otrdiena, 2017. gada 7. marts

#nedēļassuga: Anania funebris

Zāļsvilnis Anania funebris - Doles stacijas apkārtnē, 2013. gada 4. jūnijā
Redz kā - ''Nedēļas sugas' izloze pagaidām visai veikli lēkā no vienas kukaiņu kārtas uz citu, nemaz neatkārtojoties. Bija vabole, blakts un tagad būs arī tauriņš - pēc skata nesajaucamais zāļsvilnis Anania fuenbris! Suga izplatīta visā Latvijas teritorijā, taču nevarētu teikt, ka ļoti bieži. Pašam gadījies sastapt vien divas reizes (2010. gadā netālu no Dundagas, un 2013. gadā Doles stacijas apkārtnē), bet, piemēram, portālā Dabasdati.lv ir 7 citi šīs sugas ziņojumi, kas varbūt šķiet samērā maz, taču, ņemot vērā salīdzinoši nelielo kopējo naktstauriņu novērojumu skaitu šajā portālā, tas tomēr ir samērā labs rādītājs. Īpaši priekš tādas sugas, kas neskaitās tā pati biežākā. jo ir, piemēram, vesela čupa sugu, kas ir daudz biežākas, bet ziņojumi Dabasdati.lv - mazāk. Tiesa te droši vien jāņem vērā apstāklis, ka tauriņš tomēr ir visai košs un ir aktīvs dienas laikā - līdz ar to vieglāk pamanāms, kā, piemēram, citas biežāk sastopamas zāļsviļnu sugas. Anania funebris kāpuri barojas g.k. ar dzelteno zeltgalvīšu (Solidago virgaurea) lapām un ziediem. Augs galīgi nav rets, tā ka droši vien darbojas kādi citi faktori, kas ietekmē to kāpēc tauriņš nav izplatīts biežāk.  
Zāļsvilnis Ananai funebris - Dundagas n., netālu no Kubalu skolas, 2010. gada 11. jūnijā. 
Īstenībā jau tāds visai savāds 'naktstauriņš' - lido tikai dienā! Un lido nevis tā 'vienkārši' (ja kukaiņa lidojumu mēs vispār varam uzskatīt par 'vienkāršu'), bet tik ļoti strauji un nesakarīgi virpuļodams, ka ir ļoti grūti tam izsekot. Tauriņi ir arī ļoti tramīgi un retajos brīžos, kad sastaptais eksemplārs ir par laimi kaut kur nosēdies, diemžēl to ir ārkārtīgi viegli aizbaidīt. Atliek vēl nelaikā samirkšķinātas acis - un tauriņš ir nozudis! Tas ir viens no iemesliem kāpēc abas satikšanās reizes nav īsti rezultējušās tādos īpaši labos fotoattēlos. Pirmajā gadījumā trenkāju šo pa grants ceļu, kur tas tā ik pa pārdesmit metriem pat nosēdās, bet katru reizi, kad tam mēģināju pietuvoties - atkal cēlās spārnos pirms vēl biju paspējis pielikt fotoaparātu pie acs. Laiks gan bija nomācies un iespējams tas nospēlēja man par labu, jo beigu beigās vienā momentā tauriņš man tomēr vēlīgi ļāvās būt mierīgs ~5 sekundes, kuru laikā tad tapa divi sasteigti kadri. Otrajā reizē savukārt diena bija saulaina un silta. Cik ātri tauriņš man blakus uzzīmējās, apsēžoties uz sūrenes zieda, tad tik pat ātri arī nozuda. Nepaspēju pat īsti noorientēties un asumu iestādīt. Jāatzīst - pārsteidza mani absolūti negatavu. Gadās arī tā! 

2 komentāri:

Andris Klepers teica...

Anania funebris - vai zāļsviļņiem kāds mēģinājis piešķirt latviskos nosaukumus? Kā to devētu, ja vajadzētu latviskot?

Uģis Piterāns teica...

Šķiet, ka zāļsviļņiem gan latvisko nosaukumu nav. Tur jau diezgan sarežģīti - sugu samērā daudz (virs 100) un vairums vismaz izskata ziņā nav diez ko raksturīgas, lai tās varētu kodolīgi aprakstīt ar kādu vienkāršu epitetu. Kaut gan par pūcītēm jau to pašu var teikt un tur sugu vēl vairāk :) Varbūt kādas sugas atlasās pēc biotopa, varbūt kādai sugai var pašpikot nosaukumus kādi doti citās valodās, bet noteikti tas nebūtu viegls uzdevums.
Ok, šai sugai gan izskats ir tik atšķirīgs no visām zāļsviļņu sugām, tā ka ja būtu jādarina vārds, tad kaut ko saistībā ar to. Varbūt varētu dēvēt par baltplankumu vai melnbalto zāļsvilni. Bet tad ar jāskatās - kā tad dēvēt, piemēram, Anania stachydalis/coronata, kas arī tumšas sugas ar gaišiem plankumiem. Pēc barības auga arī īsti neder, jo zeltgalvīšu zāļsvilnis drīzāk atbilstu Anania terrealis. Viegli nav - konkrētu ideju man katrā ziņā nav :)