Pēc viena vakara izlaizšanas, nākamo gaismošanas 'sesiju' uzrīkoju naktī no 18. uz 19. jūniju. Atgriezos atkal vasarnīcā, bet šoreiz lampu pārliku citā vietā - ar skatu uz tuvīno mežiņu. Pavasarī šī pozīcija man atnesa gana labu rezultātu. Laiku arī solīja tīri piemērotu - daļēji apmākušos un pietiekami siltu. Vienīgais, ka naktī vējš solījās parādīties. Nu neko - ar nepacietību slēdzu iekšā gaismu, sagatavoju grāmatas, piezīmju bolciņu un atlaidos izlaižamajā krēslā palagam otrajā pusē. Un sāku gaidīt... Nu labi - nedaudz meloju, jo laikam tomēr gāju nedaudz TV palūrēt un pie palaga atgriezos pēc kādas pusstundas, taču kā atgriezos tā tur arī paliku praktiski līdz rītam, jo sugu bagātība mani pārsteidza nesagatavotu! Kopā blociņā pieķeksēju ap 150 eksemplārus no ~60 dažādām sugām! Noteikti labākā nakts manā gaismošanas 'karjerā'. Bet tas vēl būtu mazākais - vispatīkamāk pārsteidza tieši sugu sastāvs, jo kājau minēju pie v0.1 ieraksta - šķirstot noteicēju acīs vienmēr iekrīt kādas sugas, kuras gribētos ieraudzīt arī dabā... Tad nu lūk - tajā naktī tādas lidoja 'čupām'!
 |
| Baltais bērzu zobspārnis (Leucodonta bicoloria) |
Kā viena no pirmajām 'sapņu' sugām atlidoja baltais bērzu zobspārnis (Leucodonta bicoloria)! Nu ļoti elegants tauriņš - man jau tie baltie pūkainie vispār patīk (līdzīgi kā zaļi krāsotie tauriņi). Oranžais zīmējums tikai izskatās tā it kā būtu nodilis - tāds tas šim tauriņam tiešām ir. Sākumā gan šis eksemplārs īsti negribēja nomierināties un vairākas reizes pat nozuda kaut kur tumsā, bet beigās tomēr atrada sev patīkamu vietiņu arī uz palaga, kur tad varēju kārtīgi papriecāties par viņu.
 |
| Liepu sprīžmetis (Plagodis dolabraria) |
Otra suga, kuru es ļoti vēlējos ieraudzīt dabā ir liepu sprīžmetis (Plagodis dolabraria). Nezinu kāpēc tieši, bet šīs sugas spārnu zīmējums mani ir fascinējis jau kopš pirmās reizes, kad to ieraudzīju tauriņu grāmatā - tās daudzās, gareniskās šķērssvītras un violetie akcentiņi. Ļoti atšķirīgs no vairākuma citu sprīžmešu sugu. Nav jau nekāda retā suga, bet nav jau tiem tauriņiem (un vispār jebkuram citam dzīvam organismam) jābūt obligāti retiem, lai būtu prieks tos ieraudzīt!
 |
| Purpura lācītis (Rhyparia purpurata) |
Tā, piemēram, purpura lācītis (Rhyparia purpurata) ar spilgti dzelteno un sarkano spārnu salikumu arī nav nekas rets, bet tā klātbūtne vienmēr padara 'dzīvi pie palaga' nedaudz krāsaināku. To gan var attiecināt uz lielu daļu no lācīšu sugām (izņemot varbūt ķērpjlācīšiem), jo lācīšu dzimtā (Arctiidae) daudzas sugas ir krāšņas. Tiesa daļa no tām krāšņajām sugām Latvijā diemžēl ir ļoti reti sastopamas - tā ka atliek vien priecāties par biežāk sastopamajām sugām.
 |
| Tumšbrūnais sprigaņu lapsprīžmetis (Ecliptopera capitata) |
No sprīžmešiem nedaudz man galvu palauzīt lika šis tumšbrūnais sprigaņu lapsprīžmetis (Ecliptopera capitata) - vienkārši manā Lielbritānijas tauriņu grāmatā šāda suga nebija attēlota... Jā, tas ir viens no mīnusiem, ka pašas foršākās naktstauriņu grāmatas ir g.k. priekš Lielbritānijas reģiona, kas atsevišķos gadījumos, kad mēģina noteikt sugu, kas tur nav attēlota, var arī aizvest 'neceļos'. Par laimi šai sugai tas oranžais ķermenis ir pārāk raksturīg pazīme, lai to varētu sajaukt ar kādu citu sugu - attiecīgi nedaudz paskatoties internetā, ātri vien izdevās noskaidrot tauriņa piederību. Suga arī nav nekas rets un droši vien ir sastopama visur kur aug meža spriganes (Impatiens noli-tangere).
 |
| Gartaustu zobspārnis (Pterostoma palpina) |
Cits interesants lopiņš, kuru gan biju 'sagaismojis' arī vienā no iepriekšējām dienām (bet tad tam neiznāca tik skaista bilde), ir šis gartaustu zobspārnis (Pterostoma palpina). Man jau vispār ļoti patīk tās sugām nedaudz nabadzīgākās naktstauriņu dzimtas, kas nav pūcītes un sprīžmeši - piemēram, zobspārņi, vērpēji, mūķenes, lācīši. Šis zobspārnis ir interesants ar to, ka acīmredzot mēģina izlikties par kaut kādu koka gabaliņu nevis tauriņu! :) Jāsaka, ka tas viņam izdodas ļoti labi, jo, lai arī tas ir gana bieži sastopams, dienā to ieraudzīt kaut kur sēžam ir praktiski neiespējamā misija!
 |
| Sarkanīgais madaru lapsprīžmetis (Catarhoe rubidata) |
Es pagaidām piekopju gana laikietilpīgu taktiku naktstauriņu gaismošanā - sēžu līdz rītam pie palaga un vēroju kas jauns atlido. Protams, tas ir labs variants tikai tad, ja nākamajā rītā nav agri jāceļas. Biežāk naktstauriņu pētnieki tomēr izmanto citas metodes - automātiskos pašķērājus vai kādu citu metodi, kas ļauj pašam pētniekam izgulēties (vai vismaz nedaudz pagulēt) un tauriņu guvumu tad ievērtēt no rīta. Bet sēdēšana blakus arī sniedz zināmas priekšrocības - piemēram, var ieraudzīt tos tauriņus, kas atlido un nosēžas kaut kur netālu no lampas. Tāpat prieku sasniedz katra jaunā suga, kas atlido - piemēram, šīs nakts otrajā pusē varēju papriecāties par pilnīgi svaigu sarkanīgo madaru lapsprīžmeti (Catarhoe rubidata). Pat interneta attēlos reti kurš šīs sugas īpatnis ir tik svaigs un nenobružājies!
 |
| Tinējs Ancylis badiana |
Labi, te visi iepriekšējie tauriņi bija tā saucamie 'makro-naktstauriņi', bet katru gaismošanas reizi atlido arī vesela 'kaudze' mazo 'mikro-naktstauriņu'. Vairākumam cilvēku tie visi izskatās pēc kaut kādām 'kodēm', kas tā stereotipiski raksturojas kā 'nesmuki' un neinteresanti kukaiņi. Taču tā gluži nav - ja pielien tiem tauriņiem mazliet tuvāk (vai paskatās uz tiem caur lielāku palielinājumu), tad atklājas, ka liela daļa sīkaliņu spārnu zīmējumu dažādībā nemaz nezaudē saviem lielākajiem brāļiem un māsām. Tā, piemēram, šis tinējs Ancylis badiana, manuprāt, ir tam labs piemērs - tikai kādu 5-6mm garumā, bet daiļš bez gala!
 |
| Aveņu vilnkājis (Habrosyne pyritoides) |
Bet nu atpakaļ pie 'lielajiem brāļiem' - vēl nav izsmelts viss tās nakts interesanto radījumu klāsts! Ja jau runājam par segspārnu rakstainumu, tad aveņu vilnkājis (Habrosyne pyritoides) šajā kategorijā noteikti nav 'pēdējais ciemā'! Īsti gan nevaru saprast kādu funkciju pilda šis krāsojums - kāda koka mizu/ķērpjus jau gluži šis nemēģina atdarināt. Kaut gan tas varbūt tā tikai šķiet, ka uz tāda fona tas būtu viegli pamanāms - gan jau tāpat ir gana neuzkrītošs. Vismaz māte Daba jau noteikti nebūs izveidojusi tādu krāsojumu, kas sugai nāktu par sliktu.
 |
| Vilkābeļu sprīžmetis (Opisthograptis luteolata) |
Lai arī dzeltenu krāsu vairāk ir pierasts asociēt ar dienas tauriņiem (citrontauriņš, dzelteņi, piemēram), tomēr arī starp naktstauriņiem tā ir gana plaši pārstāvēta. Viens no tādiem ir vilkābeļu sprīžmetis (Opisthograptis luteolata), kas gan nav nekas rets. Kā reizi dažus metrus no gaismošanas vietas arī auga vismaz viena vilkābele - varbūt no turienes bija atlidojis.
 |
| Mainīgais alkšņu sprīžmetis (Angerona prunaria) |
Tā vidēji rēķinot, sprīžmeši galīgi nav nekādi lielie tauriņi - vairums sugu, patiesībā, ir visai nelielas izmēros (it īpaši grūti nosakāmie Eupithecia ģints ziedsprīžmeši). Tomēr ir pa kādai lielākai sugai ar - dažādi koksprīžmeši, piemēram. Viens no lielākajiem ir mainīgais alkšņu sprīžmetis (Angerona prunaria), kas ir gana parasta suga un, sava lielā izmēra dēļ, nereti tiek pamanīts arī dienā, kad to iztraucē no kādas tā slēptuves augājā. Tas pat var likt to noturēt par kādu dienastauriņa sugu. Starp citu, šādos šaubīgos gadījumos dienastauriņus no naktstauriņiem var viegli atšķirt pēc antenām - dienastauriņiem to galā vienmēr būs paplašinājums (vālīte), kamēr naktstauriņiem antenu gals vienmēr ir smails - pie tam tās nereti (it īpaši dažādu sugu tēviņiem) ir ķemmveida, kas nekad nav novērojams dienastauriņiem.
 |
| Trīssvītru pūcīte (Charanyca trigrammica) |
Kaut kā šajā ierakstā nav pārstāvēta neviena pūcīte - tā, protams, ir nepieņemama attieksme pret šo sugām bagāto dzimtu. Kā godpilno dzimtas pārstāvi izvirzu šo vienkāršo un ļoti raksturīgo (es pat teiktu - nesajaucamo) sugu ar savam izskatam atbilstošo nosaukumu - trīssvītru pūcīti (Charanyca trigrammica). Abās naktīs, kad gaismoju vasarnīcā, šī suga lidoja diezgan lielā skaitā - tā ka acīmredzot parasta suga.
 |
| Alkšņu makstnesis (Sterrhopterix fusca) |
Un nobeigumā viens pavisam interesants tauriņš - alkšņu makstnesis (Sterrhopterix fusca). Var teikt, ka makstneši ir tādi kā maksteņu sauszemes brāļi, jo ja maksteņu kāpuri dzīvo ūdenī, kur slēpjas paštaisītās, cauruļveida mājiņās, tad arī makstnešu kāpuri dzīvo līdzīgās cauruļveida mājiņās - tik vien, ka nedzīvo ūdenī. Interesanti, ka pēc kāpuru mājiņām var pat tīri labi noteikt makstneša sugu - līdzīgi kā makstenēm! Vairums makstnešu gan ir izmēros krietni vien mazāki par makstenēm - attiecīgi arī to kāpuri un to veidotās mājiņas ir mazāki, kas nozīmē, ka tie ir nedaudz grūtāk ieraugāmi. Bieži vien to mājiņas tik labi iekļaujas apkārtējā vidē, ka retais iedomājas, ka tai zāles stiebriņu čupiņai pa vidu dzīvo kāpurs. Bet ja kāpurus tomēr vēl var ieraudzīt, tad pieaugušie tauriņi gan ir reti manāmi - vismaz man šis bija pirmais pieauguša tauriņa novērojums.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru