Šī varētu būt prieka vēsts - iespējams, ka ,pamazām papildinot savu tehnisko arsenālu ar kādu 'pričendāli', būšu sasniedzis to uz ko biju visu šo laiku tēmējis. Pirms kādiem 2 gadiem apgaismojuma jomā jau biju sataisījis divu zibspuldžu sistēmu, bet tad nāca tehniskas ķibeles un pagājušo vasaru nācās aizvadīt 'krīzes' režīmā. Šogad esmu gatavāks par gatavu! Cerams, ka rezultāti neizpaliks - kāds laiciņš gan būs vajadzīgs, lai apgūt sistēmu un no tās izspiestu pēc iespējas maksimumu.
Šodien patrenējos uz ādgraužiem, kurus kā kāpurus biju izkratījis no kukaiņu kolekciju kastēm. Tagad no kāpuriem bija jau izaugušas pieaugušās vabolītes, kuras bija visai pateicīgi fotoobjekti. Skatoties bildes, gan sāku kļūt aizdomīgs, jo šīs vabolītes tā īsti neatgādināja parasto muzeju ādgrauzi (Anthrenus museorum), kas ir parastākais kukaiņu kolekciju grauzējs. Noteicējs rokā - un ko es redzu? Izrādās šis ir ādgrauzis Anthrenus olgae (latviskā nosaukuma nav, bet gandrīz vai jāsauc par Olgas ādgrauzi) - salīdzinoši nedaudz retāka suga, kuras galvenais izplatības areāls ir Centrāleiropā. Taču kā jau nereti gadās ar šādām daļēji sinantropām sugām - tā iespējams ar cilvēku palīdzību ir izplatījusies arī pie mums.
Šodien patrenējos uz ādgraužiem, kurus kā kāpurus biju izkratījis no kukaiņu kolekciju kastēm. Tagad no kāpuriem bija jau izaugušas pieaugušās vabolītes, kuras bija visai pateicīgi fotoobjekti. Skatoties bildes, gan sāku kļūt aizdomīgs, jo šīs vabolītes tā īsti neatgādināja parasto muzeju ādgrauzi (Anthrenus museorum), kas ir parastākais kukaiņu kolekciju grauzējs. Noteicējs rokā - un ko es redzu? Izrādās šis ir ādgrauzis Anthrenus olgae (latviskā nosaukuma nav, bet gandrīz vai jāsauc par Olgas ādgrauzi) - salīdzinoši nedaudz retāka suga, kuras galvenais izplatības areāls ir Centrāleiropā. Taču kā jau nereti gadās ar šādām daļēji sinantropām sugām - tā iespējams ar cilvēku palīdzību ir izplatījusies arī pie mums.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru