pirmdiena, 2011. gada 19. septembris

Medības laternu gaismā

Pēdējā laikā ir parādījies naktstauriņu entuziasms. Tas gan nav nekāds pārsteigums, jo, pakāpeniski apgūstot dažādas kukaiņu grupas, agri vai vēlu līdz naktstauriņiem man bija jānonāk. Tad nu tagad tas ir noticis - diemžēl samērā pavēlu sezonā, kas nozīmē, ka nopietnāka to iepazīšana ir jāatstāj uz nākamo gadu. Tiesa naktstauriņiem ir tā priekšrocība, ka tos var novērot praktiski visu cauru gadu - tātad arī šogad vēl var mēģināt šo to atrast. Pēdējos divus vakaros to arī esmu mēģinājis darīt. Pagaidām gan izmantojot nevis paša uzstādītu gaismu (naktstauriņi kā zināms naktīs labi lido uz gaismu), bet gan pilsētas apgaismes iekārtas - g.k. dažādas spuldzes pie ēkām. Protams, pilsētas vidē ir pārāk daudz dažādu gaismekļu kā rezultātā pie kādas konkrētas spuldzes nekad nebūs sapulcējušies ļoti daudz tauriņi, taču pa kādam jau izdodas atrast. Sevišķi veiksmīga man izrādījās Jaunogres stacijas ēka, kur divos vakaros atradās 3 dažādas pūcīšu sugas. Viena no tām, Eucarta virgo, šķiet Latvijas faunā ir samērā nesens ienācējs.

Pūcīte (Eucarta virgo)
Tā pēc izskata ir ļoti zīmīga un nesajaucama suga, kas starp naktstauriņiem nemaz nav tik bieži sastopama parādība. Vairums naktstauriņu ir krāsoti maskējošās krāsās un ļoti bieži pirmajā acu uzmetienā izskatās ārkārtīgi līdzīgi. Tas, protams, man rada problēmas, jo tos vēl īsti labi nepazīstu. Tā, piemēram, cita Jaunogres stacijā noķerta īpatņa noteikšana man prasīja nedaudz vairāk laika. Beigās tā izrādās ir brūnpelēkā ozolu pūcīte (Dryobotodes eremita). Jaunogres stacijas apkārtnē tiešām arī aug vairāki ozoli.

Brūnpelēkā ozolu pūcīte (Dryobotodes eremita)
Naktis gan tagad kļūst aukstākas, kas tradicionāli nozīmē, ka naktstauriņu aktivitāte samazinās. Taču rudens pusē parādās tieši tādas sugas, kurām tas patīk un kuras ir tieši piemērotas šādiem laikapstākļiem. Tā, piemēram, Jāņavārtu stacijas apkārtnē uz staba ieraudzīju lielo salnsprīžmeti (Erannis defoliaria), kas, atbilstoši savam nosaukumam, sāk lidot septembra beigās un ir aktīvs līdz pat novembra beigām. Interesanti, ka šis bildē ir tēviņš un to ar mātīti nevar sajaukt, jo... mātītei nav spārnu. Varbūt tas izklausās dīvaini - naktstauriņš bez spārniem, taču veselai virknei sprīžmešu mātītes tiešām ir bez spārniem (vai arī tie ir ļoti reducēti) un atgādina tādus kā 'kāpurus' ar garām tauriņa kājām. Tās it kā ir jāmeklē uz koku stumbriem - varbūt kādu dienu būs jāiziet jāpaložņā. Bet šī nav vienīgā suga, kas sāk lidot tik vēlu - tāpēc vēl ir cerības šogad kādas sugas 'pielasīt'. Jāsāk tomēr veidot arī naktstauriņu saraksts, lai nākamgad var izvirzīt lielo mērķi pēc kā tiekties! :)

Lielais salnsprīžmetis (Erannis defoliaria)

7 komentāri:

AIJALAIMA teica...

Man arī ļoti interesē tauriņi un žēl, ka par tiem maz zinu. Bet super, ka Uģa rakstos un bildēs var daudz jauna uzzināt! Paldies, Uģi! Bet saki, lūdzu, kāpēc tai retajai sugai nav latviskā nosaukuma, un kas to drīkst piešķirt, ja jau Latvijā šis tomēr ir atradies un dzīvo? Kāpēc nevarētu vienkārši pārtulkot to no kādas citas valodas (ne latīņu, es domāju)? Man liekas skaisti tie tauriņu vārdi!

Uģis Piterāns teica...

Tos latviskos nosaukumus, kurus es lietoju, es ņemu no vienas pasenas (~1970tie gadi) publikācijas - tagad uz sitiena neatceros, kas bija autors, bet šķiet ka tas bija tauriņpētnieks Šulcs - acīmredzot viņam (un varbūt tā laika kolēģiem) bija uznācis entuziasms visiem lielajiem tauriņiem iedot latviskos nosaukumus. Kopā tajā sarakstā ir virs 900 sugām nosaukumi. Tie nosaukumi arī tikuši apstiprināti tā laika (droši vien LPSR) Zinātniskās terminoloģijas komisijā. Protams kopš tā laika ir parādījušās vēl sugas mūsu faunā, bet manuprāt tas vairs nav tik populāri katrai sugai iedot latvisko nosaukumu... G.k. jau tāpēc, ka pētnieki savā starpā komunicē izmantojot latīniskos un esmu pārliecināts, ka latviskos lielākai daļai (it īpaši naktstauriņiem) nemaz nezin... Protams, būtu jau it kā labi, ja visiem tie nosaukumi būtu izdomāti - tas noteikti palīdzētu iesaistīties cilvēkiem, kas varbūt nealkst iegaumēt tos sarežģītos latīniskos. Bet nu.. nezinu kam šajā brīdī būtu jāuzņemas inicatīva :) Angliski Eucarta virgo ir Silvery gem - tātad kaut kāda sudrabainā pūcīte. Piemēram, sudrabainā krāšņpūcītes. Vai arī kāda cita x-pūcīte :) Tiesa pirms jauna nosaukuma veidošanas jāpapēta vai kaut kas līdzīgs jau nav :)

AIJALAIMA teica...

Paldies par izsmeļošo atbildi! Tu taču esi īsta kukaiņu enciklopēdija! Un Tu grasies atrast un nobildēt visas 900 un vairāk sugas? Es esmu ar mieru iegādāties Tavu kukaiņu bilžu katalogu. Vai tāds ir publicēts?

Uģis Piterāns teica...

Protams, būtu jauki ja kādreiz izdotos visas sugas sabildēt, bet tas, protams, nav reāli. :) Domāju, ka nākošajā gadā, ja viss izdosies kā plānots, varētu mēģināt uzstādīt nedaudz 'piezemētāku' mērķi - piemēram, nofotogrāfēt kādas 400 lielo jeb 'makro' naktstauriņu sugas. Jo ir arī tādi mikro-tauriņi - visādas kodes, sviļņi, tinēji utt., kuru ir vēl vairāk sugu pie mums (krietni virs 1000), bet to noteikšana nereti ir tik sarežģīta, ka bez paša tauriņa noķeršanas un nogalināšanas neiztikt, kas priekš manis par sarežģītu. :) Bet attiecībā uz makro-tauriņiem, tad tos, aktīvi piestrādājot pa naktīm, varētu diezgan daudz sugu novērot un nofotogrāfēt :)

Manas bildes nekādā īpašā 'katalogā' nav gan publicētas - tik vien šur tur reizēm kādos žurnālos u.c. izdevumos. :)

AIJALAIMA teica...

