrācijas laikā pavasarī, bet atsevišķi putnu arī vēlāk sezonā - iespējams ligzdotāji. Rudens pusē maz novērojumu, taču skaidrs ka caurceļo arī rudens migrācijas laikā.  

87. Zeltgalvītis (Regulus regulus)
Regulāri - g.k. migrācijas laikā rudenī. Reizēm ziemā kopā ar citiem mazputniem (zīlītēm u.c.), bet pārējā laikā praktiski teritorijā nav novērojams, jo nav īsti piemērotu ligzdošanas biotopu (vienīgais lielākais meža puduris starp Maskavas un Dārziņu ielām g.k. no priedēm).  
88. Melnais mušķērājs (Ficedula hypoleuca)
Bieži, gan migrācijas laikā (g.k. pavasarī), gan ligzdošanas laikā. 
89. Bārdzīlīte (Panurus biarmicus)
Dārziņu attekas niedrājā - visās sezonās. Skaitu ietekmē bargas ziemas - tā, piemēram, pēc divām aukstām 2009./2010. un 2010./2011. gadu ziemām bārdzīlīšu skaits jūtami bija samazinājies un 2011. gadā man bārdzīlītes tā arī konstatēt neizdevās (lai arī Dārziņi tika apmeklēti pietiekami regulāri). Kopš tā laika skaits pakāpeniski ir gājis uz augšu un pēdējos gados bārdzīlītes niedrājā var teikt, ka atkal ir daudz.  
90. Garastīte (Aegithalos caudatus)
Samērā regulāri migrācijas laikā rudenī (septembris/oktobris), taču skaits katru gadu mainīgs. Pārējās sezonās retāk - vasarā nav novērojumu. 
91. Purva zīlīte (Parus palustris)
Samērā reti un nelielā skaitā. Pašam novērojumi pārsvarā rudenī un ziemā posmā starp Rumbulu un 'Sarkano kvadrātu'. Varbūt, ka tajā posmā kaut kur arī ligzdo, bet pašam nav novērojumu pavsarī/vasarā.
92. Pelēkā zīlīte (Parus montanus)
Samērā reti, g.k. migrācijas laikā rudenī - nelielā skaitā kopā ar citām zīlītēm. 2016. gada rudenī/ziemā vairākkārt dzirdētas arī meža pudurī starp Maskavas un Dārziņu ielām. Nevar izslēgt, ka tur uzturas cauru gadu, bet varbūt arī tikai rudens/ziemas periodā bariņos ar citām zīlītēm/sīkputniem.
93. Cekulzīlīte (Parus cristatus)
Novērojumu veikšanas teritorijā - laikam labākā vieta, kur tās meklēt ir priežu meža puduris starp Maskavas un Dārziņu ielām. Vismaz 2016. gada rudenī/ziemā speciāli šo vietu apmeklējot, cekulzīlīti tur esmu redzējis/dzirdējis katru reizi. Teorētiski varētu tur arī ligzdot.
94. Zilzīlīte (Parus caeruleus)
Bieži, visā teritorijā. Reizēm rudeņos samērā intensīvā migrācijā virs Dārziņu attekas uz R-DR  kopā ar lielajām zīlītēm.
95. Lielā zīlīte (Parus major)
Visā teritorijā - biežākā zīlīšu suga. Rudeņos samērā intensīvi (daudzi simti līdz tūkstoši - būtu interesanti kādā labā dienā arī aptuveni paskaitīt) migrācijā virs Dārziņu attekas R-DR virzienā.
96. Dzilnītis (Sitta europaea)
Samērā bieži, visās sezonās. Varbūt ne lielā skaitā, bet vietās, kur lielāki koki - novērojams samērā regulāri. Pats ligzdošanu neesmu konstatējis, bet dabasdati.lv ir reģistrēts viens pierādīts ligzdošanas gadījums - E.Smislovs 2015. gada 13. maijā. Ticams, ka ligzdo vairāki pāri - 'Melnalkšņu alejā' u.c. vietās.
97. Mizložņa (Certhia familiaris)
Samērā bieži - šķiet, ka visvairāk rudens migrācijas laikā, kad var būt jebkur, bet g.k. tomēr vietās, kur vecāki koki (arī, piemēram, Ķengaragā starp mājām pagalmos). Citās sezonās nelielā skaitā, jo kopumā tomēr maz piemērotu biotopu (meži, parki utml.). 
 98. Somzīlīte (Remiz pendulinus)
Samērā reta ligzdotāja - rudenī/ziemā esmu atradis iepriekšējās sezonas ligzdas Dārziņu attekas un Rumbulas (Jāņogu ielas) apkārtnē (+ citu novērotāju ziņojumi Dabasdati.lv). Rudenī regulāri Dārziņu attekas niedrājā. Ziemā nav konstatēta - vēlākais novērojums man ir 14. oktobrī (2012).
99. Brūnā čakste (Lanius collurio)
Reti, bet regulāri. Man pašam tikai daži novērojumi vasaras otrajā pusē Dārziņu attekas apkārtnē - gan pieaugušie, gan jaunie putni. Ticams, ka varētu ligzdot kaut kur Rumbulas apkārtnē, kur piemērots biotops. 
100. Sīlis (Garrulus glandarius)
Regulāri, bet nelielā skaitā - g.k. migrācijas laikā rudenī (kad atsevišķos gados var pārlidot lielākā skaitā) un ziemā. Citās sezonās mazāk - iespējams atsevišķie ligzdojošie putni, kas te kaut kur varbūt, arī ligzdo. 
101. Žagata (Pica pica)
Samērā bieži, visās sezonās. G.k. posmā no Sarkanā Kvadrāta līdz pašiem Dārziņiem, kur droši vien ligzdo kādi vairāki desmiti (10-30, bet tas tikai mans pieņēmums) pāru. 
102. Kovārnis (Corvus monedula)
Bieži - g.k. rudeņos un ziemās, kad mēdz lielos baros (līdz pat vairāki tūkstoši putnu) pulcēties uz nakšņošanu Prūšu un Rušonu ielas apkārtnē. Pavasarī skaits pakāpeniski samazinās. Vasarā, ja tā padomā varbūt nav nemaz sastopami? 
103. Krauķis (Corvus frugilegus)
Samērā bieži - g.k. migrācijas laikā rudenī un pavasarī, kad Ķengaragā mēdz sapulcēties visai lielos baros. Pašam, piemēram, ir bijuši bari no ~70 putniem pavasarī (marta sākumā) un no ~60 putniem rudenī (oktobrī). Nelielā skaitā mēdz Ķengaragā arī ziemot. No bērnības atminos, ka pie Jāņavārtu stacijas bija arī neliela ligzdošanas kolonija, taču šķiet, ka būs jau  kādi gadi 10 kopš tā vairs nepastāv.  
104. Pelēkā vārna (Corvus cornix)
Ļoti bieži, visās sezonās. Ligzdo, ziemo utt. Kā jau pilsētā - parasts putns. 
105. Krauklis (Corvus corax)
Virs teritorijas pārlidojoši putni (g.k. Dārziņos, bet arī virs Ķengaraga), nelielā skaitā regulāri visās sezonās (vasarā droši vien retāk). 2016. gada rudenī telefona torņa galā (Dārziņu ielā 175) pamanīta iespējams kraukļa ligzda - tā ka ligzdošana teritorijā ticama.
106. Mājas strazds (Sturnus vulgaris)
Bieži, visās sezonās - retāk ziemas mēnešos (g.k. Ķengaragā un Dārziņos), bet atsevišķās aukstās ziemās var nebūt novērojami vispār (vai arī nozūd līdz ar lieliem mīnusiem). Rudeņos lieli bari nakšņo Dārziņu attekas niedrājos. 
107. Mājas zvirbulis (Passer domesticus)
Bieži, visās sezonās. Atbilstoši nosaukumam, skaitliski vairāk tomēr pilsētas daļā. Dārziņu apkārtnē nelielā skaitā. 
108. Lauku zvirbulis (Passer montanus)
Bieži, visās sezonās. Pretēji mājas zvirbulim - proporcionāli skaits pieaug virzienā uz Dārziņiem, kur jau dominē lauku zvirbuļi (bet pa starpu pa kādam mājas ar). Ķengaragā lauku zvirbuļu ļoti maz. 
109. Žubīte (Fringilla coelebs)

