pirmdiena, 2012. gada 10. decembris

Tauriņu gaismošana 2012 v0.3

Tagad kādu brītiņu blogā turpināsies naktstauriņu tēma, jo laika posmā no 15. līdz 18. jūnijam es tauriņus gaismoju veselas trīs naktis no četrām. Pie tam otro nakti (no 16. uz 17. datumu) izdevās pagaismot ārpus savas vasarnīcas - Dundagas pusē, kur Kubalu skolas muzejā notikās kursabiedru sanākšana par godu maģistratūras izlaidumam. Tā nu es izdomāju, ka derētu apvienot patīkamo (tusiņu) ar lietderīgo (tauriņu gaismošanu), jo tā ēka atrodas tomēr vairāk vai mazāk mežā, līdz ar to bija cerība uz kādām savādākām sugām kā vasarnīcas apkārtnē.
Palaga saturs ap plkst. 3:45
Laika prognoze gan  neko labu nesolīja (jeb solīja lietu naktī) - tāpēc neko lielas cerības neloloju, tomēr tālredzīgi centos lampu novietot zem mājas pažobeles, lai solītais lietus nelītu virsū lampai. Tas patiesībā nostrādāja labāk nekā es biju cerējis - tauriņi lidoja uz gaismu pat tad, ka tas lietus tiešām bija sācies! Rezultātā salidoja nedaudz virs 90 lielajiem naktstauriņiem no apmēram 40 dažādām sugām. Priekš lietaina laika - manuprāt, ļoti labs rezultāts. Pat vēl ap 3:45 rītā, kad jau bijusi sākusi aust gaisma, palags izskatījās gana pilns ar tauriņiem.
Mazais vairogvērpējs (Heterogenea asela)
No tādām interesantākajām sugām mani ļoti iepriecināja šis izmērā mazais (mērot gareniski, miera stāvoklī ne lielāks par 1cm) naktstauriņš ar gaisā uzrauto 'dibentiņu', kas ir raksturīga vairogvērpēju (Limacodiade) pazīme. Latvijā ir tikai 2 šīs dzimtas sugas - lielo vairogvērpēju jau es biju redzējis un Dundagā tad man izdevās satikties ar otru sugu - mazo vairogvērpēju (Heterogenea asella). Interesanti, ka arī citur Eiropā nav sevišķi daudz vairāk sugu (pašos dienvidos vēl kādas pāris sugas), jo šīs dzimtas pārstāvji ir pārsvarā tropu joslas iemītnieki. Mazā vairogvērpēja kāpuri barojas ar dažādu platlapju (ozolu, dižskābāržu, kļavu), reizēm arī bērzu lapām un esot reti sastopams visā Latvijas teritorijā.
Dzeltenais alkšņu lapsprīžmetis (Hydrelia flammeolaria)
Ja iepriekšējā ierakstā iznāca tāds spēcīgs uzsvars uz pūcītēm, tad šoreiz vairāk pievērsīšos otrai sugām bagātākajai grupai - sprīžmešiem (Geometridae). Grūti gan pateikt, kurus (pūcītes vai sprīžmešus) ir vieglāk noteikt - laikam jau tomēr pūcītes priekš manis pagaidām ir nedaudz sarežģītākas. Kaut gan arī starp sprīžmešiem ir gana daudz sarežģītu 'kumosu' (piemēram, Eupithecia ģints ziedsprīžmeši). Par laimi šis dzeltenais alkšņu lapsprīžmetis (Hydrelia flammeolaria) ir no tām sugām, kuru noteikšana grūtības nerada - citas līdzīgas sugas nemaz īsti nav. Suga šķiet visai parasta, ja vien kaut kur netālu aug alkšņi.
Virzu lapsprīžmetis (Euphya unangulata)
Virzu lapsprīžmetis (Euphyia unangulata) savukārt ir no tā 'grūtāk nosakāmā' sugu apcirkņa. Kaut gan viss jau laikam atkarīgs no acs trenētības, jo it kā, lasot tās pazīmes grāmatā, viss kļūst gana skaidrs un viegli saprotams. Tā, piemēram, no līdzīgām sugām šo var atšķirt pēc spārna centrālās tumšās joslas apakšējās malas, kas ir tāda 'zig-zag veida' veidota no taisniem nogriežņiem. Citām sugām tā apakšējā mala prasti ir krietni viļņaināka, ar zobainiem izvirzījumiem, nekonkrētāka vai kā citādi savādāka - ne tik 'pareizi izlauzīta'. Tāpat arī šai tumšajai joslai sekojošā, kontrastējoši baltā josla ir gana raksturīga - citām sugām tā nebūs tik gaiša (piemēram, ar viļņainu šķērslīniju), nebūs tik vienmērīgi plata utml. Tā ka varbūt tomēr šī suga nemaz nav tik grūti atšķirama? Reta katrā ziņā, tā neesot - Latvijā visai bieži.
Vīksnu lapsrīžmetis (Venusia blomeri)
No citiem sprīžmešiem man vēl patika šis vīksnu lapsprīžmetis (Venusia(=Discoloxia) blomeri) ar raksturīgi pelēcīgajiem spārniem un brūnganiem to galiem - tā it kā būtu iemērcis tos krāsas bundžā. Arī neesot nekas rets (sastopams samērā bieži), bet arī tā bija jauna suga priekš manis - tāpat kā iepriekšējās divas un vesela virkne citu sugu, kas paliks ārpus šī bloga ieraksta. Tā ka man jau šķiet, ka tajā naktī to patīkamo ar lietderīgo izdevās savienot ļoti veiksmīgi! 
Parastais krupis (Bufo bufo)
Starp citu, bez dažādiem tauriņiem, makstenēm, vabolēm u.c. bezmugurkaulniekiem pie tauriņu lampas var novērot arī citas dzīvās radības, kas ierodas, lai pamielotos ar gaismas pievilinātajiem, neko ļaunu nenojautošajiem, lopiņiem. Parasti gan tie ir dažādi putni, kas rīta cēlienā salido un aplasa nu jau neaktīvos naktstauriņus, bet gana raksturīgi ciemiņi ir arī dažādi abinieki - it īpaši krupji. Tā, piemēram, šajā naktī (ievēroju gan tos tik no rīta, kad palika nedaudz gaišāks) saskaitīju veselus trīs brangus krupjus, kuriem tad sarīkoju nelielu fotosesiju blāvajā, rīta gaismiņā. 

1 komentārs:

Unknown teica...

Labdien. Ūģis!
Tropu tauriņu māja 15.03.2013:
http://rigalatvija.com/babochki-v-rige/
Liels paldies!
Ar ceiņu,
Erika German.