tag:blogger.com,1999:blog-43952891003509812072024-03-14T01:20:23.689+02:00Uģa Piterāna dabas foto blogsMakro foto un citas dabas bildesUģis Piterānshttp://www.blogger.com/profile/12043555167738509951noreply@blogger.comBlogger349125tag:blogger.com,1999:blog-4395289100350981207.post-25159129247377227452022-12-31T09:37:00.009+02:002022-12-31T09:57:00.931+02:0010.VI.2021 - Slīteres NP un apkārtne<p></p><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiHycMgnxNe8V71ZlvIczFYgBYpPLRTpsWHqIHCiFtB-44BEFv6jsteF9SLReloeQXGbRsnh-wQoQvkW6pVA-dbsw46xMOeqESkDn3o6D__n8LF48GPUaMh-vtDLFFIKTUiS575ObUHQF_zrQ9rfWjJlkdLcZ2tCREH5CIwd5xvVxCeF0y9HmN0rKrf7g/s800/blogs3809_Slitere_zied_lakshi.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="601" data-original-width="800" height="480" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiHycMgnxNe8V71ZlvIczFYgBYpPLRTpsWHqIHCiFtB-44BEFv6jsteF9SLReloeQXGbRsnh-wQoQvkW6pVA-dbsw46xMOeqESkDn3o6D__n8LF48GPUaMh-vtDLFFIKTUiS575ObUHQF_zrQ9rfWjJlkdLcZ2tCREH5CIwd5xvVxCeF0y9HmN0rKrf7g/w640-h480/blogs3809_Slitere_zied_lakshi.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Slīteres Zilie kalni lakšu ziedēšanas laikā</b></td></tr></tbody></table><div style="text-align: justify;">Kādus pāris ierakstus atpakaļ pieminēju to, ka ir tomēr baigi labi saņemties un izrauties uz kādām jaunām vietām. Šis ieraksts savukārt būs tieši par pretējo - lai arī "teju vai visa Latvija ir pieejama", kukaiņu pētniekiem ir visai izteikta tendence tomēr apmeklēt vienas un tās pašas vietas atkal un atkal, atkal un atkal... Protams, visbiežāk tas nav bez iemesla, jo tās mēdz būt, piemēram, aizsargājamas dabas teritorijas kurās ir sastopami kādi īpaši reti un/vai izcili biotopi (= iespēja atrast sugas, kas ir saistītas ar šādiem biotopiem). Tā kā lauka darbu sezona patiesībā nav nemaz tik gara kā varētu likties, tad brīdī, kad ir jāizvēlas brauciena galamērķis, pretējos svaru kausos nereti sanāk nolikt divas izvēles: A) pārbaudīta, lieliska kukaiņu vieta kurā ir zināms, ka dzīvo retas un interesantas sugas (līdz ar to ir gandrīz 'garantija' vismaz kaut ko interesantu redzēt) vai B) nezināma vieta X, kuras apmeklējuma sekmes ir principā laimes spēle - var būt izcili, bet var būt pilnīga izgāšanās un diena izniekota (ok, tik traki jau reti gadās, bet tomēr tāda iespēja pastāv). Neliegšos, ka pēdējos pāris gados ir sanācis varbūt nedaudz vairāk izvēles A kā man pašam būtu gribējies (vismaz tagad tā retrospektīvi atskatoties). Arī šis stāsts būs par šādu braucienu - kad ar pāris muzeja kolēģiem (KO & JD) braucām uz kukaiņu pētniekiem tik labi zināmo Slīteres Zilo kalnu pusi ar pieturu Dundagas apkārtnē. Gandrīz visas apmeklētās vietas man labi zināmas un baidos pat šī vārda, ka nedaudz <i>apnikušas? </i>Tiesa nē, kā gan Slītere var apnikt? Nevar. Šī diena arī bija labs (kārtējais) pierādījums tam, ka arī zināmās vietās vienmēr var atrast kaut ko jaunu un neredzētu, ja vien nedaudz pamaina fokusu no kādas vienas grupas (piemēram, koksngraužiem) uz kādu citu. </div><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiGKxcAishlqsqJoNZS4RmR76MZHpcBHgmkfjD1ggPBn3awUGx7uriXEYM-oqjTMo5SnfSsXjYKdB2BjcTQI0yw1qb017ezEHyaCYAUeU2BbtAf9CzRE7V8n1RuHkRy-9szC8qq7H31_fuJriGlmcA2j3VFLK8JMb6jLZoK5h-7ZQG3FiBiQycLsNPQIQ/s800/blogs3810_Corynis_obscura.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiGKxcAishlqsqJoNZS4RmR76MZHpcBHgmkfjD1ggPBn3awUGx7uriXEYM-oqjTMo5SnfSsXjYKdB2BjcTQI0yw1qb017ezEHyaCYAUeU2BbtAf9CzRE7V8n1RuHkRy-9szC8qq7H31_fuJriGlmcA2j3VFLK8JMb6jLZoK5h-7ZQG3FiBiQycLsNPQIQ/w640-h428/blogs3810_Corynis_obscura.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Vālīšlapsene </b><i>Corynis obscura</i></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: justify;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhGGQFglgZLFRXlCOLLr-dpFZD5FyRzfHipHDcVNCyaX94GtdtVExpB-IWeK9NfAjd4zGXAPoXiEfHvTg4VKxPRkNKWXr-NSf-oh9QEYV8-cARAIeKMGp_KHLvWveGvcT6DUTZLLn56VSqajhRsqcQdWmnAdSKMNGF2-WalhY4lYhMAiWVqX7CdZrr7oQ/s800/blogs3810a_Corynis_obscura.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhGGQFglgZLFRXlCOLLr-dpFZD5FyRzfHipHDcVNCyaX94GtdtVExpB-IWeK9NfAjd4zGXAPoXiEfHvTg4VKxPRkNKWXr-NSf-oh9QEYV8-cARAIeKMGp_KHLvWveGvcT6DUTZLLn56VSqajhRsqcQdWmnAdSKMNGF2-WalhY4lYhMAiWVqX7CdZrr7oQ/w640-h428/blogs3810a_Corynis_obscura.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Vālīšlapsene </b><i>Corynis obscura</i></td></tr></tbody></table><span style="text-align: justify;"><div style="text-align: justify;">Pirmā pietura šajā siltajā, lai arī varbūt nedaudz vējainajā dienā, bija Dundagas apkārtne pie Plintiņiem, kur pāris dienas iepriekš bija ienākušas ziņas no viena no Latvijas koleopteroloģijas korifejiem Arvīda Barševska, ka te lielā skaitā manīta diezgan retā koksngraužu suga <i>Brachyta interrogationis</i>. Atradne gan zināma, jo to te iepriekš 2019. gadā bija manījis arī Mareks Ieviņš. Lielāka interese par šo sugu droši vien bija kolēģiem, jo es to biju redzējis un fotografējis jau iepriekš, taču no kādiem jaunākiem kadriem es jau ar, protams, neatteiktos. Tāpēc vismaz sākumā piegāju šim uzdevumam visai nopietni, mēģinot aplūkot vai katru gandrenes un saulpurenes (tās gan bija pamatā jau pārziedējušas) ziedu, ko šai sugai visvairāk patīk apmeklēt. Jau samērā drīz gandreņu ziedos pamanīju kaut ko pavisam citu - priekš manis varbūt pat daudz vērtīgāku. Maziņas, melnas vālīšlapsenes (nosaukums pēc to taustekļiem/antenām, kas galā paresnināti vāles veidā.) - ei, par tām biju tieši iepriekšējā ziemā lasījis. <i>Corynis </i>ģints! Uzreiz sugu neatminējos, bet nu šāda melna ir tikai viena - <i>Corynis obscura</i>. Ja lielākā daļa vālīšlapseņu sugu ir lielas vai pat ļoti lielas izmērā (īpaši <i>Cimbex </i>ģints), tad šī ir tāda salīdzinoši ļoti sīka un neuzkrītoša. Gan kāpuri, gan pieaugušie ir saistīti ar gandrenēm, kas ir to barības augs. Vai Latvijā reta suga? Kas to lai zin'. Visticamāk vienkārši reti pamanīta. </div></span><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: justify;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi4qMA4PqZniC-Yecl2dESNDqV4_CngSzRimJvYsDX40YvOSKvdMyP9jws-5mxxu2vsU7Kyx13n0SPSLZigwpRfbo-vGf7COHCn0oPo5Oxq44_1kwifCIU6z0w4eChvJSTqGgUg7zoih00psi1gKYbPkJmjBvkMfJpvDqX_sJoIMMNmifQejqZzjkbLlw/s800/blogs3811_Curculio_villosus.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi4qMA4PqZniC-Yecl2dESNDqV4_CngSzRimJvYsDX40YvOSKvdMyP9jws-5mxxu2vsU7Kyx13n0SPSLZigwpRfbo-vGf7COHCn0oPo5Oxq44_1kwifCIU6z0w4eChvJSTqGgUg7zoih00psi1gKYbPkJmjBvkMfJpvDqX_sJoIMMNmifQejqZzjkbLlw/w640-h428/blogs3811_Curculio_villosus.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Smecernieks </b><i>Curuclio villosus</i></td></tr></tbody></table><span style="text-align: justify;"><div style="text-align: justify;">Pēc kādas pusstundas man laikam tomēr apnika koksgraužu meklēšana un pārslēdzos uz citām radībām - loģiski, ka tā tad arī paliku 'tukšā' un nevienu <i>Brachyta </i>koksngrauzi nesatiku. Arī pārējie no mūsu muzeja kompānijas patiesībā palika tukšā, jo dienas vienīgos divus eksemplārus pamanīja un atrada Kristaps Vilks, kurš bija šajā vietā mums pievienojies kukaiņu medībās. Neko darīt. Nākamgad veiksies labāk. Bet, tā brienot pa izcirtumiem, tiku pie diviem citiem gana labiem fotoķekšiem. Ja smecernieks <i>Curculio villosus </i>varbūt nav tā vizuāli nekas īpašs, tad interesants ir šīs sugas dzīves veids. Šī smecernieka kāpuri dzīvo un attīstās ozolu bumbuļvieda panglapseņu (<i>Biorhiza pallida</i>) pangās, kas ir kā tādi milzīgi 'āboli' ozolu jauno zariņu galos (nejaukt ar ozolu ābolveida panglapsenēm, <i>Cynips quercusfolii</i>, kam pangas kā mazi ābolīši uz lapu virsmas). Tā teikt izmanto panglapsenes darbu savā labā. Lai arī teorētiski smecernieku un panglapseņu kāpuri varot samērā veiksmīgi līdzpastāvēt, tomēr, ja vienā pangā dzīvo vairāki smecernieku kāpuri, tad, par cik tie ir izmērā lielāki, tie varot panglapseņu kāpurus izkonkurēt un daļa no tiem var arī neizaugt līdz pieaugušam īpatnim. Kopumā nav varbūt ļoti reta suga, taču kā jau suga ar tādu salīdzinoši specifisku dzīvesveidu - var būt sastopama visai nevienmērīgi un mainīgā skaitā. </div></span><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgj8cnhmncolyl3sSe-esYuufaueFvV14iHdcIHYRZjzAHFZW-Uc7LS1MqTB5WhYjJ7Cke3dwOotwhJuhy4aOZY_enBIPG14isPuQSD-ohYcgkqlsqPTgXcUjO8hDzWFCDYBbQyyBukT3IyqGwD0GmgkkQXaj5r0KAI05qk-IR6Q6a-MeN0pk__ssNHww/s1004/blogs3812_Laphria_ephippium.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="671" data-original-width="1004" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgj8cnhmncolyl3sSe-esYuufaueFvV14iHdcIHYRZjzAHFZW-Uc7LS1MqTB5WhYjJ7Cke3dwOotwhJuhy4aOZY_enBIPG14isPuQSD-ohYcgkqlsqPTgXcUjO8hDzWFCDYBbQyyBukT3IyqGwD0GmgkkQXaj5r0KAI05qk-IR6Q6a-MeN0pk__ssNHww/w640-h428/blogs3812_Laphria_ephippium.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Laupītājmuša </b><i>Laphria ephippium</i></td></tr></tbody></table><div style="text-align: justify;">Otrs jaunums šajos Plintiņu izcirtumos bija liela trekna laupītājmuša! Tas patiesībā pirms vairākiem gadiem man nāca kā liels pārsteigums, ka eksistē vēl trešā <i>Laphria </i>ģints laupītājmuša (šīs gan mēdz dēvēt arī par celmmušām), jo nu visu bērnību Kolkā pa vasarām dzīvojot zināju tik par <i>Laphria flava </i>un <i>L.gibbosa </i>(dzelteno un kupraino celmmušu) eksistenci. Tad kādā brīdī Dabasdatos sāka parādīties fotoattēli no Kurzemes ziemeļu daļas, kuros arī visai pārliecinoši bija redzams <i>Laphria </i>ģints pārstāvis, bet ar ļoti tumšu ķermeņa apmatojumu - vien krūšu aizmugurējā daļa ar gaiši dzeltenbrūnu matiņu joslu. Diezgan atšķirīgi no tām divām citām sugām. Mēģinot atrisināt mistēriju, tvēru pēc kādiem laupītājmušu noteicējiem un tikai šajā brīdī atklāju, ka, piemēram, Zviedrijā dzīvo vēl trešā suga - <i>Laphria ephippium</i> un tā izskatās tieši šādi! Mistērija atrisināta! Nezinu kurš skaitās pirmais sugas konstatēšanas gadījums Latvijā, taču šobrīd šķiet, ka suga Latvijā varētu būt kopumā reta - sastopama tikai Kurzemes ziemeļu daļā. Tiesa vietām var būt relatīvi parasta - piemēram, Šlīteres bākas apkārtnē tā nav reta suga. Atšķirībā no divām citām pieminētajām <i>Laphria </i>ģints sugām, kas ir priežu mežu apdzīvotājas, šī suga esot saistīta ar lapkokiem. Lai arī laupītājmušas mēdz būt visai tramīgas (tām ir lieliska redze), šeit tomēr izdevās uzmanīgi pielavīties vienam eksemplāram un tikt pie dažiem foto. Jauna suga personīgajam sarakstam!</div><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhuohGzhzlWhyEQqOCT8_V83H-HVAEOabORNZxUncuAJoTM5UpPaRqOJqlPuXfirtISrHB0wG0QOzCdCYCg8XssOCmK2jxA8c8D58CnN7yM-leHZ8MrHTR2RjliMgG0A6O6DD0DKR3UutrNkB1Z_95zLiT5Brz0BOlJPp-K2U45JrNphG8xedZIaAwxcQ/s800/blogs3813_Portevinia_maculata.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhuohGzhzlWhyEQqOCT8_V83H-HVAEOabORNZxUncuAJoTM5UpPaRqOJqlPuXfirtISrHB0wG0QOzCdCYCg8XssOCmK2jxA8c8D58CnN7yM-leHZ8MrHTR2RjliMgG0A6O6DD0DKR3UutrNkB1Z_95zLiT5Brz0BOlJPp-K2U45JrNphG8xedZIaAwxcQ/w640-h428/blogs3813_Portevinia_maculata.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Ziedmuša </b><i>Portevinia maculata</i></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgH30Iu4WL6HrOoe7uWY-p00vHKOMQUh2rjWtRW0qsitEzOGw9JGzSQM5mubXOT0lkABw7zz6sRX5e1iwL5fDmcfA-IMeFzarTdtmQ49o4GvCWMnlZTPdsnqP1q332skOTh9IvXST_fZYmBpzzxWrh_DruBD6H36iEzDcIOCpQ5gRwUtJl9pw0eu6oQPw/s800/blogs3814_Cheilosia_fasciata.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgH30Iu4WL6HrOoe7uWY-p00vHKOMQUh2rjWtRW0qsitEzOGw9JGzSQM5mubXOT0lkABw7zz6sRX5e1iwL5fDmcfA-IMeFzarTdtmQ49o4GvCWMnlZTPdsnqP1q332skOTh9IvXST_fZYmBpzzxWrh_DruBD6H36iEzDcIOCpQ5gRwUtJl9pw0eu6oQPw/w640-h428/blogs3814_Cheilosia_fasciata.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Ziedmušas </b><i>Cheilosia fasciata</i><b> kāpurs lakša lapā</b></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhCtPaFnLlwHFus5UquGgupYZfFWxCm7LSffvGsv2MnPsj6_0ktnG6I1P_GwQgoczJFv3u_CdANuGPSn5qw8_NE7bv9sZsrTbRincGA9VxKQeQzhxuiu7NP_xZmImM4H5D1DfqrPaR4JvpAQoIpWBTNsOp614KLd7JNSfXC0aQjYffSkPzQsk0OjGm3vg/s800/blogs3814a_Cheilosia_fasciata.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhCtPaFnLlwHFus5UquGgupYZfFWxCm7LSffvGsv2MnPsj6_0ktnG6I1P_GwQgoczJFv3u_CdANuGPSn5qw8_NE7bv9sZsrTbRincGA9VxKQeQzhxuiu7NP_xZmImM4H5D1DfqrPaR4JvpAQoIpWBTNsOp614KLd7JNSfXC0aQjYffSkPzQsk0OjGm3vg/w640-h428/blogs3814a_Cheilosia_fasciata.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Ziedmušas </b><i>Cheilosia fasciata</i><b> kāpurs</b></td></tr></tbody></table><div style="text-align: justify;">Pēc Plintiņiem mūsu ceļš tālāk veda uz Šlīteres bākas apkārtni, kur komanda galvenokārt arī koncentrējās uz koksngraužiem, taču te mana uzmanība jau sākotnēji tika novirzīta kaut kam pavisam citam - ziedmušām! Jā, tas tā ļoti netipiski man, jo neesmu jau nekāds ziedmušu pētnieks, taču, tā pa ausu galam lasot informāciju internetā un citos resursos, šādi tādi krikumi prātā aizķeras. Nu un bija prātā aizķēries, ka ir vismaz viena ziedmušu suga (bet patiesībā divas), kuras barības augs ir lakši (<i>Allium ursinum</i>)! Un kur tad vēl varētu būt labāka vieta kur to meklēt, ja ne Slīteres zilajos kalnos, kur zemsedze vietām ir pilnībā nosegta ar lakšu paklāju. Šeit mūsu komandai bija pievienojies arī Mareks Ieviņš, kuram jau bija pieredze ar vienu no lakšu sugām - <i>Cheilosia fasciata. </i>Man savukārt vairāk interesēja otra suga - <i>Portevinia maculata</i>, kas mūs reģionā ir pat ļoti reta suga (sastopama tikai Zviedrijas pašos dienvidos). Izrādījās, ka šo sugu atrast patiesībā bija vieglāk par vieglu - daudzi to īpatņi lidinājās starp lakšiem turpat lejā pie bākas, takas malā. Burtiski 10 minūšu jautājums. Tā vizuāli abas šīs lakšu sugas ir samērā līdzīga 'tipa' - tumšas ar gaišākiem laukumiem gar vēdera sāniem, bet nu <i>Cheilosia fasciata </i>ir tāda 'mataināka' kā arī tā lido krietni agrāk sezonā (aprīlī - maija vidū). Mareks vērsa uzmanību, ka šajā laikā savukārt varētu būt atrodami šīs sugas kāpuri un praktiski pēc dažām minūtēm tiešām arī norādīja man uz lakša lapu, kuras vienā malā bija redzams raksturīgs alojums (tā dēvē dažādu kukaiņu kāpuru lapu bojājumus, kas dzīvo starp lapas apakšējo un virsējo lapas slāni un grauž lapu 'no iekšpuses') ar samērā palielu, uzkrītošu kāpuru iekšā. Atļāvos to 'izpreperēt' ārpus lapas abiem slāņiem, lai labāk apskatītu - noteikšanai tas gan maz ko līdz, jo nu ziedmušas kāpurs kā ziedmušas kāpurs, nekas īpašs. Taču šādā veidā lapas alo tikai šī suga (<i>P.maculata </i>kāpuri dzīvo g.k. stublāja pamatnē un auga pazemes daļās, lapas neaiztiek), tā ka noteikšanai ar to pilnībā pietiek. Secinājums - Šlīterē dzīvo abas lakšu sugas. Par šo abu sugu izplatības statusu man diži vairāk informācijas nav. Var jau būt, ka vietās ar bagātīgām lakšu audzēm nav nekas rets? </div><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh_D7Npk5EQRocGb7ApFBroN6qxqGEu5RIVDWYI7ePTjFUNArABmRAIw4uqH9GOx3BwuBN_wpP3yuvsxHrpThmnNF2duO2SiHUtP4vilCAWnmGV2hK-7EI2ehV0alIyCJpCSVtfPIK6TwFzK1kayPq9M5gzdkQLO2i0ZP4ZyAaSSNLXT4DGfYsHUU4H2g/s800/blogs3815_Calocoris_alpestris_nymph.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh_D7Npk5EQRocGb7ApFBroN6qxqGEu5RIVDWYI7ePTjFUNArABmRAIw4uqH9GOx3BwuBN_wpP3yuvsxHrpThmnNF2duO2SiHUtP4vilCAWnmGV2hK-7EI2ehV0alIyCJpCSVtfPIK6TwFzK1kayPq9M5gzdkQLO2i0ZP4ZyAaSSNLXT4DGfYsHUU4H2g/w640-h428/blogs3815_Calocoris_alpestris_nymph.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Mīkstblakts </b><i>Calocoris alpestris </i><b>nepieaudzis īpatnis</b></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi3HwLpz8gShEkaVL3DybphPA6ISkCcWjbLhqMTstCdMsQhuwvmAY-TENTCwDUdi6P8bx4ckR15aBXgQcfs-ciMDwV1NUbVkmmw6KK92WNqPbZvKXc5q1YsMYGsTgx2dPojnOk7nGUSfBT9w1LztELG5il5uhKH_qzDZFA2rqIRO9KZ8YvJGd69sHISMw/s800/blogs3816_Acetropis_gimmerthali_nymph.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi3HwLpz8gShEkaVL3DybphPA6ISkCcWjbLhqMTstCdMsQhuwvmAY-TENTCwDUdi6P8bx4ckR15aBXgQcfs-ciMDwV1NUbVkmmw6KK92WNqPbZvKXc5q1YsMYGsTgx2dPojnOk7nGUSfBT9w1LztELG5il5uhKH_qzDZFA2rqIRO9KZ8YvJGd69sHISMw/w640-h428/blogs3816_Acetropis_gimmerthali_nymph.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Mīkstblakts </b><i>Acetropis gimmerthali </i><b>nepieaudzis īpatnis</b></td></tr></tbody></table><div style="text-align: justify;">Šlīteres apkārtnē man bija vēl viens cits fotomērķis padomā, ko noteikti vēlējos šajā reizē atrast - mīkstblakts <i>Calocoris alpestris </i>nepieaugušu īpatni. Šī arī patiesībā tāda interesanta suga, kas sastopama praktiski tikai Slīteres Zilo kalnu apkārtnē (sugu pirmo reizi konstatēja arī Mareks Ieviņš, 2017. gadā). Biju braucis speciāli lūkoties pieaugušos īpatņus iepriekš (sekmīgi) un, lai arī 10. jūnijs arī ir tuvu tam brīdim, kad pieaugušie īpatņi jau varētu būt sastopami, tomēr cerēju, ka kādu aizkavējušos nimfu ar varētu atrast. Izdevās! Kā jau kaut kur iepriekš minēju, tad blaktīm cenšos arī šos nepieaugušo īpatņu attēlus krāt, jo nu saimniecībā noteikti noderēs. Tāpēc pirms prombraukšanas no Šlīteres īsi pieskrēju arī sausajā pļaviņā blakus stāvlaukumam, jo zināju, ka tur dzīvo mīkstblakts <i>Acetropis gimmerthali. </i>Daži tīkliņa vēzieni augājā un BINGO, dažas nimfas tīkliņā. Nav varbūt ļoti reta suga un gan jau citur būtu nepieaugušu īpatni nofotografējis, bet ja ir tāda iespēja, tad kāpēc gan neizmantot? </div><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhErbQ3ff1gD5TWNFVS9ERIV48d-D-2bw3Tqt_w7lgnuk_lVxFRfuNm6AIQq1YdbcrfHIiZjROVPuHEQqa_2lKXahKGRn3FrnQ-PQRYF64N69zI9xpEqvkrH2jJa6W9wsT_ppdBkZSn0VgmsRBy1Hoc3OX0j7B7swRk4t93wY393e9I0I8PsQMAcv-wUA/s800/blogs3817_Oplosia_fennica.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhErbQ3ff1gD5TWNFVS9ERIV48d-D-2bw3Tqt_w7lgnuk_lVxFRfuNm6AIQq1YdbcrfHIiZjROVPuHEQqa_2lKXahKGRn3FrnQ-PQRYF64N69zI9xpEqvkrH2jJa6W9wsT_ppdBkZSn0VgmsRBy1Hoc3OX0j7B7swRk4t93wY393e9I0I8PsQMAcv-wUA/w640-h428/blogs3817_Oplosia_fennica.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Koksngrauzis </b><i>Oplosia cinerea</i></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi8-gY_usysFqArBTgRf76dxcCRRpi8yXaNDmgdxYHVsIez0iZqFwTcubd9xLaqwgGiqp_xX73XYHFnck7KBi3N6QjBkY3kqm4V49zmNXUOADxOaK6GDJZwFiWZoyGNjcMdaEJCAA9sF1men0UGoqSCiMT_vqtax4ltP5gS2Zo9kHIQxkxOtj8WnwMZeg/s800/blogs3818_Plagionotus_arcuatus.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi8-gY_usysFqArBTgRf76dxcCRRpi8yXaNDmgdxYHVsIez0iZqFwTcubd9xLaqwgGiqp_xX73XYHFnck7KBi3N6QjBkY3kqm4V49zmNXUOADxOaK6GDJZwFiWZoyGNjcMdaEJCAA9sF1men0UGoqSCiMT_vqtax4ltP5gS2Zo9kHIQxkxOtj8WnwMZeg/w640-h428/blogs3818_Plagionotus_arcuatus.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Koksngrauzis </b><i>Plagionotus arcuatus</i></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEirwPoiNFcnr39Q7hGb1bOYWvOQTHajZIFQCle_ZH7xP42u0hgMPuBSN5ru_D2dvvEd6wg5M71U2SztLDlMdUF1j7u-Qpa9IDhMwLHxZLcR6rW3H6fayuYBY9Nm2mg9hrKkmVpXP7PK1dkhsquYemlOAn7v9LQgkke2JPOGtQHfwVGypW6Ac4EnMQjoCA/s800/blogs3818_Plagionotus_detritus.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEirwPoiNFcnr39Q7hGb1bOYWvOQTHajZIFQCle_ZH7xP42u0hgMPuBSN5ru_D2dvvEd6wg5M71U2SztLDlMdUF1j7u-Qpa9IDhMwLHxZLcR6rW3H6fayuYBY9Nm2mg9hrKkmVpXP7PK1dkhsquYemlOAn7v9LQgkke2JPOGtQHfwVGypW6Ac4EnMQjoCA/w640-h428/blogs3818_Plagionotus_detritus.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Koksngrauzis </b><i>Plagionotus detritus</i></td></tr></tbody></table><div style="text-align: justify;">Nu labi, nav jau tā, ka šajā dienā neizdevās sastapt arī kaut ko no koksngraužu dzimtas, kas savā ziņā tomēr bija mūsu komandas prioritārs mērķis. Priekš sevis, protams, nekādi jaunumi, taču krāsainos 'lapseņu' koksngraužus no <i>Plagionotus </i>ģints vienmēr ir prieks sastapt, lai gan Plintiņu apkārtnē abām sugām ir jau zināms, ka eksistē laba populācija (Mareka atradumi jau kopš 2017. gada). Tos fotografēt joprojām neapnīk! Taču dienas vērtīgākā suga droši vien ir <i>Oplosia cinerea</i>, kas kopumā Latvijā ir ļoti reta suga, tiesa pēdējos pāris gados mums koksngraužu entuziastiem ir radusies mazliet atklāsme par to kā šo sugu būtu jāmeklē (uz nokritušiem liepu zariem vai arī uz vecu liepu zemiem, ķērpjainiem zariem) kā rezultātā novērojumu skaits ir pēkšņi ļoti pieaudzis. Tā teikt, ja 2020. gadā tā bija fantastiska veiksme šo sugu atrast, tad tagad jau šīs sugas atradums izraisa nedaudz piezemētākas emocijas. Šī konkrētā vabole arī nebija jaunā vietā, bet 2020. gada Kristapa Vilka atradnē (tā kā bijām blakus, šķita interesanti pārbaudīt), tā ka šoreiz iztrūka 'pārsteiguma moments'. Redz, nemaz nemēģināju vaboli fotografēt kādā dabiskā formātā uz kāda zariņa, bet uzņēmu vien dokumentālu kadru turot pirkstos. <br />Bet, kā jau varēja pēc rakstītā noprast - lai arī koksngraužu ziņā man personīgi nebija ražīga diena, tomēr citu kukaiņu jaunās sugas to pilnībā kompensēja un kopumā brauciens vērtējams kā veiksmīgs! Slīterē tomēr vienmēr forši!</div><p></p>Uģis Piterānshttp://www.blogger.com/profile/12043555167738509951noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-4395289100350981207.post-24027775540329854372022-12-13T21:04:00.003+02:002022-12-14T08:02:09.275+02:006.VI.2021 - Taurupe<p></p><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEih98x2XoCDLiuIvCfm-iiUbFAxeOaPEI7Z4lQT4ZbiCTP4qIc4llt36RH97mV3cxNj7qkGp3Dq215qaaVeuAP-67n8MNGnnqhUvejeemAgwYdR6pFAZGzemGMWQaJyRlZxUKnAxABHdjmmrkeOGOVG3mJTRPW1CofcDGmXK0hmrCXlbn9Wc7RXUxK9Sw/s800/blogs3802_Taurupe.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEih98x2XoCDLiuIvCfm-iiUbFAxeOaPEI7Z4lQT4ZbiCTP4qIc4llt36RH97mV3cxNj7qkGp3Dq215qaaVeuAP-67n8MNGnnqhUvejeemAgwYdR6pFAZGzemGMWQaJyRlZxUKnAxABHdjmmrkeOGOVG3mJTRPW1CofcDGmXK0hmrCXlbn9Wc7RXUxK9Sw/w640-h428/blogs3802_Taurupe.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Ainava uz Z no Taurupes</b></td></tr></tbody></table><div style="text-align: justify;">Pārmaiņas pēc ieraksts savādākā stilā, jo būs par dienu par kuru īsti neko daudz nav rakstīt. T.i. dabā biju (dienastauriņu monitoringa maršruta uzskaite Taurupes apkārtnē) un kopā dienas laikā pat relatīvi daudz sugas sabira tīkliņā (piemēram, 24 dažādas blakšu sugas), bet... nekas no redzētā nebija nekas TĀDS, ko gribētos īpaši izcelt. Arī foto tādi ne īpaši izcili - vienkārši dokumentāli kadri sugas piefiksēšanai, lai varētu pēc tam ieziņot Dabasdati.lv. Jā, teorētiski jau par katru sugu varētu kādus pāris teikumus, bet nu iespējams ne vienmēr vajag 'no akmens ūdeni izspiest' jeb 'ja nav kazai piena, tad nav'. Šie bloga ieraksti tomēr mēdz prasīt zināmu piepūli, jo ne vienmēr izdodas uzķert tādu iedvesmas vilni, ka burti gandrīz vai paši no sevis stājas rindās (bet tā ar gadās). Labāk tad pietaupīt spēkus kādiem interesantāku dienu aprakstiem par kuriem tiešām būtu ko teikt. To tad arī daru. Zemāk tad vienkārši daži foto no 6. jūnija pastaigas Taurupes apkārtnē. Bez retumiem :) <table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjLIK66_Q2JNoAoB1itiIMJUTG8ip-6qsYpjYGG5FZtrn2M7d1qfAtO57dwcVcAgTiGVUGRVk7E4vJhjgFpaQ_03uk6cvX7gqfDVsgHloLfHJjpjEKFmwm356m_rHS5rH1U2OkMI1J04zL1_w4miZ5hL6yzJDZsed2SzXI72ZtW95VTzv5LlhWI-OfkAA/s800/blogs3803_Phytoecia_nigricornis.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjLIK66_Q2JNoAoB1itiIMJUTG8ip-6qsYpjYGG5FZtrn2M7d1qfAtO57dwcVcAgTiGVUGRVk7E4vJhjgFpaQ_03uk6cvX7gqfDVsgHloLfHJjpjEKFmwm356m_rHS5rH1U2OkMI1J04zL1_w4miZ5hL6yzJDZsed2SzXI72ZtW95VTzv5LlhWI-OfkAA/w640-h428/blogs3803_Phytoecia_nigricornis.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Stublājgrauzis </b><i>Phytoecia nigricornis</i></td></tr></tbody></table></div><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhGh9V0xu2UN3S93tdfsygPXDIR_vBApztYmHgnIRgo-7vSheS29L5e8erjXVrEj9p7KlnLyinhD-gHeZn7U2-sy0pi2KEzU7RKyVzZILdWFiCwVYLypNgS5k2xjglZi1U_DK92PrqYJ5xGnlDlQcV4mDh1l98MEDewS66JRV3s1Wzg0zCABMDyXr4Jyg/s800/blogs3804_Drepanepteryx_phalaenoides.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhGh9V0xu2UN3S93tdfsygPXDIR_vBApztYmHgnIRgo-7vSheS29L5e8erjXVrEj9p7KlnLyinhD-gHeZn7U2-sy0pi2KEzU7RKyVzZILdWFiCwVYLypNgS5k2xjglZi1U_DK92PrqYJ5xGnlDlQcV4mDh1l98MEDewS66JRV3s1Wzg0zCABMDyXr4Jyg/w640-h428/blogs3804_Drepanepteryx_phalaenoides.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Tīklspārnis </b><i>Drepanepteryx phalaenoides</i></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEijOSiy6cSxilFTzNsNiNpga2Q1tkaZECPC839aqyva2Y35YbysoJfXdJIDE7X3vhruy0E_81O0L8awXI7ym8XS4c9S3ZZfM39PWdl7sXwci8SXPjNfYbTozpqtEg_PEJLoACs5PRhftGJd6bnktt7fM_pEmoJzF4ksv0s4YF1QjbOfrrTiAzukwxCqNw/s800/blogs3805_Dolycoris_baccarum.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEijOSiy6cSxilFTzNsNiNpga2Q1tkaZECPC839aqyva2Y35YbysoJfXdJIDE7X3vhruy0E_81O0L8awXI7ym8XS4c9S3ZZfM39PWdl7sXwci8SXPjNfYbTozpqtEg_PEJLoACs5PRhftGJd6bnktt7fM_pEmoJzF4ksv0s4YF1QjbOfrrTiAzukwxCqNw/w640-h428/blogs3805_Dolycoris_baccarum.