Kā jau biežākais putns Latvijā - arī novērojumu veikšanas teritorijā ļoti bieži sastopama suga. Ziemā gan reti vai pat ļoti reti - vien atsevišķi putni Dārziņos (aukstās un bargās ziemās var arī nebūt neviens). 
110. Ziemas žubīte (Fringilla montifringilla)
Regulāri migrācijas laikā - gan rudenī (septembrī/oktobrī), gan pavasarī (marts/aprīlis). Abās sezonās šķietami līdzīgā skaitā. Ziemā patiesībā diezgan vai pat ļoti reti - pašam tikai viens novērojums 09.01.2012. Vasarā nav sastopama. 
111. Zaļžubīte (Carduelis chloris)
Bieži visās sezonās, vienmērīgi gandrīz visā teritorijā. 
112. Dadzītis (Carduelis carduelis)
Regulāri nelielā skaitā visās sezonās. G.k. Dārziņu un Rumbulas apkārtnē. 
113. Ķivulis (Carduelis spinus)
Bieži migrācijas laikā. Ziemā retāk, bet reizēm veido palielus barus, īpaši 'melnalkšņu alejā', kur piemēram, 4.12.2012. uzturējās >600 putnu bars.  Vasarā it kā nav sastopams - droši vien neligzdo, jo nav īsti piemērota biotopa. 
114. Kaņepītis (Carduelis cannabina)
Regulāri, bet nelielā skaitā. Pašam ir bijuši novērojumi Rumbulas apkārtnē (vasarā mazdārziņos un rudenī pie lidlauka, kur regulāri), un Dārziņos (pie attekas un pie Rīgas HES). Droši vien, ka kaut kur arī ligzdo. Ziemā nav konstatēti.  
115. Parastais ķeģis (Acanthis flammea)
Katru gadu, bet diezgan neregulāri un mainīgā skaitā (gan atsevišķi putni, gan nelieli bariņi) - g.k. rudens migrācijas laikā. Ziemā un pavasarī krietni retāk un mazākā skaitā, bet tas atkarīgs no gada - 'labos ķeģu gados' pietiekami regulāri arī pavasara pusē. 
116. Mazais svilpis (Carpodacus erythrinus)
Reti un ļoti nelielā skaitā - g.k. Rumbulas lidlauka apkārtnē, kur man pašam vismaz divi novērojumi (pirmajam datums nav palicis vēstures annālēs, otrs - 28.05.2018). Tur principā piemērots biotops ligzdošanai. 
117. Svilpis (Pyrrhula pyrrhula)
Samērā regulāri - g.k. rudeņos (t.sk. migrācijā) un ziemās (lokāli). Retāk pavasarī, kad ziemotāji sāk izklīst (līdz marta beigām). Parasti nelielā skaitā - reti kad vairāk par 10 putniem (parasti 2-5). Vasarā nav sastopami, jo teritorijā visticamāk, ka neligzdo (īsti nav piemērotu biotopu). 
118. Dižknābis (Coccothraustes coccothraustes)
Teritorijā diezgan bieži - g.k. Dārziņos, kur vismaz viens putns atzīmējas vai katrā apmeklējuma reizē. Īpaši lielā skaitā tur var būt novērojami rudenī un ziemā. Man bijuši novērojumi, kad vienkopus >10 putni, bet R.Matroža rekords - 21. putns. Citur teritorijā salīdzinoši retāk. 
 119. Dzeltenā stērste (Emberiza citrinella)
Regulāri, bet nelielā skaitā - pašam biežāk rudens migrācijas laikā Dārziņu apkārtnē. 
120. Niedru stērste (Emberiza schoeniclus)
Bieži, g.k. Dārziņu attekas niedrājā (bet arī vietām gar Daugavu u.c.), kur no agra pavasara līdz vēlam rudenim (~oktobrim) var konstatēt praktiski katrā izgājienā. Retu reizi arī ziemā (janvārī) - putni.lv uzskaitīti 3 šādi gadījumi: 2006., 2010. (šo esmu redzējis arī es) un 2016. gadā.  Kā arī viens mans novērojums 4. decembrī Zirņu salā. 
____________________________________________
PAPILDINĀJUMS 2011.
121. Lielā čakste (Lanius excubitor)
Katru gadu rudens migrācijas laikā (sākot no oktobra) un reizēm arī ziemā, bet parasti tikai atsevišķi putni. Pašam visvairāk novērojumu Zirņu salā (iespējams, ka tur gandrīz katru gadu kāds putns aizķeras arī uz ilgāku laiku), pie Dārziņu attekas kā arī divas reizes Rumbulas lidlauka pļavās (viena no tām arī vienīgais mans novērojums pavasarī - 2018.04.09.).
122. Vidējais dzenis (Dendrocopus medius)
Reti - teritorijā maz šai sugai piemērotu vietu ar veciem kokiem. Pašam divi novērojums - 'Melnalkšņu alejā' (viens kaut kad 2011. gada sākumā, otrs - 03.07.2018). Tur arī koncentrējas citu novērotāju novērojumi.
123. Dzērve (Grus grus)
Tikai migrācijas laikā pavasarī un rudenī - virs teritorijas pārlidojoši atsevišķi putni un mazāki (pavasarī) vai lielāki (rudenī) bari. 
124. Pelēkā pīle (Anas strepera)
Katru gadu, bet samērā nelielā skaitā - g.k. Dārziņu attekā migrācijas laikā. Rudeņos skaitliski vairāk kā pavasarī (tad tikai atsevišķi pāri). Divas reizes novērota arī ziemas mēnešos (pēc putni.lv) - 22.01.-05.02.2012. (R.Matrozis, T. un O.Miziņenko u.c.) un 30.12.2015.-31.01.2016. (R.Matrozis u.c.)
125. Ķerra (Aythya marila)
Samērā regulāri rudens migrācijas laikā - taču nelielā skaitā. G.k. Dārziņu attekā, bet arī Daugavā. Citiem novērojumi arī Daugavā un lielākā skaitā (piemēram, R.Matrozim 26.10.2014 - 14 putnu bariņš).
126. Sniedze (Plectrophenax nivalis)
Ļoti reti ziemā vai migrācijas laikā pavasarī - g.k. pārlidojoši putni. Pašam tikai viens novērojums 2011. gadā. Kopumā teritorijā ticams, ka mazāk par 10 novērojumiem. 
_____________________________________________
PAPILDINĀJUMS 2012.

