 |
| Kaut kāda glīta sēne mārsilos - pēc šī foto uzņemšanas, uz kājas uzradās divi, 1cm attāli, sāpoši caurumiņi. Hmm... |
Kaut kā samērā bieži man gadās tādi rīti (pārsvarā tie ir agrie rīti), kad it kā pamostos ieplānotajā laikā, bet tā vietā, lai celtos un dotos dabā tajā virzienā kurā biju paredzējis, es izdomāju visādus ieganstus, lai tomēr paliktu gultā pagulēt. Savā ziņā jau it kā nekas slikts - atpūsties jau arī vajag, bet tajā pašā laikā pie sevis zinu, ka, ja es tomēr būtu aizbraucis kur gribēju, tad uhh kādus brīnumus tik nebūtu redzējis. Vakar bija līdzīgi (šīs reizes attaisnojums - aiz loga nomācies un stipri vējains, kas taču nav piemēroti laikapstākļi kukaiņu vērošanai), bet dienas gaitā sirdsapziņa sāka stipri mocīt - ārā taču lietus nav (beidzot - viena no retajām tādām dienām šajā nedēļā), tad taču var aizšaut vismaz kaut kur netālu. Ātri apsvēru opcijas un izlēmu aizskriet (protams, ar vilcienu un velo nevis kājām) līdz Ķeguma puses mežiem. Galvenais mērķis - atkārtoti apciemot šogad 21. aprīlī atrasto priedes kritalu, kurā toreiz nofotogrāfēju
Cixidia ģints cikāžveidīgo radījumu nimfas (
bloga ieraksts šeit) - ļoti iespējams, ka jauna suga Latvijai! Bet par cik pēc nimfām tās noteikt droši vien ir grūti, tad toreiz nosolījos sev, ka šo vietu vajadzētu apmeklēt vasaras laikā. Vasara gan tagad tā stipri jau uzņēmusi apgriezienus uz otru pusi, tāpēc mazliet bija šaubas vai nebūšu nokavējis, bet nu - neaizbraucot to noskaidrot nevar.
 |
| Neliela diametra, priedes kritala Ķeguma apkārtnē - Cixidia sp. mājvieta |
Kā izrādījās, tad sarežģītākais uzdevums bija tās konkrētās kritalas atrašana. T.i. ļoti iespējams, ka šie cikāžveidīgie radījumi dzīvo arī kādās citās kritalās tur apkārtnē, bet par cik neizbraucu agri no rīta, tad nebija īpaši daudz laika meklēt tos citās kritalās. Pavasarī tomēr tur bija novērojams visai liels skaits nepieaugušo īpatņu (kādi pāris desmiti), tātad tur arī bija vislielākās cerības atrast pieaugušos īpatņus. Īsti nepalīdzēja fakts, ka tā īpaši nemaz neatcerējos kā tā kritala izskatījās - tik vien, ka bija visai tieva, bet no viena sāna apaugusi ar baltu, piepjveidīgu sēni (manuprāt Antrodia sp.). Kādas 20 minūtes un 3 sēņotājus vēlāk, beidzot atradu vajadzīgo kritalu. Tiešām neliela - vien ap 20cm diametrā. Neticami, ka tādā potenciāli dzīvo jauna suga Latvijai! Runājot par šo specifisko Achilidae dzimtu (Eiropā tikai kādas 9 sugas), tai joprojām nav latviskā nosaukuma - tāpēc, lai turpmākajā bloga ierakstā varētu par šiem lopiņiem runāt mazliet personiskāk, šis varētu būt labs brīdis, lai tādu nosaukumu piešķirtu. Apsverot dažādus variantus, manuprāt, visjēdzīgākais ir - plakancikādes. G.k. tāpēc, ka šīs dzimtas cikādēm tiešām ir stipri saplacināts ķermenis un tās arī pārsvarā dzīvo kritalās - iespraukušās šaurās šķirbiņās. Domāju, ka adekvāts nosaukums.