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Ogu krūmu vairogblakts (</b><i>Dolycoris baccarum</i><b>)</b></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjN4O6PDtjAV6hxRQKpVzwbaLCIxCOsUoPsGP_LdkjtsfVsEwqA3yXTsEr5S6cV_GKMDZ6_bjCGvKOAVNVy943BBr25L8lTCzd4bXmuBxtGks_sNFfaKcon24ykSYhpi7aBYQu3EZ0aWRc8uy0I-RtJv0waJYNokdZkSkUIWxaQRWw5bqZCJ5858Y9yeA/s800/blogs3806_Neottiglossa_pusilla.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjN4O6PDtjAV6hxRQKpVzwbaLCIxCOsUoPsGP_LdkjtsfVsEwqA3yXTsEr5S6cV_GKMDZ6_bjCGvKOAVNVy943BBr25L8lTCzd4bXmuBxtGks_sNFfaKcon24ykSYhpi7aBYQu3EZ0aWRc8uy0I-RtJv0waJYNokdZkSkUIWxaQRWw5bqZCJ5858Y9yeA/w640-h428/blogs3806_Neottiglossa_pusilla.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Vairogblakts </b><i>Neottiglossa pusilla</i></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiY0gQWRZ4xW5qj80lJ9GS0PMpDdCoLwyZ6j8JWQPfHkp5fIYl80u6SzNVkWUizRKcyZrN9bIO1OZ_aRujNoibOTJcI64ZytIyWlZ2FPDt2SOlg-LYjaPq-EsNppjMGmbDyBZk4IiWKsbrZxIZcLHP0BE0nZv2qH2R9Fqyn88SFA2EGFa0mgpCay32k0w/s800/blogs3807_Acompus_rufipes.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiY0gQWRZ4xW5qj80lJ9GS0PMpDdCoLwyZ6j8JWQPfHkp5fIYl80u6SzNVkWUizRKcyZrN9bIO1OZ_aRujNoibOTJcI64ZytIyWlZ2FPDt2SOlg-LYjaPq-EsNppjMGmbDyBZk4IiWKsbrZxIZcLHP0BE0nZv2qH2R9Fqyn88SFA2EGFa0mgpCay32k0w/w640-h428/blogs3807_Acompus_rufipes.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Zemesblakts </b><i>Acompus rufipes</i></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgUs7K2wjwF4Uflq1S4TTG_Fq3KMLQb4cpDSuyowZw72gS1S0KWpqkaJEyLkAoP8vSrBn0K8v89OlSKeDQuskkInqU8WBHLzvNKjaEaBbpSm52WBPpDy16EstvsRyYuPYEatiacLUrAiCj-kLbsTo3N2Cs6GD8PFBMkWlIYn2nGTJG3plRQVhQtGJotBQ/s800/blogs3808_Aneurus_laevis.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgUs7K2wjwF4Uflq1S4TTG_Fq3KMLQb4cpDSuyowZw72gS1S0KWpqkaJEyLkAoP8vSrBn0K8v89OlSKeDQuskkInqU8WBHLzvNKjaEaBbpSm52WBPpDy16EstvsRyYuPYEatiacLUrAiCj-kLbsTo3N2Cs6GD8PFBMkWlIYn2nGTJG3plRQVhQtGJotBQ/w640-h428/blogs3808_Aneurus_laevis.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Mizasblakts </b><i>Aneurus avenius</i></td></tr></tbody></table><br /><p></p>Uģis Piterānshttp://www.blogger.com/profile/12043555167738509951noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-4395289100350981207.post-80720313133380047632022-12-13T19:04:00.017+02:002022-12-14T08:02:05.994+02:005.VI.2021 - Kokneses apkārtne<p></p><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg_quuhZ0BnmIBHX5yXvq9CaNTgfQ5Dsz2ye3bSfrrqXdX5qu2L7C9ZJZ8mqxY7p5PNeHWG15v2FKgVJfoYY0B_u-W-c1Egi0E56OlvjiMeolkkNNZK4ABa7KpZj-O-9zDE7Ncta_fUwBDqCX_eHyjnwRzrIehscZK73THmVzphzbPY4lSMogXaOAdKYA/s800/blogs3786_Kokneses_apk.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg_quuhZ0BnmIBHX5yXvq9CaNTgfQ5Dsz2ye3bSfrrqXdX5qu2L7C9ZJZ8mqxY7p5PNeHWG15v2FKgVJfoYY0B_u-W-c1Egi0E56OlvjiMeolkkNNZK4ABa7KpZj-O-9zDE7Ncta_fUwBDqCX_eHyjnwRzrIehscZK73THmVzphzbPY4lSMogXaOAdKYA/w640-h428/blogs3786_Kokneses_apk.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Ceļā uz Ragāļu karjera pusi - tālumā zobgalīgi spīd zilas debesis</b></td></tr></tbody></table><div class="separator" style="clear: both; text-align: justify;">Katru gadu cenšos saņemties un 'izrauties' ārpus saviem prāta uzliktajiem rāmjiem un mēģinu apmeklēt pilnīgi jaunas vietas Latvijas dabā. Kāds varētu jautāt, kas tad tie par 'rāmjiem' tādiem? Var taču braukt 'kur acis rāda' - tik daudz vēl neapmeklētu nostūru Latvijā... Jā, teorētiski tā tas, protams, ir, bet nereti gadās dažādi 'šķēršļi', kas mēdz nojaukt plānus un idejas. Te sabiedriskā transporta grafiks 'īsti neder' (piemēram, ierodas/izbrauc kādu stundu par vēlu/agru kā gribētos utml.), te ar velosipēdu vai kājām par daudz 'tukši' km būtu jāveic pa grants ceļiem, te zūd pārliecība, ka plānotajā galamērķī būs cerība ieraudzīt kaut ko labu utt. Vārdu sakot, pietiek vienu mazu 'šaubu zirnīti iesēt' un tālāk jau prāts visādas atrunas izdomās. Tā teikt, objektīvi skatoties, mani jau nekas tā baigi patiesībā neierobežo - ja vien būtu citas smadzenes. Rezultātā nereti sanāk, ka vakarā stundām plānoju, domāju un sapņoju, neko līdz galam 100% nenolemju. Nu un, ja nav tāds iepriekš stingri noteikts plāns un iepriekšējā vakarā sakrāmēta soma, tad visbiežāk, pieceļoties no rīta, kardināli jaunas ašās idejas saķīmiķot īsti uz sitiena neprotu. Beigu beigās parasti aizbraucu uz kādu jau iepriekš zināmu, labi pārbaudītu vietu kaut kur tuvākā apkārtnē (ne velti Dārziņu dzelzceļmala ir man populāra pastaigu vieta, daļa no braucieniem radušies tieši šādā veidā). Jā, arī tuvie braucieni var būt un ir ražīgi (kā jau te pēdējos ierakstos ir pierādījies), taču tiem tālajiem, jaunu vietu maršrutiem tomēr ir mazliet cits šarms, ja tā var teikt. Bet 2021. gada 4. jūnija vakarā tomēr biju izplānojis un apņēmības pilns jaunas apkārtnes apmeklējumam - braukt ar vilcienu uz Koknesi un tālāk doma ar velosipēdu aizripināt līdz Ragāļu purvam. Vilciens Koknesē ieripotu 11os un attālums ar velo ar principā sīka vienība (ap 10km) - abi rādītāji gana pieņemami, lai šoreiz spētu apturēt savu atrunu ģeneratoru. Puse no uzvaras (sekmīga plānošana) jau kabatā! Atliek vien no rīta laicīgi piecelties... Arī tas man var būt (un ir bijis) pamatīgs klupšanas akmens. </div><div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhHatxdFLKuDVIUZPS3UHiejmFRDvpsDBvxARBakbwIUs9b9JrJjxtUZRV4BB5mT68Gnb33Ui6Y7lo0RLrY-kgZ9hsRkBrwikmE-WfwPmAuHzvpT26TxyNE02Y23QvSjsdM_bSqdf2FWe19fKLLw0ro7e28KDKCvu_-Ofv8yIkt_IGjGsd3xThILiVhcg/s800/blogs3801a_Koknese.jpg" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="310" data-original-width="800" height="248" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhHatxdFLKuDVIUZPS3UHiejmFRDvpsDBvxARBakbwIUs9b9JrJjxtUZRV4BB5mT68Gnb33Ui6Y7lo0RLrY-kgZ9hsRkBrwikmE-WfwPmAuHzvpT26TxyNE02Y23QvSjsdM_bSqdf2FWe19fKLLw0ro7e28KDKCvu_-Ofv8yIkt_IGjGsd3xThILiVhcg/w640-h248/blogs3801a_Koknese.jpg" width="640" /></a></div><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhCeizZ-mtEIvNH6yGmMHoY1T0Ejnc2eBd8LmyldgVGFVysY91KuC-dSWDudzRqE8aNsHIsgRm11j90i0OUEwfDNH5eVzEQ6sp5wZpnlcqDjXfnY9RDaeo1p9ZoH17d4MoHGOUsqaMFlF_yZwDh2qVLeAYdCJjnCaqciLOZL8evW0aA9sRi-4-bKcAG6g/s800/blogs3788_Ragalju_karjers_lietus.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhCeizZ-mtEIvNH6yGmMHoY1T0Ejnc2eBd8LmyldgVGFVysY91KuC-dSWDudzRqE8aNsHIsgRm11j90i0OUEwfDNH5eVzEQ6sp5wZpnlcqDjXfnY9RDaeo1p9ZoH17d4MoHGOUsqaMFlF_yZwDh2qVLeAYdCJjnCaqciLOZL8evW0aA9sRi-4-bKcAG6g/w640-h428/blogs3788_Ragalju_karjers_lietus.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Lietus...</b></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiCjMvBekz6IHDEOdFoXvue5w25_cnjeS-u1pn-B3Lwv-qwBqTzceExpiJQ7GOkV48PHZb5ae7168NskhFj-01kpN4nyfhFBTU3Maq8wo0-ckwiCMJC2J4krpp6Pb8Y-dbDZ9GxQIIhGCVPb_HC1yKEU-i4Zh6TQusH4t1qlk8lishFSUXh7ma_16dKUA/s800/blogs3787_Kokneses_apk.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="800" data-original-width="800" height="640" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiCjMvBekz6IHDEOdFoXvue5w25_cnjeS-u1pn-B3Lwv-qwBqTzceExpiJQ7GOkV48PHZb5ae7168NskhFj-01kpN4nyfhFBTU3Maq8wo0-ckwiCMJC2J4krpp6Pb8Y-dbDZ9GxQIIhGCVPb_HC1yKEU-i4Zh6TQusH4t1qlk8lishFSUXh7ma_16dKUA/w640-h640/blogs3787_Kokneses_apk.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Pārlaižot lietu</b></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh4RlN0SGPDzQeFt-0y0bLHRZXk1gqX_UaECR60TSmBGSC1aB9mp_N1VyOFdHejA_Z2c7FIKN_LcIsGDWP6saFYbDFgryyDJ7uu1nYGFHIfciyV2wzEh3LeOWn_istDXcOS6_ikpzGSyE_uoMA2a9xvTc_Fd6GnoaTMSRSFJFlGQX18N8chyuwoE_5tuw/s800/blogs3788b_Culicidae.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="800" data-original-width="800" height="640" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh4RlN0SGPDzQeFt-0y0bLHRZXk1gqX_UaECR60TSmBGSC1aB9mp_N1VyOFdHejA_Z2c7FIKN_LcIsGDWP6saFYbDFgryyDJ7uu1nYGFHIfciyV2wzEh3LeOWn_istDXcOS6_ikpzGSyE_uoMA2a9xvTc_Fd6GnoaTMSRSFJFlGQX18N8chyuwoE_5tuw/w640-h640/blogs3788b_Culicidae.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Kāds no dzēlējodiem (</b>Culicidae<b>)</b></td></tr></tbody></table><div style="text-align: justify;">Bet no rīta tomēr pamodos laikā - otra puse uzvaras! Ņemot vērā, ka biju tā teikt sevi 'pārvarējis' un tiešām beidzot iztaisījies jaunam braucienam, tad vilcienā biju tādā ļoti pacilātā garastāvoklī. Laiks arī ideāls - ārā aiz loga spīdēja spoža saule. Tiesa, izkāpjot Koknesē, bija saradušies jau diezgan daudz mākoņu. Nē nu kukaiņus var vērot arī, ja ir apmācies laiks. No <i>problemo</i>. Sāku mīt uz galamērķi un mākoņi kļuva aizvien draudīgāki. Ne tā ka negaiss nāktu, bet uz lietu gan nešaubīgi vilka. Tajā pašā laikā pamalē zobgalīgi spīdēja pa ceļam vērotās zilās debesis. Tuvojoties galamērķim, sāka pilēt arī pirmās piles. Maigi teikt, ka biju ļoti vīlies par šādu notikumu attīstības gaitu. 'Izkliedzu' savu sāpi arī Twiterī, jo nu... biju tiešām sašutis līdz sirds dziļumiem. Nu tā ka tiešām lamāties gribējās (atvainojos). Meteoradarā izskatījās, ka te tiešām vienīgā vieta Latvijā, kur tajā brīdī bija lietus... Es beidzot dodos jaunu vietu izpētē, bet Māte Daba izspēlē ar mani šādu ļaunu joku? Kur ir taisnība pasaulē! Pie Ragāļu karjera nācās kapitulēt pavisam, jo lietus kļuva pavisam spēcīgs, un steidzīgi paslēpos ceļmalā zem pāris biezākām eglēm. Pārņēma liela bezcerība. Tā kā nākamais vilciens mājup tāpat bija vien pēc kādām 3h, tad iekārtojos tur cik nu ērti vien varēju un izklaidēju sevi šķirstot twitteri un jūtūbes plašumus (zona gan šajā vietā bija pašvaka, tā ka arī tas nenāca viegli...) kā arī trinkšķinot vargānu. Patiesībā daži twiteristu uzmundrinošie vārdi un ieteikums bildēt odus (kas bija vienīgie kukaiņi manā tuvumā) savā ziņā 'izvilka' šo drūmo pēcpusdienu un nedaudz atgrieza možumu garastāvoklī, cik nu tas šādā situācijā bija iespējams. Laiks gan tik un tā ritēja ļoti gausi. </div><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: justify;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjl4LIG5DF6wzaDavJ2_e6GSXHjN8lDL_g_flxn6BGLKzoiHB6wx9l2QwCEyPLqIGfLctjAOUO0nr69ZIe7K4o3efq4dHtyh3h25CBNsitA3X9f5Z4s0Kvr5bnIjbVonogP5YV9PYa5S8AGUnJ2fjnzLcQvO4Eu0BJf-6Km3i0K7ZsyCqSrcmV86EFtMA/s800/blogs3789_Ragalju_karjers.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="601" data-original-width="800" height="480" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjl4LIG5DF6wzaDavJ2_e6GSXHjN8lDL_g_flxn6BGLKzoiHB6wx9l2QwCEyPLqIGfLctjAOUO0nr69ZIe7K4o3efq4dHtyh3h25CBNsitA3X9f5Z4s0Kvr5bnIjbVonogP5YV9PYa5S8AGUnJ2fjnzLcQvO4Eu0BJf-6Km3i0K7ZsyCqSrcmV86EFtMA/w640-h480/blogs3789_Ragalju_karjers.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Zvejā!</b></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhPlGADPcue0F_DtLFyXipoL11Tqig1CZLsU4X7bFETV77kaT0q2iXMGywOcJoZbFlNQ_RMjxbLS1VWYslHjyt35cOLO7hQVkLTag862umV4FWVPkLhW_JpxRC2lPy8ITIQJnmKf4_pvBTjT7VKe0Nek3PF7FFoE5uSWFXKkjjFr5LW6FkoBVYsEbNyWw/s800/blogs3790_Esox_lucius.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhPlGADPcue0F_DtLFyXipoL11Tqig1CZLsU4X7bFETV77kaT0q2iXMGywOcJoZbFlNQ_RMjxbLS1VWYslHjyt35cOLO7hQVkLTag862umV4FWVPkLhW_JpxRC2lPy8ITIQJnmKf4_pvBTjT7VKe0Nek3PF7FFoE5uSWFXKkjjFr5LW6FkoBVYsEbNyWw/w640-h428/blogs3790_Esox_lucius.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Līdakas (</b><i>Esox lucius</i><b>) jaunulis</b></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: justify;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiENppVxY6sk-qC0-2MvSwRuouG2gRHCwx1XdOtAG14SWZQe5fdV4z3qk3Gg9aEnRrCu9T-yBVB8UCCfSMmXEh6uYai-S_kjLCH8g3C4elhNR8sAnm52LnzSDn1ETx3uhbto_U1evkRp443kvOF6rGxA2lXg4iL_0IdkO1vprrxRZ8FIrlzop5LImiMLw/s800/blogs3791_Ranatra_linearis.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiENppVxY6sk-qC0-2MvSwRuouG2gRHCwx1XdOtAG14SWZQe5fdV4z3qk3Gg9aEnRrCu9T-yBVB8UCCfSMmXEh6uYai-S_kjLCH8g3C4elhNR8sAnm52LnzSDn1ETx3uhbto_U1evkRp443kvOF6rGxA2lXg4iL_0IdkO1vprrxRZ8FIrlzop5LImiMLw/w640-h428/blogs3791_Ranatra_linearis.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Cauruļblaktis (</b><i>Ranatra linearis</i><b>)</b></td></tr></tbody></table><span style="text-align: justify;"><div style="text-align: justify;">Pēc gandrīz divām zem egles pavadītām stundām lietus nedaudz pierima, kas deva man iespēju vismaz pazvejot ūdenskukaiņus karjerā. Tā teikt, tiem jau galīgi netraucē fakts, ka apkārt visa zāle un koki ir slapji. Ūdens tīkliņu biju paņēmis, jo laikam arī sākotnējā dienas plānā bija doma piestāt pie Ragāļu karjera. Sākumā šķita, ka nekāds dižais potenciāls šai ūdenstilpei nebūs, jo tajā krastā kur nokāpu bija vien skraji niedru stiebri un lielākoties neaizsniedzamas glīveņu audzes kādu gabalu no krasta. Vien atsevišķi zāļaināki kumšķīši šur un tur. Bet jau pirmajos smēlienos trāpījās viena cauruļblakts (<i>Ranatra linearis</i>), kas nav reta suga, bet vienmēr prieks satikt, jo tomēr - lielākā Latvijas blakts. Vēlāk trāpījās pat vēl vairākas, tā ka šeit tām laikam laba populācija. Interesanti, ka citā smēlienā tīkliņā ietrāpījās pat mazs līdacēns, kura garums bija ne diži lielāks par cauruļbkakšu garumu, tā ka varu droši apgalvot un cilvēkiem stāstīt, ka šajā reizē redzēju līdakas izmēra blaktis! Cauruļblaktis patiesībā ir plēsīgas un, lai arī pamatbarību sastāda dažādi ūdenskukaiņi, par upuriem var kļūt arī zivju un abinieku mazuļi. Tā ka esmu drošs, ka kādas mikro-līdaciņas (nu tādas ap 1cm, piemēram) cauruļbkatis mēdz noķert gana regulāri, kas tā bez konteksta, protams, arī izklausās grandiozi - blaktis ēd līdakas! Šī starp citu bija mana otra dzīvē 'noķertā' (ja šo var tā skaitīt) līdaka - pirmo izdevās uz spininga izmānīt no Ventas ūdeņiem 2009. gadā. Tā bija priekšpēdējā reize dzīvē kad biju apzināti makšķerēt (pats ar saviem rīkiem utt.) - pēc tam jau sapratu, ka kukaiņu un putnu vērošana/fotografēšana ir hobiji, ka dabā man sagādā vairāk prieku un nu jau sen esmu metis makšķerēšanu pilnībā pie malas.</div></span><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: right;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgCTYI0Dz4Sl0j1jJA7gwx5V04Wz2F6gnA_L8oZfZfb94GoyuRkcb7rn7-u2Qvt8IL__SAuiaNKzo1snkNCMJjdeDMf_FBuAmKACShOsMZlv5RELqKjp3PUbxfsNjrEvaz5tpptzX7hO5PZLs3pcC8RhKhPYzHw25Hwbrnc6EDzR0wASlmg1ISwHzHrkA/s800/blogs3792_Macroplea_appendiculata.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgCTYI0Dz4Sl0j1jJA7gwx5V04Wz2F6gnA_L8oZfZfb94GoyuRkcb7rn7-u2Qvt8IL__SAuiaNKzo1snkNCMJjdeDMf_FBuAmKACShOsMZlv5RELqKjp3PUbxfsNjrEvaz5tpptzX7hO5PZLs3pcC8RhKhPYzHw25Hwbrnc6EDzR0wASlmg1ISwHzHrkA/w640-h428/blogs3792_Macroplea_appendiculata.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Lapgrauzis </b><i>Macroplea appendiculata</i></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgyXISFA2tLywuRuXvag4IdehQctutOdNRrENqdNkeOb4688i1izVXthLjqERBSBx2cQtexgM7jgpaJEqJSKtoFwZERvJzJveP_gn-w7mdnMhWqpURU68yy9pOJJpwLGIzUzbGe-yIloParHY_b4eLn86kAuGe3g-Ta3QnpkiZ9BkchWEFA0O4vOawTtw/s800/blogs3792b_Macroplea_appendiculata.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgyXISFA2tLywuRuXvag4IdehQctutOdNRrENqdNkeOb4688i1izVXthLjqERBSBx2cQtexgM7jgpaJEqJSKtoFwZERvJzJveP_gn-w7mdnMhWqpURU68yy9pOJJpwLGIzUzbGe-yIloParHY_b4eLn86kAuGe3g-Ta3QnpkiZ9BkchWEFA0O4vOawTtw/w640-h428/blogs3792b_Macroplea_appendiculata.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Lapgrauzis </b><i>Macroplea appendiculata</i></td></tr></tbody></table><div style="text-align: justify;">Bet Ragāļu karjers bija man sagatavojis tomēr vienu absolūti negaidītu pārsteigumu! Vispirms izzvejoju beigtas vaboles atliekas, kuras uzreiz atpazinu - eu, tas taču <i>Macroplea </i>ģints lapgrauzis! Viena no manām sapņu sugām! Šajā brīdī jau vairs nebija nekādas domas par to, ka jāskatās pulktenī vai var paspēt uz pirmo vilcienu atpakaļ uz Rīgu vai nē - veltīju visu savu uzmanību piekrastes zemūdens augāja 'ķemmēšanai' ar tīkliņu. Ja bija beigta vabole, tad taču varētu būt arī kāda dzīva? Te vērīgākie laītāji iespējams sazīmēs vienu dīvainību attiecībā uz šo lapgrauzi - tas ir jāmeklē ZEM ūdens? Jā, <i>Macroplea </i>sugas savā lapgraužu dzimtā lielā mērā ir unikālas, jo ir principā uzskatāmas par pilnvērtīgām 'ūdensvabolēm', kas gandrīz visu savu dzīves laiku pavada zem ūdens. Virs ūdens tikai tādi atsevišķi, gadījuma rakstura novērojumi. Peldēt gan tās īsti neprot - pamatā rāpo starp zemūdens augiem gluži kā to dara citi lapgrauži uz sauszemes. Pēc nedaudz drudžainām 5 minūtēm varēju no prieka beidzot atkal pasmaidīt - izzvejoju arī dzīvu vaboli! Ļoti tāds īpatnējs un skaists kukainis. Latvijā ir sastopamas divas ģints sugas, kuras var samērā veigli atšķirt pēc segspārnu virsotnes 'zobiņu' formas, segspārnu rievojuma u.c. relatīvi smalkām pazīmēm. Pēc aprakstiem spriežot, atšķiras arī apdzīvotie biotopi - <i>appendiculata </i>ir pamatā iekšzemes ūdeņu apdzīvotājs, kur to barības augi ir dažādas glīvenes (<i>Potamogeton </i>sp.) vai vārpainās daudzlapes (<i>Myriophyllum spicatum</i>), bet <i>mutica - </i>ir g.k. piekrastes iesāļo lagūnu un līdzīgu ūdeņu apdzīvotājs, kur to barības augi g.k. esot jūras rupijas (<i>Ruppia maritima</i>), bet arī parastās jūraszāles (<i>Zostera marina</i>), reatāk glīvenes (<i>Potamogeton </i>sp.). Ragāļu karjerā pēc visām pazīmēm droši, ka dzīvo <i>Macroplea appendiculata. </i>Beigās izrādījās, ka to tur pat ir samērā daudz. Latvijā gan šī skaitās visnotaļ reti konstatēta suga, taču tas droši vien vairāk ir specifiskā dzīvesveida nopelns, jo ne visi vaboļu pētnieki ir apveltīti ar lielu entuziasmu zemūdens faunas izpētē. Attiecīgi iespējams sastopama biežāk, jo apdzīvotais biotops pēc savas būtības nav nekas tāds pārāk unikāls (otra suga gan varētu būt daudz retāk sastopama). </div><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj-44NPM4JA8y9YKxIJeXLVMwxROVcq7E2uDHKfTT5t9OeL6eNmknL_BzpWdTwDSwtHC3Kas-D_zwJ7m6tsB6hrWFVKIB_RIXpfCUZIwB5lBFz2T7543htSJZXiSKG3uYX5-5DvBE-e7nNWFiZMgVAyHd3dsS3RxlUAvMSdOO9W51W9DOy_xHYFMf84rQ/s800/blogs3793_Cerapheles_terminatus.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj-44NPM4JA8y9YKxIJeXLVMwxROVcq7E2uDHKfTT5t9OeL6eNmknL_BzpWdTwDSwtHC3Kas-D_zwJ7m6tsB6hrWFVKIB_RIXpfCUZIwB5lBFz2T7543htSJZXiSKG3uYX5-5DvBE-e7nNWFiZMgVAyHd3dsS3RxlUAvMSdOO9W51W9DOy_xHYFMf84rQ/w640-h428/blogs3793_Cerapheles_terminatus.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Māņmīkstspārnis </b><i>Cerapheles terminatus</i></td></tr></tbody></table><div class="separator" style="clear: both; text-align: justify;">Šajā brīdī biju jau nokavējis to teorētiski pirmo iespējamo vilcienu ar kuru varētu atkāpties atpakaļ Rīgas virzienā, kas nozīmēja, ka man bija vēl apmēram 3 stundas 'brīvā laika' līdz nākmajam vilcienam. Lai arī lietus bija mitējies, tomēr nospriedu, ka jāturpina Ragāļu karjera izpēte - jāpastaigā gar krastu un jāiemērc tīkliņš arī citos līcīšos. Tā pamazām virzoties, nedaudz intuitīvi izdarīju dažus vēzienus ar ūdens tīkliņu arī skrajā krasta pļaviņā. To tā biju kaut kad iepriekš atklājis, ka, ja slapjā zālē ar parasto entomoloģisko tīkliņu galīgi nav iespējams darboties, jo tam ātri samirkst audums, viss salīp utt, tad ar ūdens tīkliņu šo un to pat var noķert, jo tas tomēr veidots no nemirkstoša materiāl un slapja zāle tam nekādā mērā neskādē. Protams, tā konstrukcija nav līdz galam piemērota (tas ir pārāk sekls), tomēr šis un tas jau pamanās tur iebirt, jo galu galā arī pēc lietus (un principā arī lietus laikā) zāle joprojām ir pilna ar kukaiņiem. Nu lūk - un šajā nevērīgajā vēzienā tīkliņā pamanījam rāpojam mazu māņmīkstspārni <i>Cerapheles terminatus</i>! Suga ar maz zināmiem atradumiem Latvijā - tā ka arī veiksmīgs ķēriens!</div><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgKJD4R8Ub8BvWJ_ItLwiTC4v_1PvQ5lvZzvPxZOjnpN6Ub95Wt8mP2p9R5FmJAMmPKb5oR1O0UoHvi75bbl_O8o4NdW9EwY617a-DJSeCEcVy7eijdO9Q2r79gAAIZ8d2PUyr0m5DmD8L1-qREGTC6Jy4eC5cIsBCJwPFoi79Vq5xKncFs7uruRpKXqQ/s800/blogs3795c_Hebrus_ruficeps.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="429" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgKJD4R8Ub8BvWJ_ItLwiTC4v_1PvQ5lvZzvPxZOjnpN6Ub95Wt8mP2p9R5FmJAMmPKb5oR1O0UoHvi75bbl_O8o4NdW9EwY617a-DJSeCEcVy7eijdO9Q2r79gAAIZ8d2PUyr0m5DmD8L1-qREGTC6Jy4eC5cIsBCJwPFoi79Vq5xKncFs7uruRpKXqQ/w640-h429/blogs3795c_Hebrus_ruficeps.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Ragāļu karjera piekraste</b></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhG5eka7sVQY0pDbMYe4nPbGjgqlEFpGKzDKkxnn7puT8F5Dr_BhxMz31BtE1tBQljZcTwOrUuRKawSIpZlDEWyzYiCiEu5KblZzoR_As7MSUdPii_zYN2XoAsVXQvYPEShoUnda-2jX_ghKPymbxdwpJoCgs2v_crAVYE-ysroqjN7RMpln9f3VDI6zw/s800/blogs3795_Hebrus_ruficeps.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhG5eka7sVQY0pDbMYe4nPbGjgqlEFpGKzDKkxnn7puT8F5Dr_BhxMz31BtE1tBQljZcTwOrUuRKawSIpZlDEWyzYiCiEu5KblZzoR_As7MSUdPii_zYN2XoAsVXQvYPEShoUnda-2jX_ghKPymbxdwpJoCgs2v_crAVYE-ysroqjN7RMpln9f3VDI6zw/w640-h428/blogs3795_Hebrus_ruficeps.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Blaktis </b><i>Hebrus ruficeps</i></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjuuVu9Rpzjsz--hUNAgXP2pTIR4pu3YwPBFiolqVP9h9i6DqT1bO_Mm0-TNOKVLfKEn6GSbPZy1hvL7mNto48b96D9DQ4nuLla0WFb6pGVRupAAuotAGf_sQQ4py8XgjOSCnklZxgAmE2hMZ1B-K_DHrG0z6XatvUj2J8b956c5LIHJU2CXD613Fi_lw/s800/blogs3796_Hebrus_pusillus.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjuuVu9Rpzjsz--hUNAgXP2pTIR4pu3YwPBFiolqVP9h9i6DqT1bO_Mm0-TNOKVLfKEn6GSbPZy1hvL7mNto48b96D9DQ4nuLla0WFb6pGVRupAAuotAGf_sQQ4py8XgjOSCnklZxgAmE2hMZ1B-K_DHrG0z6XatvUj2J8b956c5LIHJU2CXD613Fi_lw/w640-h428/blogs3796_Hebrus_pusillus.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Blakts </b><i>Hebrus pusillus </i><b>un kādas kolembolas (</b>Collembola<b>)</b></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgNtikxH_aKHW8qbznFRqlcXuCqqpS8ElaZX-gN-cupvwT6ky40FFxz0-EGj4aPlSsccTmM4FnLZhkioNZHOWi9YzJAU_AQJ0qeW4P2syPwMBkvaQpm6lBo_oU2dbV7PXUTypCfsWQjomTali9LF1MuL8WisJB8ZHeHSfCqgXzCAKW-IlRvQGugCUWaXA/s800/blogs3797_Pelochares_versicolor.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="534" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgNtikxH_aKHW8qbznFRqlcXuCqqpS8ElaZX-gN-cupvwT6ky40FFxz0-EGj4aPlSsccTmM4FnLZhkioNZHOWi9YzJAU_AQJ0qeW4P2syPwMBkvaQpm6lBo_oU2dbV7PXUTypCfsWQjomTali9LF1MuL8WisJB8ZHeHSfCqgXzCAKW-IlRvQGugCUWaXA/w640-h428/blogs3797_Pelochares_versicolor.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Māņapaļvabole </b><i>Pelochares versicolor</i></td></tr></tbody></table><div style="text-align: justify;">Turpināju vazāties gar karjera krastu, kad nokļuvu tādā lēzenākā krasta daļā, kur gar pašu ūdens malu auga tā kā sūnu paklājiņš. Nezvarēja gan tā īsti saprast vai tās tur tā ikdienā peldas ūdenī vai arī vienkārši ūdens līmenis bija nedaudz pacēlies un tāpēc tās tagad pa pusei bija iemērkušās H2O. Lai nu kā, nezinu kāpēc, bet izdomāju šajā vietā parāpot un paskatīties kas tur starp sūnām dzīvo. Un ko tu neteiksi? Tur skraidīja vesels bars miniatūro (tā ap 2mm garumā) <i>Hebrus </i>ģints blaktīšu. Hebridae dzimtai īsti latvisko nosaukumu neatrodu tāpēc pagaidām, kamēr tas nav izdomāts, vienkārši 'blaktis'. Latvijā sastopamas 2 sugas - ar oranžu galvu un reducētiem spārniem ir <i>Hebrus ruficeps, </i>bet tumšu galvu un attīstītiem spārniem - <i>Hebrus pusillus. </i>Abas sugas tur arī tā tekalēja - <i>ruficeps </i>pat tā ka daudz, kas bija nedaudz negaidīti, jo tipiskais šīs sugas apdzīvotais biotops ir sfagnu kumšķi kāda purvaina akača vai grāvja malā. Turpat blakus šīm blaktīm, nedaudz dubļainākā laukumā bez sūnām savukārt skraidīja arī tik pat minatūras, ovālas vabolītes. Kaut kā atmiņā atausa, ka iespējams tās ir kādas no Limnichidae jeb māņapaļvaboļu dzimtas sugām, tāpēc nofotografēju un vienu ar iemetu burciņā priekš muzeja kolekcijas. Mājās pētot jau detalizētāk, samērā ātri tiku pie slēdziena, ka suga acīmredzot ir <i>Pelochares versicolor - </i>vizuālās pazīmes tā kā sakrīt (salīdzinoši liels trīsstūrveida vairodziņš, krāsainu matiņu plankumi uz segspārniem utml.). Problēma - suga it kā nav atzīmēta Latvijas sugu sarakstā. Jauna suga Latvijai? Pārāk liels brīnums tas gan iespējams nav, jo ir konstatēta gan Lietuvā, gan Polijā. Tā ka sīkā izmēra dēļ varbūt vienkārši iepriekš nepmanaīta. Katrā ziņā šoreiz labi, ka ir arī ievākts eksemplārs, jo nu - jaunas sugas gadījumā tas daudz labāk kalpo kā pierādījums un apstiprinājums kā vienkārši fotoattēls dabā. Bet hei! Tāda visi veiksmīga diena tomēr izvēršas?</div><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: justify;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEifoTskQVOk0kUsFiKC60eGZalhpVuOonn_UiutWanNuKJDJjrsM_kvvf1ssXY_E3Dpu8E9VKgLE8utjXuwonJ8I5Sl5ht-U0pFXupnD1qKN7QhJXM52slr-vo5146-tuTxQ2y2AwHVqN-tls0mJaFSF6EfgKDYeDwC-ub5Vc1ccr5JBWoMpLIvjMvMRw/s800/blogs3798_Phytoecia_virgula.