127. Garkaklis (Anas acuta)
Reti un nelielā skaitā - g.k. migrācijas laikā pavasarī un rudenī. Neregulāri atsevišķi putni arī ziemas mēnešos - g.k. Daugavā pie Ķengaraga. 
128. Īsastes klijkaija (Stercorarius parasiticus)
Tikai viens zināms novērojums - 28.04.2012. Viens putns lidojumā virs Daugavas uz Z-ZA. 
129. Meža tilbīte (Tringa ochropus)
Ļoti reti. Man divi novērojumi - 28.04.2012., kad viens putns izcēlās no slapjas peļķes pļavā pie Rumbulas lidlauka un 04.05.2018., kad viens putns lidojumā gar/virs Daugavas pie Rumbulas. Citus novērojumus novērojumu veikšanas teritorijā atrast neizdodas, bet ticams, ka migrācijas laikā nelielā skaitā varētu caurceļot katru gadu
130. Tītiņš (Jynx torquilla)

Samērā reti - g.k. Rumbulas mazdārziņu apkārtnē aprīļa beigās/maijā. Man pašam tikai trīs novērojumi (20122015, 2017). Pēc citu novērotāju ziņojumiem dabasdati.lv pierādīta ligzdošana šajā teritorijā nav konstatēta - iespējams, ka vairums novērotie dziedošie putni ir migranti, taču izslēgt ligzdošanu nevar, jo teorētiski apkārtne ir gana piemērota.
131. Melnkakla dūkuris (Podiceps nigricollis)
Ļoti reti! Man personīgi tikai viens novērojums - viens pāris Dārziņu attekā 2012. gada 2. maijā. Pēc citu novērotāju ziņām putni tur uzturējās līdz 8. maijam - ticams, ka migranti. Vēsturiski apkārtnē zināms vēl tikai viens cits novērojums - 1993. gada aprīlī Rīgas HES ūdenskrātuvē iepretim Dārziņu attekai (putni.lv un R.Matroža komentārs dabasdati.lv).
132. Mazais zīriņš (Sternula albifrons)
Rets caurceļotājs pavasara migrācijas laikā.  Pašam tikai viens novērojums - 2012. gada 2. maijā.
133. Svītrainais ķauķis (Sylvia nisoria)
Teritorijā kopumā diezgan reti sastopama suga - pats esmu novērojis tikai Rumbulas mazdārziņu apkārtnē, kur, lai arī ligzdošana nav pierādīta (novēroti tikai dziedoši tēviņi), tā ir ticama, jo biotops ir ļoti piemērots.
134. Ģirlicis (Serinus serinus)
Samērā reti, bet droši vien katru gadu - g.k. atsevišķi dziedoši putni Ķengaragā. Pašam kādi 2-3 novērojumi, Dabasdati.lv vēl >10 citu novērotāju ziņojumi.
135. Plukšķis (Turdus iliacus)
Samērā bieži - g.k. rudens migrācijas laikā, kad diezgan regulāri Dārziņu attekas apkārtnē (gan lokāli, gan pārlidojoši putnu D-DR virzienā kopā ar citiem strazdiem). Tāpat arī regulāri migrantu balsis naktī. Retu reizi atsevišķi putni arī ziemā (g.k. Dārziņos) - pašam divi šādi novērojumi, abi Ķengargā: 25.12.2014. un 07.01.2017.
136. Sila strazds (Turdus viscivorus)
Regulārs caurceļotājs migrācijas laikā (gan pavasarī, gan rudenī), taču nelielā skaitā - starp mežastrazdiem noteikti skaitliski vismazāk pārstāvētā suga. 
137. Melnkakla gārgale (Gavia arctica)
Samērā reti - g.k. migrācijas laikā pavasarī un rudenī. Pašam daži novērojumi - g.k. pavasarī (maijā) Daugavā vai lidojumā virs Daugavas.
138. Melnā pīle (Melanitta nigra)
Ļoti reti - Dārziņu attekā, piemēram, esot zināmi tikai 3 novērojumi (R.Matroža informācija), no kuriem viens mans - 30.10.2012., kad Dārziņu attekā uzturējās 1 mātīte/jaunais putns. Papildus viens novērojums Daugavā - 18.11.2016. (R.Matrozis)
139. Ūdensstrazds (Cinclus cinclus)
Novērojumu teritorijā ļoti reti - pēdējos gados tikai viens mans novērojums 30.10.2012., kad viens putns (migrants) īslaicīgi uzturējās Dārziņu attekas nelielajās krācēs (vietā, kur atteka iztek Daugavā). Iespējams, ka migranti tajā vietā piestāj biežāk, taču par cik apkārt staigā daudz cilvēku kā arī putnam nav īsti piemērotu nakšņošanas vietu, tad ticams, ka, ja arī putnu tur uzturas biežāk, tad ļoti īslaicīgi. Vēl viens ziņojums šajā pašā vietā Dabasdati.lv - 3.12.2016 (A.Borzenko).
140. Ziemeļu svilpis (Pinicola enucleator)
Ļoti reti - tikai gados, kad Latvijā kopumā spēcīga šīs sugas invāzijas. Divi novērojumi - 04.12.2012. un 11.12.2012 (šie putnu turpat arī 12. decembrī, M.Puķītis un 14. decembrī, S.Laime). 
141. Brūnkakla gārgale (Gavia stellata)
Ļoti reti - g.k. Daugavā vai lidojumā virs tās rudens migrācijas laikā. Pašam viens novērojums - 04.12.2012. Vismaz divi citi novērojumi R.Matrozim - 2012. un 2013. gadā. Daži novērojumi ārpus teritorijas - Rīgas HES ūdenskrātuvē. 
142. Tumšā pīle (Melanitta fusca)
Principā ļoti reti, taču biežāk kā, piemēram, melnā pīle - g.k. vēlu rudenī vai ziemas sākumā. Parasti Daugavā vai Dārziņu attekā. Pašam trīs novērojumi - 22.12.2012., 13.11.2016., un 03.04.2018.
_____________________________________________
PAPILDINĀJUMS 2013.


143. Melnā klija (Milvus migrans)

Viens novērojums - 15.04.2013. Pārlidojošs putns migrācijā virs Dārziņu attekas. Citi novērojumi tieši novērojumu teritorijā man nav zināmi, taču ir vismaz divi novērojumi turpat netālu Getliņos (dabasdati.lv - 2014. A.Klepers un 2016. E.Smislovs). 
144. Zivju ērglis (Pandion haliaetus)
Rets caurceļotājs migrācijas laikā pavasarī un vasaras otrajā pusē. Man pašam 5 novērojumi - trīs virs Dārziņu attekas (2013. pavasarī un septembrī 2017. un 2019. gadā) un divi virs Daugavas Rumbulas apkārtnē (abi 2018. gada pavasarī). Dabasdati.lv vēl pāris novērojumi (14.04.2018. R.Matrozis, 10.10.2018. Ž.Isajevs). 
145. Pupuķis (Upupa epops)
Novērojumu teritorijā tikai kā rets caurceļotājs migrācijas laikā - ticams, ka neligzdo. Man pašam tikai trīs novērojumi - 2013. gadā virs Dārziņu attekas2015. gadā Ķengargā un 2019. gadā Rumbulā. Dabasdati.lv vēl viens novērojums Lokomotīves ielā 2016. gadā (V.Spuņģis) un 2019. gadā Dārziņos (K.Lucka). Tuvākā ligzdošanas vieta varētu būt Doles salā.
146. Baltais stārķis (Ciconia ciconia)
Novērojumu teritorijā g.k. pārlidojoši putni migrācijā, parasti nelielā skaitā. Lielākā skaitā parasti sastopami barojoties netālajā Getliņu atkritumu poligonā līdz ar to Rumbulas apkārtnē atsevišķi putni vismaz pavasarī novērojami salīdzinoši biežāk kā citur teritorijā. Teritorijā viena zināma ligzda - Sakņu ielas sākumā pie Dārziņu 1. līnijas. 
147. Upes tārtiņš (Charadrius dubius)
Novērojumu teritorijā reti - g.k. migrācijas laikā pavasarī gar Daugavu. Vairāki novērojumi smilšainajā klajumā Daugavmalā Kvadrāta ielas galā, kur pirmo reizi 2 putnus 2013. gadā novērojis R.Matrozis (dabasdati.lv). Tajā vietā arī es šo sugu 2013. gadā redzēju, taču neesmu ziņojis dabasdati.lv un precīzu datumu neatceros. 09.04.2018. vienu putnu redzēju Rumbulā, Vējstūru ielas galā. Tā citādi ārpus atzīmētās teritorijas suga sastopama biežāk - piemēram, regulāri Doles salā zivju dīķos un uz HES nogāzes.
148. Krūmu ķauķis (Acrocephalus dumetorum)
Teritorijā reti, tači droši vien var sagaidīt, ka laika gaitā novērojumu skaits varētu pieaugt. Man pašam divi novērojumi: 05.06.2013. naktī, kad kopā ar R.Rekmani viens dziedošs putns dzirdēts Salaspils ielas malā posmā starp Jāņavārtu staciju un Slāvu tiltu un 28.05.2018. dziedošs putns Rumbulā, Daugavas malas krūmājā. Iespējams, ja vairāk pastaigātu apkārt pa vakariem/naktīm, tad būtu vairāk novērojumu.
149. Gaišais ķeģis (Acanthis hornemanni)
Rets ieceļotājs vēlu rudenī/ziemā. Man pašam viens novērojums - 31.10.2013., kad viens putns novērots parasto ķeģu bariņā Zirņu salas A stūra melnalksnājā. Dažādos resursos pagaidām vēl 3 citu novērotāju atradumi - (pēc putni.lv, dabasdati.lv).
150. Egļu krustknābis (Loxia curvirostra)
Reti - g.k. caurceļošanas un klejošanas laikā. Rudenī an personīgi tikai viens novērojums - 31.10.2013., kad viens putns ar saucieniem pārlidoja Zirņu salu, bet 2018. gada pavasarī (marta beigās/aprīļa sākumā) atsevišķi pārlidojoši krustknābji Rumbulā/Ķengaraga D galā dzirdēti vairākas reizes. Iespējams sastopamība mainīga gadu no gada - labos 'krustknābju gados' sastopami biežāk. Dabasdati.lv tika viens cits novērojums - 11.12.2012., I.Grīnerte.
_____________________________________________
Papildinājums 2014.