 |
| Plakancikāde Cixidia confinis |
Pietika pārcilāt vien dažas kritalas šķēpeles līdz atradās viens pieaudzis plakancikādes eksemplārs! Urā! Šoreiz biju sagatavojis arī trauciņu, kur šos kukaiņus ievietot, jo man citi kukaiņpētnieki patiesībā ir pārmetuši, ka kādas citas sevis atrastās jaunās kukaiņu sugas es neesmu ievācis. Tā teikt mazliet nenopietni un nezinātniski. Principā jau es tam piekrītu, bet mans attaisnojums ir, ka ne jau vienmēr es zinu, ka tas ko es fotogrāfēju ir kāda jauna sug... Šoreiz gan situācija izvērtās tāda, ka tas nebūtu nekāds attaisnojums, jo apmēram zināju ar ko man varētu būt darīšana. Tāpēc, ieraugot šo pirmo eksemplāru, mazliet svārstījos ko darīt - uzreiz ķert ciet vai tomēr mēģināt nofotogrāfēt. Plakancikādes kā jau cikādes prot labi lekt tāpēc bija risks, ka tas aizleks tālēs zilajās un pazudīs. Mazliet pavēroju kukaiņa kustības un tomēr nospriedu, ka tas izskatās visai mierīgs un ir cerības paspēt kādus labus kadrus sataisīt.
 |
| Plakancikāde Cixidia confinis |
 |
| Plakancikāde Cixidia lapponica |
Domāts darīts! Šis plakancikādes eksemplārs tiešām bija draudzīgs un ļāva sevi bez problēmām iemūžināt. Pateicos par sadarbību un ievietoju eksemplāru trauciņā (cik ļauni). Zem citas šķēpeles atradās vairāki nepieauguši īpatņi un vēl viens imago, kas gan mazliet atšķīrās no pirmā eksemplāra - ne tik melns un mazliet lielāks izmērā. Domāju, ka varbūt vienkārši cits dzimums, bet nu jebkurā gadījumā - arī to nofotogrāfēju un ievācu. Tā teikt pilns komplekts - gan normāli kadri, gan ievākts materiāls. Ar divām ievāktām plakancikādēm arī apmierinājos un liku kritalu mierā - tā teikt gana daudz jau tā bija no manis cietusi. Atlika vien doties mājup un ķerties pie sarežģītākā - sugu noteikšanas. Kā jau biju noskaidrojis, rakstot iepriekšējo bloga ierakstu par šīm plakancikādēm, tad Ziemeļeiropas kontekstā aktuālas ir vien divas Achilidae dzimtas sugas - Cixidia confinis un C.lapponica. Maigi būs sacīts, ka internetā pieejams visai skops vizuālais materiāls par šīm sugām, tāpēc nācās vairāk burties gūgles tekstuālajos dziļumos un mēģināt uzlasīt kādas citas informācijas kripatas par šīm sugām. Principā abas sugas ir g.k. izplatītas Skandināvijā (Zviedrija, Somija, Norvēģija), bet ir arī atsevišķi atradumi Centrāleiropā (Vācija, Austrija u.c.) - taču nekur tās nav sastopamas bieži. Drīzāk otrādi - retas sugas visā tās izplatības areālā. Interesantas šķita atsevišķas piezīmes, ka reizēm abas sugas varot atrast arī kopā - tā ka gandrīz vai vienā un tajā pašā kritalā. Tā rūpīgāk papētīju fotoattēlus - nē nu izskatās jau tie abi eksemplāri ļoti atšķirīgi. Vai tiešām varētu būt, ka arī manā priedes sprungulī dzīvo abas Cixidia sugas?! Kā lai to pārbauda? Nekādīgi neizdevās tikt pie kāda jēdzīga noteicēja - tik apraksti par šo sugu atradumiem, īsas piezīmes par sugu ekoloģiju (tātad - apdzīvo sausas, priežu kritalas, kur barojas ar kādām sēnēm - g.k. Antrodia sp.) utml., bet ne man tik svarīgās noteikšanas tabulas.
 |
| Ziemeļeiropā sastopamo Cixidia ģints sugu noteikšanas tabula (pēc Ossiannilsson, 1978) |
 |
| Cixidia confinis un C.lapponica galvas formas salīdzinājums |
Jau sāka likties, ka tā neatminama mīkla, kas jāatliek garākiem rudens vakariem un sāku haotiski spaidīties pa atvērtajiem interneta pārlūkprogrammas lodziņiem. Pēkšņi atvērās viens PDFs, kuru pat īsti nezinu kurā brīdī biju atvēris, kas sevi ietvēra Fauna Entomologica Scandinavica 7. sējuma pirmo daļu - "The Auchenorrhyncha (Homoptera) of Fennoscandia and Denmark" (autors F.Ossiannilsson, 1978. g.). Šajā sējumā tiek apskatītas Cixiidae, Delphacidae, Issidae un... Achiliidae dzimtas! Beidzot varbūt kāds jēdzīgs noteicējs? Jā! Un tieši pieminētas abas man interesējošās sugas un aprakstītas to atšķiršanas pazīmes! G.k. esot jāskatās galvas priekšējā daļa (vertex), kuras platums C.confinis ir lielāks par tās garumu, bet C.lapponica - tik pat gara cik pata (kvadrātiska). Skatos savos attēlos - eu, bet tiešām! Kā papildus pazīmes minētas arī sejas krāsa (jāskatās kukainis no apakšpuses) - C.confinis seja g.k. melna, bet C.lapponica - gaiša. Nu jau skrēju pie burciņas un tik tiešām - arī šīs pazīmes atbilst. Absolūti neticami un negaidīti, bet izskatās, ka šajā kritalā tiešām dzīvo abas Ziemeļeiropas Cixidia ģints sugas! Un, manuprāt, abas ir jaunas sugas Latvijai! Atkal prieki manā sētā!
 |
| Nepieaudzis plakancikādes Cixidia sp. īpatnis |
Kas interesanti, ka vairākās interneta vietnēs tiek atzīmēts, ka Skandināvijā šīs sugas dzīvo līdzīgos biotopos (un iespējams, ka reizēm pat kopā) kā raupjais asmalis (
Calitys scabra) - suga, ko
pavasarī arī atradu Ķeguma apkārtnē vien ~2,5km attālumā (gaisa līnijā) no šīs vietas. Tātad viss liecina, ka šis ir tāds stipri augstvērtīgs meža masīva pleķis! Jāsaka, ka būs turpmākajos gados noteikti jāmēģina turp braukt biežāk, jo vēl tur ir palikušas milzīgas platības, kurām pat neesmu i tuvojies - gan uz Baldones, gan Vecumnieku, gan Birzgales un Taurkalnes pusi. Pilnīgi iespējams, ka tur varētu vēl kāds interesants brīnums atrasties. Katrā ziņā šķiet neviens izbrauciens tagad uz Ķeguma pusi nav bijis 'tukšā' bez nekā interesanta.
 |
| Parastais perlamutra raibenis (Argynnis aglaja) |
 |
| Parastais silsamtenis (Hipparchia semele) |
 |
| Melnūsainais pļavas resngalvītis (Thymelicus lineola) |
Pirms un pēc sava plakancikāžu kritalas apmeklējuma g.k. centos pievērst uzmanību dienastauriņiem - kaut kā jau tas Ķeguma novada tauriņu saraksts jāpapildina. Mazliet pat cerēju uz lielā mārsilu zilenīša ieraudzīšanu, jo atsevišķās vietās izdevās uziet tiešām bagātīgas mārsilu audzes. Lielākoties ceļmalās augošie augi manai netrenētajai botāniķa acij gan izskatījās pēc lielajiem mārsiliem, kas varbūt mārsilu zilenīšiem nav tik iemīļots kā mazais mārsils, bet pāris vietās bija arī tik foršas mazo mārsilu audzes, ka pilnīgi vai šķita dīvaini, ka tur šo tauriņu nav... Tiesa jāatzīst, ka 1. augusts ir visai pavēls datums priekš lielā mārsilu zilenīša meklēšanas (vislabāk - jūnija sākums), bet, ņemot vērā samērā vēso jūliju un faktu, ka Dabasdati.lv vēl 27. jūlijā tika ziņots samērā svaigs eksemplārs no Garkalnes, nelielas cerības tomēr bija. Bet nu - šoreiz nebija lemts tām piepildīties. Jāatliek pasākums uz nākamo gadu, kad būs jāmēģina šie biotopi apskatīt mazliet atbilstošākā laikā - jūlija sākumā. Kā vērtīgāko novērojumu laikam jāizceļ parastais silsamtenis, kas gan Latvijā kopumā nav nekāds retums, tomēr pārsvarā sastopams piejūrā - iekšzemē stipri retāk. Piemēram, Dabasdati.lv tīri iekšzemē (atskaitot Rīgas pievārti - Ādažu poligonu, Garkalni utml.) ir vien daži novērojumi. Debesis uz vakaru patiesībā bija arī mazliet noskaidrojušās un līdz ar to tauriņu aktivitāte bija pat tīri laba - atzīmējās gan violetais zeltainītis, gan ozolu astainītis, parastie pļavraibeņi, kāpostu baltenis u.c.. Kaut nedaudz, bet Ķeguma novada saraksts ir uzlabots!
 |
| Pūkbite Nomada rufipes |
Pievakarē šķiet izdevās iegūt arī vienu no šī gada skaistākajiem kadriem - starp mārsiliem atradās, pie smilgas pieķērusies (šādā veidā daudzi bišveidīgie nakšņo), viena no Nomada ģints pūkbitēm (manuprāt - Nomada rufipes). Gan objekts interesants un izskatīgs, gan fons jauks - ko gan vairāk var vēlēties! Tā teikt - bez komentāriem.
 |
| Jātnieciņš Megarhyssa vagatoria |
Vispār šī vakara brauciena galamērķis (distances ziņā) bija Pankas ezers, kas kartē izskatījās tāds interesants - meža viducī ar tādu kā grīšļainu krastu (vismaz kartē tā izskatījās). Iedomājos, ka tas varētu būt līdzīgs Kausu ezeriem Baldones pusē, kas ir ļoti interesanti no spāru viedokļa. Taču dabā šis Pankas ezers izrādījās stipri atšķirīgs - ja Kausu ezeri ir kā akači priežu meža viducī, tiem var ērti piekļūt un staignā krasta josla ir visai šaura, tad Pankas ezera mežmala (vismaz no tās puses, kur es piegāju) ir staigns, dumbrājveidīgs mežs un pats ezera krasts jau visai tālu no ūdens malas stipri jo stipri šūpājas un švankājas. Pats ezers jau droši vien no spāru viedokļa ir labs (viens gals bija aizaudzis ar ļoti plašu elšu audzi - labs zaļās dižspāres biotops), bet par cik jutos galīgi neomulīgi, tad ātri vien atkāpos. Īsajā vizītē gan tomēr izdevās tikt pie viena vērtīga novērojuma - skaļi dūkdams, krastmalas kārklā ielaidās jātnieciņš
Megarhyssa vagatoria! Jau otrā tikšanās (pirmā -
Skrundas apkārtnē) ar šo retumu šajā gadā! Paspēju uzspiest gan pāris kadrus kamēr šis apdomāja dzīvi kārkla zarā, gan paspēju šo ar roku saķert, lai nofotogrāfētu kādas smalkākās pazīmes (g.k. sejas zīmējumu) - tā lai sugas noteikšana būtu pavisam precīza un droša. Šo gan, atšķirībā no plakancikādēm, palaidu vaļā - lai lido un dara sāpes lapkoku ragastēm!