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEifoTskQVOk0kUsFiKC60eGZalhpVuOonn_UiutWanNuKJDJjrsM_kvvf1ssXY_E3Dpu8E9VKgLE8utjXuwonJ8I5Sl5ht-U0pFXupnD1qKN7QhJXM52slr-vo5146-tuTxQ2y2AwHVqN-tls0mJaFSF6EfgKDYeDwC-ub5Vc1ccr5JBWoMpLIvjMvMRw/w640-h428/blogs3798_Phytoecia_virgula.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Ģipseņu stublājgrauzis (</b><i>Phytoecia virgula</i><b>)</b></td></tr></tbody></table><span style="text-align: justify;"><div style="text-align: justify;">Pa šo laiku pat uz brīdi starp mākoņiem bija pilnībā izlīdusi saule un radās sajūta, ka ir paspējusi pat nedaudz apžāvēt apkārtni pēc lietus. Nē nu slapjš jau vēl bija, bet ne tik slapjš kā iepriekš. Izlēmu atkāpties no karjera un paiet mazu gabaliņu P80 šosejas virzienā. Tādā nelielā sausā ceļmalas uzkalniņā kaut ko centos sazīmēt zem vībotņu ceriem, kad no vienas vībotnes atkal pavisam negaidīti uzradās (nokrita no stublāja) ģipseņu stublājgrauzis (<i>Phytoecia virgula</i>)! 'Atkal', jo <a href="https://upiterans.blogspot.com/2022/11/29v2022-darzinidole.html">pāris ierakstus iepriekš (lasīt TE)</a> šī suga jau tika pieminēta, jo biju to atradis Dārziņu dzelzceļmalā. Tad vēl varēja spriest un domāt vai tā nejaušība vai kā, bet nu šis atradums gan, manuprāt, apstiprina faktu, ka suga šobrīd jau noteikti ir izplatījusies tālāk vismaz uz ZR un vairs nav sastopama tikai Latvijas DA stūrī. Šie trīs manu atradņu punkti kartē tā visai glīti saliekas vairāk vai mazāk, bet tomēr gar Daugavu (attālums no tās attiecīgi - 1, 3 un 7 km), tā ka varbūt Daugavas ielejas nogāžu pļaviņas ir kalpojušas kā ceļošanas 'koridors' šai sugai? Tā vismaz teorija māca, ka šādā veidā sugu izplatība tiešām varot notikt (tāpat arī jūras piekraste esot labs izplatīšanās 'koridors'). Varbūt labs šī piemērs. </div><div style="text-align: justify;"><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhJGQRXGq-eWVQSXvkXRM-7YBt2FE8Xzrprx7Hsxo_gHV8Vtp12AJ8wNWLqne1GRvJXQlN4uyefpJhppRrgn2GMjf1RPy9-0cN0npnk3j_xrtUr1wyoeFVatLa_fp-VQi5T68qsE_aXrxtEQu7_r5iytgl2Rp_yr_UIVPXB0FFHNjHE1rmVa_60NgnViA/s800/blogs3799b_Tetrops_starkii.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="601" data-original-width="800" height="480" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhJGQRXGq-eWVQSXvkXRM-7YBt2FE8Xzrprx7Hsxo_gHV8Vtp12AJ8wNWLqne1GRvJXQlN4uyefpJhppRrgn2GMjf1RPy9-0cN0npnk3j_xrtUr1wyoeFVatLa_fp-VQi5T68qsE_aXrxtEQu7_r5iytgl2Rp_yr_UIVPXB0FFHNjHE1rmVa_60NgnViA/w640-h480/blogs3799b_Tetrops_starkii.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Koksngrauža </b><i>Tetrops starkii </i><b>apdzīvotais gandrīz dižosis<br /></b></td></tr></tbody></table></div></span><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhGHvzHx4y0ba9M5gxPnZ5CRjROjDHaBr4hiZK41umFhYPLJ4GzPKfYa9jnRnXofZFZFDZPB68-8VDGLPMVyKwZ_80pI4Z6oz3ykUCi52guT9BcRqgd-_9n21lM4SYQw2ASrndwhJ0yQLeEcq9aPmunpqOipb8P-YxJOlUbjhhjwm-WW9iXYXl3KI4Sdg/s800/blogs3799_Tetrops_starkii.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhGHvzHx4y0ba9M5gxPnZ5CRjROjDHaBr4hiZK41umFhYPLJ4GzPKfYa9jnRnXofZFZFDZPB68-8VDGLPMVyKwZ_80pI4Z6oz3ykUCi52guT9BcRqgd-_9n21lM4SYQw2ASrndwhJ0yQLeEcq9aPmunpqOipb8P-YxJOlUbjhhjwm-WW9iXYXl3KI4Sdg/w640-h428/blogs3799_Tetrops_starkii.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Koksngrauzis </b><i>Tetrops starkii</i></td></tr></tbody></table><div style="text-align: justify;">Netālu jau no pašas šosejas savukārt takas malā pamanīju nu ļoti milzīgu osi ar zemiem zariem. Ē, varbūt jāizvelk daudzāmais paladziņš un jāpapurina zari? Starp citu pieliku pie stumbra paladziņu tā tīri mērogam un tā 'uz aci' stumbra diametrs iznāca apmēram tik pat plats vai nedaudz platāks par paladziņa platumu - tātad ~1-1.10cm. Ja manas pamatskolas matemātikas zināšanas neviļ, tad apkārtmērs līdz ar to varētu būt tuvu 3,5m, kas osim ir dižkoka statusa minimālais izmērs. Iespējams būtu vērtīgi ar mērlenti nomērīt precīzāk - varbūt, ka tomēr ir dižkoks? Labi, ne jau koks mani interesēja. Kukaiņi, taču. Papurināju tos zarus kurus varēju aizsniegt un nokrita tas, ko iespējams zemapziņā cerēju nokratīt - retais koksngrauzītis <i>Tetrops starkii</i>! Nevaru precīzi apgalvot kurš bija pirmais, kas sugu konstatējis Latvijā, bet man gribētos domāt, <a href="https://upiterans.blogspot.com/2019/05/nr86-tetrops-starkii.html">ka es 2019. gadā</a> :D Šis konkrētais atradums varētu būt trešais zināmais (jo 2020. gadā biju to noķēris arī Elejā)? Lai nu kā, ticams, ka suga nav reti sastopama - vajag tikai biežāk papurināt vecu ošu zemos, tievos zariņus. Tiesa <i>Tetrops </i>ģints vispār tāda viltīga, jo pēdējo dažu gadu laikā Eiropā ir pat aprakstītas vismaz 2 citas sugas (<i>peterkai </i>un <i>pratermitus</i>), kuras iespējams arī varētu būt sastopamas Latvijā. Tiesa tie sugu apraksti, manuprāt, ir visai 'pašķidri' un tādi ne īpaši kvalitatīvi, kas galīgi neatvieglo situāciju - tikai sarežģī. Tā ka lai tā pilnībā saprastu <i>Tetrops </i>Eiropas (un attiecīgi arī Latvijas) faunu būs jāgaida brīdis kad vēl kāds pētnieks vai autoru kolektīvs uztaisīs tiešām kvalitatīvu un fundamentālu šīs ģints revīziju. Pašreiz tāds relatīvs bardaks. Tiesa tas, ja es tā pareizi saprotu, tieši šo, ošus apdzīvojošo sugu <i>T.starkii, </i>tā ļoti neskar, jo jaunaprakstītās sugas ir līdzīgākas <i>Tetrops praeustus </i>nevis šai sugai. Tātad ja no oša nokrīt tumšāks, mataināks <i>Tetrops </i>ar pilnībā gaišām visām kāju ciskām un tumšāku joslu gar segspārnu malām - var to droši skaitīt kā <i>starkii</i>. </div><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiUY3fnP3V4sCTI32PAeqHLs4bGYur-PmMfIIbibogkpTZL7IT5s9e_do9XtX60Qhb-3hQiPT2cfc6KRjcU6JNAvFrmjVoCWTx0A7b9_sEOmyqyUf3Uj4igA566Yo3Fm7mPC-_j6g-fP7HoSQayXT2N1xfqunySTtzIOxu9OwjXnQf7a7uxN8VwAsZUjw/s800/blogs3800_Acantholyda_erythrocephala.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiUY3fnP3V4sCTI32PAeqHLs4bGYur-PmMfIIbibogkpTZL7IT5s9e_do9XtX60Qhb-3hQiPT2cfc6KRjcU6JNAvFrmjVoCWTx0A7b9_sEOmyqyUf3Uj4igA566Yo3Fm7mPC-_j6g-fP7HoSQayXT2N1xfqunySTtzIOxu9OwjXnQf7a7uxN8VwAsZUjw/w640-h428/blogs3800_Acantholyda_erythrocephala.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Priežu zilā tīkllapsene (</b><i>Acantholyda erytrhrocephala</i><b>)</b></td></tr></tbody></table><div class="separator" style="clear: both; text-align: justify;">Pēdējais šīs dienas interesantais objekts savukārt nobira no zema, čiekuraina priedes zara - priežu zilā tīkllapsene (<i>Acantholyda erythrocephala</i>). Nav reta suga (var pat skaitīties kā maznozīmīgs 'kaitēklis' priežu jaunaudzēs), bet iepriekš tādu nebiju redzējis - jauna suga personīgajam sarakstam! Tīkllapsenes vispār ir arī tāda ļoti interesanta kukaiņu grupa tīri no faunistikas viedokļa, jo sugu nav varbūt pārāk daudz (Latvijā varētu būt nedaudz vairāk par 30), bet atskaitot sugas kas tiek pētītas kā skujkoku kaitēkļi (protams, tikai no mežsaimniecības nozares viedokļa raugoties), vairums sugu Latvijā ir maz pētītas un par tām ir maz datu. Sugu noteikšana gan vairumā gadījumu nav viegla - vismaz ne pēc foto, bet, ja ir ievākts eksemplārs, tad galā tik var tīri labi, jo ir pieejami visai labi noteicēji. Šī konkrētā suga gan ir gandrīz vai visvieglāk atpazīstamā, jo tumši zilganmelnais ķermenis ar oranžu galvu ir sugas raksturīga pazīme. Drīzāk varētu būt jautājums kā tīkllapsenes atšķirt no zāģlaspenēm, kas ir tuvas to radinieces? Galvenā atšķirība ir taustekļos jeb antenās - tīklapsenēm tās sastāv no ļoti daudz posmiņiem (krietni virs 20) kamēr zāģlapsenēm taustekļi vidēji ir veidoti vien no 9 posmiņiem (bet, protams, arī citas pazīmes). Latviskajā nosaukumā ietvertā daļa 'tīkl' attiecas uz kāpuru barošanās manieri. Tie, līdzīgi kā daži tauriņu kāpuri, veido satīklojumus uz augiem vietās kur tie barojas. Var baroties daudzi kāpuri vienkopus vienā satīklojumā vai arī katrs kāpurs atsevišķi savā satīklojumā. Redzēs, nākamajās sezonās gribētos kādas 10-15 tīklapseņu sugas dabā ieraudzīt - tajā skaitā vienu no manām 'sapņu sugām' (kura suga tā ir varbūt zinātāji var jau nojaust, bet tā citādi - saglabāsim intrigu līdz brīdim kad izdosies to ieraudzīt dabā). Vai izdosies? </div><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhVqk7JvDIkFW6sW_7-efJa-ptULimu4fkNEddE-8zKmz5eAPWRlqPEkZmD4CIdCxlEzHgledgs-udTopv55Fw1TWD7lPP55gY87FHLJE9w4XlWDXrpi2-AYAEa1kHW1RwNqfdI43i5SPU5gs8OumCYHux9VfXGsvW5t_T1IBsU4xv7tfczmcRlOOQfcw/s800/blogs3801b_Koknese.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="601" data-original-width="800" height="480" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhVqk7JvDIkFW6sW_7-efJa-ptULimu4fkNEddE-8zKmz5eAPWRlqPEkZmD4CIdCxlEzHgledgs-udTopv55Fw1TWD7lPP55gY87FHLJE9w4XlWDXrpi2-AYAEa1kHW1RwNqfdI43i5SPU5gs8OumCYHux9VfXGsvW5t_T1IBsU4xv7tfczmcRlOOQfcw/w640-h480/blogs3801b_Koknese.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Atkal lietus... </b></td></tr></tbody></table><div style="text-align: justify;">Kādas 10 minūtes pēc tīkllaspenes foto notika atkal tas... sāka līt lietus! Neko darīt - atgriezos atpakaļ jau iesildītajā vietiņā zem iepriekš labi kalpojušajām divām eglēm. Tā teikt pārdomu brīdis, lai pieņemtu lēmumu ko darīt tālāk. Tā rēķināju, ka starp lietus periodiem kukaiņos biju pavadījis ~3 stundas (ja precīzi, tad 3 stundas un 14 minūtes). Priekš tāda salīdzinoši tāla brauciena tas ir ļoti īss brīdis, jo ceļā sanāca pavadīt tikai nedaudz īsāku laiku (ja precīzi, tad 2 stundas un 46 minūtes), bet kā beigās izrādījās... ļoti ļoti produktīvi! Dienas mācība? "<i>When life gives you lemons, make lemonade</i>" jeb nevajag 'mest plinti krūmos' un no katras situācijas tomēr jācenšas izspiest maksimums. Protams, tagad tā retrospektīvi ir viegli šādi prātuļot, jo dabā uz vietas jau emocijas var ņemt virsroku, bet ceru, ka kaut kur zemapziņas dzīlēs šīs pieredzes un mācības tomēr aizķeras. Lai nu kā, pulkstenis šoreiz nepielūdzami tikšķēja tuvāk noskatītā vilciena atiešanas brīdim. Tā teikt nav jau tā, ka no Kokneses tie atiet stundā kādi pieci - izvēle atgriezties mājās bija visai limitēta, tāpēc bija svarīgi tomēr nenokavēt vilcienu. Lietus diemžēl nevēlējās mitēties, kas nozīmēja - slapju un dubļainu minienu (ir tāds vārds?) atpakaļ uz Kokneses staciju. Jau galā, dīvainā kārtā kaut kur no somas dziļumiem izzvejoju pat kādu sausu (vai tīru... to gan nevaru apgalvot) kreklu, tā ka nebija pat kā pilnīgi izmirkušai žurkai vilcienā jātup. Tā ka dienas rezumē? Noteikti līdz šim gada brīdim viens no spilgtākajiem dabas braucieniem - gan redzēto kukaiņu, gan 'piedzīvojuma' jeb vismaz piedzīvoto emociju spektra ziņā noteikti. Ir tak tomēr sevi jāpārvar un jābrauc uz tām jaunajām vietām. Tas ir tā vērts! </div><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: justify;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh4-K_0A5oDCci2OOvcyTGuZKV3mYYMFA_jij2T-k0kQk3_6nfWu9ncZ-8qF3nct_uMdmyRaTrVyn-GrjEyeUJr2hNlete_wNmludNj0bZAe4cKo7LWTPavT39vrLSQDgzxjT4Pg2Qp3pJ9UY_NbxQ07TROo_yMwYcsGcjDHGR-YZQ7hHh4FfCG0S7u2Q/s1065/blogs3801_Koknese.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="1065" data-original-width="800" height="640" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh4-K_0A5oDCci2OOvcyTGuZKV3mYYMFA_jij2T-k0kQk3_6nfWu9ncZ-8qF3nct_uMdmyRaTrVyn-GrjEyeUJr2hNlete_wNmludNj0bZAe4cKo7LWTPavT39vrLSQDgzxjT4Pg2Qp3pJ9UY_NbxQ07TROo_yMwYcsGcjDHGR-YZQ7hHh4FfCG0S7u2Q/w481-h640/blogs3801_Koknese.jpg" width="481" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Finišs</b></td></tr></tbody></table><p></p>Uģis Piterānshttp://www.blogger.com/profile/12043555167738509951noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-4395289100350981207.post-18410535760604292482022-12-10T21:54:00.007+02:002022-12-14T08:01:54.156+02:003.VI.2021 - Vidriži<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: justify;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEge8gBnPtTz7HIuWBwAhHtCBcgEng_rSl4bjocEOHFL4-TRcg4M6Q1McT6gBBiHd-KvlZDjpZ0D5155NRkwb-mSWrI0piDNCAE4SvXnslN-HJzJ1Du-IX8fSU1MefpiS7br6MiVY5UcO2q_Yh1NNCbF006jKwxQhAi19H9SEkola11pYLuVmZgFuvyzvQ/s800/blogs3779_Vidrizhu_mezhs.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEge8gBnPtTz7HIuWBwAhHtCBcgEng_rSl4bjocEOHFL4-TRcg4M6Q1McT6gBBiHd-KvlZDjpZ0D5155NRkwb-mSWrI0piDNCAE4SvXnslN-HJzJ1Du-IX8fSU1MefpiS7br6MiVY5UcO2q_Yh1NNCbF006jKwxQhAi19H9SEkola11pYLuVmZgFuvyzvQ/w640-h428/blogs3779_Vidrizhu_mezhs.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Tauriņu monitoringa maršruta posms</b></td></tr></tbody></table><div style="text-align: justify;">Nu jau 7 gadus neatņemama vasaras sastāvdaļa man ir piedalīšanās dienastauriņu fona monitoringa uzskaitēs. Manā pārziņā ir veseli 4 maršruti (pareizāk sakot bija - 2022. gadā pārgāju uz 3 maršrutiem) kuri katru gadu ir jāapseko trīs reizes un katrā uzskaitē jāatzīmē visi tajā dienā redzamie dienastauriņi. Skaitīšana gan nav gluži tāda 'random' pastaiga, jo tā ir jāveic atbilstoši noteiktai, samērā striktai un nemainīgai metodikai - lai dažādu gadu rezultāti būtu salīdzināmi. Kopumā nav nekas tāds pārāk sarežģīts, bet nu tomēr ir tāds speciālista darbiņš. Ja šo pašu uzdevumu liktu veikt cilvēkam kam ir tikai virspusējas zināšanas par Latvijas dienastauriņiem... Nu tā droši vien būtu neiespējamā misija. Taču nav gan arī tā, ka man tas nesagādā nekādus izaicinājumus. Lielākās problēmas patiesībā mēdz sagādāt nevis paši tauriņi, bet gan laikapstākļi, jo uzskaitēm der tikai saulains, mierīgs laiks ar vismaz +16 grādu temperatūru. Nešķiet jau pārāk traki, taču, ņemot vērā, ka šo es veicu paralēli pamatdarbam u.c. pienākumiem, tad ne vienmēr ir bijusi iespēja tajās pašās labākajās dienās braukt uzskaitē. Ja nu uznāk vēl kāds lietaināks periods, tad sanāk tāda kā 'žonglēšana' ar brīvajiem datumiem un rūpīga plānošana, paļaujoties uz laika prognožu precizitāti. Cik nav bijušas reizes, kad, izbraucot no Rīgas (vai pat esot jau pusceļā), nekas neliecina par to, ka varētu būt skaista un saulaina diena, bet, ierodoties galamērķī, mākoņi, atbilstoši prognozei, izklīst un varu veikt uzskaiti. Par laimi otrādi gan ir reti gadījies, jo, ja prognoze jau iepriekš neko cerīgu nesola, tad nemaz nemēģinu riskēt. Ir gan gadījies, ka tajā 'sliktajā prognozē' aizbraucu kaut citur dabā (vai palieku Rīgā), bet izrādās, ka diena tomēr ir labu labā un būtu varējis mierīgi veikt uzskaiti. Gadās.</div><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjScwopZOXgQHCH7kP-IGpbMspqYqHUvzGI9HycSshr-kVi0NMGOGX1hngyOexJ4JK3bUO629spW8vKLfOZHU7vDtcjphvkO-6HifgTVISZjNOT90SqhL9EWw9fBw4dVWnWvS14i9f6SpnhWdTdJdEFb-sI3w4-XvJXSNOdVJ1OdDS4HVDHvMKGoSE44w/s800/blogs3781_Aradus_ribauti_habitat.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjScwopZOXgQHCH7kP-IGpbMspqYqHUvzGI9HycSshr-kVi0NMGOGX1hngyOexJ4JK3bUO629spW8vKLfOZHU7vDtcjphvkO-6HifgTVISZjNOT90SqhL9EWw9fBw4dVWnWvS14i9f6SpnhWdTdJdEFb-sI3w4-XvJXSNOdVJ1OdDS4HVDHvMKGoSE44w/w640-h428/blogs3781_Aradus_ribauti_habitat.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Mizasblakts </b><i>Aradus ribauti </i><b>apdzīvota apses kritala</b></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh41sJQz4Lj197b9G2KHX-ZMmmMjIhL2tALL8Z-TQ1rqu8NHlXeh0sEbVlhrcoms1SAdjJ12J4nkv7Rsr9PKc2xxO1eEpwWDtSXVBLOJoAyD8bSp3pDGkeovEiwZVbOseo-qxbSO_5lsk14hwqgRCFph9zfu9cBR7hKrPSCE6ncfZ_hEQb3OJ61vyd5hg/s800/blogs3781b_Aradus_ribauti_habitat_Trametes_Coriolopsis_trogii.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh41sJQz4Lj197b9G2KHX-ZMmmMjIhL2tALL8Z-TQ1rqu8NHlXeh0sEbVlhrcoms1SAdjJ12J4nkv7Rsr9PKc2xxO1eEpwWDtSXVBLOJoAyD8bSp3pDGkeovEiwZVbOseo-qxbSO_5lsk14hwqgRCFph9zfu9cBR7hKrPSCE6ncfZ_hEQb3OJ61vyd5hg/w640-h428/blogs3781b_Aradus_ribauti_habitat_Trametes_Coriolopsis_trogii.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Mizasblakts </b><i>Aradus ribauti </i><b>apdzīvota apses kritala ar košajām sarenēm (</b><i>Trametes trogii</i><b>)</b></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEidZuVMp31b3JXEv7qqwo9LV3RHfjZTlnDXJtpCHwm7rLmDhLI3c5HhrimLA_EHEQWGyvZNJZwh4vHVDOJ8TCyIhrD1xQ-rE0HT8mbcrOHk9mPMZeZvvI-I-9cAIsSGVsEJdLhr7s37BKeXRLTdxV2s1k4SFeVtRSkVTZRLI3kYJnRJRA4zV3X6R9ZI5A/s800/blogs3781c_Aradus_ribauti.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEidZuVMp31b3JXEv7qqwo9LV3RHfjZTlnDXJtpCHwm7rLmDhLI3c5HhrimLA_EHEQWGyvZNJZwh4vHVDOJ8TCyIhrD1xQ-rE0HT8mbcrOHk9mPMZeZvvI-I-9cAIsSGVsEJdLhr7s37BKeXRLTdxV2s1k4SFeVtRSkVTZRLI3kYJnRJRA4zV3X6R9ZI5A/w640-h428/blogs3781c_Aradus_ribauti.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Mizasblakts </b><i>Aradus ribauti</i></td></tr></tbody></table><div style="text-align: justify;">No visiem maniem maršrutiem šķiet tāds pats foršākais un interesantākais gan tauriņu, gan citu kukaiņu ziņā ir maršruts Vidrižu pusē (par ko arī stāsts šajā rakstā). Jāatzīmē gan, ka citus kukaiņus uzskaites laikā parasti īsti nav vaļas skatīties, taču tā kā pēc uzskaites beigām ir jāatgriežas līdz velosipēdam, ko atstāju starta punktā, tad šajā laikā jau gan var atvēzēties uz citu kukaiņu pētīšanu. Nu reizēm burtiskā nozīmē, ja tiek izmantos entomoloģiskais tīkliņš, ha. Vidrižu maršrutā šo gadu laikā ir jau izveidojusies tāda kā tradīcija apmeklēt mizablakts <i>Aradus ribauti </i>apdzīvoto apses kritalu vienā izcirtumā. Pirmo reizi šo sugu te biju atradis 2017. gadā un arī nākamajos trijos gados kritala bija joprojām apdzīvota. Pareizāk sakot, gan ne pati kritala - bet uz kritalas augošās košās sarenes (<i>Trametes trogii</i>), kas ir šīs sugas barības piepe. Bet 2021. gads izrādījās pirmais, kad blaktis uz tās kritalas neatradu. Nedaudz jau saskumu, taču ne uz ilgu laiku - turpinot bradāt pa apkārtnes izcirtumiem, vien kādus 300-400m attālumā no vecās vietas atradās jauna pamatīgas apses kritala ar bagātīgu vajadzīgo piepju klājumu. Protams, ātri vien atradās arī mizasblaktis. Ja monitorings turpmākajos gados turpināsies, tad būs interesanti uzmest aci un pasekot cik ilgi šī suga tādu vienu kritalu apdzīvo. Pašreiz tā vērtēju, ka ilgāk par gadiem 10 diez vai tas varētu būt (kokam miza nokrīt, piepes pamazām izčākst). Attiecīgi suga ir ļoti atkarīga no tā, lai ik pa laikam kāda šāda veca apse tuvākajā apkārtnē apgāztos/nolūztu un uz tās uzaugtu vajadzīgā sēne. Grūti pat tā prognozēt kādas varētu būt šīs sugas perspektīvas Latvijā nākotnē, bet nedaudz bažas ir, jo vecas apses (tādas virs 50-60 gadiem) ir viens no tiem mežu elementiem, kas Latvijas dabā nākotnē diez vai paliks vairāk (drīzāk jau mazāk). </div><div style="text-align: justify;"><div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh_RHsAUTorRCtISABizN9rwGGUeqq0XrtQSbdBKy-VbA1gkbHEv0no7V94jQMD01l5j9ilgpiCGVhos-cFr_l1qB_V5wHXkGAchFNSZOlLow5Fx9ZIBYqk-y1S8DI4Rm3QB1fiGMnpZeA5PJTgbMkAKCrZaSOJO3IDy7K64G12SYh-P3u_wV5oIFxfDQ/s800/blogs3780_Bombus_schrencki.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh_RHsAUTorRCtISABizN9rwGGUeqq0XrtQSbdBKy-VbA1gkbHEv0no7V94jQMD01l5j9ilgpiCGVhos-cFr_l1qB_V5wHXkGAchFNSZOlLow5Fx9ZIBYqk-y1S8DI4Rm3QB1fiGMnpZeA5PJTgbMkAKCrZaSOJO3IDy7K64G12SYh-P3u_wV5oIFxfDQ/w640-h428/blogs3780_Bombus_schrencki.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Šrenka kamene (</b><i>Bombus schrencki</i><b>)</b></td></tr></tbody></table></div><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgmVY4BsmxhirFQAY6CDcMIsIdtBSPJracIAshOseM-B5XAJde9HhRrcrkfsGbbMIDyCYnzl3YcJsdXRdvHCxovHTvE8onOE9TtgJOth_gjCUCGLhTtQl9o0YoKA8-9RQe8maHRvyCMuzAGEWUoba7BVzqQJSBRlpZf6gRu4kiE3P7NvVi-F6esfgjweg/s800/blogs3780b_Bombus_schrencki.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgmVY4BsmxhirFQAY6CDcMIsIdtBSPJracIAshOseM-B5XAJde9HhRrcrkfsGbbMIDyCYnzl3YcJsdXRdvHCxovHTvE8onOE9TtgJOth_gjCUCGLhTtQl9o0YoKA8-9RQe8maHRvyCMuzAGEWUoba7BVzqQJSBRlpZf6gRu4kiE3P7NvVi-F6esfgjweg/w640-h428/blogs3780b_Bombus_schrencki.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Šrenka kamene (</b><i>Bombus schrencki</i><b>)</b></td></tr></tbody></table>Maijs un jūnija pirmā puse iespējams ir pats labākais kameņu vērošanas laiks, jo kameņu mātītes aktīvi siro pa ziediem un vāc putekšņus savas jaunās paaudzes pabarošanai. Nē, skaitliski daudz vairāk kameņu patiesībā ir vasaras turpinājumā, taču tad jau būs izlidojuši darba kamenes un tēviņi, kas sarežģī sugu noteikšanu, jo abas šīs 'kastas' var būt nedaudz atšķirīgas izskatā no karalienēm. Attiecīgi - šajā pavasara/vasaras sākuma periodā vienkārši tie vēl nejauc galvu un noteikšanā var tikai koncentrēties uz kameņu karalieņu noteikšanu, kas jau tā nebūt nav tik vienkārša kā varētu sākumā šķist. Šajā pastaigā paveicās pirmo reizi novērot teorētiski samērā reto Šrenka kameni (<i>Bombus schrencki</i>), kas savulaik tika pat iekļauta Latvijas Sarkanajā grāmatā. Eiropas kontekstā tā tāda mūsu reģiona 'īpašā' suga, jo uz rietumiem diži tālāk par Polijas ZA stūri tās nav sastopamas. Tiesa Igaunijā un pēdējos gados arī Somijas dienvidu daļā tā esot izplatījusies daudz vairāk un jādomā, ka Latvijā situācija varētu būt līdzīga? Taču, ka to lai zin, jo kameņu pazinēju Latvijā ir maz (gandrīz nav vispār). Arī es nedaudz pamocījos ar noteikšanu, taču, spriežot pēc vēdera apmatojuma - vajadzētu būt īstai sugai. Šrenka kamenes galvenā pazīme ir baltāku matiņu joslas uz vēdera, kas ir vienādā krāsā līdz pat vēdera galam Līdzīgajai tīruma kamenei (<i>Bombus pascuorum</i>) gaišāko matiņu joslas vēdera galā ir brūnganas. </div><div style="text-align: justify;"><span style="text-align: left;"></span></div><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiy4nhsRGPiq0CfYqiPSRRo_EpGPEI3eeJj6Z1oK-TzvTrZvUmud2-9-U05xKju9mLQ2BLp64y6EgkY9vfWPlPTTCbeHh5FAX6NT98hGLapaNI_vDtKcKtShfgTsOpf96zzdspRY7123oyCPzynzg2XV8NjjEwf2xj6w5KAcGo-yYhxMu9gwo5i_-YJPA/s800/blogs3782_Clytus_arietis.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiy4nhsRGPiq0CfYqiPSRRo_EpGPEI3eeJj6Z1oK-TzvTrZvUmud2-9-U05xKju9mLQ2BLp64y6EgkY9vfWPlPTTCbeHh5FAX6NT98hGLapaNI_vDtKcKtShfgTsOpf96zzdspRY7123oyCPzynzg2XV8NjjEwf2xj6w5KAcGo-yYhxMu9gwo5i_-YJPA/w640-h428/blogs3782_Clytus_arietis.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Koksngrauzis </b><i>Clytus arietis</i></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh2IVbIjVfA5v0R_FTyYSiKqS_8VvMnFeMe1KFw-7hwFWGZCPHfHSzzcxP5dAjZP3FsujEbl8A3aUvuD0bCbJgeQOHlus_74uZtF4hpeaOUEKNQSvqJu4HYFcs5PgVWqbTWc6UEOCFSA2m_UPgzKZl0qknxUzlURyAsgEpyMgteCLW5lJ5eT-iMMu3SBw/s800/blogs3783_Rhynocoris_annulatus.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="429" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh2IVbIjVfA5v0R_FTyYSiKqS_8VvMnFeMe1KFw-7hwFWGZCPHfHSzzcxP5dAjZP3FsujEbl8A3aUvuD0bCbJgeQOHlus_74uZtF4hpeaOUEKNQSvqJu4HYFcs5PgVWqbTWc6UEOCFSA2m_UPgzKZl0qknxUzlURyAsgEpyMgteCLW5lJ5eT-iMMu3SBw/w640-h429/blogs3783_Rhynocoris_annulatus.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Laupītājblakts </b><i>Rhynocoris annulatus</i></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEicIKN82EgmphLHDTvErbWK43tZbxReJpBXEAsWVf5aUdWVATzTX4YwY8ydzZdDn_h0rgkLFKZf-5TS7fosnIcebPWNe-Oenk53-DPOjcr-9JlVJoLJfvINxPFf-oeINcHlAgo5nCd_si_lcAEPs0USwrz1dzDZ7xANW05XMjH6NDZqMHAZjXudF9Ao9A/s800/blogs3785_Chrysis_fulgida.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEicIKN82EgmphLHDTvErbWK43tZbxReJpBXEAsWVf5aUdWVATzTX4YwY8ydzZdDn_h0rgkLFKZf-5TS7fosnIcebPWNe-Oenk53-DPOjcr-9JlVJoLJfvINxPFf-oeINcHlAgo5nCd_si_lcAEPs0USwrz1dzDZ7xANW05XMjH6NDZqMHAZjXudF9Ao9A/w640-h428/blogs3785_Chrysis_fulgida.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Krāšņlapsene </b><i>Chrysis fulgida<br /></i></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiWHaw8CsomT1fzlAMezVBfMtCkiBL__6ErfvgkhDzAjmoKf66y4HUaBZ_PwzgW_tcUUGMV1QB5SkpOXo98wmPzKqLraGfqheQETTvstuDWv4KEP5jVyAUL_vnxvGqOtKm34KpsWYMtIn5sfsoZHb7f66hhjeJw2YWLjsMfZSbteMvpoSx8bt1jTovjyA/s800/blogs3784_Apis_mellifera.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiWHaw8CsomT1fzlAMezVBfMtCkiBL__6ErfvgkhDzAjmoKf66y4HUaBZ_PwzgW_tcUUGMV1QB5SkpOXo98wmPzKqLraGfqheQETTvstuDWv4KEP5jVyAUL_vnxvGqOtKm34KpsWYMtIn5sfsoZHb7f66hhjeJw2YWLjsMfZSbteMvpoSx8bt1jTovjyA/w640-h428/blogs3784_Apis_mellifera.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Medus bišu (</b><i>Apis mellifera</i><b>) spiets</b></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgOwzELrScEAtFSmCdXdljhJLxpcjO6kMoI0xKS2N3o1OtOmWRfYdJxHaXSkSrFNsjV5Aottm87OdERjO6SE2doshSQW6FjVFxXMfsODdE2DM0hE5Wj1uuBnBVn4LfN7r9NJa5Ti82NZAKERPvKSdjXLocSgT9pvRxA6SbNOCTVdSIc9PCIhOcipPWOIg/s800/blogs3784b_Apis_mellifera.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgOwzELrScEAtFSmCdXdljhJLxpcjO6kMoI0xKS2N3o1OtOmWRfYdJxHaXSkSrFNsjV5Aottm87OdERjO6SE2doshSQW6FjVFxXMfsODdE2DM0hE5Wj1uuBnBVn4LfN7r9NJa5Ti82NZAKERPvKSdjXLocSgT9pvRxA6SbNOCTVdSIc9PCIhOcipPWOIg/w640-h428/blogs3784b_Apis_mellifera.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Medus bišu (</b><i>Apis mellifera</i><b>) spiets</b></td></tr></tbody></table><div style="text-align: justify;">Pastaigas turpinājums neko diži ražīgs vairs neizdevās - šādi tādi 'sīkumi', bet nekas rets. Interesantākais varbūt ir koksngrauzis <i>Clytus arietis</i>, kas vispār jau ir bieži sastopama suga, taču izplatība vairāk ir koncentrēta Kurzemē un Latvijas dienvidu daļā. Vidzemē, īpaši ārpus Gaujas Nacionālā parka, salīdzinoši maz novērojumu. Tā ka jauns punkts kartē. Košo un krāsaino laupītājblakti <i>Rhynocoris annulatus</i> arī vienmēr ir prieks satikt, jo, lai arī šī suga nav reta, parasti var sastapt tikai atsevišķus īpatņus 'šur un tur'. Nav arī tāda izteikta piesaiste kādam biotopam, kas varētu atvieglot mērķtiecīgu sugas meklēšanu. Viena gada laikā mans rekords ir vien četri šīs sugas novērojumi. Nav tā ka daudz. Pašā pastaigas noslēgumā sadzirdēju ceļmalas krūmos baigo sanoņu. Hmm, izklausās pēc bitēm? Paejot tuvāk, uzreiz kļuva skaidrs iemesls - kārklu zaros iemeties 'aizmucis' bišu spiets! Pirmo reizi redzēju šo fenomenu, ko nemaz necentīšos skaidrot, jo par biškopību manas zināšanas ir tuvu 0. Internetā par to, protams, ir <a href="https://www.strops.lv/index.php/raksti/dravosanas-panemieni/19-spietosana">labi apraksti ar ko iepazīties</a>, ja ir interese. Jāsaka, ka tā, stāvot tiešā tuvumā, baigi omulīgi nemaz nejutos, jo tās bites tomēr tur apkārt riņkoja samērā daudz. Nav jau bail no bišu dzēlieniem, bet ja ir iespēja izvairīties - kāpēc to nedarīt? Pietiktu kādai vienai iepīties matos un jautrība garantēta. Tāpēc uzņēmu dažus ašus kadrus un vicoju tālāk pēc velosipēda. Ar to arī šī diena dabā noslēdzās, 'nasing spešal', bet galvenais darbiņš - dienastauriņu monitoringa uzskaite - padarīts. </div>Uģis Piterānshttp://www.blogger.com/profile/12043555167738509951noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-4395289100350981207.post-3485910056648142122022-11-27T15:15:00.008+02:002022-12-14T08:02:20.672+02:0001.VI.2021 - Bišumuiža<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgyV8KK02UNQzuXCYAiUUa2I93fO8wyQ3XMGH2DEPz3QR1v65sqGoc2lVu2kMCUyGM2inG00LtqMDErhJstPktApHdkI8o4fOuyIxynFL0VGdYBQGLN3fKTlpAL6PHysK7kd1PkYp-BkMQ6xP-yeM8luZOe0tGhUd79u24qRkvyU0aTzamcyRvEDj6l4g/s800/blogs3770_Bishumuizha.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="601" data-original-width="800" height="480" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgyV8KK02UNQzuXCYAiUUa2I93fO8wyQ3XMGH2DEPz3QR1v65sqGoc2lVu2kMCUyGM2inG00LtqMDErhJstPktApHdkI8o4fOuyIxynFL0VGdYBQGLN3fKTlpAL6PHysK7kd1PkYp-BkMQ6xP-yeM8luZOe0tGhUd79u24qRkvyU0aTzamcyRvEDj6l4g/w640-h480/blogs3770_Bishumuizha.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Bišumuižas kāpa</b></td></tr></tbody></table><div style="text-align: justify;">Tā kā lielāko daļu dzīves esmu pavadījis pārvietojoties ar sabiedrisko transportu, velosipēdu un/vai K2 tupeļmotoru dažādās kombinācijās, tad, ja, piemēram, gribas ašu izskrējienu dabā (~ max 1h pavadīta ceļā), jāatzīst, potenciālu mērķu skaits ir relatīvi ierobežots. Runa, protams, g.k. ir par Rīgu un īpaši Ķengaraga apkārtni, jo nu tā ir mana dzīvesvieta. Ja dzīvotu meža vidū, tad iespējams tā vispār nebūtu problēma (ārā pa durvīm un var iet kur acis rāda), bet es tomēr dzīvoju Rīgā un tāpēc tā mēdz būt problēma. Un ko dara ar problēmām? Mēģina tās atrisināt (nu vismaz dažas, ja ne visas). Nu lūk, mēģinot atrast kādas jaunas kukainošana vietas ~ dzīvesvietas tuvumā, ir sanācis iegriezties dažādos nostūros un pavisam negaidīti atklāt, ka daži no tiem patiesībā ir ļoti interesanti! Tā, piemēram, kaut kad atklāju, ka Grāpju pussala patiesībā ir Ok vieta un tieši šādā veidā mani ceļi (burtiskā nozīmē) 2019. gadā pirmo reizi aizveda arī līdz Bišumuižas kāpām. Šajā apkārtnē patiesībā bija bradāts pa sniega kupenām meklējot janvāru putnu sarakstam kādus retus ziemotājus (piemēram, Bišumuižas grāvī krīkli utml.), bet kaut kā nebiju iedomājies, te atnākt arī vasarā, lai gan attālums no mājām ar ir vien ~4km (+ ja slinkums iet/mīties, var piebraukt pavisam tuvu ar 60. autobusu). </div><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg_fH4zcDHxXcROSsBPskdEVL7bD46b_rS0GzsUMn3oqsQQiIEHa1uQwhXwCzI8mjf2zaJgZ6nrvGCftwtVQBmmfj7d9UV-gz1kCJtNHnKdSTmePAaaKn9Mfpwser_m64x-3dEESVN67yvicvyxgiqOnrGyymbaBrbo0-FlUIdn0rVtU90VSnuGIvEgSw/s800/blogs3771_Phimodera_humeralis.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg_fH4zcDHxXcROSsBPskdEVL7bD46b_rS0GzsUMn3oqsQQiIEHa1uQwhXwCzI8mjf2zaJgZ6nrvGCftwtVQBmmfj7d9UV-gz1kCJtNHnKdSTmePAaaKn9Mfpwser_m64x-3dEESVN67yvicvyxgiqOnrGyymbaBrbo0-FlUIdn0rVtU90VSnuGIvEgSw/w640-h428/blogs3771_Phimodera_humeralis.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Bruņublakts </b><i>Phimodera humeralis</i></td></tr></tbody></table><div style="text-align: justify;">Tas kāpēc vispār tajā 2019. gadā izdomāju līdz Bišumuižai atnākt bija doma par bruņublakts <i>Phimodera flori </i>meklēšanu. Te tad kontekstam jāpalasa varbūt iepriekšējais bloga ieraksts (<a href="https://upiterans.blogspot.com/2022/11/29v2022-darzinidole.html">TE</a>), bet īsumā - biju kādā publikācijā izlasījis, ka šī suga varētu būt saistīta ar iesirmajām kāpsmildzenēm (<i>Corynephorus canescens</i>). Lasot šī auga aprakstu portālā <a href="https://www.latvijasdaba.lv/augi/corynephorus-canescens-l-pbeauv/">latvijasdaba.lv</a>, neko diži gudrāks nepaliku - kur tieši būtu jābrauc šis augs skatīt. Nu tā ka konkrēta vieta. Vaicāju šo jautājumu... nē nevis botāniķiem, bet, kā kārtīgam introvertam pienākas, protams, gūgles tantei. Sašaurinot atslēgas vārdus, kaut kā izdevās uziet PDFu "<a href="https://www.rdpad.lv/wp-content/uploads/2014/12/4.1_SIVN_VP_20090616.pdf">Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu stratēģiskā IVN vides pārskats</a>", kur starp 500 lapām dažnedažādas informācijas bija atrodamas 4 rindiņas: "<i>No daudzveidības viedokļa nozīmīgi kāpu smiltāji ar bagātu veģetāciju atrodas teritorijā starp Ziepniekkalna, Ceraukstes un Šautuves ielām un uzņēmumu „Bišumuiža”. Šeit sastopams Latvijā un Eiropā aizsargājams biotops - klajas iekšzemes kāpas un iesirmās kāpsmildzenes</i> <i>Corynephorys canescens pļavas (2330)</i>.". Bingo! Un tas tak netālu no Ķengaraga! 2x Bingo! Tā nu 2019. gada 24. maijā biju tur pirmo reizi un tik tiešām atradu gan kāpsmildzenes, gan zem kāpsmildzenes cera pat <i>Phomodera </i>ģints blakti. Situ jau svētku bungas, jo dabā šķita, ka nu ir taču jābūt meklētai sugai! Bet... vēlāk, rūpīgāk pārbaudot, nācās secināt, ka esmu atradis vien <i>Phimodera humeralis. </i>Neraža (kaut gan tas bija mans tikai 3. sugas novērojums, tā ka... patiesībā jau labi). </div><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEifgOYFScjZHNhwzyr3Nb9w-E3o12QZROv2zC0h8uB1fwpD1Twod7MAatxFkqy9QAtoKYhvpqNxgXaz_w2tkbJ4YGVU0n3dPQuLj499ggxTUq4wGlIvNVW6TVAZDXorGvixOJAYvBs2F2bJI3NFVsxsoz5nc7_Sf1vf5QcbgbulCGAHfTxVcmKvShXjwA/s800/blogs3771b_Phimodera_humeralis.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEifgOYFScjZHNhwzyr3Nb9w-E3o12QZROv2zC0h8uB1fwpD1Twod7MAatxFkqy9QAtoKYhvpqNxgXaz_w2tkbJ4YGVU0n3dPQuLj499ggxTUq4wGlIvNVW6TVAZDXorGvixOJAYvBs2F2bJI3NFVsxsoz5nc7_Sf1vf5QcbgbulCGAHfTxVcmKvShXjwA/w640-h428/blogs3771b_Phimodera_humeralis.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Bruņublaktis </b><i>Phimodera humeralis</i></td></tr></tbody></table><div style="text-align: justify;">Tagad beidzot atgriežamies no 2019. gada atpakaļ 2021. gadā. Jo kā iepriekšējā bloga rakstā noskaidrojām, Dārziņos biju noķēris potenciālu <i>Phimodera flori </i>īpatni, bet tādai 100% pārliecībai, lai kliedētu visas šaubas (rau, biju jau 2019. gadā tomēr nedaudz aplauzies), gribēju to salīdzināt ar <i>humeralis</i> īpatni. <i>Side by side</i> jeb sānu pie sāna. Tā kā muzejā, kur kolekcijā kādi tādi būtu apskatāmi, Covid ierobežojumu dēļ uzreiz nevarēju tik - nospriedu, ka ātrāk būs atbraukt te uz Bišumuižu un atrast kādu jaunu eksemplāru. Teorijā tas izklausās vienkāršāk kā praksē, jo šī suga ir izcils maskēšanās meistars, kas nozīmē, ka pat vietā kur suga ir sastopama, nav garantija, ka izdosies to tā uzreiz atrast. Varbūt šajā vietā nedaudz palīdz fakts, ka tādi paši labākie biotopa pleķīši nav mega lieli, kas varbūt palielina sugas atrašanas iespēju. Jo nu šoreiz divus īpatņus atradu pat relatīvi ātri un nesāpīgi. Ja noslēdz par šo sugu, tad <i>Phimodera humralis, </i>pēc literatūras datiem spriežot, savukārt ir vairāk saistīta ar smiltāja grīsli (<i>Carex arenaria</i>), taču bruņublakts savā izplatības areālā ir sastopama arī iekšzemes biotopos kur šis grīslis šķiet nav sastopams vai ir sastopams ļoti reti. Šajā vietā bez kāpsmildzenēm, blakus auga arī citas šādu sausu vietu graudzāles, piemēram, zilganā kelērija (<i>Coeleria glacua</i>), kādas auzenes (<i>Festuca </i>sp.) u.c.. Varbūt, ka kaut kas no tā visa ar šai sugai labi patīk. </div><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjtM0lbafrs0IFchaTYOC4vVlQcmffQVAM7dLLfG6ateIv1g-YxztlZQk5eF5_dnWO9lsqq8Xtw8fRLl1Jac4B1oRVO7K6qlbDUHozhsOGagh1U0O2Jme0ZkPmiicyS0mBmJUsoPBgmkSkX0DQIva9tmTy8E8SCmZC9Vwkaj3ww2nyGiDp8ZImTOHKiYQ/s800/blogs3772c_Phimodera_humeralis_flori_identification.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="516" data-original-width="800" height="412" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjtM0lbafrs0IFchaTYOC4vVlQcmffQVAM7dLLfG6ateIv1g-YxztlZQk5eF5_dnWO9lsqq8Xtw8fRLl1Jac4B1oRVO7K6qlbDUHozhsOGagh1U0O2Jme0ZkPmiicyS0mBmJUsoPBgmkSkX0DQIva9tmTy8E8SCmZC9Vwkaj3ww2nyGiDp8ZImTOHKiYQ/w640-h412/blogs3772c_Phimodera_humeralis_flori_identification.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Līdzīgo </b><i>Phimodera </i><b>ģints sugu (</b><i>humeralis </i><b style="font-style: italic;">- h, </b><i>flori </i><b><i>- f</i>) noteikšanas pazīmes - kreisajā pusē priekškrūšu sānu malas izliekums, labajā pusē - gūžas skriemeļu (trochanter) forma.</b></td></tr></tbody></table><div style="text-align: justify;">Bet nu pie paša galvenā Bišumuižas apmeklējuma rezultāta - varēju beidzot salikt blakus abu sugu eksemplārus blakus! Ar kukaiņu noteikšanu bieži vien ir tā, ka izlasīt noteicējā sugu atšķiršanas pazīmes ir tikai 'puse no uzvaras'. Pēc tam izlasītais ir jāsaprot un/vai jāinterpretē, jo ne vienmēr, vārdiem rakstītais, būs uzskatāmi attēlots labi saprotamā zīmējumā vai foto, un tikai tad jāmēģina tā pazīme reāli saskatīt. Protams, ja runa ir par kaut kādām elementārām pazīmēm (nu tur vienai sugai spārni zaļi, otrai melni), tad jau šaubas parasti nerodas, bet problēmas sākas, ja pazīmes ir tādas 'izplūdušākas'. Tā, piemēram, šajā sugu pārī (<i>Phimodera humearlis </i>un <i>flori</i>) viena no pazīmēm, ko jāskatās ir priekškrūšu sānu malas izliekums tā priekšējā stūrī pie galvas - <i>humeralis </i>izliekums ir dziļāks un izteiktāks, bet <i>flori </i>izliekum ir seklāks un mazāk izteikts. Attēlos šo pazīmi arī var saskatīt (vismaz tagad, kad pieredze ir azotē), taču visvieglāk, ja ir pie rokas ievākti abu sugu eksemplāri, kurus var zem palielinājuma grozīt un aplūkot no visiem iespējamajiem rakursiem. Šo sugu gadījumā noteicēji arī raksta citu pazīmi - tām ir atšķirīga pakaļkājas gūžas skriemeļa (angliski - <i>trochanter</i>, posmiņš, kas savieno gūžu ar cisku) forma. <i>P.humeralis </i>šis 'skriemelis' ir izstiepti nosmailots ar reizēm pat tādu kā no ciskas uz āru atliektu radziņu (bet forma nedaudz variē), bet <i>P.flori </i>tas ir relatīvi strups un tā gals piekļaujas ciskas kontūrai (nav atliekts). Šo pazīmi gan foto (ja vien dabā tālredzīgi nenofotografē blakts apakšpusi) būs grūti saskatīt, bet ievāktam eksemplāram - mierīgi. Lūk, ja vēl bija šaubas par to priekškrūšu sānu malas izliekumu, tad saliekot abas pazīmes kopā - pārliecība par sugas noteikšanu pieaug par 200%. Ir arī citas pazīmes, ko dažos noteicējos raksta - piemēram, deguna forma (<i>flori </i>- vidējā sekcija nedaudz garāka par malējām, bet <i>humeralis - </i>vidējā sekcija nedaudz īsāka par malējām), kas varbūt arī attēlos šķiet pat 'nolasās' jeb ir saskatāms (bet atkarīgs no rakursa, protams). Vārdu sakot, saliekot visu kopā - visas savas šaubas izkliedēju un Dārziņu eksemplārs bez šaubām ir <i>Phimodera flori </i>(kas gan jums jau bija skaidrs). </div><div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhklOoXqVwRpmXMNuRfd-U3CnPsT77eLsy16t8-3JlJuPjpgnR_dn3MRfl5g6YY8j-svQXsa7sNZwqO0LKXe0WZabr6jYq-sqxsojYQPyGFchOo1-KNTgtmoGF5qtficMR7YCIrIQROg7bSO0tV8ocPKJlFWONnpgSVSOiO6RtKBc1Bp2ZPpWyGeWzdJw/s800/blogs3773_Orobitis_cyanea.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhklOoXqVwRpmXMNuRfd-U3CnPsT77eLsy16t8-3JlJuPjpgnR_dn3MRfl5g6YY8j-svQXsa7sNZwqO0LKXe0WZabr6jYq-sqxsojYQPyGFchOo1-KNTgtmoGF5qtficMR7YCIrIQROg7bSO0tV8ocPKJlFWONnpgSVSOiO6RtKBc1Bp2ZPpWyGeWzdJw/w640-h428/blogs3773_Orobitis_cyanea.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Smecernieks </b><i>Orobitis cyanea</i></td></tr></tbody></table></div><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiozdUFEFiUuhN5d2jLQffUdvNQWQr7SQJuzNx1dCj72tynrsHHGMG92sdKsj-ygUdTH-6FmC5OP4uUGg8hTa0x4LLAbPyM7qKJUoFBqRy_OKRZof8PObfziNJLeVt55XgHdMT4E6qoSS_mg1upqvN10GnFvjiixsVAprQKCcnNxKrtaMXq3yLWKJiFYQ/s800/blogs3773a_Orobitis_cyanea.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiozdUFEFiUuhN5d2jLQffUdvNQWQr7SQJuzNx1dCj72tynrsHHGMG92sdKsj-ygUdTH-6FmC5OP4uUGg8hTa0x4LLAbPyM7qKJUoFBqRy_OKRZof8PObfziNJLeVt55XgHdMT4E6qoSS_mg1upqvN10GnFvjiixsVAprQKCcnNxKrtaMXq3yLWKJiFYQ/w640-h428/blogs3773a_Orobitis_cyanea.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Smecernieks </b><i>Orobitis cyanea</i></td></tr></tbody></table></td></tr></tbody></table><div style="text-align: justify;">Šī pastaiga patiesībā bija visai īsa - kopā ar iešanu mājup (turp aizbraucu ar busu, ha) vien kādas 3,5h, jo mērķis tomēr bija visai konkrēts. Taču nebija gluži tā, ka visu citu ignorēju. Iepriekšējā reizē te sausā, sūnaini-ķērpjainā uzkalniņā biju samanījis diezgan daudz citas bruņublaktis - <i>Odontoscelis fuliginosa</i>. Tīri intereses pēc parāpoju tur arī šoreiz. Nekā! 0! Tas tad lai kalpo kā pierādījums, ka pat zināmās sugu atradnēs ne vienmēr tos kukaiņus varēs atrast - nu vismaz tādus sīkulīšus kā blaktis, jo, piemēram, dienastauriņi gan samērā labi padodas 'ķeksēšanai'. Bet par to, ka <i>Odontoscelis </i>neatradu, diži nepārdzīvoju, jo tur uzkalniņā uz vijolītes zieda atradās interesants un neredzēts smecernieks - <i>Orobitis cyanea</i>. Smecernieki gan [ļoti] bieži ir grūti nosakāmi līdz sugai, jo daudz sīka izmēra sugu ir ārēji diezgan līdzīgas. Ļoti noderīga informācija var būt barības augs uz kura tas smecernieks ir sēdējis, jo arī starp smecerniekiem (līdzīgi kā citās kukaiņu grupās) ir ļoti daudz šauri specializētu sugu, kas apdzīvo pat tikai kādu vienu vai nelielu skaitu (parasti radniecīgu) augu sugu. Jā, botānikas zināšanas kukaiņu pētniekam ir ļooti svarīgas. Tā arī šajā gadījumā - ja vienkārši gūglē meklē smecerniekus, kas dzīvo uz <i>Viola </i>sp., tad principā ātri vien var nonākt līdz pareizai sugai pat, ja iepriekš tāda nekad dzīvē nav dzirdēta (mans gadījums). Jāsaka gan, ka <i>Orobitis cyanea </i>patiesībā ir samērā raksturīga un principā nesajaucama suga arī pēc ārējā izskata - apaļa, zilganzaļa 'bumbiņa' ar garām kājām un īpatnēji sagrupētiem baltu matiņu plankumiņiem ķermeņa virspusē. </div><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi3jcOqEMvmGqZhZSM8IEO39wXFaeC9zZ9G3Zkyg7QjRBygrAKgjgL4Qq8zQptUjiz91WO_JBfjBHKNFm2nbUqg8OADkiSltGpDVFUUSUC5zNeDMLLTvynMRL8BGJdq-HTezvbvl0VSL92wpn8OwlFKhmPxlkYEdwrF_RgpQbWYa1IIv62VSksId2GrYg/s800/blogs3775b_Rhabdomiris_striatellus.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi3jcOqEMvmGqZhZSM8IEO39wXFaeC9zZ9G3Zkyg7QjRBygrAKgjgL4Qq8zQptUjiz91WO_JBfjBHKNFm2nbUqg8OADkiSltGpDVFUUSUC5zNeDMLLTvynMRL8BGJdq-HTezvbvl0VSL92wpn8OwlFKhmPxlkYEdwrF_RgpQbWYa1IIv62VSksId2GrYg/w640-h428/blogs3775b_Rhabdomiris_striatellus.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Mīkstblakts </b><i>Rhabdomiris striatellus</i></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhe1nqg9yQHJIVmpky9MytZ_W8FoSx3B6GQwPCz9bb5Lm4L4G5plAfxUrf5WXgs3Mw5vG_l1jA3M_hUDce5LSqhNpZUYLox70MULFrbPiPwcjLe_eW0GQJfLCzJBtzZpQTCXnPHO_1DuEBHFix2pS-gL40JiSpcTy3WijoU_deddImn1N17oGix7u2kUQ/s800/blogs3774_Dryophilocoris_flavoquadrimaculatus.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhe1nqg9yQHJIVmpky9MytZ_W8FoSx3B6GQwPCz9bb5Lm4L4G5plAfxUrf5WXgs3Mw5vG_l1jA3M_hUDce5LSqhNpZUYLox70MULFrbPiPwcjLe_eW0GQJfLCzJBtzZpQTCXnPHO_1DuEBHFix2pS-gL40JiSpcTy3WijoU_deddImn1N17oGix7u2kUQ/w640-h428/blogs3774_Dryophilocoris_flavoquadrimaculatus.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Mīkstblakts </b><i>Dryophilocoris flavoquadrimaculatus </i></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhCJVrjAqhNSPMt5cgg78b7HPDAPiLuc8hWC5mu4uIThA1lbR43vKOv4VwZIyLipnk7u-hi2aDKXN_KkAcDIjuZD6hMHIRjKn-4-Ldkq8451YR_phOczdPF3Neqxb3S_Bkm1AGf8EZNsGcn1IeBHKV0jx7vx25JhaKLUM02GdMNkigtM_nHQhDG2EhDQQ/s800/blogs3774b_Dryophilocoris_flavoquadrimaculatus_nymph.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhCJVrjAqhNSPMt5cgg78b7HPDAPiLuc8hWC5mu4uIThA1lbR43vKOv4VwZIyLipnk7u-hi2aDKXN_KkAcDIjuZD6hMHIRjKn-4-Ldkq8451YR_phOczdPF3Neqxb3S_Bkm1AGf8EZNsGcn1IeBHKV0jx7vx25JhaKLUM02GdMNkigtM_nHQhDG2EhDQQ/w640-h428/blogs3774b_Dryophilocoris_flavoquadrimaculatus_nymph.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Mīkstblakts </b><i>Dryophilocoris flavoquadrimaculatus </i><b>nimfa</b></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjdu228EDOTaakWVGjbbgeZsrpmqDNwtbVrHmRi2EX17WM5OTdgaQz7szkITobiUin-ViywzAOB4G1i2qsoUZ1OSKp-guQJxzEZP8a415o-PGJYFtu4se1qvp8ULdJmCys23aqkKulDod3tQEKi3CnXe1cnLZUF9EY6s06ol2gOFqapCfnHMQT0C5--yg/s800/blogs3775_Cyllecoris_histrionius.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjdu228EDOTaakWVGjbbgeZsrpmqDNwtbVrHmRi2EX17WM5OTdgaQz7szkITobiUin-ViywzAOB4G1i2qsoUZ1OSKp-guQJxzEZP8a415o-PGJYFtu4se1qvp8ULdJmCys23aqkKulDod3tQEKi3CnXe1cnLZUF9EY6s06ol2gOFqapCfnHMQT0C5--yg/w640-h428/blogs3775_Cyllecoris_histrionius.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Mīkstblakts </b><i>Cyllecoris histrionius </i><b>nimfa</b></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: justify;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEggkBsThauiEophl7Y-iomw5jLgjt8RSstB3Xg0dRN65tpv2_GzoBwwDuY51Y5w-u92dZEfvk1BciTJOvh6S_1HqKnUVPawqVwW2By-vk1J1oOHfmecxBUOuE0sKWtIZqzzmcMMe_8-J0Vpb9r_yT5-hc0dqI9-XFMzYOgaw-dhcGittjGJkj_kfDkSFQ/s800/blogs3775c_Curculio_glandium.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEggkBsThauiEophl7Y-iomw5jLgjt8RSstB3Xg0dRN65tpv2_GzoBwwDuY51Y5w-u92dZEfvk1BciTJOvh6S_1HqKnUVPawqVwW2By-vk1J1oOHfmecxBUOuE0sKWtIZqzzmcMMe_8-J0Vpb9r_yT5-hc0dqI9-XFMzYOgaw-dhcGittjGJkj_kfDkSFQ/w640-h428/blogs3775c_Curculio_glandium.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Zīļu smecernieks (</b><i>Curculio glandium</i><b>)</b></td></tr></tbody></table><span style="text-align: justify;"><div style="text-align: justify;">Blakšu pētniecībā svarīgi ir ne tikai četrrāpus pētīt kas dzīvo starp augiem pie zemes, bet ir jāskatās arī 'augstu gaisā', jo ir samērā liels skaits blakšu sugu, kuras dzīvo dažādu koku lapotnē un zemē nokrīt samērā reti (bet pēc lielākiem vējiem vai lietiem tā gadās gan). Problēma nereti ir tajā, ka daudzu koku zari no zemes jau tā īsti aizsniedzami nav... Tāpēc, ja rodas iespēja satikt kādu melnalksni, ozolu vai citu koku ar zemiem, kupliem zariem - nelaižu garām iespēju aplūkot kas tur interesants sēž. Pēdējos gados gan pamatā izmantoju kukaiņu dauzāmo paladziņu, jo tā vienkārši ir ātrāk/ērtāk/produktīvāk. Te Bišumuižas kāpas malā bija kā reizi daži tādi labi ozoli, ko papētīt un augstāk redzamās sugas tad ir tipiski ozolu lapotnes apdzīvotāji. Taču kas varbūt interesanti, ka pamatā bija vai nu nepieauguši īpatņi (nimfas) vai arī tikko svaigi izauguši pieaugušie īpatņi (imago) kam spārni bija blāvi, pilnībā vēl nenokrāsojušies. Tātad varbūt vien dažas stundas veci. Interesantums slēpjas tajā faktā, ka tieši tas kurā brīdī parādās pieaugušie īpatņi ir lielā mērā atkarīgs no tā cik silts bijis pavasaris. Divas pirmās mīkstblakšu sugas (<i>Rhabdomiris striatellus </i>un <i style="text-align: center;">Dryophilocoris flavoquadrimaculatus</i><span style="text-align: center;">) siltos pavasaros, piemēram, parādās jau ap 20. maiju, bet vēsākos pavasaros var par nedēļu divām aizkavēties un parādās tikai jūnijā. 2021. gada pavasaris bija vēsais, kad sugu attīstība nedaudz aizkavējās. Protams, nepieauguši īpatņi ir sastopami arī agrāk. Blakšu nimfas starp citu arī cenšos pēc iespējas nofotografēt, jo nu daudzām sugām tās ir izskatā gana raksturīgas un var izmantot sugas noteikšanai. Bet arī tāpēc, lai arhīvā pamazām krājas pēc iespēja pilnāks katras sugas 'portfolio' - noderēs, ja nu kādreiz izdodas uztaisīt Latvijas blakšu mājaslapu vai tml. </span></div></span><div style="text-align: justify;"><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEipf9fu8b0HHSWYsQ5-kcUP_fgFcYVDaEcqw-YS7YSFsRIuUogA65nDDYWaGBc8DG2ZQFieUqKsWgRpJvAS6b-awNNcgYCEldgqZXj0WzACWuBGJrWuwyBIw8i7ufyQ8PWbmFz7vnmUgP70GXx0IFgsl_OMMgfFNFZ7tiUxsoK0kkG_HfqzgV2Tx7jULQ/s800/blogs3775b_Harmonia_axyridis.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEipf9fu8b0HHSWYsQ5-kcUP_fgFcYVDaEcqw-YS7YSFsRIuUogA65nDDYWaGBc8DG2ZQFieUqKsWgRpJvAS6b-awNNcgYCEldgqZXj0WzACWuBGJrWuwyBIw8i7ufyQ8PWbmFz7vnmUgP70GXx0IFgsl_OMMgfFNFZ7tiUxsoK0kkG_HfqzgV2Tx7jULQ/w640-h428/blogs3775b_Harmonia_axyridis.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Daudzveidīgā jeb Āzijas mārīte (</b><i>Harmonia axyridis</i><b>)<br /></b></td></tr></tbody></table></div><div style="text-align: justify;">Uz vienas ozola lapas sēdēja arī paliela, koša mārīte - daudzveidīgā jeb Āzijas mārīte (<i>Harmonia axyridis</i>), kas Rīgā vietām nu jau ir ne tikai parasta, bet, manuprāt, varbūt pat masveidīgi sastopama suga. Tas gan nav nekāds brīnums, jo praktiski visā Rietumeiropā tā jau kādu laiku ir kļuvusi par absolūti masveidīgāko mārīšu sugu - īpaši pilsētās. Tā kā šī nav vietējā Eiropas suga, tad ir uzskatāma par invazīvu, jo tā patiesībā ir visai agresīva un varot izkonkurēt arī vietējās mārīšu sugas. Interesanti, ka blogā jau esmu par šo rakstījis - 2015. gadā, kad to <a href="https://upiterans.blogspot.com/2015/11/dzelzcels.html">satiku pirmo reizi</a> un kad par tādu masveidīgu sugas sastopamību Latvijā galīgi vēl nevarēja runāt (bet varēja droši vien prognozēt). Spriežot pēc novērojumiem Dabasdati.lv, arī citās lielajās Latvijas pilsētās, piemēram, Daugavpilī un Liepājā suga arī ir bieži sastopama un acīmredzot turpina izplatīties, jo no 72 ziņojumiem (uz raktīšanas brīdi) - 60 ir tieši pēdējo 2 gadu laikā. Lūk cik strauji var situācija mainīties. </div><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgmbicmF9ctc20Frj-dhZK_hoeUbqa1ifUj5mN5U3PiX6uemfYyk8gzIBUupgqn9pHTVhqDK6ePspxMTxH8IXEvknoVq9rwZX4_4JAW76YzScDMlMKKGeMQ_XXWUSlrAoCPX6XlzUFHtPsxrrCvttrq6VkIdcswSK_1Mynggt-7p8VTpA64IWnIuFt_FQ/s800/blogs3776a_Grammoptera_ruficornis.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgmbicmF9ctc20Frj-dhZK_hoeUbqa1ifUj5mN5U3PiX6uemfYyk8gzIBUupgqn9pHTVhqDK6ePspxMTxH8IXEvknoVq9rwZX4_4JAW76YzScDMlMKKGeMQ_XXWUSlrAoCPX6XlzUFHtPsxrrCvttrq6VkIdcswSK_1Mynggt-7p8VTpA64IWnIuFt_FQ/w640-h428/blogs3776a_Grammoptera_ruficornis.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Koksngrauži </b><i>Grammoptera ruficornis</i></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhXQrJ8EW3aSo_M9pXPoPjidwSvahSGbfo1zwuyCP-EwsonRqDMPdQmzpix-8bwork0TCU2i8PlVnLQZkEXtsNCyYm5EaInOZDpCJ0G3tPbh5q3cEkA364S-C7V0e8_r0o2Wu5dZyhJCdPxuISTdma6OIK4xi1MUGGlBGjaYOF6AJI5WT1nmDrOF9NjNA/s800/blogs3776b_Ampedus_sanguinolentus.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhXQrJ8EW3aSo_M9pXPoPjidwSvahSGbfo1zwuyCP-EwsonRqDMPdQmzpix-8bwork0TCU2i8PlVnLQZkEXtsNCyYm5EaInOZDpCJ0G3tPbh5q3cEkA364S-C7V0e8_r0o2Wu5dZyhJCdPxuISTdma6OIK4xi1MUGGlBGjaYOF6AJI5WT1nmDrOF9NjNA/w640-h428/blogs3776b_Ampedus_sanguinolentus.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Smecernieks </b><i>Ampedus sanguinolentus</i></td></tr></tbody></table><div style="text-align: justify;">Šajā Rīgas apkārtnē, manuprāt, visai liela vērtība ir arī Bišumuižas parkam, kur ir saglabājies visai daudz vecu koku kā arī ir šķiet samērā liela koku sugu daudzveidība (ozoli, alkšņi, gobas/vīksnas utml.). Droši vien kukaiņu kontekstā tur arī būtu vērts pastaigāt rūpīgāk, bet cik šajā reizē tā izskrēju cauri - šķita interesanti. Pat bija kādas kritalas, kas Rīgas zaļajā zonā nav tomēr tik izplatīta parādība. Vienīgi tas parks vienā pusē tāds relatīvi 'mežonīgs' un nekopts, kas kukaiņu kontekstā ir, protams, tikai pozitīvi, taču no tāda pastaigu viedokļa baigi komfortu nerada. Nav jau tā ka es būtu pagalam izlutināts un dabā eju tikai pa takām un ceļiem. Nē, no nātrēm nebaidos, taču brikšņi no brikšņiem tomēr atšķiras un brist pa brikšņiem pilsētvidē gandrīz vienmēr nozīmē potenciāli brist arī pa atkritumu u.c. sūdu (reizēm burtiski) slāņiem. Paldies, ja ir iespēja, es no tā labāk izvairos. Bet, arī uzmanīgi lavierējot, tāpat izdevās šo to pamanīt - piemēram, koksngrauzīšus <i>Grammoptera ruficornis. </i>Latvijā suga nav reta, taču Rīgā gan varbūt tik bieži negadās? Tiesa, tā kā šīs sugas kāpuri attīstās g.k. atmirušos, dažādu lapkoku zariņos, tas laikam nav brīnums, ka šī suga var eksistēt arī pilsētvidē, jo, ja lielāka diametra kritalas vai nokaltuši sausokņi pilsētvidē tomēr tiek aizvākti, kas ierobežo daudzu citu sugu sastopamību, tad nokaltuši zari (gan tādi, kas vēl koka vainagā, gan tādi, kas nokrituši pie zemes) šur un tur jau vēl tomēr atrodas. Bet jā, šajā parkā vēl būtu interesanti atgriezties. </div><div style="text-align: justify;"><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhWwNWB2hYQiNzxxNzZgMOkGUPLzSPlxgkqj7h8bT9zwtKp7LdcdNipNyFm04WSDG1cTevIWKkWFS43I-3_-OB8EbdkZh0IFahQEHR2_tBH25NwI9cfM5yGgcf3klX1ysh3pFGJJGXiu_fd_FxmNGclv12SIQ6RIdUs23twUySwqWUueGksgyqgmz_YVQ/s800/blogs3776c_Cacopsylla_ulmi.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhWwNWB2hYQiNzxxNzZgMOkGUPLzSPlxgkqj7h8bT9zwtKp7LdcdNipNyFm04WSDG1cTevIWKkWFS43I-3_-OB8EbdkZh0IFahQEHR2_tBH25NwI9cfM5yGgcf3klX1ysh3pFGJJGXiu_fd_FxmNGclv12SIQ6RIdUs23twUySwqWUueGksgyqgmz_YVQ/w640-h428/blogs3776c_Cacopsylla_ulmi.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Lapblusiņu </b><i>Cacopsylla ulmi</i><b> nimfas<br /></b></td></tr></tbody></table>Atceļš uz mājām parasti ved gar Jāņa Čakstes gatvi un tad tālāk pāri Dienvidu tiltam. Visbiežāk šajā posmā esmu fotoaparātu jau sapakojis un vienkārši 'duru' mājās, apkārt neskatoties, bet šoreiz kaut kā aizrāvos un kukaiņus paskatīju arī sausajās ceļmalās gar Jāņa Čakstes gatvi. Ok, pirms tam gan vēl Gulbju ielas malā vīksnas (vai gobas) lapas apakšpusē nofotografēju pagalam dīvainus 'citplanētiešus' jeb radības, ko neatminos, ka būtu dabā redzējis. T.i. bija tādi manīti tikai interneta attēlos - lapbplsuiņu (Psyllidae) nepieauguši īpatņi. Pēc barības auga un vizuālā izskata laikam jau nekas citas kā <i>Cacopsylla ulmi </i>nesanāk. Atzīšos, ka lapblusiņas man vispār ir diezgan tumša bilde, kaut gan, cik tā garāmejot ir par tām lasīts un skatīts, varētu būt interesanta grupa, ko papētīt, jo vairums sugu ir ar visai šauru specializāciju un ir sastopamas tikai uz kādiem konkrētiem augiem. Tādas grupas man patīk - atrodi augu = atrodi uz tās dzīvojošo lapblusiņu. Droši vien varētu arī kādu strēķīti jaunu sugu Latvijai atrast. Varbūt kādreiz nākotnē.</div><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjNA-F6l3OxHg2G4CFcxpPjOKEq0ItIZwpTBMyxv_OEcgTHrGat10ezJYEIVh8nL-sfheTN2OfSzTFoo5bUkwtKoHQXR0ecfm_ERuesM9po5eYy5WXfBFTS3uLRc9w--YL_NRpn5CM5nfJ0ys2TQkH8PeE_f0m73kHw8-l6dK6G0Bo8as2j4AXmNvSv0Q/s800/blogs3777_Eucinetus_haemorrhoidalis.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjNA-F6l3OxHg2G4CFcxpPjOKEq0ItIZwpTBMyxv_OEcgTHrGat10ezJYEIVh8nL-sfheTN2OfSzTFoo5bUkwtKoHQXR0ecfm_ERuesM9po5eYy5WXfBFTS3uLRc9w--YL_NRpn5CM5nfJ0ys2TQkH8PeE_f0m73kHw8-l6dK6G0Bo8as2j4AXmNvSv0Q/w640-h428/blogs3777_Eucinetus_haemorrhoidalis.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Kūleņotājvabole </b><i>Eucinetus haemorrhoidalis</i></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjw3ieNMjVWgPukFcE9O6V56Yl1L7VuW1BU57HGIQG2LzxbJO69Vt4u9IK4lLG5CswF5u-_YfnbHgZ3bfZZYcMZhgQ5XSrduEp4BRz3xPSsJj7BsS2_vseXhunxtqCHhLR-7h92I1LM-2mYl6etuaXMWRjQm65tIgCgnz1brygJ-soMjF_G2TQkQoLw0w/s800/blogs3778_Eurybregma_nigrolineata.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjw3ieNMjVWgPukFcE9O6V56Yl1L7VuW1BU57HGIQG2LzxbJO69Vt4u9IK4lLG5CswF5u-_YfnbHgZ3bfZZYcMZhgQ5XSrduEp4BRz3xPSsJj7BsS2_vseXhunxtqCHhLR-7h92I1LM-2mYl6etuaXMWRjQm65tIgCgnz1brygJ-soMjF_G2TQkQoLw0w/w640-h428/blogs3778_Eurybregma_nigrolineata.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Piešcikāde </b><i>Eurybregma nigrolineata</i></td></tr></tbody></table><div style="text-align: justify;">Sausajās Jāņa Čakstes gatves ceļmalās entomoloģiskajā tīkliņā savukārt izdevās iepļaut pēdējos divus dienas atzīmējamos subjektus. Kūleņotājvabole <i>Eucinetus haemorrhoidalis </i>blogā ir jau <a href="https://upiterans.blogspot.com/search?q=eucinetus">savulaik bijusi pārstāvēta</a> un, lai arī šai novērojumu skaits Latvijā šķiet nav liels, visticamāk ir no tām sugām, kas patiesībā ir sastopama biežāk kā mēs to pamanām (sīks izmērs, slēpts dzīvesveids utml.). Taču man joprojām to ir prieks satikt, jo katrs atradums ir nejaušs un neprognozējams. Savukārt piešcikāde <i>Eurybregma nigrolineata </i>gan varētu būt kaut kas stipri retāks - varbūt pat jauna suga Latvijai? To es tā līdz galam vēl neesmu noskaidrojis, taču ziemā būs pie šī jautājuma jāpieķeras un jānoskaidro precīzāk. Suga par laimi viena no tām, ko var samērā viegli atpazīt pēc fotoattēla (taču šķiet izdevās iemānīt šo eksemplāru arī burciņā), jo spārni un ķermenis ir rotāts gareniskām tumšām joslām (zinātniskais nosaukums <i>nigrolineata</i> to arī apmēram tulkojumā nozīmē - melnsvītru). Starp piešcikādēm (Delphacidae) daudz līdzīgu sugu nav. Ja izrādīsies jauna suga, tad tas rosina nedaudz filozofiskas pārdomas - šai vietai ikdienā garām iet droši vien simtiem cilvēku, nezinot, ka tur dzīvo tāds retums. Un cik vēl šādu ceļmalu, pļaviņu, meža pudurīšu, upju līkumu u.c. dabas stūrīšu nav Latvijā kur dzīvo kāda līdz šim Latvijā nepamanīta suga? Simtiem un tūkstošiem! Vienkārši par maz mēs kukaiņu pētnieku Latvijā esam, lai pilnvērtīgi visu izpētītu. Tiesa, ja paskatās no otras puses - man tas ir tikai labi... jo mazāka konkurence, jo vieglāk atrast tās jaunās sugas, ha! Bet nu labi, tas vairāk joks, jo pat ja kukaiņu pētnieki Latvijā būtu 3x vairāk kā tagad - tas tāpat būtu par maz. Uz šādas nots tad pagaidām arī atvadāmies no Bišumuižas apkārtnes, kaut gan nākotnē te noteikti vēl kādu reizi būs jāatgriežas.</div>Uģis Piterānshttp://www.blogger.com/profile/12043555167738509951noreply@blogger.com1tag:blogger.com,1999:blog-4395289100350981207.post-75801218416511877372022-11-22T12:16:00.003+02:002022-12-11T09:23:07.393+02:0029.V.2021 - Dārziņi/Dole<div style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgUf0D0k7F_oMpVyFEdj-qTN7S0x5LcIPbzgOhvCT62WtomfVd7nWv7nFCqsP5wFHXXg7F2nntKc6q8bvJxs7q1P2gfTJYZaNakwF_l4Dkf2yj67X9l_VLgVKmq-iRT9fBZBKDIMTTsstDIYAiVFpKG6KEafwOZey0j4ETOjh2rlUPLRCSxWrtLAG3sbA/s800/blogs3769_Darzinji.jpg"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgUf0D0k7F_oMpVyFEdj-qTN7S0x5LcIPbzgOhvCT62WtomfVd7nWv7nFCqsP5wFHXXg7F2nntKc6q8bvJxs7q1P2gfTJYZaNakwF_l4Dkf2yj67X9l_VLgVKmq-iRT9fBZBKDIMTTsstDIYAiVFpKG6KEafwOZey0j4ETOjh2rlUPLRCSxWrtLAG3sbA/w640-h428/blogs3769_Darzinji.jpg" width="640" /></a></div><div style="text-align: justify;">Dārziņu dzelzceļmala jeb, precīzāk sakot, viss posms starp Dārziņu un Doles stacijām varētu būt viena no vietām Latvijā, kur esmu kukaiņus skatījies visvairāk. Tagad tā rēķinot, man sanāk, ka kopš 2009. gada, kad apmeklēju šo vietu pirmo reizi, te kopā staigājis esmu 26 reizes. Pirmajos gados varbūt ne tik bieži, bet kopš kāda 2016. gada tās parasti ir bijušas pat vairākas reizes gadā (rekords - 7 reizes 2017. gadā). Blogā patiesībā ir bijuši jau 'neskaitāmi' ieraksti ar attēliem, kas uzņemti tieši šeit. Nē nu gan jau, ka ir saskaitāmi - man vienkārši mazliet slinkums šobrīd to darīt (piedodiet, atvainojiet), bet minu, ka tuvu 10 varētu būt. Kas ir pats interesantākais - var atgriezties te vēl un vēl un, lai arī varētu šķist, ka vieta ir pat samērā labi izpētīta, tomēr katru reizi būs jauni pārsteigumi. Šī reize nebija izņēmums! </div><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: justify;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj1Leg7cVsmc57BDhB4Mk7IpsBy6yfmDQT3EQ6KcPt6FQ8M7VPhcnUrxl3pinl3aL6M3DRmCvITd3-0ZN03DqNLXGTT2RAOb2x-Pa4odnUenKHRrfFyD6UfPYGHLmh175G35VBIpMaJhpzgJCIWgg89hG1WutWfUZLryuzJdurwG0cho0poDPUtSsXP8A/s800/blogs3765_Favonius_quercus.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj1Leg7cVsmc57BDhB4Mk7IpsBy6yfmDQT3EQ6KcPt6FQ8M7VPhcnUrxl3pinl3aL6M3DRmCvITd3-0ZN03DqNLXGTT2RAOb2x-Pa4odnUenKHRrfFyD6UfPYGHLmh175G35VBIpMaJhpzgJCIWgg89hG1WutWfUZLryuzJdurwG0cho0poDPUtSsXP8A/w640-h428/blogs3765_Favonius_quercus.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Ozolu zefīra (</b><i>Favonius quercus</i><b>) kāpurs</b></td></tr></tbody></table><span style="text-align: justify;"><div style="text-align: justify;">Šī Dārziņu posma galvenā priekšrocība ir salīdzinošais tuvums manai dzīvesvietai. Hops Jāņavārtos vilcienā un pēc 11 minūtēm jau var kāpt Dārziņu stacijā ārā. Ideāli tieši tādām īsām 2-3h pastaigām dienas otrajā pusē/vakarā (kāda arī bija šī). Pēdējos gados gan diemžēl ir samazināts vilciena reisu skaits, kas pietur tieši Dārziņos, līdz ar to dienas vidū Dārziņu apkārtnē var nokļūt tikai ar kādu no autobusiem, kas brauc uz Dārziņu ciematu. Tas, protams, nedaudz čakarīgāk, bet nu neko darīt. Pirmsākumos te pārsvarā braucu skatīt dienastauriņus, jo jau vienā no pirmajām reizēm mani pārsteidza salīdzinoši lielā sugu daudzveidība nelielā platībā. Pārskatot novērojumus, izskatās, ka kopējais sugu saraksts šajā vietā gan būs vien nedaudz virs 30 sugām, kas patiesībā jau nemaz tik daudz nav. Pēdējos gados arī praktiski nav nākušas jaunas sugas klāt, jo nu vismaz es pats personīgi dienastauriņiem tik daudz uzmanības vairs nepievēršu. Taču šajā reizē vienu sugu izdevās pieplusot klāt - pie tam samērā negaidītā veidā. No saulaina ozola zara mežmalā nokratīju ozolu zefīra (<i>Favonius quercus</i>) kāpuru. Suga, kurai man dabā vēl nav izdevies uzņemt labu kadru ar pieaugušu tauriņu, jo tauriņi pamatā uzturas ozolu lapotnē (uz ziediem baroties nenāk) un tikai retumis nolaižas zemē. Ja viņi tajā ozolā dzīvo, varbūt jāpievērš uzmanību kaut kad nākotnē, jo no foto viedokļa samērā ideāls ozols - tāds pusaudzītis, bet ar zemiem kupliem zariem. Daži no zariem praktiski 'acu līmenī' un, ja tur kāds zefīrs sēdētu, varētu sanākt ideāli kadri. Būs kāda cita gada augustā jāatceras to izdarīt, jo 2022. gadā par šo pavisam aizmirsu. </div></span><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgnh5SXE5d7ycTLJvsWM8dHCkwShS51QAJKFc2EzcrbDFhEJ_PGTrR6lq13EUz-LhjqsIDVvsa5SPZACP9t-Jfpr5m3KNOPDhmF5TiDg77xeTD3UpmpvkhkAoUPjZCFTqAd_qc-2OIgCBwWKYQBkrFsDEZviyvqi1EXTN62xtCwZ8-cV7smbliSvg88rg/s800/blogs3764a_Gynaephora_selenitica.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="800" data-original-width="800" height="640" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgnh5SXE5d7ycTLJvsWM8dHCkwShS51QAJKFc2EzcrbDFhEJ_PGTrR6lq13EUz-LhjqsIDVvsa5SPZACP9t-Jfpr5m3KNOPDhmF5TiDg77xeTD3UpmpvkhkAoUPjZCFTqAd_qc-2OIgCBwWKYQBkrFsDEZviyvqi1EXTN62xtCwZ8-cV7smbliSvg88rg/w640-h640/blogs3764a_Gynaephora_selenitica.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Dedestiņu otiņmūķene (</b><i>Gynaephora selenitica</i><b>)</b></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhJ6g01xZLg-BBEf6jgYvpWcBI09knFWrrg17I7V8RePtCxoKaq6Z8SCq6Em4KSeywJAVOvflVqo2MOvoTqbEjhZyivSVD4afDUxigstq47842Zqi1XDjV54Ggs9TEceyat_AqcdxYZgMA7EGcMsXdERHpF4xPonRj2n2W-Ww8t-kvxANdxfuzH0c84_g/s800/blogs3764_Gynaephora_selenitica.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhJ6g01xZLg-BBEf6jgYvpWcBI09knFWrrg17I7V8RePtCxoKaq6Z8SCq6Em4KSeywJAVOvflVqo2MOvoTqbEjhZyivSVD4afDUxigstq47842Zqi1XDjV54Ggs9TEceyat_AqcdxYZgMA7EGcMsXdERHpF4xPonRj2n2W-Ww8t-kvxANdxfuzH0c84_g/w640-h428/blogs3764_Gynaephora_selenitica.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Dedestiņu otiņmūķene (</b><i>Gynaephora selenitica</i><b>)</b></td></tr></tbody></table><div style="text-align: justify;">No tauriņu sugām, kam te Dārziņu dzelzceļmalā ir laba populācija, noteikti var minēt dedestiņu otiņmūķeni. Suga Latvijā nav pārāk reta - katrā ziņā vēlāk vasaras beigās un rudenī kāpurus var redzēt visai bieži, bet pieaugušie tauriņi trāpās salīdzinoši reti. Tie ir savā ziņā nedaudz īpatnēji ar to, ka, lai arī skaitās naktstauriņi, pamatā tomēr lido diena gaišajā laikā - īpaši tēviņi. Mātītes gan ir salīdzinoši mazkustīgas. Tēviņu dienas aktivitāte gan ir raksturīga arī dažām citām naktstauriņu sugām, piemēram, pelēko pāvaču un bērzu raibvērpēju tēviņi arī var būt ļoti aktīvi siltās pavasara dienās, kad tie kā tādas nenogurstošas bultas šaudās apkārt. Teorētiski var pat sajaukt ar kādām pavasara raibeņu sugām, bet raibeņiem lidojums ir lēnāks, svaidīgāks, biežāk nosēžas kaut kur apsēsties. Savā ziņā var teikt, ka dienas laikā nofotografēt kādu no šiem 'trakojošajiem' tēviņiem ir liels izaicinājums vai veiksme. Šajā gadījumā man paveicās pamanīt uz priedes zariņa sēdošu neaktīvu tēviņu, kas ļāva sevi apstaigāt no dažādām pusēm. To, ka tas ir tēviņš, var pateikt pēc iespaidīgajām ķemmes-veida 'antenām'. Tās paredzētas, lai varētu uztvert mātītes izdalītos feromonus un precīzi aizlidotu uz viņas atrašanās vietu. Šāda veida abu dzimumu savstarpējās attiecības starp tauriņiem ir visai izplatīta prakse. </div><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjs166c2IDTvPozCB2Mts1Q5oZnWKrAroSyyDEaNEFxTFog_2Vb2UXmazG-0Z8yLFSi2IurIAt1RSM6dao0tgBSz03ho3yKxyHQTKxOO86Ph4mn6-5C9LdQR9JTO65-Bo93JwfiLcpvok3fAz-PakQ3qJTEa56vtwKQaINOsFB70NCMA8fGTSHa1HuG9g/s800/blogs3766_Philomyrmex_insignis.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjs166c2IDTvPozCB2Mts1Q5oZnWKrAroSyyDEaNEFxTFog_2Vb2UXmazG-0Z8yLFSi2IurIAt1RSM6dao0tgBSz03ho3yKxyHQTKxOO86Ph4mn6-5C9LdQR9JTO65-Bo93JwfiLcpvok3fAz-PakQ3qJTEa56vtwKQaINOsFB70NCMA8fGTSHa1HuG9g/w640-h428/blogs3766_Philomyrmex_insignis.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Zemesblakts </b><i>Philomyrmex insignis</i></td></tr></tbody></table><div style="text-align: justify;">Pēdējos gados mana galvenā interese šajā Dārziņu posmā savukārt ir blaktis. Īpaši sausākais posms, kas tuvāk pie dzelzceļa pārbrauktuves - tur vietām aug gan samērā daudz mārsilu, gan ir smilšaināki posmi, gan zāļaināki utt. Niecīgā 100m posmā laba blakšu daudzveidība. Un te tad arī sākās dienas lielākie pārsteigumi! Vispirms vienkārši starp sūnām, smiltīm un čiekuriem pamanīju rāpojam ilgi meklētu radību - zemesblakti <i>Philomyrmex insignis</i>! Suga, ko pēc maniem aprēķiniem Latvijā pirmo reizi konstatēja Mareks Ieviņš Kolkā 2017. gadā. Turpmāk biju šo blakti meklējis tieši tajā pašā vietā, bet kaut kā neveiksmīgi. Tikmēr sugu atraduši bija arī Aleksandrs Balodis un Laima Birziņa... Ē, kāpēc visiem ir, bet man nav? Šajā dienā tad beidzot arī man paveicās. Šī man visu laiku šķita kā suga, ko salīdzinoši grūti speciāli meklēt, bet tagad, rakstot šo bloga ierakstu, nedaudz papētīju detalizētāk un iztulkoju, kas rakstīts somu noteicējā (vai nu to nebiju darījis vispār vai arī tik sen, ka jau biju aizmirsis). Izskatās, ka tām patīkot atklātas mežmalas, nogāzītes, kāpās utml. vietas, ko saule labi uzsilda. Barojas ar, uz zemes sabirušajām, priežu (retāk egļu) sēklām. Minēts, ka mēdzot bieži apdzīvot uz zemes sabirušos čiekurus. Tad lūk - varbūt šī ir tā metode kā sugu jāmeklē? Jāieber kādā traukā vai caur sietu jāizsijā priežu čiekuri un tās blaktis varbūt 'čupām' izbirs ārā? Katrs jauns šīs zemesblakts novērojums būtu diezgan liela vērtība, jo kopumā šķiet Latvijā būs mazāk par 10 zināmiem novērojumiem. Ticams, ka tomēr ir sastopama biežāk, jo piemērotu biotopu (saulainas priežu mežmalas) tā kā netrūkst. </div><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: justify;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjQGCZnoalrMt6gUtN-8ykS1tnd_6emiMPZGm8oPqy3F6p0GDvHwVfwz5zLdubIRdDBriYTkjkOC-Kvsbl00ns3-Lm1MocBjBd8LVEnPfBY7jj-FNH5N5esVdbZ14Swpa5a6lVo52hPkesU1p0T9bYCykJx1XHtOfFxH5k9B46vOgwl4eCWhraajgvWZw/s800/blogs3767_Phimodera_flori.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjQGCZnoalrMt6gUtN-8ykS1tnd_6emiMPZGm8oPqy3F6p0GDvHwVfwz5zLdubIRdDBriYTkjkOC-Kvsbl00ns3-Lm1MocBjBd8LVEnPfBY7jj-FNH5N5esVdbZ14Swpa5a6lVo52hPkesU1p0T9bYCykJx1XHtOfFxH5k9B46vOgwl4eCWhraajgvWZw/w640-h428/blogs3767_Phimodera_flori.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Bruņublakts </b><i>Phimodera flori</i></td></tr></tbody></table><span style="text-align: justify;"><div style="text-align: justify;">Turpat dažus metrus tālāk un 15 minūtes vēlāk, savukārt, atzīmējās šīs pastaigas lielākais pārsteigums jeb dienas zvaigzne! Smilšainākā pļavas laukumā starp augiem un sūnām pamanīju rāpojam <i>Phimodera </i>ģints bruņublakti. Oho, te tādas nebija iepriekš nekad manītas - protams, ka jānofotografē. Latvijā zināmas 2 sugas (tiesa šobrīd ir jau 3, bet par trešo sugu kādā citā reizē), no kurām viena - <i>P.humeralis</i> ir samērā reta un vienmēr ir prieks tādu sastapt. Otra suga - <i>P.flori </i>it kā Latvijas sugu sarakstā bija atzīmēta, taču bez kādiem svaigiem atradumiem. Pārbaudot Latvijas Nacionālā dabas muzeja kolekcijas, negaidīti biju atradis vienu eksemplāru, kas ievākts Rīgā (precīzāka vieta nav norādīta) 17.07.1938 (leg. J.Muskars). Bet tas tad apmēram viss. </div><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiyfBLE2K9r61AJ_A-dLz1zMX_V9kdToAsuD0hUAqtGp5gKo0qP0E9pkTMUZAX4c4vwSmPHpSoqrzeK9Yn_aVMBuwAkm167hIbRp8pzW9uo29Iisjc0lKsS0RrTeS1Mt3tYe3hwa2luNv4T-0w7GC-9rHvWjWo67N9z11NT7jejQ4f4LPQUUEIV0KgJgA/s800/blogs3767d_Phimodera_flori_Franz_Xavier_Fieber.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="405" data-original-width="800" height="324" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiyfBLE2K9r61AJ_A-dLz1zMX_V9kdToAsuD0hUAqtGp5gKo0qP0E9pkTMUZAX4c4vwSmPHpSoqrzeK9Yn_aVMBuwAkm167hIbRp8pzW9uo29Iisjc0lKsS0RrTeS1Mt3tYe3hwa2luNv4T-0w7GC-9rHvWjWo67N9z11NT7jejQ4f4LPQUUEIV0KgJgA/w640-h324/blogs3767d_Phimodera_flori_Franz_Xavier_Fieber.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Atskats 1863. gadā...</b></td></tr></tbody></table><div style="text-align: justify;">Principā suga gan ir minēta arī pavisam senos literatūras avotos - Gustava Flora (kurš ir pirmais blakšu pētnieks Latvijas teritorijā) 1860. gada darbā par Livonijas blaktīm. Taču mani mulsināja fakts, ka tur tāds <i>flori </i>nosaukum neparādās - ir tikai <i>humeralis </i>un <i>galgulina </i>(tas otrs man neko neizsaka). Patiesībā jau tāds nosaukums nemaz nevar tur teorētiski parādīties, jo šo sugu kā pirmais aprakstījis Francs Ksavjērs Fībers (<i>Franz Xaver Fieber</i>) - 1863. gadā. Tātad 3 gadus pēc Flora publikācijas. Sākumā šis man nedaudz 'salauza prātu', taču izrādās vajadzēja vienkārši paskatīties nedaudz vēsturē jeb tieši šajās Fībera 19. gadsimta publikācijās. Mūsdienās tas viss par laimi ir pieejams internetā PDF formātā - nav jāiet pat uz bibliotēkām. Izrādās viņam <a href="https://www.zobodat.at/pdf/WEMS_7_0053-0063.pdf">ir bijis raksts</a>, kur viņš diskusijas viedā tieši apspriež Gustava Flora publikāciju un tur lietotos sugu nosaukumus. Nu un kā es noprotu, tad viņš noraida, ka Flora minētā suga ir <i>galgulina </i>(tiesa ko līdz galam nesaprotu - šķiet fiziski kādu ievāktu materiālu nav redzējis un balstās pamatā uz sugu aprakstiem?), bet ka tā patiesībā ir jauna suga, ko viņš nosauc par <i>Phimodera flori </i>(nu un ka plašāk tas tiks apskatīts atsevišķā publikācijā, kā arī notiek)<i> - </i>tātad sugas nosaukums tieši par godu Gustavam Floram (ko gan varēja aptuveni nojaust)! Nu un līdz ar to, tad to var Flora publikāciju var tiešām uzskatīt par pirmo sugas reģistrācija gadījumu Latvijā, jo tur minēts, ka tā <i>galgulina</i> bijusi konstatēta pie Liepupes muižas (Pernigel). </div></span><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: justify;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjndx8jrgJ5dvEeeK2gsnPMzwyLpTif7Wu7zw1eGwKN0TYfUWa7bJC4xwS4xLDgQG9KATSHSe3P1JTHOkK6-vnpS0rbpMS6HVNZLhNGRjNplmuT19AGLN8Ktn3uATh8GZM4tgHH7urEbwv4UDcruriWvxJjjaM45U2gsQUX5tu66PbfJyD1ylizi4fpIw/s800/blogs3767b_Phimodera_flori.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjndx8jrgJ5dvEeeK2gsnPMzwyLpTif7Wu7zw1eGwKN0TYfUWa7bJC4xwS4xLDgQG9KATSHSe3P1JTHOkK6-vnpS0rbpMS6HVNZLhNGRjNplmuT19AGLN8Ktn3uATh8GZM4tgHH7urEbwv4UDcruriWvxJjjaM45U2gsQUX5tu66PbfJyD1ylizi4fpIw/w640-h428/blogs3767b_Phimodera_flori.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Bruņublakts </b><i>Phimodera flori</i></td></tr></tbody></table><span style="text-align: justify;"><div style="text-align: justify;">Varētu jautāt - kāpēc tāda tik plaša atkāpe par šo <i>Phimodera flori </i>sugu? Jo jau uzreiz dabā eksemplārs šķita aizdomīgi tumšs un netipisks iepriekš redzētajiem <i>P.humeralis </i>īpatņiem - varbūt tiešām <i>flori</i>? Un jā - beigu beigās tas tik tiešām tā arī izrādījās! Hip hip urrā - izcili retas sugas jauns atradums! Jāsaka gan, ka noteikšana tomēr lika palauzīt prātu nedaudz vairāk kā gribētos. Galvenā problēma slēpās faktā, ka 'pie rokas' uzreiz nebija neviens otras, biežāk sastopamās sugas<i> </i>eksemplārs ar ko salīdzināt. Krāsojums abām sugām var būt ļoti mainīgs un noteikšanā svarīgāka ir, piemēram, priekškrūšu vairoga un kāju gūžu forma. T.i. muzejā salīdzinošais materiāls, protams, bija, bet tieši šajās dienās Covid ierobežojumu dēļ bija noteikts maksimāli attālināts darbs un iespēja apskatīt kolekcijas muzejā klātienē šķiet būtu bijusi kaut kad nākamās nedēļas beigās (šī bija sestdiena). T.i. pazīmes pēc noteicējiem jau principā sakrita, taču gribēju vienkārši drošības pēc nolikt blakus <i>humeralis, </i>kas tad kliedētu jebkuras šaubas. Sākumā kādu dienu-divas trinos un dīdījos, gaidot iespēju, kad varēs tikt atkal muzejā, bet tad atnāca apskaidrība, ka ātrāk būs vienkārši izskriet kaut dabā un atrast to otru sugu. Domāts darīts - 1. jūlijā izmetu līkumu Bišumuižā, kur iepriekš<i> </i>jau biju atradis <i>Phimodera humeralis</i><i>. </i>Bet par to un detalizētāks abu sugu atšķiršanas apraksts... nākamajā ierakstā [skan ļauni smiekli]! </div></span><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: justify;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgcsnFTqwWkb_dopQiu3foLXUX79l9eIrErYfIzRQy9y9ikpQRcnG0SBbW85wjHXoBDcwfPOd-cLTIqAsTbeC5nig1tn91bS7dJ_PaXdKhQEge7KAVWq_zpFbnKXfAxW8WkR6z0-4y3AIMGID95uNpN1VKTHjZGOVSUp2-N68RC0i96SwC8gsSQr4WnRg/s800/blogs3767c_Phimodera_flori_habitat.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgcsnFTqwWkb_dopQiu3foLXUX79l9eIrErYfIzRQy9y9ikpQRcnG0SBbW85wjHXoBDcwfPOd-cLTIqAsTbeC5nig1tn91bS7dJ_PaXdKhQEge7KAVWq_zpFbnKXfAxW8WkR6z0-4y3AIMGID95uNpN1VKTHjZGOVSUp2-N68RC0i96SwC8gsSQr4WnRg/w640-h428/blogs3767c_Phimodera_flori_habitat.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Bruņublakts </b><i>Phimodera flori </i><b>apdzīvotais 'biotops'</b></td></tr></tbody></table><span style="text-align: justify;"><div style="text-align: justify;">Eiropā <i>Phimodera flori </i>(nez vai šo latviski var saukt par Flora bruņublakti?) ir reti vai pat ļoti reti sastopama suga - vien pēdējos 5-10 gados ir parādījušās jaunas publikācijas kur suga ir kā jauna atrasta, piemēram, Spānijā, Grieķijā (un Balkānu pussalā kopumā) vai kādos atsevišķos Centrāleiropas reģionos. Taču ir reģioni kur tā neesot ilgu laiku konstatēta - tā, piemēram, Polijā izskatās, ka šajā gadsimtā jaunu atradumu nav. Iespējams atrašanas grūtības saistītas ar sugas bioloģiju un ekoloģiju, jo tā līdzīgi kā otra ģints suga ir izteikts virsaugsnes apdzīvotājs, kur tās maskējošais krāsojums ļauj izcili paslēpties starp augiem un sūnām. Pamanīt nav viegli. Nedaudz domas dalās (vai vismaz dalījās?) par sugas barības augu, jo savulaik biju lasījis kādu publikāciju (bet nevaru īsti atcerēties kur un kādu), kur visai uzsvērti tika pieminētas, ka sugai nozīmīgs augs ir iesirmās kāpsmildznes (<i>Coryneophorus canescens</i>). Tā nu to biju licis aiz auss un šādos biotopos sugu centos atrast jeb pareizāk sakot - centos atrast šādus biotopus, kas man kā 'ne-botāniķim' nav tas vieglākais uzdevums. Taču 2010. gadā tika publicēts franču raksts (<a href="https://www.researchgate.net/publication/239938351_Phimodera_flori_Fieber_1863_en_France_decouverte_de_sa_plante-hote_plus_de_70_ans_apres_la_derniere_mention_de_cette_espece_rarissime_Hemiptera_Scutelleridae">Dusoulier & Lupoli, 2010</a>), kur viņi pirmo reizi apraksta sugas konkrētu saistību ar kādu barības augu - ziemas žultszālīti (<i>Scleranthus perennis</i>). Jāatzīst, ka iespējams biju pat šo lasījis, bet kaut kā 'palaidu gar ausīm' un pēdējos 2-3 gados, kad biju pievērsies <i>Phimodera flori </i>meklējumiem, joprojām vairāk koncentrējos uz kāpsmildzenēm nevis žultszālītēm. Varbūt velti? Šo hipotēzi būs nākamajos gados jāpārbauda, jo žultzālītes jau sanāk redzēt gana bieži (nezinu gan vai tās ziemas vai vasaras un vai tam ir kāda nozīme?). Tā pēc atmiņas šķiet, ka arī Dārziņu dzelzceļmalā tādas aug. Ja šis barības augs pierādītos atbilstošs arī Latvijas apstākļos, tad tas, protams, pamatīgi atvieglotu sugas meklēšanu. Tiesa ir samērā daudz gadījumu, kad Rietumeiropā kāda kukaiņu suga izmanto vienu barības augu, bet Ziemeļeiropā - citu, tā ka jāpatur 'atvērts prāts' dažādiem scenārijiem. Ok, pagaidām pietiks par bruņublaktīm, jāatstāj mazliet arī nākamajam ierakstam par Bišumuižu. </div></span><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgoQzkGX_jcxG_V8tjW0ObuRN7bqbRsg2QxXHQ2FTkoIHcAPiNAPbQrgPxQDf6VhB6VJXxaTQVKWjWkpahQOqtxSMtyQdetSjoMOfThjazPOvKpxBVXYaxkFN-lh9O_-RMHzEM5XHn0FimoZ93VVLMX9TIXvLW4wP62rcaB_BKto7rwBghexMl2fg2Tug/s800/blogs3768_Phytoecia_virgula.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgoQzkGX_jcxG_V8tjW0ObuRN7bqbRsg2QxXHQ2FTkoIHcAPiNAPbQrgPxQDf6VhB6VJXxaTQVKWjWkpahQOqtxSMtyQdetSjoMOfThjazPOvKpxBVXYaxkFN-lh9O_-RMHzEM5XHn0FimoZ93VVLMX9TIXvLW4wP62rcaB_BKto7rwBghexMl2fg2Tug/w640-h428/blogs3768_Phytoecia_virgula.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Ģipseņu stublājgrauzis (</b><i>Phytoecia virgula</i><b>)</b></td></tr></tbody></table><div style="text-align: justify;">Bet tas vēl nebija viss! Atlika vēl viens negaidīts pārsteigums - ar tīkliņu izdevās iepļaut reto ģipseņu stublājgrauzi (<i>Phytoecia virgula</i>). Tā ir koksngraužu dzimtas vabole, bet, līdzīgi kā <i>Agapanthia </i>ģints, arī <i>Phytoecia </i>ģints 'koksngraužu' kāpuri dzīvo uz lakstaugiem nevis kokiem. Reta šī suga gan ir, ja skatās visu Latvijas teritoriju kopumā, jo valsts DA stūrī (plašākā apkārtnē ap Daugavpili un vietām Sēlijas austrumos) suga varot būt pat 'lokāli parasta'. Tiesa jau nedaudz vairāk kā pirms 10 gadiem man šo sugu bija izdevies tik pat nejauši un negaidīti atrast ne pārāk tālu no Dārziņiem - Ikšķilē (ir pat blogā <a href="https://upiterans.blogspot.com/2011/05/pirmie-2011-gada-retumi.html">ieraksts TE</a>), kas toreiz bija, ja nekļūdos, tālākais sugas atradums uz Z-ZR Latvijā. Ja tas novērojums varēja šķist kā pilnīga nejaušība, tad šis varbūt var jau liecināt, ka ģipseņu stublājgrauzis ir pēdējos gados izplatījies jau plašāk? Jāmeklē būs vēl! Šis īpatnis starp citu no manis ļoti veikli aizmuka - šķita tāds 'pusmiris un nekustīgs', bet kā pārliku uz zāles stiebru, lai nofotografētu uz dabiskāka fona, tā burtiski momentā pacēlās spārnos un aizlidoja tālēs zilajās. Tā kukaiņi mēdz darīt, tāpēc ir visai vērtīgi uztaisīt vismaz vienu šādu dokumentālu kadru rokā vai tīkliņā vai jebkādos citos 'kontrolētos' apstākļos pirms mēģināt kukaini pārvietot. Tāpēc es vēl joprojām esmu šokēts, ka šādi nebiju izdarījis ar iepriekšējā bloga ieraksta galveno varoni <i>Scotodes annulatus. </i>Ļoti<i> </i>BEZ-AT-BIL-DĪ-GI!<br />Bet jā... Dārziņu dzelzceļmala nebeidz pārsteigt! </div><p></p>Uģis Piterānshttp://www.blogger.com/profile/12043555167738509951noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-4395289100350981207.post-5760676001609837032022-11-19T12:19:00.002+02:002022-11-21T09:48:11.650+02:0028.V.2021 - Skrīveru apk.<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhbRbaaSWF6wUY9QTlrtcPTDYYj3yUCf4u_Gh2LaUI_s2OIziLyj4zt18jLk2BfLSsXKEJg42g-K1dAstCmOpeG59buCJeE4k15_bzwB10h0OCH3WKiGT1dq4RRiQhy4o94vpxErKV9kzzSAgeN1OvngaRMazLNhJjnNQT1FN4PcVMv8vBhWdhXVGe_YQ/s800/blogs3751_Skriveri_pargajiens.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="407" data-original-width="800" height="326" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhbRbaaSWF6wUY9QTlrtcPTDYYj3yUCf4u_Gh2LaUI_s2OIziLyj4zt18jLk2BfLSsXKEJg42g-K1dAstCmOpeG59buCJeE4k15_bzwB10h0OCH3WKiGT1dq4RRiQhy4o94vpxErKV9kzzSAgeN1OvngaRMazLNhJjnNQT1FN4PcVMv8vBhWdhXVGe_YQ/w640-h326/blogs3751_Skriveri_pargajiens.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>28. maija pastaigas maršruts Skrīveru apkārtnē</b></td></tr></tbody></table><div style="text-align: justify;">Tagad, tā pamazām atskatoties uz 2021. gada notikumiem, izskatās, ka maijs ir bijis relatīvi trūcīgs ar nopietnākiem gājieniem dabā. Lūk, esam jau nonākuši līdz pašām maija beigām, kaut gan tikko bijām vēl maija vidū? Tagad tā nevaru pat atcerēties iemeslu, bet vai nu laiks bija štruntīgs vai tomēr bija dažādi darba pienākumi? Acīmredzot tā nav bijusi tik būtiska informācija ko paturēt prātā. Bet, ja arī pirms gadiem 5 varbūt par tādiem klusākiem periodiem, kad ilgāku brīdi neizdodas tikt dabā, pat varētu teikt, ka nedaudz pārdzīvoju (īpaši, ja aiz loga skaists laiks), tad pēdējos gados iekšēji jau ir nedaudz mierīgāka sajūta, jo kā pieredze rāda - ja maijā iekrīt mazāk gājienu, tad noteikti jūnijā jau gan sanāks. Vai jūlijā. Vai augustā. Nu vai nākamajā gadā noteikti! Tā teikt katrā mēnesī ir savi akcenti un sugas ko dabā meklēt - garlaicīgi nav nevienā no mēnešiem. T.i., protams, kaut kādu konkrētu sugu meklēšanu tas var ietekmēt, jo daudzos gadījumos ir jādodas dabā noteiktā laikā (pavasara sugas jāmeklē pavasarī nevis rudenī utml.) un, ja to nokavē, tad gan - nekas cits neatliek kā gaidīt nākamo gadu. Bet ja nekoncentrējas uz konkrētām sugām, tad jau datumam nav tik liela nozīme. Sezona laikā tās dienas parasti beigu beigās tomēr sakrājas. Un kā pieredze rāda, tad kaut kādā mērā enerģijas nezūdamības likums (jeb pārfrāzējot - kas par daudz, tas par skādi) darbojas arī šajā jomā, jo visticamāk, ja nereāli aktīvi <i>nokapātu </i>maiju (nu tur, piemēram, 20 mēneša dienas pavadītu dabā), tad var gadīties, ka ap Jāņiem jau spēki būs izsmelti un tāpat būtu vajadzīga atpūta un miera periods (tā citādi normālos gados tāds apnikums parasti iestājas ~augustā). Tā teikt - cik garš tik plats. Labi, aizvirzos jau galīgi tālu no galvenās tēmas - 28. maija pastaigas Skrīveru apkārtnē. </div><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjZwF-3jl4SkScQyIUAwE2__x3k4GO6f2-1LFJmAcA13Nlq7axZRDDFEOen5ApH3eG-mdSwxMIPgiC6ezseWEM8rmVx-u4kDG6ebjZqfqzGW-W1FNsThXCk84b9QnDSrRqsw6vQKJm9NN3NBjUT1zSLfLG4EL1VemMioL3mGpYGc-TsIKa_oGlvEdUuxA/s800/blogs3754_Carpocoris_fuscispinus.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjZwF-3jl4SkScQyIUAwE2__x3k4GO6f2-1LFJmAcA13Nlq7axZRDDFEOen5ApH3eG-mdSwxMIPgiC6ezseWEM8rmVx-u4kDG6ebjZqfqzGW-W1FNsThXCk84b9QnDSrRqsw6vQKJm9NN3NBjUT1zSLfLG4EL1VemMioL3mGpYGc-TsIKa_oGlvEdUuxA/w640-h428/blogs3754_Carpocoris_fuscispinus.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Vairogblakts </b><i>Carpocoris fuscipinus</i></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEinhy-TPSbx-9skM4dTFIfjzRLOL54EfOI1TZGf9Ca57_H2FcPJqTVwzrdPK1mKqyOAElc8eN_we7oErSQK-UmWo6jpc8m24uLA3Mn0pRZeoyaPeAD4ARdDS8mOdODKMkMjZPKRY2pK0QtFPhoE-sn5brzTeAJi480wftkgZx6ISc8HlzMh_YXesLbA8g/s800/blogs3754b_Carpocoris_purpureipennis.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEinhy-TPSbx-9skM4dTFIfjzRLOL54EfOI1TZGf9Ca57_H2FcPJqTVwzrdPK1mKqyOAElc8eN_we7oErSQK-UmWo6jpc8m24uLA3Mn0pRZeoyaPeAD4ARdDS8mOdODKMkMjZPKRY2pK0QtFPhoE-sn5brzTeAJi480wftkgZx6ISc8HlzMh_YXesLbA8g/w640-h428/blogs3754b_Carpocoris_purpureipennis.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Vairogblakts </b><i>Carpocoris purpureipennis</i></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi1LocSToThYI-QCdM8FzxwC-3tKjgG9zzxNSbJAmSiT3VCgJJNdiVCcIoetFLkbtASxrpIKy0CMW9of2wvsOFSnWk8Mjv3vT-FXWpA9wjjHfxZ9p3kTdKykPMs_HVPGSk1ftjAuJTJd7cEsVZ_LODoewOv75fH1jzeBugPke1ZgsL9_DSpMuyXItVwYA/s800/blogs3755_Palomena_prasina.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi1LocSToThYI-QCdM8FzxwC-3tKjgG9zzxNSbJAmSiT3VCgJJNdiVCcIoetFLkbtASxrpIKy0CMW9of2wvsOFSnWk8Mjv3vT-FXWpA9wjjHfxZ9p3kTdKykPMs_HVPGSk1ftjAuJTJd7cEsVZ_LODoewOv75fH1jzeBugPke1ZgsL9_DSpMuyXItVwYA/w640-h428/blogs3755_Palomena_prasina.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Vairogblakts </b><i>Palomena prasina</i></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgD2asBHErFQOuUUmjk3EgoucMScBhDAnqBogPTCs9_-MYBiUYD2oidGrvW4UOCJXW8mTRiWaPXSVG9vnyxlBQR9X6_Aai7zLIXuovMEASG_I9whyeAo6zTmajUf55nLrr130yq7cLjPJEtHGTvk0PVaUnjww88GjjbKhfEG3FIJpRBhKHQSQtMuh9ZNg/s800/blogs3762_Palomena_viridissima.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgD2asBHErFQOuUUmjk3EgoucMScBhDAnqBogPTCs9_-MYBiUYD2oidGrvW4UOCJXW8mTRiWaPXSVG9vnyxlBQR9X6_Aai7zLIXuovMEASG_I9whyeAo6zTmajUf55nLrr130yq7cLjPJEtHGTvk0PVaUnjww88GjjbKhfEG3FIJpRBhKHQSQtMuh9ZNg/w640-h428/blogs3762_Palomena_viridissima.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Vairogblakts </b><i>Palomena viridissima</i></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh-Q0FTZG1mm9wwvrYZuPmGbsYn7hPbSBRYE7qO4Am52c0OaW5USW-1T75DssMCsZYTZd-v4KN8kTi9TwXqpPS9Eh7a77m51jSOLJxbGkoxAk7e1_qnF2eP47gg7ovBLEhD8xyw6pdGYFHcFnYGRYEjWLJ3zOhorwNPbVTjuQJUxTibu-CgbCvaZK1Njw/s800/blogs3757_Berytinus_clavipes.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh-Q0FTZG1mm9wwvrYZuPmGbsYn7hPbSBRYE7qO4Am52c0OaW5USW-1T75DssMCsZYTZd-v4KN8kTi9TwXqpPS9Eh7a77m51jSOLJxbGkoxAk7e1_qnF2eP47gg7ovBLEhD8xyw6pdGYFHcFnYGRYEjWLJ3zOhorwNPbVTjuQJUxTibu-CgbCvaZK1Njw/w640-h428/blogs3757_Berytinus_clavipes.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Vālīšblakts </b><i>Berytinus clavipes</i></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjK-QUdLjn0arHPe0oGFoIawcpJyBDcQAfQ0gnJ9IuMYsQfl92J-AcLcncHM2Eze7UPFT2YN9P57_kvFKl_BYxFjDvX72vyO051e5LFVI4tigixsX4gw6tigD1cL6C5anDSfb45hjMfmrZrl_SFmjvlpsL0WMDhyHIF4hu4ffRoeMoPHmyH1hCRj7S5sQ/s800/blogs3761_Dicyphus_globulifer.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjK-QUdLjn0arHPe0oGFoIawcpJyBDcQAfQ0gnJ9IuMYsQfl92J-AcLcncHM2Eze7UPFT2YN9P57_kvFKl_BYxFjDvX72vyO051e5LFVI4tigixsX4gw6tigD1cL6C5anDSfb45hjMfmrZrl_SFmjvlpsL0WMDhyHIF4hu4ffRoeMoPHmyH1hCRj7S5sQ/w640-h428/blogs3761_Dicyphus_globulifer.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Mīkstblakts </b><i>Dicyphus globulifer</i></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiJrtw70XGCqL7VyLM2vV5O4DeHPiij89jO6gqBaQhCdueVWlsPjtOmAtVYxtd7MCC-HEdb8zo0KmlDE9FV5qqXFWG2RtR8LUataVgw2iu_wsWp6_X1OHqfCVCt93J3xGJ3za0VTW_nvh4OxcuZJxEFRhKrl9wdyY8QL9fpeSmfr8uUDLrsnBxOp8TJEg/s800/blogs3763_Dictyla_humuli.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiJrtw70XGCqL7VyLM2vV5O4DeHPiij89jO6gqBaQhCdueVWlsPjtOmAtVYxtd7MCC-HEdb8zo0KmlDE9FV5qqXFWG2RtR8LUataVgw2iu_wsWp6_X1OHqfCVCt93J3xGJ3za0VTW_nvh4OxcuZJxEFRhKrl9wdyY8QL9fpeSmfr8uUDLrsnBxOp8TJEg/w640-h428/blogs3763_Dictyla_humuli.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Tīklblakts </b><i>Dictyla humuli</i></td></tr></tbody></table><div style="text-align: justify;">Šīs dienas gājiens no Skrīveriem stacijas 'Dendrārijs' virzienā (un atpakaļ) bija tāds absolūti klasiski tradicionāls bez kādiem īpašiem piedzīvojumiem. Gāju pa platiem ceļiem, labi iemītām takām un skatījos, kas sēž ceļmalās. Ne šoreiz nakšņošana mežā, ne kādi ekstremāli pārgājieni brikšņos un purvos vai laikapstākļu izaicinājumi. No rīta ar vilcienu turp, vakarpusē atpakaļ. Tā ļoti 'mietpilsoniski'. No tāda rakstīšanas viedokļa tagad pat gribas teikt, ka 'garlaicīga' diena, jo atskaitot satiktās radības, par neko citu ievērības cienīgu nav pat ko rakstīt. Kā redzams pēc daudzajiem blakšu foto - šī bija tīri laba blakšu diena! Jāsaka, ka īpaši labi izcēlās slīpais meža ceļš virzienā uz staciju 'Dendrārijs' (nu jau laikam jāsaka - bijušo staciju? Šī iemesla dēļ arī nācās braukt līdz Skrīveriem, lai gan iepriekšējos gados biju ieradis izkāpt vienu pieturu iepriekš), jo tik daudz ceļmalas veģetācijā sēdošu blakšu kā tur sen nebiju redzējis. Acīmredzot sakrita pareizais datums, temperatūra un citi apstākļi, jo uz svaigi sazēlušajām gārsu (bet varbūt arī kādi citi čemurzieži) lapām to sēdēja desmitiem vai pat simtiem! Laiks no rīta arī nebija tik karsts un vairums blakšu bija mierīgas un ērti fotografējamas. Nekādi gan retumi. Ja nu vienīgi šajā dienā trāpījās arī pa kādai 'viszaļākajai' vairogblaktij <i>Palomena viridissima</i> - varēja labi patrenēties to atšķiršanā no zaļajām vairogblaktīm (<i>Palomena prasina</i>). Kopā šajā dienā izdevās piefiksēt 38 dažādas blakšu sugas, kas, lai arī nešķiet tā baigi daudz (ņemot vērā, ka Latvijā ir sastopamas 500+ sugas), tomēr ir viens no maniem TOP labākajiem rezultātiem (aptuveni 10. vietā). Provizoriski, skatot pēc saviem Dabasdati.lv ziņojumiem, vairāk kā 50 blakšu sugas vienas dienas laikā izrādās esmu redzējis tikai vienu reizi... Tas arī kaut kā šķiet maz, jo nepamet sajūta, ka teorētiski, ja tiešām tā pamatīgi uz to iespringst (teiksim non-stop no agra rīta līdz vakaram meklē tikai blaktis), tuvu 100 jau it kā vajadzētu varētu tikt? Vai tomēr nē? Jo šī šķita tiešām izcila blakšu diena, bet 'tikai' 38 sugas 6 stundās. Viela pārdomām - kā nākotnē palielināt produktivitāti?</div><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEirGJ8ZnP9G1b9XCiJTGqex8FzjXYBo7NeSZ4zudG4xxc52kEcWROU6S0juKIBEpKoMbS2HHuYNmYtqyMqecSNCot81tKn9-e2vbIIk-IkA-fwUFl4XpskNNaYLOr0pcaOSX-1OW24yRCCrRb30ElKztOt-CBGF0xsRMzs13Ujqb9JpTAAIXUjeAzcVOQ/s800/blogs3752_Bombus_rupestris.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEirGJ8ZnP9G1b9XCiJTGqex8FzjXYBo7NeSZ4zudG4xxc52kEcWROU6S0juKIBEpKoMbS2HHuYNmYtqyMqecSNCot81tKn9-e2vbIIk-IkA-fwUFl4XpskNNaYLOr0pcaOSX-1OW24yRCCrRb30ElKztOt-CBGF0xsRMzs13Ujqb9JpTAAIXUjeAzcVOQ/w640-h428/blogs3752_Bombus_rupestris.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Akmeņu parazītkamene (</b><i>Bombus rupestris</i><b>)</b></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjOP6PGHJcwryqchs225Dq3-Dwsn68bZucsdsA4oc1oXiVotsPEfKQaeOYq332zAW_W2uyPenh2WOzvc7t7aYFFKPdh3sV1_iOfVLE-smlwnoXYt0Zt2YPi7O7WlZ32yh825xurzxP4NgNiusju011jIZvqLGYV9Nd9O-QJ4L9lPTWRdL9AoAWSA_QTjg/s800/blogs3756_Odontomyia_microleon.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjOP6PGHJcwryqchs225Dq3-Dwsn68bZucsdsA4oc1oXiVotsPEfKQaeOYq332zAW_W2uyPenh2WOzvc7t7aYFFKPdh3sV1_iOfVLE-smlwnoXYt0Zt2YPi7O7WlZ32yh825xurzxP4NgNiusju011jIZvqLGYV9Nd9O-QJ4L9lPTWRdL9AoAWSA_QTjg/w640-h428/blogs3756_Odontomyia_microleon.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Dzelkņmuša </b><i>Odontomyia microleon</i></td></tr></tbody></table><div style="text-align: justify;">Šī bija tāda <i>riktīga </i>pieneņu pilnzieda diena un, tā garāmejot, cītīgi centos tajās arī kādas kamenes, bites un citus kukaiņus piefiksēt. Šajā brīdī gan biju jau nedaudz atmetis intensīvus centienus tos bišveidīgos fotografēt, jo kaut kā tā bišu medīšana kadrā aizņem daaaudz vairāk laiku kā blakšu fotografēšana. Tāpēc, lai arī bišu bija daudz (piemēram, <i>Andrena haemorrhoa </i>bija relatīvi masveidīgi), foto ko atrādīt nav. Vienīgā 'bite', ko tiešām mērķtiecīgi centos nofotografēt bija milzīgā akmeņu parazītkamene (<i>Bombus rupestris</i>), kas kā tāds bumbvedējs lēnīgi lidoja no pienenes uz pieneni. Iespaidīgs kustonis! Lai arī kameņu noteikšana mēdz būt sarežģīta, šī ir viegli atpazīstama suga, jo ir vienīgā kameņu suga šādā krāsojumā (melna ar oranžu vēdera galu) kam ir tik tumši, praktiski melni spārni. Protams, ja izdodas piefiksēt, ka tā ir parazītkamene (uz pakaļskāju stilbiem ārpusē nav gluds spīdīgs laukums - tie ir pilnībā apmatoti), tad šaubu nav vispār, jo starp parazītkamenēm, kuras mēdz ietvert atsevišķā <i>Psithyrus</i> ģintī, šī ir vienīgā suga šādā krāsojumā. Par parazītkamenēm tās sauc, jo tā neveido pašas savas ligzdas, bet iekaro un ieņem jau citu sugu gatavas ligzdas un 'paverdzina' sākotnējo saimi, lai tie apkalpotu un izauklētu jau parazītkamenes jauno paaudzi. Akmeņu parazītkamene uzbrūk pamatā akmeņu kameņu (<i>Bombus lapidarius</i>) ligzdām - kas ir suga ar praktiski tādu pašu krāsojumu (bet spārni ir caurspīdīgi un uz pakaļkāju stilbiem ir šie spīdīgie laukumi). Nav reta suga un gan jau, ka agrāk tādas esmu redzējis, bet kadrā man šī suga trāpījās pirmo reizi - ķeksis! Kādu kilometru tālāk citā pienenē atradās arī vēl viens ķeksis - dzelkņmuša <i>Odontomyia microleon. </i>Par šo sugu tīmeklī un citos resursos (vismaz tajos, kas ir 'rokas stiepiena attāumā') ir ļoti skopa informācija. Iespējams, ka Latvijā reta suga? Savulaik, 2008. gadā Ainas Karpas sastādītajā Latvijas divspārņu katalogā šī suga pat nemaz nav pieminēta, tā ka kas zina. Varbūt pat jauna suga Latvijai (bet nu diez vai)? Lai kā nebūtu - man tas ir ķeksis!</div><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: justify;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgOeNBkNM-UZT4ncuw0XIuWyt14e3aXstaeSjH2L7VPu5gJGe30bT_Fw87Pn2_PFxBKEMCNxsbyEQVvboaRAuoHlmMBH8776CQIjxSQe8IhTKBhck8j7wi2B0V6ssvhS24SoUbVUZqw_t5c4VWIpXoThyQDRZXfI1su56jeaPeoQwbfH7NQV4J9cLVpig/s800/blogs3753_Cryptocephalus_coryli.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgOeNBkNM-UZT4ncuw0XIuWyt14e3aXstaeSjH2L7VPu5gJGe30bT_Fw87Pn2_PFxBKEMCNxsbyEQVvboaRAuoHlmMBH8776CQIjxSQe8IhTKBhck8j7wi2B0V6ssvhS24SoUbVUZqw_t5c4VWIpXoThyQDRZXfI1su56jeaPeoQwbfH7NQV4J9cLVpig/w640-h428/blogs3753_Cryptocephalus_coryli.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Lapgrauzis </b><i>Cryptocephalus coryli</i></td></tr></tbody></table><span style="text-align: justify;"><div style="text-align: justify;">Jauni ķekši tad man ir viena no galvenajām motivācijām dodoties dabā. Ne velti saucu sevi par 'sugu mednieku'. Es gan esmu tā labi iekārtojies, jo interešu loks ir tik plašs (blaktis, vaboles, plēvspārņi, tauriņi, cikādes u.c.), ka praktiski katrā gājienā var kaut ko jaunu atrast no šīm grupām. Rau, te vēl viens ķeksis - lapgrauzis <i>Cryptocephalus coryli</i>! Sēdēja vienkārši ceļmalā uz zāles stiebra. Spriežot pēc melnās krūšu daļas, šis būs tēviņš. Suga ar nedaudz mainīgu krāsojumu, jo biežāk šķiet esot sastopami īpatņi ar vienkrāsaini sarkaniem segspārniem - bez melniem plankumiem. Nedaudz līdzīgs izskats ir, piemēram, <i>Cryptocephalus bipunctatus</i>, bet tā ir mazāka suga ar atšķirīgu segspārnu punktējumu un citas nianses. Šajā ģintī patiesībā ir visai daudz sugu (kādas ~35), bet es esmu redzējis tikai 14. Tā ka, ja runā par jauniem ķekšiem, tad, nopietnāk papētot <i>kriptocēfaļus, </i>gada-divu laikā kādas 10 sugas droši vien varētu sarakstam pievienot. Gan jau kādreiz! </div></span><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEii1ODSTURRf_mPxF9B_qlM1Vhh9K5FFpSKj_k_HlJ-751gb1HybDlq57BLipoLQg_yzYgJpPpPQ4W0A9uOoSS6GeRDCdD3K5JEs-tLd_5pWlUMWPIlGknFdo9kgD6OoC8Cfrl4FvHmlrc8J-q5BwwMrT8IB1cEEtT5yhL15RGTkDnxbvqwdDc4NyZ6vg/s800/blogs3758_Dendroxena_quadrimaculata.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEii1ODSTURRf_mPxF9B_qlM1Vhh9K5FFpSKj_k_HlJ-751gb1HybDlq57BLipoLQg_yzYgJpPpPQ4W0A9uOoSS6GeRDCdD3K5JEs-tLd_5pWlUMWPIlGknFdo9kgD6OoC8Cfrl4FvHmlrc8J-q5BwwMrT8IB1cEEtT5yhL15RGTkDnxbvqwdDc4NyZ6vg/w640-h428/blogs3758_Dendroxena_quadrimaculata.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Četrplankumu līķvabole (</b><i>Dendroxena quadrimaculata</i><b>)</b></td></tr></tbody></table><div style="text-align: justify;">Ir atsevišķas vaboļu (un ne tikai) sugas kuras vienmēr ir prieks satikt neatkarīgi no to retuma/biežuma. Četrplankumu līķvabole (<i>Dendroxena quadrimaculata</i>) ir viena no tādām. Šī pat ir varbūt relatīvi reta suga, bet tā kā lielu daļu savas dzīves tās izrādās pavada koku lapotnē, kur medī tauriņu kāpurus, tad iespējams mēs to vienkārši satiekam retāk nekā tā patiesībā ir izplatīta. Šo faktu patiesībā uzzināju relatīvi nesen, jo kaut kā nebiju iedomājies, ka varētu būt līķvaboles, kas nav saistītas ar līķiem (kaut arī ir arī tāda biešu kapračvabole, kas ir augēdājs un šo faktu zināju gan). Nu visu jau nevar zināt. Jebkurā gadījumā, šo eksemplāru tā arī iepļāvu ar tīkliņu no zema ozola zara, kas tad sakrīt ar grāmatās aprakstīto sugas ekoloģiju. Laikam vaboles arī lasa grāmatas un ir labi ielāgojušas ko tām ir paredzēts dabā darīt. </div><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: justify;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh4INVza0Mhd5yUEGh42pAWtnCjseENHFcFAFh4AWVLLUnbIX61r6DLV1jwzppaVWDQdAuxQlweBvEFs3KTQhq4uQtnVAs_pyzElYGESNIjwTCT33__SZ6NI9TA7o18IOEUdd8jsCtpUvy8pCfw2AzDnmAD5I6pK2amSP73UUXZJbckfO1TM9F3hwDSlA/s800/blogs3759_Scotodes_annulatus.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh4INVza0Mhd5yUEGh42pAWtnCjseENHFcFAFh4AWVLLUnbIX61r6DLV1jwzppaVWDQdAuxQlweBvEFs3KTQhq4uQtnVAs_pyzElYGESNIjwTCT33__SZ6NI9TA7o18IOEUdd8jsCtpUvy8pCfw2AzDnmAD5I6pK2amSP73UUXZJbckfO1TM9F3hwDSlA/w640-h428/blogs3759_Scotodes_annulatus.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Vabole </b><i>Scotodes annulatus</i></td></tr></tbody></table><span style="text-align: justify;"><div style="text-align: justify;">Bet nu pie galvenā dienas varoņa! Atceļā uz Skrīveriem gāju g.k. gar sliežu ceļu un ar tīkliņu vicinājos dzelceļmalas lakstos. Tādā neaudz skrajākā zāļu pleķītī, kas tā vizuāli nešķita galīgi nekas īpašs, tīkliņā iebira kaut kas pavisam neredzēts, bet zemapziņā uzreiz noplaiksnīja nosaukums - <i>Scotodes annulatus</i>! Ir dažas 'ikoniskas' sugas, ko esmu pētījis interneta attēlos un sapņojis: "Jā... gribētu es tādu kādriez satikt!". Šī bija viena no tām. Jāsaka, ka uzreiz pat piemetās pat tāds kā stresiņš - ko lai dara, kā lai nofotogrāfē tā, lai neaizmūk? Protams, ka nebija nekāda pieredze ar to cik šī suga ir kustīga, aktīva un celties spārnos griboša? Vai to var no tīkliņa pārcelt uz kādu auga lapu un ļaut tai brīvi rāpot? Neaizlidos? Riskēt? Ai, nospļāvos un riskēju, jo ļoti gribējās iegūt labus, dabiskus kadrus šim retajam kustonim. Pārliku uz kaut kāda, turpat blakus noplūkta, auga stiebra un aizturētu elpu skatījos, ko vabole darīs. Tiesa kā tagad skatos - pirms tam nebiju uztaisījis pat dokumentālu kadru tīkliņā! Ļoti bezatbildīgi - ja vabole uzreiz būtu cēlusies spārnos, tad būtu palicis vispār bez neviena kadra. Oi, kā es tad sevi lamātu... Par laimi vabole īpaši neko nedarīja. Sākumā nedaudz lēnīgi parāpoja, bet tad principā sastinga. Aleluja! Varēju mierīgi uzelpot. </div></span><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgHwdfxDe1MfgZsEm-S8WiJO39z5HP7jkwhW8okeYXCTnIxjF-qUoet55109B2GOuJUH5kQ1gJoFH9qFoQ0ZUoLtp4iTbv1BEXNMW2zC9O7RQWRQxFrnfcq6fJrYbKRrZeqTT_btysAcI3VpdfK2aKL6owUdfRB1uWe10KJYYY5GDeK6jUqJcF5VA8dbA/s800/blogs3759b_Scotodes_annulatus.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgHwdfxDe1MfgZsEm-S8WiJO39z5HP7jkwhW8okeYXCTnIxjF-qUoet55109B2GOuJUH5kQ1gJoFH9qFoQ0ZUoLtp4iTbv1BEXNMW2zC9O7RQWRQxFrnfcq6fJrYbKRrZeqTT_btysAcI3VpdfK2aKL6owUdfRB1uWe10KJYYY5GDeK6jUqJcF5VA8dbA/w640-h428/blogs3759b_Scotodes_annulatus.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Vabole </b><i>Scotodes annulatus</i></td></tr></tbody></table><div style="text-align: justify;">Šī vabole ir interesanta ar to, ka ir vienīgais savas dzimtas (Stenotrachelidae) pārstāvis Latvijā. Eiropā kopumā gan sugu nav diži vairāk - divas. Neatrodu latviskotu šīs dzimtas nosaukumu, tāpēc lietoju tādu visai anonīmu 'vabole'. Angliski šos mēdz dēvēt par māņkoksngraužiem, taču šis nosaukums jau ir aizņemts (latviešu valodā tā dēvē Oedemeridae dzimtas pārstāvjus). Interesanta ir sugas izplatība Eiropā - tā ir sastopama praktiski tikai mūsu reģionā - Baltijas valstīs un Somijā, taču visur tā ir reti vai pat ļoti reti sastopama (varbūt vienīgi Somijā relatīvi biežāka). Suga kopējais areāls gan visai plaši un tālu stiepjas uz austrumiem un kaut kur Krievijas un Mongolijas plašumos tā pat varot galīgi nebūt reta suga. Tātad var teikt, ka Latvija principā atrodas uz sugas areāla rietumu robežas, kas ir interesanti, jo starp kukaiņiem nemaz tik daudz sugu ar šādu līdzīgu areālu nav. Pētot literatūru, Latvijai atrodu vien divus relatīvi 'mūslaiku' atradumus - 2001. gadā Cēsu novadā pie Muižniekiem (M.Kalniņš leg.) un 2005. gadā Gulbenes novadā pie Tīro grāvja (D.Teļnovs leg.). Gan jau, ka ir arī svaigāki atradumi, bet nu par tiem tad neesmu lietas kursā, un ja arī tādi ir, tad diez vai desmitiem - respektīvi šī Latvijā joprojām noteikti ir reta suga. Cītīgi izmeklējos dažādos resursos informāciju par sugas bioloģiju un ekoloģiju, bet tukšā! Neatradu neko. Sāku domāt, ka varbūt neprotu meklēt, jo nu kaut nelielai informācijas kripatai taču bija jābūt? Nu kaut vai tik daudz, ka kāpurs ir saistīts ar atmirušu koksni vai dzīvo mitrā augsnē vai tamlīdzīgi. Nekā. Bet vēl pameklēšu un, ja izdosies ko atrast, tad te pierakstīšu klāt. Lai nu kā, šāds tik negaidīts atradums man lika burtiski smaidīt kā maija saulītei. Tālāk jau varēju priecīgs cilpot uz Skrīveru stacijas pusi - diena izdevusies!</div><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEippiVUGFUrlJ_-zcmZj9U6QtxZoAXJ1UXFvKe20VnlLjncgQBWQRc9VLn9fPJogu-FAiGtvKw8orvRodLnfmCmyQ5i4O77BYqf4JWByaGHmaO3LsMdOMi7K6rdqU42ltj14ioWlbiNAQo0XkrxkzpCHJq2Sum6keBihPBxZoR4Ok4qhE3fx0GXytBtMA/s800/blogs3760_Agapanthia_villosoviridescens.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEippiVUGFUrlJ_-zcmZj9U6QtxZoAXJ1UXFvKe20VnlLjncgQBWQRc9VLn9fPJogu-FAiGtvKw8orvRodLnfmCmyQ5i4O77BYqf4JWByaGHmaO3LsMdOMi7K6rdqU42ltj14ioWlbiNAQo0XkrxkzpCHJq2Sum6keBihPBxZoR4Ok4qhE3fx0GXytBtMA/w640-h428/blogs3760_Agapanthia_villosoviridescens.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Čemurziežu koksngrauzis (</b><i>Agapanthia villosoviridenscens</i><b>)</b></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhw9Z523mU2RjsfRGbwTs_xABj2P1IzM_sfx4IQdNw-ILc7NB8EXgDWVbU3FOo80RPpSO0BUClFM6ND6n9CnGshnSS8lC0t31eCXFRryP93nS4fZ2TDR0hxhoq5715lX8BEdXafA4htCRxOmsSg19IRtJRokT1zqOqJr0IU264sDy9x-_zbPuBk7o-Owg/s800/blogs3760b_Agapanthia_intermedia.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhw9Z523mU2RjsfRGbwTs_xABj2P1IzM_sfx4IQdNw-ILc7NB8EXgDWVbU3FOo80RPpSO0BUClFM6ND6n9CnGshnSS8lC0t31eCXFRryP93nS4fZ2TDR0hxhoq5715lX8BEdXafA4htCRxOmsSg19IRtJRokT1zqOqJr0IU264sDy9x-_zbPuBk7o-Owg/w640-h428/blogs3760b_Agapanthia_intermedia.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Koksngrauzis </b><i>Agapanthia intermedia</i></td></tr></tbody></table><p style="text-align: justify;">Savā ziņā ar <i>Scotodes annulatus </i>varēju šo ierakstu arī noslēgt, jo turpmāk nekas pārāk inčīgs ar netrāpījās. Ja nu vienīgi beidzot kādas gadam jaunas koksngraužu sugas (2021. gadā pirms tam tik 3 sugas bija trāpījušās) - abas Latvijā sastopamās <i>Agapanthia </i>sugas. Tos par 'koksngraužiem' gan reizēm ir tā dīvaini saukt, jo kokus negrauž (bet ir koksngraužu dzimtas Cerambycidae pārstāvji). <i>A.villosoviridescens </i>kāpuri ir samērā izteikti polifāgi, kas graužas dažādu lakstaugu stumbros (bet zināma preference čemurziežiem varbūt ir. Patīk arī lēdzerkstes), bet <i>A.intermedia </i>gan dzīvo tikai uz pēterenēm (<i>Knautia arvensis</i>). Tā otra suga Latvijā kādreiz bija pat ļoti reti sastopama (kā jauna suga konstatēta 2013. gadā), bet šobrīd novērojumu ir jau diezgan daudz - acīmredzot strauji izplatījusies pēdējo 5-10 gadu laikā. Tā es tur gāju un pētīju, kas dzīvo dzelzceļmalā, kad kādā brīdī parēķināju laiku līdz vilcienam un distanci ko vēl jāiet. Sapratu, ka laiskai pastaigai īsti laiks nemaz nesanāk! Metu fočuku somā un desoju uz vilcienu. Pēdējais kilometrs pirms stacijas sanāca pat ļoti straujš - brīžiem ar tempu 9min/km, kas uz sliežu ceļa šķembām, manuprāt, ir visai zolīdi. Ātrāk jau būtu principā skriešana. Pašā pēdējā mirklī, lai arī sirds jau kāpa pa muti ārā, uz vilcienu veiksmīgi paspēju. Dienas rezumē - bez šaubām lieliska diena! </p>Uģis Piterānshttp://www.blogger.com/profile/12043555167738509951noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-4395289100350981207.post-19578152208057042512022-11-15T14:01:00.001+02:002022-11-15T14:45:35.292+02:0016.V.2021 - Glāznieku apk.<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh0236N0mRBBGcVQYE89w8914uAhSgy3RRtMXPTDHvFGhfoRHtpVbUFY0MkvytpuguspxCwgw1Jtci_9pjD1AGAV3Yt6RDMYUijvJBxuHcUV6eFSkq3diElNXlAIC024S_fDIbNwL6pezo1xfPiDoOgvtrLXBrYkPwz6TeNGoreN0uzlsSmZfTBv5RQNg/s800/blogs3738b_Glaaznieku_apk.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh0236N0mRBBGcVQYE89w8914uAhSgy3RRtMXPTDHvFGhfoRHtpVbUFY0MkvytpuguspxCwgw1Jtci_9pjD1AGAV3Yt6RDMYUijvJBxuHcUV6eFSkq3diElNXlAIC024S_fDIbNwL6pezo1xfPiDoOgvtrLXBrYkPwz6TeNGoreN0uzlsSmZfTBv5RQNg/w640-h428/blogs3738b_Glaaznieku_apk.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Ceļš virzienā uz Glāznieku pusi. Pēc lietus...</b></td></tr></tbody></table><div style="text-align: justify;">Pēc ne tik veiksmīgas tauriņu gaismošanas Elejas pusē, biju nepacietīgs tomēr izmēģināt tās jauniegūtās baterijas lampas (viena darbināma no maziņa akumulatora, otra no powerbank-as) kādos piemērotākos apstākļos. Nu jau nedaudz ir piemirsies konkrēts notikumu attīstības scenārijs (tā ir, ja raksta vairāk kā 1,5 gadu pēc notikuma brīža...), bet 16. maijā prognoze rādīja, ka varētu būt laba nakts. Šķiet, ka no rīta/pa dienu bija kāds ģimenes pasākums, bet vakarā varēju būt brīvs un pat salikās tā, ka mani ar auto, pa ceļam uz Ogri, atveda un izlaida manā iecerētajā maršruta sākumpunktā - pie Ucenu karjeriem netālu no Suntažiem. Plāns bija no šī punkta virzīties uz Glāznieku pusi, kur nomest nakti vienā man zināmā (bija savulaik viens no maģistra darba parauglaukumiem) vecā apšu nogabalā. Lai arī sāku vērošanu samērā vēlu, vien ap 18iem, laiks bija vēl tīri saulains un sutīgs - tās 2-3h līdz tumsai varēja mēģināt produktīvi 'kukaiņot'. </div><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhNJ1VH94k6JnNwMbrphdez_vT2YTD1ueVznoqai6_b1o_PgB81V7GBYvrPaNuqyJQj9Y0S5VhTfOydRMf68lT7vzOS3UyBstykxlkXtlv6dhw7k9mpmzzNk7TVSedfycxl_E6fSUrULt0928dWi0d4qFfQMZCsKagxT94hRfdaGN0gWlnieiVAMHLtyg/s800/blogs3738d_Sigara_fallenoidea_habitat.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhNJ1VH94k6JnNwMbrphdez_vT2YTD1ueVznoqai6_b1o_PgB81V7GBYvrPaNuqyJQj9Y0S5VhTfOydRMf68lT7vzOS3UyBstykxlkXtlv6dhw7k9mpmzzNk7TVSedfycxl_E6fSUrULt0928dWi0d4qFfQMZCsKagxT94hRfdaGN0gWlnieiVAMHLtyg/w640-h428/blogs3738d_Sigara_fallenoidea_habitat.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Ucenu karjers</b></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEidh3srYdAoYP55mPsi88Z8eZ9SxuViOKGkk-a-BE__jUbwNUqhJT6aIxZW2Okp6DX59fysUfYEFXB6_BsHo3YVYYvwB-nmcnZLcyIXc4DV6R4cY8KiNr49-smK506GB0N99SYTMjIWpIUtX9FgjwXjp44FcuayPvl1kyg7OdqZ7PhLQQhk8Jmmr9KewQ/s800/blogs3738d_Sigara_fallenoidea_pala.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEidh3srYdAoYP55mPsi88Z8eZ9SxuViOKGkk-a-BE__jUbwNUqhJT6aIxZW2Okp6DX59fysUfYEFXB6_BsHo3YVYYvwB-nmcnZLcyIXc4DV6R4cY8KiNr49-smK506GB0N99SYTMjIWpIUtX9FgjwXjp44FcuayPvl1kyg7OdqZ7PhLQQhk8Jmmr9KewQ/w640-h428/blogs3738d_Sigara_fallenoidea_pala.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Airblakts </b><i>Sigara fallenoidea </i><b>tēviņa priekškāja</b></td></tr></tbody></table><div style="text-align: justify;">Ucenu karjerus kā starta punktu izvēlējos, jo šoreiz somā līdzi bija ne tikai naktskukaiņu gaismošanai nepieciešamais inventārs un entomoloģiskais tīkliņš, bet kaut kā iespiedu arī ūdenskukaiņu tīkliņu. Daudz vietas jau tas it kā neaizņem, bet, kad soma jau tā ir diezgan pilna, tad katrs papildu grams tomēr ir no svara. Tāpēc skaidrs, ka, lai nebūtu tā, ka lieki esmu to līdzi staipījis, uzreiz liku to lietā. Kartē biju noskatījis vienu senāku karjera daļu, kur bedre aizpildījusies ar ūdeni jau kādu laiku atpakaļ un šķietami ir izveidojusies jau pastāvīga ūdenstilpe ar zāļainākiem krastiem utt. Nu vismaz tā šķita pēc kartes spriežot. Nē nu patiesībā jau viss apmēram tā arī bija, taču vienīgā problēma - bija ļoti augsts līmenis un tas 'dīķis' principā bija izkāpis ārā no krastiem. T.i. ūdenī skalojās arī lēzenajos krastos augošie sauszemes augi, kas normālos apstākļos, kā varēja noprast, aug tomēr kādu metru vai divus no ūdens malas. Šādos gadījumos pieredze rāda, ka dažādas ūdensblaktis ir grūtāk saķeksēt, jo nav tik viegli ar tīkliņu tikt klāt tiem īstajiem ūdensaugiem (sandaļu sezonu vēl nebiju atklājis, bet botas mērcēt negribēju) kā arī applūdušajā sauszemes augājā ūdens līmenis tomēr ir samērā sekls = ir grūti ar tīkliņu efektīvi darboties. Kaut ko paķeselēju, bet relatīvi tukšā (kāda paldblakts, kāda mugurpelde, bet tas apmēram viss). Otrā ceļa pusē gan ievēroju, ka ir pavisam svaigi rakts dīķim līdzīgs veidojums praktiski bez kādiem ūdensaugiem un visai dzidru ūdeni (kartē pirms tam tādu šķiet nemanīju). Šādā vietās reizēm mēdz kādas airblaktis tomēr dzīvot, jo vairums sugu ir labas lidotājas un spēj visai ātri kolonizēt šādas jaunas ūdenstilpes. Tām īpaši patīk dzīvoties tieši piekrastes joslā, kur saulē ūdens droši vien sasilst daudz ātrāk. Tā kā augājs šādās vietās nav vispār vai ir ļoti skrajš, tad blakšu medības pamatā notiek lēnām ejot gar krastu un skatoties vai uz grunts fona nemana kādu kustību. Reizēm var arī kādu airblakti tāpat pamanīt nekustīgi sēžam tuvu pie grunts. Tālāk jau tad roku veiklības jautājums - vai izdodas iepeldināt kādu tīkliņā. Nedaudz pa dubļiem pamīcoties, dažas <i>Sigara </i>ģints airblaktis tiešām izdevās sazvejot. Dabā gan necentos tās fotografēt, jo, lielākai daļai sugu svarīgi ir redzēt tēviņu priekškāju pēdējo posmu un saskatīt kādā konfigurācijā tur ir novietotas 'punktiņu' rindas, To fotoattēlos parasti ir grūti saskatīt un visērtāk tās pazīmes, protams, ir pētīt ievāktam eksemplāram zem lielāka palielinājuma. Tā arī darīju, dažas iemetu burciņā, lai aplūkotu vēlāk. Un kā vēlāk izrādījās - bija trāpījušies divi <i>Sigara fallenoidea</i> īpatņi, kas uz to brīdi varētu būt provizoriski otra zināmā sugas atradne Latvijā. Nav slikts sākums. </div><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg453thT14RvNp1HgFMmvn1wqu93fWvQz8NxnkKoB38E4IlofSvdG6WZowG2bNfSkFEyyAGM_L20HUDU8JAIbz-oqZr8rOlVXrj3cRdnM84YmvEhskFNc_TsNv4FIXpHlJ7J8IQv17F3gwwHwAm4G8JBI5eo89_00uvw6OWl5KfgQCB-wq4H1gPp3P8fA/s800/blogs3739e_Nemocoris_falleni.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg453thT14RvNp1HgFMmvn1wqu93fWvQz8NxnkKoB38E4IlofSvdG6WZowG2bNfSkFEyyAGM_L20HUDU8JAIbz-oqZr8rOlVXrj3cRdnM84YmvEhskFNc_TsNv4FIXpHlJ7J8IQv17F3gwwHwAm4G8JBI5eo89_00uvw6OWl5KfgQCB-wq4H1gPp3P8fA/w640-h428/blogs3739e_Nemocoris_falleni.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Ornamentblakts </b><i>Nemocoris fallenii</i></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgHFL0s0mhu71qm1tOn_rYvE1cEaZk3QMYTjwAj_-hxq_bzhrMaCFJ2SXYbvtN55hOtIYsyou6HR29cLmDbrGTJivBJCPMvP2OZ_qFkJMA9-k8v2XyPnBDxKmswqRe8FW5n2Ts95bTV6OTwvARmwEDcCQHc7uYhVCz5wHAlloylcbL9h4L1b_RgouBNZA/s800/blogs3739d_Nemocoris_falleni.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgHFL0s0mhu71qm1tOn_rYvE1cEaZk3QMYTjwAj_-hxq_bzhrMaCFJ2SXYbvtN55hOtIYsyou6HR29cLmDbrGTJivBJCPMvP2OZ_qFkJMA9-k8v2XyPnBDxKmswqRe8FW5n2Ts95bTV6OTwvARmwEDcCQHc7uYhVCz5wHAlloylcbL9h4L1b_RgouBNZA/w640-h428/blogs3739d_Nemocoris_falleni.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Ornamentblakts </b><i>Nemocoris fallenii</i></td></tr></tbody></table><div style="text-align: justify;">Turpinājums nebija sliktāks. Burtiski 10 minūtes pēc tam kad biju beidzis zvejošanu un devos jau pa ceļu tālāk prom no karjeriem, ceļmalas pienenē ar acs kaktiņu pamanīju barojamies blakti. No attāluma tāda tumša, netipiska. Pieliecos tuvāk - ornamentblakts <i>Nemocoris fallenii</i>! Man jauna suga! Nu labi, pa pusei jauna suga, jo nepieaugušu īpatni divus gadus iepriekš biju sastapis Mareka Ieviņa atrastajā sugas atradnē Vīdales karjerā. Lai arī man nav tāda īsta skaidrība kā šī suga būtu vislabāk jāmeklē, tomēr pienenes ziedā gan to necerēju ieraudzīt. Pēc dažādiem literatūras avotiem spriežot, suga ir saistīta ar dažādiem tauriņziežiem - g.k. dedestiņām (<i>Lathyrus sp. - </i>tiek pieminētas, piemēram, meža un melnējošā dedestiņa) un vīķiem (<i>Vicia </i>sp. - piemin, pūkaino un četrsēklu vīķi). Blaktis barojas g.k. ar šo augu sēklām (sūc to sulu) un pamatā lielāko daļu laika pavada augsnes līmenī, attiecīgi ar entomoloģisko tīkliņu iepļaut lakstaugu stāvā tās varot ļoti reti. Tiesa meža dedestiņu paklājus es regulāri pacilāju un paskatos vai apakšā kas nesēž - tieši cerībā ieraudzīt tur šo sugu. Varbūt jāpievērš vairāk uzmanības tad arī citām dedestiņām un vīķiem. Katrs jauns sugas atradums būtu diezgan liela vērtība, jo, piemēram, Dabasdati.lv šo gadu laikā ir vien 6 ziņojumi no 5 dažādām vietām. Galīgi nav daudz.</div><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgEyk7sTLZBMfWL-2n5prFNBF8biguA-jWNTy-OXg2XZdZWbn-eJHf0QFOpi5xahEV2JoKXcn8jcKJPMwGhcKYHvH9LsBlUehl6O9NvjkMetx2qOOb39AjDE-tnekTVh0gnWSjmNeDkxAzScAfJlvFq2R1V-wTvImYj0YO-GKlm2R1JyCqV1Gs6kx7tzA/s800/blogs3740_Cassida_vittata.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgEyk7sTLZBMfWL-2n5prFNBF8biguA-jWNTy-OXg2XZdZWbn-eJHf0QFOpi5xahEV2JoKXcn8jcKJPMwGhcKYHvH9LsBlUehl6O9NvjkMetx2qOOb39AjDE-tnekTVh0gnWSjmNeDkxAzScAfJlvFq2R1V-wTvImYj0YO-GKlm2R1JyCqV1Gs6kx7tzA/w640-h428/blogs3740_Cassida_vittata.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Lapgrauzis </b><i>Cassida vittata</i></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjekxPB9ic27eKGlW3f4riZW0WVLm0oC6F2oheNvSxszP938kNH3M2CIuV5nbp1B0D47KUZxNMcDn03Wx9BZCT6Xqaf_l652rHdZc2fZruy1q56s2gAOMPg_0M_JRv46wFicKrZTwEg-mnJPebf6zmR5lnjezymE-jWbAnsds-5ogThB_fgYkfPgoOIvA/s800/blogs3741_Osmia_rufa_bicornis.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjekxPB9ic27eKGlW3f4riZW0WVLm0oC6F2oheNvSxszP938kNH3M2CIuV5nbp1B0D47KUZxNMcDn03Wx9BZCT6Xqaf_l652rHdZc2fZruy1q56s2gAOMPg_0M_JRv46wFicKrZTwEg-mnJPebf6zmR5lnjezymE-jWbAnsds-5ogThB_fgYkfPgoOIvA/w640-h428/blogs3741_Osmia_rufa_bicornis.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Griezējbite </b><i>Osmia rufa </i>(<i>=cornuta</i>)</td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEheoX0Dk9Xfd-2YXgFXNdyv9GgAj1jPButa8WwE_8mhMzfyxEvnAlcCje7UCgPRz8iWZJQiM1-hEPQ52gJO7V5kegy7JaSO8LsSkEE1Gun7tPt3HjPmwoTl2NZBjM_lzrd4Gk3gcuJ_lH4UkWonCznCwxPopVXjEhLB-MjVGAYxnhB4vYzLVp1uySMxhw/s800/blogs3742b_Pamphiliidae.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEheoX0Dk9Xfd-2YXgFXNdyv9GgAj1jPButa8WwE_8mhMzfyxEvnAlcCje7UCgPRz8iWZJQiM1-hEPQ52gJO7V5kegy7JaSO8LsSkEE1Gun7tPt3HjPmwoTl2NZBjM_lzrd4Gk3gcuJ_lH4UkWonCznCwxPopVXjEhLB-MjVGAYxnhB4vYzLVp1uySMxhw/w640-h428/blogs3742b_Pamphiliidae.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Tīkllapsene </b>cf<b> </b><i>Pamphilius gyllenhali</i></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg3Ciql0BEwNffb-FK4BS47RrkZR9BAfjjktbh65V0AkOrLQPzIWHEwHsNl4B_qumNPz7RdkNy8QLkN1gD9faHjOLVHxqM6qYs00IlM1hH7P6vwameaJ1QiZCJmgpjKFFc_z3ymhuVVVXfSRVawA4N1QE7z0ZPMVLX6kh9aM83MZZGF_hCMGqKDlY6Geg/s800/blogs3742_Aplotarsus_incanus.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg3Ciql0BEwNffb-FK4BS47RrkZR9BAfjjktbh65V0AkOrLQPzIWHEwHsNl4B_qumNPz7RdkNy8QLkN1gD9faHjOLVHxqM6qYs00IlM1hH7P6vwameaJ1QiZCJmgpjKFFc_z3ymhuVVVXfSRVawA4N1QE7z0ZPMVLX6kh9aM83MZZGF_hCMGqKDlY6Geg/w640-h428/blogs3742_Aplotarsus_incanus.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Sprakšķis </b><i>Aplotarsus incanus<br /></i></td></tr></tbody></table><div style="text-align: justify;">Pastaigas turpinājums gan iegriezās nedaudz drūmākos toņos. Tā pavisam burtiski, jo no ~ dienvidu puses manā virzienā strauji virzījās draudīgu mākoņu josla. Sākumā gan nelikos nemaz traucēts, jo "Gan jau paies garām!", kā arī kukaiņi joprojām bija gana aktīvi. Te tīkliņā iebira kāda blakts (turpmākā pastaiga gan bez retumiem), tad citā vietā smukais lapgrauzis <i>Cassida vittata </i>ar koši elektrozaļajām joslām uz spārniem, bet uz pienenēm barojās dažādas bites un kamenes. Viena no sastaptajām bitēm bija suga, ko šogad pavasarī biju cerējis nofotogrāfēt dabiskākā vidē (uz kāda zieda), bet nu nesekmīgi - griezējbite <i>Osmia rufa </i>(zināma arī kā <i>Osmia bicornis</i>). Šo pamanīju veikli šiverējam pa pienenēm un kaut kā uzreiz sapratu, ka diez vai izdosies nofotogrāfēt, tāpēc ķēros vien pie tīkliņa un centos to vismaz noķert. Šīs sugas raksturīgā pazīme ir divi ragveidīgie izaugumi uz sejas abās pusēs žokļu pamatnēm - ir tikai viena cita līdzīga suga (<i>Osmia cornuta</i>), kam tādi ir, bet tai ķermeņa apmatojums nedaudz citā krāsā. Suga nav reta, tā ka gan jau kādreiz izdosies noķert kadrā arī uz kāda zieda. Kādas 15 minūtes pēc bites, sapratu tomēr, ka 'sūdi būs' - lietus garām man nepaies. Samērā drudžaini vēl metos izmantot pēdējās minūtes, lai vismaz kaut kādas sugas vēl pirms lietus nofotografētu. Atradu vienu tīkllapseni, ks šķiet varētu būt <i>Pamphilius gyllenhali</i> un sprakšķi <i>Aplotarsus incanus, </i>kas Latvijā varbūt nav ļoti bieži sastopams, bet te Glāznieku apkārtnē gar meža ceļiem tie mēdz gandrīz vai masveidīgi sēdēt uz svaigi sazēlušo graudzāļu stiebriem. Acīmredzot bagātīga populācija. Šķiet pēdējos sprakšķa kadrus jau spiedu pilot lietus lāsēm...</div><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjwnlrqtIaQENtDMvNBz8ac2aEDd8SljNlhI8jRbO0goO-8ZyEl5G97vUusMSTInjx1lXVGc6Aoc0RpI6JNAcdxodawShUkeA6ATv-_kbyo68ggGNwDjUgs17HnP7nvghAjoNbyDDw1BdHm1fVP_JeyKhZkKSXRAOI8nuE-DyqYbx5hrn5cePym1x6zbw/s800/blogs3743_Glaznieku_apk.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="601" data-original-width="800" height="481" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjwnlrqtIaQENtDMvNBz8ac2aEDd8SljNlhI8jRbO0goO-8ZyEl5G97vUusMSTInjx1lXVGc6Aoc0RpI6JNAcdxodawShUkeA6ATv-_kbyo68ggGNwDjUgs17HnP7nvghAjoNbyDDw1BdHm1fVP_JeyKhZkKSXRAOI8nuE-DyqYbx5hrn5cePym1x6zbw/w640-h481/blogs3743_Glaznieku_apk.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Vecs apšu meža nogabals Glāznieku apkārtnē. Apse labajā pusē ar vismaz 80cm diametru.</b></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjY2RQ7TUoteZqxJD5Mo1Qnh_tFFvDBxSTVd-r6Aj2hCELoCCSpprmpWzFPUUu4QKpJZi6cT8XX5uRJQ3NknvWMOq5w5yUv8ZM_iUvfxZaztpHKoDWkABFRikUSjgR2KGB6zJpGJrod7jW0f3vKbjLmxkS2kxpXDlxAPqHZp_7yq6I4fwv0fA5ydd3ZFQ/s800/blogs3744_Glaznieku_apk.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjY2RQ7TUoteZqxJD5Mo1Qnh_tFFvDBxSTVd-r6Aj2hCELoCCSpprmpWzFPUUu4QKpJZi6cT8XX5uRJQ3NknvWMOq5w5yUv8ZM_iUvfxZaztpHKoDWkABFRikUSjgR2KGB6zJpGJrod7jW0f3vKbjLmxkS2kxpXDlxAPqHZp_7yq6I4fwv0fA5ydd3ZFQ/w640-h428/blogs3744_Glaznieku_apk.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Lietus nolijis, viss slapjš... Gaidu tumsu.</b></td></tr></tbody></table><div style="text-align: justify;">Lietus nebija pārāk ilgs - varbūt 15 minūtes maksimums, bet visai spēcīgs. Ja reizēm neliels lietutiņš varbūt pat pārāk netraucē, tad šis bija kārtīgs mērcētājs un pēc tam visa zāle, krūmi, koki bija pamatīgi izmirkuši. Skaidrs, ka par kukaiņu meklēšanu varēju uz kādu brīdi aizmirst. Tiesa varbūt pats sliktākais bija tas, ka visai jūtami nokrita arī gaisa temperatūra, kā, protams, nereti notiek pēc šādiem spēcīgiem negaisiem. Aukstā fronte tā teikt. Naktstauriņu gaismošanas kontekstā tas pagalam neradīja manī sajūsmu. Vienu brīdi varbūt apsvēru pat atkāpšanās variantu, kas gan nebija pārāk reāls, jo plkst. ~19:30 no Glāzniekiem sabiedriskais transports vairs nekursē. Atliktu tad variants ar kājām līdz Ogresgalam, kas būtu savi 10km vai kaut kā tamlīdzīgi. Tas šķita kaut kā pārāk mokoši sliktā noskaņojumā iet kaut kur tik tālu, lai gan paredzēts bija kukaiņus skatīt. Un vai tik vēlu no Ogresgala kaut kur vēl varētu tik ar nebija īsti skaidrs. Nu nē, tā ka paliku vien pie sākotnējā varianta. Galu galā, ja lietus vairs nelīs, tad gan jau naktī kaut kas atlidotu šā vai tā. Tā ka gāju vien līdz galam, iekārtoju palagu un naktsguļu. Tiesa tā kā viss apkārt bija slapjš, tad šoreiz gan vienkārši atlaidos guļamtīklā un tumsu gaidīju glāstot telefona ekrānu (un varbūt pat iesnaudos). </div><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhs4eEjzWR3oMZ6PyVNLSy7OVcVxdsGMFNZXVyOSJU8gJ3nObUFxaUYYcKhfcdL2QgI6HcARhdo6yo6Hw2MD82BzjEZJQ202xfheDeeLnAB0IoovQzXvWIWtv7S4VBwqgSk7ilG-JxXb3YXy8jaqyOsnjiUJR3i5iz0a_zKa2uo2rKrt2dAMhzfxXjLDg/s800/blogs3745_Thymalus_limbatus.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhs4eEjzWR3oMZ6PyVNLSy7OVcVxdsGMFNZXVyOSJU8gJ3nObUFxaUYYcKhfcdL2QgI6HcARhdo6yo6Hw2MD82BzjEZJQ202xfheDeeLnAB0IoovQzXvWIWtv7S4VBwqgSk7ilG-JxXb3YXy8jaqyOsnjiUJR3i5iz0a_zKa2uo2rKrt2dAMhzfxXjLDg/w640-h428/blogs3745_Thymalus_limbatus.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Mazais asmalis (</b><i>Thymalus limbatus</i><b>)</b></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj5vecLjC-wkhZ0wxXRuxba6isyqm-jsVG5mUII5RF3-Ie7CHkqNteeAgi4kxK_XoMfVG9Z6ICrjcjECmWa-J6DFFjTf9LdFHXF7_WJnjiRjgUqwyu2C5N4hGKjgWwzXI6712dIgDZaBSPpu765tF02WJNT5lmycpGge1r5dVQjtnQdzV7skWRUz08HsQ/s800/blogs3746_Ostoma_ferrugineum.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj5vecLjC-wkhZ0wxXRuxba6isyqm-jsVG5mUII5RF3-Ie7CHkqNteeAgi4kxK_XoMfVG9Z6ICrjcjECmWa-J6DFFjTf9LdFHXF7_WJnjiRjgUqwyu2C5N4hGKjgWwzXI6712dIgDZaBSPpu765tF02WJNT5lmycpGge1r5dVQjtnQdzV7skWRUz08HsQ/w640-h428/blogs3746_Ostoma_ferrugineum.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Asmalis </b><i>Ostoma ferruginea</i></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjNMqpUwEe6RZeBuBlnvmR3vAbBW0fbLKDwk5p9JduH-rYFw-1t_Mj17llweGJPVvt6sphWHbnzHke79zioYnupmk9Skf8NFu6NcgiUG2-heeVc5R3JNJzBFdOa4UJJwR5C07yGHgxl4lo9tvzE6C04xSvFPtiEltw53FUpA-QVWF3KxFRKtatJrHQq4g/s800/blogs3747_Peltis_grossa.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjNMqpUwEe6RZeBuBlnvmR3vAbBW0fbLKDwk5p9JduH-rYFw-1t_Mj17llweGJPVvt6sphWHbnzHke79zioYnupmk9Skf8NFu6NcgiUG2-heeVc5R3JNJzBFdOa4UJJwR5C07yGHgxl4lo9tvzE6C04xSvFPtiEltw53FUpA-QVWF3KxFRKtatJrHQq4g/w640-h428/blogs3747_Peltis_grossa.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Lielais asmalis (</b><i>Peltis grossa</i><b>)</b></td></tr></tbody></table><div style="text-align: justify;">Tumsai iestājoties, saslēdzu, protams, tauriņu gaismas, un, lai arī apkārtne vēl bija visai slapja, tomēr devos pastaigā ar lukturīti, lai novērtētu vai nevar uz piepjainiem koku stumbriem un kritalām kaut ko sazīmēt. Nekas jau tāds neatradās, bet nu trīs asmaļu sugas vienā piegājienā varbūt katru dienu negadās gan. Ja divas no tām - lielais asmalis (<i>Peltis grossa</i>) un asmalis <i>Ostoma ferruginea </i>(droši vien var to mierīgi dēvēt par brūno asmali) ir visai bieži sastopamas sugas, tad mazais asmalis (<i>Thymalus limbatus</i>) gan ir retāka suga. Iepriekš mans pēdējais sugas novērojums bija tālajā 2008. gadā, tā ka diezgan ilgu laiku nebiju šo saticis! Visai vērtīgs novērojums tīri no foto viedokļa, jo kopš 2008. gada man tomēr ir nomainījušās pāris kameras, kā rezultātā foto kvalitāte tomēr ir nedaudz augusi (kaut vai tīri megapikseļu ziņā). Līdz ar to ir tā forši, ja tādām retākām sugām izdodas atjaunināt/papildināt arhīvu arī ar tehniski svaigākiem kadriem. Šis konkrētais īpatnis gan nebija parocīgs fotografēšanai, jo atradās uz neliela, piepjaina bērza stumbeņa kādu 2,5m augstumā un nācās fotografēt ar kameru augsti izstieptās rokās. Tas, ka, šādā pozā fotografējot, kadram ir kaut kāds asums ir zināmā mērā sasniegums (jāatceras, ka darbība notiek pilnīgā tumsā lukturīša gaismā). Grūti pateikt kāpēc šī suga ir tik salīdzinoši reti konstatēta, jo imago un kāpuri barojas ar dažādām piepēm un to micēliju. Nav sevišķi izvēlīgas attiecībā uz kādu konkrētu piepju vai pat koku sugu - var atrast gan uz lapukokiem, gan uz skujkokiem augošām piepēm. Piemērotu biotopu šķiet pagaidām vēl netrūkst? Šobrīd mana hipotēze ir, ka varbūt suga vienkārši ir vairāk aktīva naktī? Jo, pasteidzoties notikumiem priekšā, šogad mazo asmali satiku vēl divas reizes - arī abas nākamās reizes naktī tumsā ar lukturīti. Iespējams tad ka tā.</div><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi_HmLCP6N1XNfDL9uQY8jsb13GWeWfdnVSRFTerkfDcEUQvn-t4N5XKczWj-bzPaGSEzRY_sB6XVBsY92C5XuwExwF7oiijGaDJ4uinmIAuAtgtKkfbmSVeEGmOD-bYXuN-zL6_1ehWyfASCOc28Q6KQzQv72kwjRQYp_nbOZL5v9_rgOTJEp7lG0GJg/s800/blogs3748_Colocasia_coryli.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi_HmLCP6N1XNfDL9uQY8jsb13GWeWfdnVSRFTerkfDcEUQvn-t4N5XKczWj-bzPaGSEzRY_sB6XVBsY92C5XuwExwF7oiijGaDJ4uinmIAuAtgtKkfbmSVeEGmOD-bYXuN-zL6_1ehWyfASCOc28Q6KQzQv72kwjRQYp_nbOZL5v9_rgOTJEp7lG0GJg/w640-h428/blogs3748_Colocasia_coryli.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Lazdu raibpūcīte (</b><i>Colocasia coryli</i><b>)</b></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg6jujKFFXU-fCHcASdn1vGpARF95k2e5Odjv16mbDtvSa-a-kbE7wKwU3MKlzEidqSANIBG6n_BLckOEx_EiNZYWRFhI7d-dsb3eUaRaESoUMhv3yKabl6MSm7rw2i_ZFQDXziSFqgpTO2oXj1jx2pBxotZpQTYARiXWz5OJb4fqVUBuTYvdnu5WgnTA/s800/blogs3749_Ptilodon_capucina.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg6jujKFFXU-fCHcASdn1vGpARF95k2e5Odjv16mbDtvSa-a-kbE7wKwU3MKlzEidqSANIBG6n_BLckOEx_EiNZYWRFhI7d-dsb3eUaRaESoUMhv3yKabl6MSm7rw2i_ZFQDXziSFqgpTO2oXj1jx2pBxotZpQTYARiXWz5OJb4fqVUBuTYvdnu5WgnTA/w640-h428/blogs3749_Ptilodon_capucina.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Cekulainais bērzu zospārnis (</b><i>Ptilodon capucina</i><b>)</b></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhGUXXmQZh01tYSwE0SuoBM7U2nUwzpgoCKYTKAfLB2Q0N60yYXt3JqKqvqykWdm90b_JqeWIwPaSgdb0mJmtQVZ9Szoj1mHARuKlUfdZBpzXer_7tB805jan0VRf3Kd6DzkbH3SBSQbYpsnM4w7gmGSxa3bE24f896zeNNlb3Jg-27zUTWyWK27mAxXw/s800/blogs3750_Clostera_curtula.