151. Vistilbe (Lymnocryptes minimus)

Reta, bet regulāra ziemotāja Dārziņu attekas niedrāja nomalēs, kas ir viena no šīs sugas klasiskajām ziemošanas vietām - kopš 2012. gada tiek konstatēta praktiski katru gadu (putni.lv). Šķietami putni uzrodas līdz ar aukstumu un pirmajiem lielajiem sniegiem. Man pašam gan tikai 3 novērojumi. Ārpus Dārziņu attekas ļoti reti, g.k. Daugavas malā - viens novērojums dabasdati.lv (31.10.2015., R.Matrozis)  un putni.lv lapā (29.01.2012., J.Vīgulis, M.Šterns)
152. Ormanītis (Porzana porzana)
Viens Dārziņu attekā vokalizējošs īpatnis vakara krēslā 20.04.2014. - nofotogrāgēt, protams, neiespējams. Visticamāk, ka migrants.
153. Pelēkais mušķērājs (Muscicapa striata)
Novērojumu veikšanas teritorijā pašam tikai viens novērojums - 27.08.2014., taču ticams, ka sastopams regulāri gan migrācijas laikā, gan arī ligzdošanas laikā (pēc citu novērotāju ziņojumiem dabasdati.lv ligzdošana gan nav pierādīta). Novērojumu iztrūkums skaidrojams, ka labākajā sugas konstatēšana periodā (maija beigas - augusta sākums) teritoriju apmeklēju salīdzinoši reti.
154. Lielais zīriņš (Hydroprogne caspia)
Rets caurceļotājs nelielā skaitā (1-2 putni) - vasaras otrajā pusē. Man tikai viens novērojums - 27.08.2014. (pārlidojošs putns Dārziņos).
155. Meža zīlīte (Periparus ater)
Neregulāri, bet atsevišķos gados lielā skaitā -  migrācijas laikā rudenī. Pārējā laikā nav sastopama, jo nav sugai piemērota ligzdošanas biotopu. 
156. Parastais šņibītis (Calidris alpina)
Rets caurceļotājs migrācijas laikā - teritorijā principā vienīgā piemērotā mala Daugavas malas brīžos, kad upē zemāks līmenis. Pašam tikai viens novērojums -  01.10.2014., kad viens jaunais putns sākotnēji novērots uz Rīgas HES nogāzes (ārpus novērojumu veikšanas teritorijas), bet iztraucēts pārlidoja ar plašu loku arī virs Dārziņu attekas D gala (tātad pārlidoja teritorijas robežas). Dabasdati.lv divi citi novērojumi - abi 25.09.2016 (R.Matrozis & co un E.Smislovs). 
157. Lauku piekūns (Falco tinnunculus)
Pašam trīs novērojumi - 06.10.2014., kad viens putns pārlidoja Dārziņu ciemu, un divi novērojumi Rumbulas lidlaukā (04.09.2018. un 20.09.2019.), kad katrā gadījumā viens medījošs putns. Ticams, ka nelielā skaitā caurceļo katru gadu. 
158. Melngalvas kaija (Ichtyaetus melanocephalus)
Ļoti reti! Pašam viens atradums - sugas 18. novērojums Latvijā 28.10.2014., viens putns Ķengaragā (apkārtnē uzturējās vismaz līdz nākamā gada 31. janvārim). Novērojumu veikšanas teritorijā vēsturiski vēl viens novērojums - 7.-20.03.2007. (D.Boiko u.c. - 7. novērojums LV), bet papildus tuvākajā apkārtnē (Getliņos un pie Rīgas HES) vēl 5 novērojumi (abas ziņas pēc putni.lv). Tātad šai sugai Ķengaraga/Dārziņu apkārtne ir viena no potenciāli labākajām novērošanas vietām. 
_____________________________________________
PAPILDINĀJUMS 2015.


159. Lielā tilbīte (Tringa nebularia)
Reti,tikai gar Daugavu, īpaši brīžos, kad HES darbības rezultātā upē zems ūdens līmenis un veidojas dažāda platuma sēres u.c. krasta atsegumi, kur putniem baroties. Man pašam tikai viens novērojums - 31.08.2015. 
160. Reņģu kaija (Larus fuscus fuscus)
Samērā regulāri kopā ar citām kaijām, bet parasti nelielā skaitā. Skaitliski vairāk pavasarī (aprīlī), kad ierodas caurceļojošie putni, kuri lido baroties uz Getliņu izgāztuvi. Novērojumu veikšanas teritorijā parasti šie paši putni, kas lido no izgāztuves mazgāties uz Daugavu. Pašam tieši novērojumu veikšanas teritorijā gan tikai daži novērojumi (2015., 2018., 2020. gados), bet citur blakus (gan tajos pašos Getliņos, gan, piemēram, uz Rīgas HES nogāzes) atbilstošā sezonā novērota regulāri.
161. Gugatnis (Philomachus pugnax)
Reti migrācijas laikā - tikai gar Daugavu, īpaši brīžos, kad HES darbības rezultātā upē zems ūdens līmenis un veidojas dažāda platuma sēres u.c. krasta atsegumi, kur putniem baroties. Man pašam tikai viens novērojums - 31.08.2015.
162. Dzeltensvītru ķauķītis (Phylloscopus inornatus)
Ļoti reti! Divi novērojumi (abi mani) - 22.09.2015. Dārziņos un 13.10.2020. Zirņu salā. Potenciāli gan varētu būt, ka rudeņos caurceļo biežāk (īpaši ņemot vērā kopējo skaita pieaugumu pēdējos gados), taču netiek pamanīts/konstatēts. 
163. Garknābja gaura (Mergus serrator)
Varētu teikt, ka visai reti (vai pat ļoti reti) - Daugavā migrācijas laikā. Pārsvarā atsevišķi putni. Man trīs novērojumi - 1 M/1cy 22.10.2015 Daugavā pie Rīgas HES, bet 19.04.2018. un 04.05.2018. 1 tēviņš Daugavā pie Rumbulas (iespējams abās reizēs viens un tas pats putns?). Citiem novērotājiem arī lielāki skaiti -  21.04.2013. R.Matrozis novērojis pat 23 putnu baru! Var pieņemt, ka nelielā skaitā droši vien caurceļo regulāri, taču iespējams uzturas īslaicīgi, varbūt kopā ar lielajām gaurām - kas apgrūtina to konstatēšanu.  
164. Kaspijas kaija (Larus cachinnans)
Tieši izvēlētajā teritorijā konstatēta vien dažas reizes  - Dabasdati.lv - E. un V.Smislovs & co 2015. un 2016. gadā un divi novērojums man 18.12.2015. un 30.03.2018. (Daugavas malā Ķengaragā). 2018. gada pavasarī gan pašam vairākas reizes bijuši tipiski sugas saucieni no kaiju bara puses, 04.09.2018. vismaz viens jaunais putns uz sēres Daugavā pie Dārziņiem. Ņemot vērā, ka netālajos Getliņos Kaspijas kaija tiek novērota regulāri, nav šaubu, ka arī izvēlētajā teritorijā Kaspijas kaija ielido tik pat bieži - tik vien, ka putni parasti atrodas tālāk (Daugavā vai arī tikai pārlidojot), tad ir grūtāk iegūt pārliecnošus dokumentālus pierādījumus. 
_____________________________________________
PAPILDINĀJUMS 2016.

165. Bikšainais klijāns (Buteo lagopus)
Ticams, ka regulāri caurceļo nelielā skaitā - pašam gan tikai viens novērojums 27.10.2016. (viens putns pārlido Zirņu salu). Dabasdati.lv divi citi novērojumi - 15.05.2015. (I.Deņisovs) un 14.04.2018. (R.Matrozis, E.Smislovs)
______________________________________________
PAPILDINĀJUMS 2017.

166. Baltvaigu zoss (Branta leucopsis)
Reti - pašam trīs novērojums: 02.01.2017 (Daugavā netālu no 'Sarkanā Kvadrāta'), 05.04.2018. (2 putni lidojumā virs Rumbulas), 07.04.2018. (3 putni lidojumā Rumbulas apkārtnē). Ziemā vēl tikai divi citi novērojumi: Dārziņos - 1999/2000. gadā un 2013. gadā (pēc putni.lv). Citās sezonās atsevišķu putnu novērojumi Daugavā (ziņojumi dabasdati.lv). Visticamāk regulāri sastopama suga migrācijas periodā - g.k. tranzītā pārlidojot. Novērojumu daudzums atkarīgs no novērotāju veikšanas intensitātes. 
______________________________________________
PAPILDINĀJUMS 2018.

167. Lielā polārkaija (Larus hyperboreus)
Pašam viens novērojums - 2018. gada 22. martā, kad viens putns uz Ķengaragā Kaņiera ielas apkārtnē (uz ledus un pēc tam lidojumā) - droši vien tas pats putns, kas 2018. gada sākumā divas reizes Dārziņu apkārtnē (M.Kilups 18. janvārī, E. un V. Smislovi 3. martā). Vēsturiski novērojumu veikšanas teritorijā novērota vismaz 2006. gada ziemā/pavasarī, kad 1-2 putni novēroti vairākkārt februārī un martā (V.Roze, K.Millers u.c. - putni.lv). Regulāri tiek novērota ārpus teritorijas - netālu esošajos Getliņos.
168. Pelēkā cielava (Motacilla cinerea)
Man viens novērojums - 2018. gada 30. martā Ķengaraga putnu torņa apkārtnē, kad novērots R.Matroža tajā pašā dienā iepriekš atrastais putns (dabasdati.lv). Teritorijā vēl tikai viens zināms novērojums - 2015. gada 18. augustā, viens jaunais putns uz saliņas iepretim Dārziņiem (R.Matrozis, V.Smislovs, dabasdati.lv).
169. Meža balodis (Columba oenas)
Man trīs novērojums - 2018. gada 30. martā, kad viens putns novērots lidojumā virs Rumbulas lidlauka un 2x 2020. gada rudenī (19. septembrī un 13. oktobrī, kad migrācijā Dārziņu attekas apkārtnē). It kā citu man zināmu novērojumu teritorijā nav, kaut gan ticams, ka migrācijas laikā var novērot regulāri. 
170. Sloka (Scolopax rusticola)
Pašam divi  novērojums - 2018. gada 4. aprīlī un 5. aprīlī, kad viens putns (iespējams abās reizēs viens un tas pats) izcelts Ķengaraga melnalkšņu mežā. Vēsturiski vienu novērojumi teritorijai minējis R.Matrozis (Putni Dabā 2014/4, PDF). Taču migrācijas laikā droši vien var konstatēt katru gadu.  
171. Dzeltenais tārtiņš (Pluvialis apricaria)
Pašam divi novērojums - 2018. gada 4. aprīlī viens putns pie Rumbulas nolidoja virs Daugavas un 2019. gada 31. augustā viens lidojumā virs Rumbulas lidlauka D virzienā. Vēsturiski vienu novērojumi teritorijai minējis R.Matrozis (Putni Dabā 2015/4, PDF).
172. Meža zoss (Anser anser)
Man pašam viens novērojums - 2018. gada 7. aprīlī, kad 3 putni lidojumā virs Daugavas pie Rumbulas. Kopumā teritorijā reti sastopama suga - tikai migrācijas periodā, nelielā skaitā. Viens novērojums Dabasdati.lv (E.Laucis, 20.03.2013) un vēl šo sugu teritorijai min R.Matrozis divos rakstos Putni Dabā (2014/4, PDF un 2015/4, PDF)
173. Sārtgalvītis (Regulus ignicapilla)
Divi novērojumi - 08.04.2018., viens putns Ķengaraga melnlakšņos un 10.04.2018., kad tajā pašā vietā divi dziedoši tēviņi. Ņemot vērā sugas skaita pieaugumu kopš 2016. gada - var pieņemt, ka visticamāk migrācijas periodā caurceļo nelielā skaitā. 
174. Ragainais dūkuris (Podiceps auritus)
Man viens novērojums - 03.05.2018, kad 3 putni Daugavā pie Ķengaraga, iepretim Kaņiera ielai. 2019. gada 23. aprīlī 1 putnu Daugavā pie Ķengaraga novērojis arī R.Matrozis (Dabasdati.lv). 
175. Purva tilbīte (Tringa glareola)
Man divi  novērojums - 05.05.2018., kad viens putns ar saucieniem pārlido uz D Rumbulas apkārtnē un 04.09.2018, kad viens putns uz Šķērssēkļa sēres. Teritorijā droši vien sastopama nelielā skaitā migrācijas laikā - varbūt vairāk g.k. pārlidojoši putni, jo maz vietu kur putni varētu nosēsties baroties (ja nu vienīgi periodos, kad Daugavā zems ūdens līmenis).
176. Mazais ķīris (Hydrocoloeus minutus)
Man divi novērojumi - 05.05.2018., kad viens jaunais putns lidojumā uz Z-ZA virs Daugavas pie Rumbulas un 08.10.2018, kad viens putns lokāli virs Daugavas pie Ķengaraga. Citiem novērotājiem atsevišķi novērojumi Dārziņos (R.Matrozis - 20112014), šķiet arī viens novērojums ziemā. Tātad visticamāk migrācijas laikā (g.k. maijā) regulārs caurceļotājs nelielā skaitā.
177. Vālodze (Oriolus oriolus)
Man novērojumu teritorijā viens novērojums - 28.05.2018 viens dziedošs putns 'Ķengaraga melnalkšņos'. Teritorijā kopumā droši vien samērā rets putns, jo maz lapkoku mežam līdzīgu vietu. Tuvākā apkārtnē (Doles salā, Dārziņu stacijas apkārtnē) gan regulāri. 
178. Melnais zīriņš (Chlidonias niger)
Man divi novērojumi - 28.05.2018, kad divi putni lidojumā augšup pa Daugavu pie Rumbulas un 29.07.2018, kad 10-15 putnu bariņš virs Daugavas Dienvidu tilta apkārtnē. Citiem novērotājiem vēl vismaz divi novērojumi - 14.05.2012., kad viens putns barojies Daugavā pie Dienvidu tilta (R.Matrozis, dabasdati.lv) un 04.05.2017., kad viens putns virs Daugavas pie 'Sarkanā kvadrāta' (R.Matrozis, dabasdati.lv). Pavasara migrācijas periodā iespējams nelielā skaitā caurceļo katru gadu. 
179. Klusais ķauķis (Iduna caligata)
Novērojums vienā vietā - Rumbulas lidlauka apkārtnē, 10.-11.06.2018. trīs dziedošus putnus tur atrada E. un V. Smislovi & R.Matrozis (dabasdati.lv, putni.lv). Šajā vietā vienu putnu man izdevās novērot 03.07.2018.
180. Zilrīklīte (Luscinia svecica)
Teritorijā viens zināms novērojums - 04.09.2018, kad man viens putns grāvī pie Rumbulas lidlauka. Ticams, ka nelielā skaitā caurceļo regulāri, taču kā jau zilrīklīte - grūti pamanāma. 
181. Pelēkā dzilna (Picus canus)
Pašam viens novērojums - viens putns 19.09.2018. bļaustījās Rumbulas lidlauka apkārtnē. Citādi zināmi divi citi novērojumi teritorijā - 01.11.2015. Dārziņos (I.Jakovļevs, Dabasdati.lv) un 02.12.2018. Dārziņis (E. un V.Smislovi, A.Kuročkins). Ticams, ka rudeņos un ziemā atsevišķi putni ieklejo regulāri. 
182. Melngalvas zoss (Branta bernicla)
Viens zināms novērojums - Daugavā pie Ķengaraga 07.10.2018. vienu putnu atrada R.Matrozis (dabasdati.lv). Šo pašu putnu gandrīz tajā pašā vietā man izdevās novērot agrā 08.10.2018 rītā. Putns tur uzturējās vismaz līdz 14.10.2018.  
183. Kākaulis (Clangula hyemalis)
Reti taču samērā regulāri tiek novērots Daugavā - g.k. rudenī un ziemas sākumā atsevišķi putni vai nelieli bariņi (līdz 3 putniem). Pašam viens novērojums - 22.12.2018., kad apskatīju putnu, ko putnu torņa apkārtnē tajā pašā datumā bija redzējis J.Vīgulis, bet iespējams tur uzturējās jau kopš 14.12. (R.Matrozis)
________________________________________________
PAPILDINĀJUMS 2019.

184. Kuitala (Numenius arquata)
Pašam tikai viens novērojums - 2019. gada 1. septembrī, kad viens putns ar saucieniem pārlidoja Rumbulas lidlauka apkārtni DDR virzienā. Vēsturiski vienu citu novērojumu Daugavas posmam lejpus HES min R.Matrozis (Putni Dabā 2015/4, PDF) kā arī 2018. gada 14. aprīlī 8 putni lidojumā uz A Daugavā pie Ķengaraga (R.Matrozis, Dabadati.lv). Ticams, ka migrācijas laikā pārlidojošas kuitalas var novērot biežāk.
185. Ķīķis (Pernis apivorus)
Pašam viens novērojums - 2019. gada 1. septembrī - Dārziņos, diezgan augstu migrējošs putns uz DR. Dabasdati.lv viens cits novērojums - 2017. gada 21. maijā no Ķengaraga putnu torņa (J.Siļņēvičs, Dabasdati.lv). Ticams, ka migrācijas laikā nelielā skaitā caurceļo katru gadu.
186. Kukaiņu piekūns (Falco vespertinus)
Pašam tikai viens novērojums - 2019. gada 1. septembrī, kad trīs jaunie putni novēroti migrācijā uz A pie Dārziņu attekas (gar Rīgas HES nogāzi). Šajā gadā Latvijā novērota masveidīga kukaiņu piekūnu invāzija. Novērojumu teritorijā man zināms tikai viens cits novērojums - 2004. gada 12. jūlijā, kad "1 T ad lidojumā virs Dārziņu niedrāja Doles salas virzienā" (K.Millers, pēc putni.lv). Ticams, ka teritorijā sastopams reti vai pat ļoti reti - g.k. labos kukaiņu piekūnu invāzijas gados augustā/septembrī. 
187. Parastā ūbele (Streptopelia turtur)
Teritorijā viens novērojums - 2019. gada 20. septembrī, kad vienu putnu izdevās novērot Rumbulas lidlauka malā pie 'Kurbads' ledus halles. Turpat arī 21. septembrī (A.Arnicāns, Dabasdati.lv). Varētu būt sastopama ļoti reti - atsevišķi putni tikai migrācijas laikā. 
________________________________________________
PAPILDINĀJUMS 2020.