Es gan domāju, ka tādu katalogu vajag, un ņemot vērā Tavu atpazīstamību, tam būtu pieprasījums. Nu labi, bet tas prasa to, ko tas prasa. Kad būsi pabeidzis studijas un sabildējis tos 400 naktstauriņus, drīkst, es pieteikšos uz Tavu privāto digitālo kolekciju? (protams, par atlīdzību) Paskaidrošu, kāpēc. Netaisos apdraudēt autortiesības, bet man ļoti patīk un interesē tauriņi, vispār visi citi kukaiņi arī. (Un arī visi citi Latvijas dzīvnieki) Bet redz, ir iegadījies, ka neesmu bioloģe. Studēju vides pārvaldību un strādāju vides aizsardzībā,tāpēc sugas un to bioloģiju cenšos apgūt pašmācības ceļā. Ar svešvalodām neesmu labās attiecībās, bet latviešu valodā sugu noteicēju īpaši labu nav. (Vai ir, bet es nezinu kur tos dabūt.) Nu lūk, tad Tavs jaukais dabas blogs, bildes un raksti man ir lielisks informatīvais materiāls! Paldies par to vienmēr! :)
Bet man ir vēl daudz jautājumu ārpus tā, ko Tu uzraksti. Tāpēc, priecāšos, ja atbildēsi.
Lūdzu: Kāpēc naktstauriņi lido uz gaismu? Es neredzu nekādu labumu, ko naktstauriņš varētu iegūt no spuldzes, tikai dzīvības briesmas un lielāku risku tikt ienaidnieka ieraudzītam un apēstam. Kāpēc tad viņi tur lido?

Uģis Piterāns teica...

Starp citu varu ieteik piereģistrēties DabasDati.lv forumā, kas atrodams pēc adreses: http://www.dabasdati.lv/forums/
Jo tur it kā ir arī atsevišķa sadaļa, kur var diskutēt par tauriņiem. Tur arī man ir doma, balstoties uz savām bildēm, izveidot tādus kā mini noteicējus par atsevišķām tauriņu grupām. Pagaidām gan tur ir tik parastāko zilenīšu sugu noteikšana (Zem temata 'Zilenīšu noteikšana'), bet garajos ziemas vakaros domājams papildināšu vēl ar citām dienas tauriņu sugām. :) Tāpat tur var arī dikskutēt par citiem interesējošajiem jautājumiem. Vienīgais trūkums, ka tur varbūt nav pārāk liela aktivitāte, bet tajā pašā laikā pārāk ilgi tas forums vēl nepastāv - visdrīzāk nav pārāk zināms plašākā mērogā.

Runājot par to kāpēc naktstauriņi lido uz gaismu, ir dažādas versijas. Viena no tām, kurai arī es vairāk piekrītu ir tā, ka tauriņi iespējams naktī orientējoties izmanto mēnesi. Protams, ka līdz mēnesim tauriņš nekad neaizlidos, pat ja lidos tam tieši virsū. Bet ja tas savukārt notur kādu citu apgaismes objektu par mēnesi un sāk pēc tā orientēties, tad līdz tam gan viņš visticamāk aizlidos un tā arī tur riņķos apkārt kādu brīdi. Bet tā ir tikai viena teorija, kas pilnīgi visu it kā neizskaidro. Bet kaut kāda daļa patiesības tur noteikti ir.

AIJALAIMA teica...

Liels paldies par forumu un tauriņu noteicējiem tajā! Ilgi lasīju gandrīz visas forma tēmas, tiešām bija aizraujoši! Es par dabasdatiem to pirmsākumos biju sajūsmā, bet tad dažus novērojumus pati pievienoju un nesapratu, kur tie vispār paliek? Man likās, ka pirmajā lapā ir jābūt ailei ar visiem pēdējiem novērojumiem. Bet tajā ailē, kas patiešām saucās Pēdējie novērojumi, bija kaut kāds juceklis. Nevienu reizi savu novērojumu neredzēju un to varēja atrast tikai ar lielu un detalizētu meklēšanu kaut kādā arhīvā. Mani tas galu galā sāka kaitināt (plus vēl daži trūkumi) un es vairs dabasdatos negāju. Arī tagad nesaprotu, kāpēc uz forumu ir jāiet aplinkus! Kāpēc tas nav lapas augšā un vajag laielāku reklāmu! Bet katrā ziņā, forums tomēr ir ļoti labs!!
Ar prieku gaidu vēl Tavus tauriņus un arī jaunus rakstus blogā!
Visu jauku!