188. Zaļais ķauķītis (Phylloscopus trochiloides)
Man pašam pagaidām tikai viens novērojums - 03.07.2020, kad dziedošs putns Kaņiera ielā. Citiem novērotājiem gan teritorijā samērā daudz un regulāru novērojumu, g.k. Ķengaraga melnalkšņos. Visticamāk neligzdo, bet satopami tikai caurceļojoši putni.
189. Lauku lija (Circus cyaneus)
Man teritorijā viens novērojums - 30.09.2020, kad viens putns migrācijā uz DA virs Zirņu salas. Visticamāk migrācijas periodā (gan pavasarī, gan rudenī) nelielā skaitā šķērso teritorijā katru gadu, taču citu novērojumu praktiski nav. Viens putns Dārziņu attekas niedrāja apkārtnē uzturējies 2009. gada ziemā (Dabasdati.lv). 
190. Purva piekūns (Falco columbarius)
Man viens novērojums - 30.09.2020., kad viens putns migrācijā uz DA virs Zirņu salas. Visticamāk migrācijas periodā (gan pavasarī, gan rudenī) nelielā skaitā šķērso teritorijā katru gadu.
191. Mazais ķeģis (Acanthis cabaret)
Man viens novērojums - 30.09.2020., kad vizuāli visai raksturīgi putni (2 ad un 1cy, iespējams tās pašas sugas) barojās nezālēs Rumbulas lidlauka malā. Teritorijā viens cits zināms novērojums - 10.02.2018., kad viens putns pie Dārziņu attekas (E. un V.Smislovi)
________________________________________________
PAPILDINĀJUMS 2021.

192. Urālpūce (Strix uralensis) 
Teritorijā viens novērojums - Ķengaraga Melnalkšņos, kad vienu putnu tur 30.10.2021. atrada Edgars Trops (dabasdati.lv). Šo pašu putnu tās dienas vakarā izdevās ieraudzīt arī pašam.  

____________________________________________
Citu novērotāju vēsturiski konstatētās manā novērojumu maršrutā:[Droši zināmi novērojumi, kas veikti manis izmantotajā novērojumu veikšanas teritorijā. Ja suga papildus novērota arī ārpus šīs teritorijas, tad šādi novērojumi apzīmēti ar zvaigznīti "*", pasvītrotas tās sugas, kuras esmu tuvākajā apkārtnē redzējis pats, taču pagaidām vēl ne pašā maršrutā]

1. Lielgalvis (Netta rufina) - putni.lv (2001) 
2. Pelēkvaigu dūkuris (Podiceps grisegena) - putni.lv, Dabasdati.lv (2003, 2015, 2019)
3. Laukirbe (Perdix perdix) - putni.lv, Dabasdati.lv (20052013)
4. Melnais stārķis (Ciconia nigra) - Dabasdati.lv (2004, 2007)
5. Brūnais ibiss (Plegadis falcinellus) - putni.lv (1975)
6 Lielais piekūns (Falco peregrinus) - Dabasdati.lv (2011, 2012*)
7. Smilšu tārtiņš (Charadrius hiaticula) - Dabasdati.lv (2013*2015)
8. Lielais šņibītis (Calidris canutus) - Putni Dabā 2015/4 (PDF) 
9. Līkšņibītis (Calidris ferruginea) - Putni Dabā 2014/4 (PDF)
10. Temminka šņibītis (Calidris temminckii) - Dabasdati.lv (2015)
11. Trulītis (Calidris minuta) - Dabasdati.lv (2011), Putni Dabā 2015/4 (PDF) 
12. Sarkanā puskuitala (Limosa lapponica) - Putni Dabā 2015/4 (PDF) 
13. Tumšā tilbīte (Tringa erythropus) - putni.lv, Dabasdati.lv (20122015)
14. Pļavu tilbīte (Tringa totanus) - Putni Dabā 2015/4 (PDF) 
15. Akmeņtārtiņš (Arenaria interpres) - Dabasdati.lv (2015)
16. Šaurknābja pūslītis (Phalaropus lobatus) - Dabasdati.lv (20142015)
17. Jūras zīriņš (Sterna paradisea) - Dabasdati.lv (1992)
18. Baltspārnu zīriņš (Chlidonias leucopterus) - putni.lv (2005), Dabasdati.lv (20112014)
19. Gredzenūbele (Streptopelia decaocto) - putni.lv (2005), Dabasdati.lv (2005)
20. Purva pūce (Asio flammeus) -  Dabasdati.lv (2017), putni.lv (2000* - Doles sala)
21. Apodziņš (Glaucidium passerinum) - Dabasdati.lv (2017)
22. Ausainais cīrulis (Eremophila alpestris) - Dabasdati.lv (2016)
23. Kalnu ķeģis (Carduelis flavirostris) - putni.lv (1994*, 2003*, 2008)
24. Dārza stērste (Emberiza hortulana) - putni.lv, Dabasdati.lv (2015)

KOPĀ: 192 manas + 24 citu = 216 sugas
_____________________________________________
Citas vēsturiski konstatētās sugas Dārziņos un/vai tuvākajā apkārtnē:
[Tie novērojumi, kas droši zināms, ka veikti tuvu manis izmantotās novērojumu veikšanas teritorijas robežām vai arī tādi novērojumiem, kuriem precīza novērojuma vieta nav man zināma un būtu jānoskaidro; pasvītrotas - sugas, kuras tuvākajā apkārtnē esmu redzējis arī es pats]

1. Parastā pūkpīle (Somateria mollissima) - putni.lv (1992 - HES ūdenskrātuve)
2. Paipala (Coturnix coturnix) - putni.lv
3. Klinšu ērglis (Aquila chrysaetos) - putni.lv (1995) 
4. Melnā puskuitala (Limosa limosa) - Sausā Daugava (2012)
5. Terekija (Xenus cinereus) - putni.lv (1994 - Doles sala)
6. Gaišais šņibītis (Calidris alba) - putni.lv
7. Ķikuts (Gallinago media) -  putni.lv
8. Vidusjūras kaija (Larus michahellis) - Getliņi 2x, (putni.lv)
9. Kamčatkas kaija (Larus schistisagus) - Getliņi (putni.lv)
10. Ūpis (Bubo bubo) - Doles sala, Getliņi
11. Stepes čipste (Anthus campestris) - putni.lv, Dabasdati.lv (2014)
12. Mazais mušķērājs (Ficedula parva) - Dārziņu stacijas apk. (2016)

APKĀRTNĒ KOPUMĀ: 228 sugas

2 komentāri:

Andris Klepers teica...

Labs! Neesmu tur ne tuvu tik daudz redzējis:) Daži retumi gan ir vairāk. Kad uz Getliņiem?

Uģis Piterāns teica...

Jā, retumi pietrūkst gan - tas ir fakts, bet vēl jau viss priekšā. :)
Uz Getliņiem janvārī noteikti, :) bet droši vien patrenēties ar kaijām vajadzētu arī kaut kad ātrāk.