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhGUXXmQZh01tYSwE0SuoBM7U2nUwzpgoCKYTKAfLB2Q0N60yYXt3JqKqvqykWdm90b_JqeWIwPaSgdb0mJmtQVZ9Szoj1mHARuKlUfdZBpzXer_7tB805jan0VRf3Kd6DzkbH3SBSQbYpsnM4w7gmGSxa3bE24f896zeNNlb3Jg-27zUTWyWK27mAxXw/w640-h428/blogs3750_Clostera_curtula.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Mazais kārklu tinējzobspārnis (</b><i>Clostera curtula</i><b>)</b></td></tr></tbody></table><div style="text-align: justify;">Ja par gaismošanu, tad te ir pat vēl mazāk ko rakstīt kā iepriekšējā ierakstā par Elejas nakti. Lai arī temperatūra bija šķiet siltāka (vismaz gulēšana bija komfortablāka), tomēr diži vairāk par kādiem +11 grādiem jau nebija. Un apkārt viss slapjš, kas noteikti varēja ietekmēt tauriņu aktivitāti, kas bija praktiski nekāda - kopā atlidoja vien 14 sugas, kas maija vidum ir katastrofāli zems skaits. Protams, ka bez kādiem jaunumiem. Starp citu vēlāk gan noskaidroju, ka vakars varēja izvērsties arī nedaudz savādāk, jo šajā dienā praktiski vienlaicīgi ar mani Glāznieku apkārtni bija apmeklējis arī kolēģis Kristaps Vilks. Mūsu starpā visticamāk bija ne vairāk par 5km (droši vien pat mazāk) un kas interesantākais - lai gan draudīgus mākoņus bija redzējis, viņam esot bijušas 0 lietus piles! Tā lūk... Ja es būtu zinājis, ka otrpus ceļam nav lijis, tad gan jau būtu tos dažus papildus km pielicis klāt un gulējis un tauriņus gaismojis sausā mežā. Iespējams, tas būtu šo vakaru/nakti padarījis vismaz nedaudz produktīvāku nekā tā beigās izvērtās? Tā ka šoreiz jāsaka, galīgi netrāpīju īstajā vietā, īstajā laikā. Tieši otrādi. Bet nu neko darīt, tā gadās! Galu galā šo dienu 'izvilka' blaktis un to divu foršo sugu dēļ, šis gājiens jebkurā gadījumā ir atzīmējams kā veiksmīgs, pat neskatoties uz tauriņu gaismošanas fiasko. </div>Uģis Piterānshttp://www.blogger.com/profile/12043555167738509951noreply@blogger.com1tag:blogger.com,1999:blog-4395289100350981207.post-64912295055144250562022-11-13T12:41:00.017+02:002022-11-13T19:25:32.740+02:0011.-12.V.2021 - Eleja<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhm0PGWMNfNuaWwwUnz2DZZYhvjb7wYsK7LmFm1IqhT0DoYbQtA9yGphjFWxPLGN6j2M1dCY2zI4hNGb1cg_UCj4BURxz023v6XQtlAbP04k7f6DFtGrVZyEmwaAR5owrRARG5yZCXQxsBv3z72yznYQGOaJRrDirTOt__kRrQtChlul-6C_2d4DuNUnw/s800/blogs3720_Elejas_apk.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="601" data-original-width="800" height="482" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhm0PGWMNfNuaWwwUnz2DZZYhvjb7wYsK7LmFm1IqhT0DoYbQtA9yGphjFWxPLGN6j2M1dCY2zI4hNGb1cg_UCj4BURxz023v6XQtlAbP04k7f6DFtGrVZyEmwaAR5owrRARG5yZCXQxsBv3z72yznYQGOaJRrDirTOt__kRrQtChlul-6C_2d4DuNUnw/w640-h482/blogs3720_Elejas_apk.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Vecs platlapju meža nogabals Elejas apkārtnē netālu no Sidrabes upes</b></td></tr></tbody></table><div style="text-align: justify;">Jau nākamajā dienā pēc iepriekšējās dienas pastaigas Ķemeru apkārtnē (<a href="https://upiterans.blogspot.com/2022/11/10052021-knp.html">bloga ieraksts te</a>), nolēmu izmantot teorētiski (vismaz pēc laika prognozes) daudz maz silto nakti, lai beidzot iemēģinātu un notestētu speciāli šim gadam (runa tātad ir par 2021. gadu) sagādāto aprīkojumu, kas ļautu pārlaist nakti mežā ar iespēju gaismot naktstauriņus. Teorētiski jau tas nav nekas tāds baigi īpašs, jo visā pasaulē tūkstošiem cilvēku nakšņo dabā nu un es arī, protams, esmu šad un tad izmantojis telts ērtības kādos velobraucienos. Galvenā atšķirība tajā apstāklī, ka šim gadam biju sagatavojis tādu komplektu, kas smuki salien relatīvi nelielā 38 litru mugursomā (ieskaitot tauriņu gaismošanai nepieciešamo ekipējumu, fotoaparātu ar zibspuldzēm utt.). Telti aizstāju ar guļamtīklu, biezāku guļammaisu aizstāju ar vasaras mikroguļamaisu utml. T.i. doma lai kopējais svars būtu tāds, lai ar visu mugursomu varētu doties arī garākos >10km foto pārgājienos. Ok, protams, ka no punkta A līdz punktam B droši vien var aiziet arī ar 2x-3x smagāku somu, tomēr, savos pārgājienos man neatņemama sastāvdaļa ir kukaiņu vērošana un fotografēšana (citu mērķu vadīts es dabā eju reti un gājieni tā vienkārši 'iešanas pēc', bez dzīvās dabas vērošanas, man laikam nekādu dižo gandarījumu nesniedz un tādos piedalos nelabprāt). Tas ietver sevī biežu pietupšanos, pieliekšanos un attiecīgi arī celšanos kājās un citādu locīšanos. Ar baigi smago uzkabi mani ceļi droši vien ātri pateiktu "Atā vecīt, tiec nu galā viens pats - mēs tālāk neejam". Šis gājiens tad bija tādas kā ugunskristības, lai saprastu kā tad ir un vai šāda sistēma strādā un vai nevajag kaut ko pamainīt. Plāns bija vakarpusē doties uz Elejas pusi ar autobusu un tad kādus 8km iet līdz noskatītajam meža nogabalam netālu no Sidrabes upes. Domāts darīts, diena silta - arī ap 17iem kad ierados Elejā, laiks vēl silts. Atliek tik iet!</div><div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg06BuOWdUf3Bwf1RacdYDEDXX1Cx-L_WHPxaFXJSEEcQLt8flO-JBwggpDj8K-ahnoT6ojA8gL0gdHtKjtDEFn24GUi1aEp0WrcQKFcggu28sMC0aIk7FhEeL8HH1AqTNvHBfn-7fALSJbaVlGCpBqH-e7yEhD2M2QGqr6KoF-Tqn6cp0DAKGzYKZuxA/s800/blogs3723_Jalla_dumosa.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg06BuOWdUf3Bwf1RacdYDEDXX1Cx-L_WHPxaFXJSEEcQLt8flO-JBwggpDj8K-ahnoT6ojA8gL0gdHtKjtDEFn24GUi1aEp0WrcQKFcggu28sMC0aIk7FhEeL8HH1AqTNvHBfn-7fALSJbaVlGCpBqH-e7yEhD2M2QGqr6KoF-Tqn6cp0DAKGzYKZuxA/w640-h428/blogs3723_Jalla_dumosa.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Vairogblakts </b><i>Jalla dumosa</i></td></tr></tbody></table></div><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiDWJsTZgCcI24e2XqfcOm1hFSATEMTk_h77qE2Qk5eKG-fx_gHWnAwLvh2GLwqB7DPZGrxLq23fibBb5UKLTZ61ARDRykkePh6HnoUwqEk2cCHqaHpaSJ2gl9DBd_z7qhbB86oe2Oo_hsR2k0oxqhdt4h6f9UY6hLBl_Dw76YSM3Oy4nJZi0pnS5i4pA/s800/blogs3724_Dermacentor_reticulatus.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiDWJsTZgCcI24e2XqfcOm1hFSATEMTk_h77qE2Qk5eKG-fx_gHWnAwLvh2GLwqB7DPZGrxLq23fibBb5UKLTZ61ARDRykkePh6HnoUwqEk2cCHqaHpaSJ2gl9DBd_z7qhbB86oe2Oo_hsR2k0oxqhdt4h6f9UY6hLBl_Dw76YSM3Oy4nJZi0pnS5i4pA/w640-h428/blogs3724_Dermacentor_reticulatus.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Ornamentētā pļavērce (</b><i>Dermacentor reticulatus</i><b>)</b></td></tr></tbody></table><div style="text-align: justify;">Pirmais gājiena posms man bija paredzēts gar dzelzceļu un kādu ilgāku brīdi pat nemaz neņēmu ārā fotoaparātu, jo nekas tāds baigi svarīgs netrāpījās. Te biju gājis arī gadu iepriekš, līdz ar to kaut kāds blakšu sugu pamatsastāvs bija te jau redzēts (joprojām cenšos katrā vietā atrast maksimāli daudz dažādu blakšu sugu). Uzreiz gan jāatzīst, ka vai nu tas bija vēl ziemas kuslums kaulos vai vienkārši sūdīga fiziskā sagatavotība, bet somas smagums tomēr bija jūtams. Sākumā, protams, arī daudz dzeramā ūdens vēl līdzi, tā ka tas, protams, piedeva papildus smagumu. Tas zināmā mērā neradīja pārāk lielu motivāciju tur dzelzceļmalā daudz locīties un tupties. Bet nu kad tīkliņā iepļāvu vienu no manām mīļākajām blaktīm - vairogblakti <i>Jalla dumosa</i>, tad nu bija skaidrs, ka ir jāmetas četrrāpus un jātaisa fotosesija! Nezinu kāpēc, bet šīs blakts vizuālais tēls man ļoti fascinē un, kas pats galvenais - blakts bija ļoti nesteidzīga un varēju to safotografēt dažādos rakursos. Starp citu, šī konkrētā bilde joprojām ir uz mana datora darbavirsmas (kaut gan nesen tā iedomājos, ka būtu laiks tomēr nomainīt). Nevarētu teikt, ka <i>Jalla dumosa </i>ir tā pati biežākā sastopamā suga - man pašam katru gadu vien izdodas 1-2 reizes satikt, tā ka katra satikšanās ir kā nelieli svētki. Šajā dzelceļmalā vēl atzīmējamas varētu būt vienīgi ornamentētās pļavērces (<i>Dermacentor reticulatus</i>). Salīdzinoši nesens ienācējs Latvijas faunā, kas daudziem droši vien tagad ir labi zināmas, jo vietām šī suga ir jau visai bieži sastopama (var būt pat masveidīgi). Neesmu gan tagad tā padziļināti sekojis pēdējām aktualitātēm saistībā ar tās bīstamību cilvēkam, bet cik atminos, tad daudz bīstamākas šīs ir suņiem, jo labi pārnēsā babēzijas, kas izraisa babeziozi. Jebkurā gadījumā, šķiet, ka šī suga būs pie mums uz palikšanu - attiecīgi būs vien kaut kā jāsadzīvo. </div><div style="text-align: justify;"><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi6ErDpMO1PaXIoNkk3A3deub5E4aa-MvLZ8_Du-vUdGn5edAso-G3_eqZ0hXQ2qe8-TLqzfjYARQ35n12fJu06DiuM9cfkfKtXuTvQRNodYTIxFSfcrKOiSR3jKzUkFiQY2lIuGHQVhGJhLEzvrQfqgAEQjgd8DvY68vY924PtbqdNz_ZmAkG_RbCekQ/s800/blogs3721_Elejas_apk.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi6ErDpMO1PaXIoNkk3A3deub5E4aa-MvLZ8_Du-vUdGn5edAso-G3_eqZ0hXQ2qe8-TLqzfjYARQ35n12fJu06DiuM9cfkfKtXuTvQRNodYTIxFSfcrKOiSR3jKzUkFiQY2lIuGHQVhGJhLEzvrQfqgAEQjgd8DvY68vY924PtbqdNz_ZmAkG_RbCekQ/w640-h428/blogs3721_Elejas_apk.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Gaismošanas vieta noskatītajā meža biotopā<br /><br /></b></td></tr></tbody></table></div><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiPA1rewAAxFkHJufDDMI8uSdZ3Gf5smqnPF3_0SV7xn3zJneNjaWPAu9Uq1Gd7oe74Zwy4eeO8ZtsWQbMLZ1equb5XLvYqpUA2gzq2afmJSW2-ta_2wbL_NUO1YNAt_MFL2Qc0I6Y-4fmRftUx9Zuee_p3gzVc6xVVwB59rF-s8KbehXWTeoDmRHCTzQ/s800/blogs3725_Phytobaenus_ammabilis.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiPA1rewAAxFkHJufDDMI8uSdZ3Gf5smqnPF3_0SV7xn3zJneNjaWPAu9Uq1Gd7oe74Zwy4eeO8ZtsWQbMLZ1equb5XLvYqpUA2gzq2afmJSW2-ta_2wbL_NUO1YNAt_MFL2Qc0I6Y-4fmRftUx9Zuee_p3gzVc6xVVwB59rF-s8KbehXWTeoDmRHCTzQ/w640-h428/blogs3725_Phytobaenus_ammabilis.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Trūdvabole </b><i>Phytobaenus amabilis</i></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEikUPLjYqrodNT5yaIgu_MzUL2wtuGnl0viVm1usTG4l0Pj4BU-MCv019ldZkTSzzQcfwwvwGL6Asm0N3ZZehYoKgJRQZUI_10ZhdtAKmgsM736Zobe_5ZOujrw2QwkgOcDNuV3MeSXIlpTYmUhFKXK3_qP72-4tm-pBK7mj-tMTSjJ1MHVVoXsnLyWcg/s800/blogs3725b_Polydrussus_mollis.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEikUPLjYqrodNT5yaIgu_MzUL2wtuGnl0viVm1usTG4l0Pj4BU-MCv019ldZkTSzzQcfwwvwGL6Asm0N3ZZehYoKgJRQZUI_10ZhdtAKmgsM736Zobe_5ZOujrw2QwkgOcDNuV3MeSXIlpTYmUhFKXK3_qP72-4tm-pBK7mj-tMTSjJ1MHVVoXsnLyWcg/w640-h428/blogs3725b_Polydrussus_mollis.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Smecernieks </b><i>Polydrusus mollis</i></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiCkqWOg9OXYxCVRhToyaYEdGbh2Y5rrVTVbS3KtHTk8QTOvratowD5u5szajTteiBSe9TmHyuzM2vZ-bfsEGRtZltgAgOL5GufrrmbeWV4IFqRETOJQjqB1SU7jlm7UHotLgFuezcfIVnWZgaE7PLVt2sz5FRTZmv7GPSQdxeA5jQt7AmkNd13HUjdVg/s800/blogs3726a_Palomena_viridissima.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiCkqWOg9OXYxCVRhToyaYEdGbh2Y5rrVTVbS3KtHTk8QTOvratowD5u5szajTteiBSe9TmHyuzM2vZ-bfsEGRtZltgAgOL5GufrrmbeWV4IFqRETOJQjqB1SU7jlm7UHotLgFuezcfIVnWZgaE7PLVt2sz5FRTZmv7GPSQdxeA5jQt7AmkNd13HUjdVg/w640-h428/blogs3726a_Palomena_viridissima.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Vairogblakts </b><i>Palomena viridissima</i></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgprh66xwb13-KFydKWzuJeiRsJ5wjVkfH2K8RRHeE2V4Qqscjg-SIG3NctMFX8skey7imTiuVgziqltDkOhX0_FsHDvfBYtDb790vXMqPbhBHdQqytcZ_kDzo9Xgq5aX0R86wfaiGQqoARmgZ8CicVRDG9eI8ZezmZgbG7YhCq-QR-tF4uB40dkJxxAA/s800/blogs3726b_Palomena_viridissima.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgprh66xwb13-KFydKWzuJeiRsJ5wjVkfH2K8RRHeE2V4Qqscjg-SIG3NctMFX8skey7imTiuVgziqltDkOhX0_FsHDvfBYtDb790vXMqPbhBHdQqytcZ_kDzo9Xgq5aX0R86wfaiGQqoARmgZ8CicVRDG9eI8ZezmZgbG7YhCq-QR-tF4uB40dkJxxAA/w640-h428/blogs3726b_Palomena_viridissima.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Vairogblakts </b><i>Palomena viridissima</i></td></tr></tbody></table><div style="text-align: justify;">Patiesībā, uzmetot aci pulkstenim, sapratu, ka tur dzelzceļmalā baigi traki kavēties ar nemaz nevaru, jo līdz tumsai tomēr vajadzēja aiziet līdz kartē noskatītajam meža nogabalam, saprast vai tur ir vērts palikt (citreiz gadās, ka, kartē noskatītās vietas, dabā ir tik ļoti galīgi ne tas kas cerēts, ka labāk pat ir mēģināt atrast citu vietu nekā palikt), sakārtot tauriņu gaismošanas aprīkojumu un iekārtot guļvietu. Līdz ar to līdz pat pašam mežam tomēr vairāk gāju kā skatījos (ha, te nu bija nepatika pret vienkāršu iešanu iešanas pēc. Nē nu labi - šo to pa ceļam safotografēju, bet tas nebija nekas ievērības cienīgs, ko te atrādīt). Ierodoties galā, secināju, ka izvēlētais meža nogabals ir izcils - vecām apsēm, samērā veciem ozoliem, skraju pamežu ar lazdām. Ļoti jauks skats - bez šaubām jāpaliek! Ātri sariktēju gan palagu, gan guļamtīklu un secināju, ka līdz tumsai kāda stunda vēl ir. Ko lai dara? Varētu mierīgi arī pasēdēt telefonā un atpūsties, bet tomēr izlēmu (nē nu gan jau, ka kādas minūtes telefonā ar pasēdēju. Kā tad bez tā), ka pēdējos gaismas starus var izmantot, lai ar dauzāmo paladziņu papurinātu visādus koku un krūmu zarus šajā nogabalā. Jāsaka, ka bija tā vērts. Tā, piemēram, no ievas nokrita vairākas 'zaļās' vairogblaktis <i>Palomena viridissima</i>, kas nav reta suga, bet noteikti retāka kā zaļā variogblakts <i>Palomena prasina. </i>Patiesībā interesanti ar šo sugu nosaukumiem, jo zaļā vairogblakts ir tāds oficiāls <i>P.prasina </i>nosaukums, bet šī <i>P.viridissima </i>ir bez oficiāla latviskā nosaukuma. Bet... Es teiktu, ka <i>viridissima </i>patiesībā ir daudz zaļāka pēc krāsojuma kā <i>prasina</i>, kurai vēdera sānu malas parasti ir tumšāk krāsotas. Viszaļākā vairogblakts? Zaļā zaļā vairogblakts? Jā, sarežģīti ar tiem blakšu latviskajiem nosaukumiem. Labāk par to pagaidām nedomāt. Ja par abu sugu atšķiršanu, tad galvenās pazīmes ir priekškrūšu vairoga priekšējo malu forma (<i>prasina </i> - taisnas vai viegli ieliektas, <i>viridissima </i> - noapaļotas uz āru, ja tas <i>meiko sensu</i>), kā arī taustekļu 3. posmiņa garums (<i>viridissima </i>tas ir izteikti īsāks par 2. posmiņu). Kad acs ir nedaudz piešauta, tad vizuāli var tīri labi atšķirt arī no lielāka attāluma. No citām nokratītajām radībām labākais bija trūdvabole <i>Phytobaenus amabilis - </i>sīciņa, 2-3mm gara, bet ar raksturīgu bēšīgu plankumu zīmējumu uz spārniem. Šī droši vien ir viena no tām sugām, kas nav reta, bet ir vienkārši salīdzinoši reti konstatēta. Pēdējos gados pa kādai šad un tad sanāk sastapt, bet kad savulaik maģistra darba vajadzībām biju izvietojis loga lamatas apšu nogabalos, tad tur šī suga sakrita pat relatīvi daudz. Tiesa visticamāk varētu būt saistīta ar samērā labiem meža nogabaliem, kuros ir pietiekami daudz atmirušas koksnes ar ko šī suga esot tā kā saistīta (tiesa sugas ekoloģija kopumā ir samērā maz izpētīta). </div><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiYvHgYV7U3tKL-gPnD_h1kxj0xIqe02lV4rihjMYhUc-NHw1UEgTE9zCrydxYPKMfH5_j9NLo4TIklwrexFUSInjiZlYbT-xBb6p9hBzLR11zkbW_8Ae7BAZiDV-DKEo9OjgtISSdXNOTE-Iw7zBe6naGSIJOtaX20IYLSfqnddl1T5-d4XrHlnmsPRQ/s800/blogs3727_Aradus_depressus.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiYvHgYV7U3tKL-gPnD_h1kxj0xIqe02lV4rihjMYhUc-NHw1UEgTE9zCrydxYPKMfH5_j9NLo4TIklwrexFUSInjiZlYbT-xBb6p9hBzLR11zkbW_8Ae7BAZiDV-DKEo9OjgtISSdXNOTE-Iw7zBe6naGSIJOtaX20IYLSfqnddl1T5-d4XrHlnmsPRQ/w640-h428/blogs3727_Aradus_depressus.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Mizasblaktis </b><i>Aradus depressus</i></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhE3bTAyzL7bhSPZquPITGTh7EN8U_EdtWagsedn_PKX3wU_Xt3HSLgwgyY71qoQnAdEJKPpTO6_mHeullNfDo-GNHSNz1sIiQe49YWdq1pZW8VkznF4Og2apNwmlR81iAlPAb7-Dnrw2JvIpJx8IMnhjNYP3IgU5TGkZFfkKNSLSy5idcXLBjoIk293A/s800/blogs3728_Colydium_filiforme.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhE3bTAyzL7bhSPZquPITGTh7EN8U_EdtWagsedn_PKX3wU_Xt3HSLgwgyY71qoQnAdEJKPpTO6_mHeullNfDo-GNHSNz1sIiQe49YWdq1pZW8VkznF4Og2apNwmlR81iAlPAb7-Dnrw2JvIpJx8IMnhjNYP3IgU5TGkZFfkKNSLSy5idcXLBjoIk293A/w640-h428/blogs3728_Colydium_filiforme.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Spraugložņa </b><i>Colydium filiforme</i></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiXtXjz4_3GAVVzew46tET4ba7MNI3Rr4Ub5Jhy9jdxD-lyLCF1eDHhw8O5w2DLY0bfopi6lHnZYjLAgXvwVmF6WvZT5Yj9Wob9HS-G-EBYo7QPl0_fc8HjulZ6vc2-MvUxZS_J5Si2aPHLbc9g8bxMBp4YrVV4z7rLpMdnhVU2V0GWi7SZG1d_ocxF-Q/s800/blogs3729_Corticeus_fasciatus.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiXtXjz4_3GAVVzew46tET4ba7MNI3Rr4Ub5Jhy9jdxD-lyLCF1eDHhw8O5w2DLY0bfopi6lHnZYjLAgXvwVmF6WvZT5Yj9Wob9HS-G-EBYo7QPl0_fc8HjulZ6vc2-MvUxZS_J5Si2aPHLbc9g8bxMBp4YrVV4z7rLpMdnhVU2V0GWi7SZG1d_ocxF-Q/w640-h428/blogs3729_Corticeus_fasciatus.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Melnulis </b><i>Corticeus fasciatus</i></td></tr></tbody></table><div style="text-align: justify;">Tumsai iestājoties, protams, slēdzu tauriņu lampu iekšā, bet kamēr vēl nakts sākumā nekas tā baigi sparīgi nelidoja (bet arī vēlāk ik pa brīdim nakts gaitā), devos apgaitā ar lukturīti - skatīties kas nakts aizsegā rāpo pa koku stumbriem. Vēl gaismā jau biju tā 'uzlicis aci' dažām apšu kritalām un piepjainiem bērza stumbeņiem kā arī vienā nogabala galā bija arī šķietami ozola sausoknis bez mizas. Kā tagad rāda pieredze, tad naktī šādās vietās pēkšņi nez nu kurienes izlien visādas vaboles un citas radības, ko dienas laikā ir daudz grūtāk konstatēt. Šī nakts nebija izņēmums. Tā, piemēram, uz viena zema apses stumbeņa nelielā laukumā rāpoja 8 mizasblaktis <i>Aradus depressus. </i>Nav tā, ka dienā šo sugu nevarētu noķert un pamanīt (tiesa maskējošā krāsojuma dēļ, tieši pamanīšana ir tas sarežģītākais uzdevums), bet varbūt, ka naktī tās daudz drošāk izlien no dažādām šķirbām un spraugām? Jo šī nav pirmā satikšanās reize tumsas aizsegā ar šo sugu. Starp citu, citreiz šķiet, ka naktī luktura gaismā, pat šādi izcilā maskējošā krāsojumā ietērpti kukaiņi, ir vieglāk pamanāmi, jo to ķermeņa kontūra tomēr met asu ēnu. Kaut kā vieglāk iekrīt acīs. Cita lieta, kas tumsā gan ne sevišķi labi iekrita acīs, bija pa gaismu noskatītie koki. Samērā ilgi riņķoju, kamēr atradu ozola sausokni. Labi, ka vismaz tauriņu palags bija visu laiku kā tāda bāka tālumā, kas kalpoja kā orientieris kurā nogabala vietā es šobrīd atrados. Bez tā būtu elementāri kaut kur aizmaldīties galīgos neceļos. Nakts vidū gan biju jau tīri labi apguvis nogabala konfigurāciju un bez problēmām cilpoju no viena koka pie otra. Minētais ozols patiesībā bija vērtīgākais nakts objekts, jo pa to rāpoja divas foršas, šādus kokus apdzīvojošas, sugas - spraugložņa<i> Colydium filiforme </i>un melnulis <i>Corticeus fasciatus. </i>Zviedri (artfakta.se) pat raksta, ka abām sugām visticamāk ir līdzīga ekoloģija. Tās apdzīvo vecus ozolu stumbeņus, kurus ir bojājuši ozolu koksnurbji (<i>Lymexylon navale</i>). Lai arī ir ticis uzskatīts, ka tie ir plēsēji, tomēr tagad uzskats ir, ka šīs abas sugas barojas pamestajās koksnurbju ejās ar sēņu micēlijiem un trūdvielām. Ja arī varot būt kā plēsējs tad tikai pastarpināti - uzgrauž kaut ko 'garām ejot'. Abas sugas arī varot dzīvot kopā, kas manā pieredzē tā apmēram arī sanāk - no četrām reizēm, kad esmu, piemēram, redzējis šo melnuli <i>C.fasciatus</i>, trīs reizēs tie ir bijuši kopā uz viena strumbra ar spraugložņām. Abas sugas gan Latvijā nav bieži sastopamas, jo apdzīvotais biotops - samērā vecu ozolu stāvoši sausokņi bez mizas - tomēr gluži apkārt nemētājas. </div><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgHRdfKgFJwXjOQK8hcHnX7XlQGlIq0DJTsITfV7f-6HNE6a0GP_NIyU76B6svVlKtuNQKSCH3SoYpmGnv0FmZvKIIhVNF_ep46dmBlAp65iN0342WQkX3DQdmZX7EgxeJIuH-KfoiavNSxc_l-Ud_9KctKDaszwQ3NAt_Lx4faPpGDzDEL1l-F4-VfJg/s800/blogs3730_Drymonia_ruficornis.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgHRdfKgFJwXjOQK8hcHnX7XlQGlIq0DJTsITfV7f-6HNE6a0GP_NIyU76B6svVlKtuNQKSCH3SoYpmGnv0FmZvKIIhVNF_ep46dmBlAp65iN0342WQkX3DQdmZX7EgxeJIuH-KfoiavNSxc_l-Ud_9KctKDaszwQ3NAt_Lx4faPpGDzDEL1l-F4-VfJg/w640-h428/blogs3730_Drymonia_ruficornis.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Plankumainais ozolu zobspārnis (</b><i>Drymonia ruficorni</i><b>)</b></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjsqO65tSPGtj5MrjmlnvyjnimqvvFnSGG-T7LoBUHJsHe_POxb3ikfIq545Np0ToV2Rb1ZahqAiN09Qv6FGCoaAJgy7wixFGHV9NSaXD3XAbxJuhdC72bq7PtKidgRgI0N-umwr7fbPTmFA24DOXOLfnERcLX58gN1FoD52Yok_2XtQ7fOpNtvEt2pUw/s800/blogs3731_Acasis_viretata.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjsqO65tSPGtj5MrjmlnvyjnimqvvFnSGG-T7LoBUHJsHe_POxb3ikfIq545Np0ToV2Rb1ZahqAiN09Qv6FGCoaAJgy7wixFGHV9NSaXD3XAbxJuhdC72bq7PtKidgRgI0N-umwr7fbPTmFA24DOXOLfnERcLX58gN1FoD52Yok_2XtQ7fOpNtvEt2pUw/w640-h428/blogs3731_Acasis_viretata.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Vilkābeļu daivsprīžmetis (</b><i>Acasis viretata</i><b>)</b></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhslon_pWB0dSEjHwaYSvZgLdJVMZ2G9yAN7ncdyY9ltB3TZZHvncenz9iMeD2sRpTLRCuxDmOnlPaCTru5JdyxmhZrTPpj55rKbyBWTXXw1khq1FKKlG9gSVib_ItW0Ye-f-xPvgbwtLUSmyBUrTFKP_BhMqAlL0rS-7Fc4R7yje4pT-TrxP9f4DGIGA/s800/blogs3732_Endromis_versicolor.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhslon_pWB0dSEjHwaYSvZgLdJVMZ2G9yAN7ncdyY9ltB3TZZHvncenz9iMeD2sRpTLRCuxDmOnlPaCTru5JdyxmhZrTPpj55rKbyBWTXXw1khq1FKKlG9gSVib_ItW0Ye-f-xPvgbwtLUSmyBUrTFKP_BhMqAlL0rS-7Fc4R7yje4pT-TrxP9f4DGIGA/w640-h428/blogs3732_Endromis_versicolor.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Bērzu raibvērpējs (</b><i>Endromis versicolora</i><b>)</b></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjWcldvoQix2OqRFgkirF-kIke8BO_-Swk32xE9Uk8Sq2B3kMcDVY7SBACUjvMiBD63Q_WRDzUtZxNpSkUWAaTECj2T7G_v91HPXyQZ5K9b9gRrcS3THzZ_Y-1KNZHdMKMDrxUfatBNTrY-zcHhUvYz5L0upl4NZTKqELanGIpu2jP29BE5Op7fLUlOLg/s800/blogs3733_Pygaera_timon.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjWcldvoQix2OqRFgkirF-kIke8BO_-Swk32xE9Uk8Sq2B3kMcDVY7SBACUjvMiBD63Q_WRDzUtZxNpSkUWAaTECj2T7G_v91HPXyQZ5K9b9gRrcS3THzZ_Y-1KNZHdMKMDrxUfatBNTrY-zcHhUvYz5L0upl4NZTKqELanGIpu2jP29BE5Op7fLUlOLg/w640-h428/blogs3733_Pygaera_timon.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Lielais apšu tinējzobspārnis (</b><i>Pygaera timon</i><b>)<br /></b></td></tr></tbody></table><div style="text-align: justify;">Ja par tauriņu gaismošanu, tad te neko daudz nav pat vērts izplūst, jo sanāca nedaudz vilšanās. Nē, tauriņu gaismekļi ugunskristības izturēja godam. Nakts vienkārši izrādījās daudz vēsāka kā biju cerējis (vai kā laika prognoze lika domāt). Varbūt kāda lokāla Zemgales īpatnība, ko nebiju ņēmis vērā, bet vēsākajā brīdī temperatūra noteikti bija zem 10 grādiem, kas galīgi nav izcili priekš tauriņiem. Tiesa varbūt nedaudz paglāba fakts, ka maija sākumā vēl lido arī pavasara faunas sugas, kuras daļa tomēr ir pieradušas pie vēsākām naktīm. Līdz ar to, lai arī kopējā aktivitāte bija diezgan zema, šis tas jau atlidoja (ja pareizi saskaitu, tad kopā 28 sugas). Vasarā gan šādā naktī gaismot būtu pagalam bezjēdzīgi. Savam personīgajam sarakstam, gan neko jaunu neizdevās pievienot, bet dažas no sugām (visas kas augstāk attēlos, izņemot bērzu raibvērpēju) bija tādas, kas, piemēram, manā regulārajā vasarnīcas gaismošanas vietā acīmredzot nav sastopamas. Tas gan, protams, nav nekāds jaunums, ka gaismošanas vietas un/vai gaismošanas biotopa maiņa uzreiz var atnest pilnīgi citu rezultātu - kārtējo reizi to pārbaudīju praksē. Vēl tik būtu interesanti pārbaudīt kas šajā, manuprāt, diezgan izcilajā nogabalā lido labā, siltā naktī. Varbūt ir vērts šeit vēl kādreiz atgriezties?</div><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgSbqUGr013P58BjUo6ZLxHhhlQz4xHJfiJ-bJELy24pTECxfhQdXd4UA9D-I6d9dbygB_Xzc4m9_ZW9kUpn-bT0BCM8NIExkfCqX0_CO3VwktN2KvUec3QqGFY8vpZ7rmWJs_AW4tJFHGE2EB463UqlxQGQhZLZ3w54bgIjrxGReYnKcg49CubQcmOqQ/s800/blogs3722_Elejas_apk.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="601" data-original-width="800" height="480" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgSbqUGr013P58BjUo6ZLxHhhlQz4xHJfiJ-bJELy24pTECxfhQdXd4UA9D-I6d9dbygB_Xzc4m9_ZW9kUpn-bT0BCM8NIExkfCqX0_CO3VwktN2KvUec3QqGFY8vpZ7rmWJs_AW4tJFHGE2EB463UqlxQGQhZLZ3w54bgIjrxGReYnKcg49CubQcmOqQ/w640-h480/blogs3722_Elejas_apk.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Skaists rīts guļamtīklā. </b></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgJ5KNkAV1zBrB5hpmjxVBp4eFdMmyW6YCCgu79BwZKDjoqwB6_Ha26ihrQSnVTzOvSUCp24MmapVY-bkY5ZTgzqMenfjgpG3h-0x3TtKw39uAHwPXb-wdURBLQ2E-xCr4cBx5TQuH3H-FSuP6cnG8Wko0QJLOlQZmTGyhupbZmjWhU4htRElv1qrlahw/s800/blogs3734_Trox_sabulosus.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgJ5KNkAV1zBrB5hpmjxVBp4eFdMmyW6YCCgu79BwZKDjoqwB6_Ha26ihrQSnVTzOvSUCp24MmapVY-bkY5ZTgzqMenfjgpG3h-0x3TtKw39uAHwPXb-wdURBLQ2E-xCr4cBx5TQuH3H-FSuP6cnG8Wko0QJLOlQZmTGyhupbZmjWhU4htRElv1qrlahw/w640-h428/blogs3734_Trox_sabulosus.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Mūmijvabole </b><i>Trox sabulosus</i></td></tr></tbody></table><div style="text-align: justify;">Vēsā nakts atstāja ietekmi ne tikai uz tauriņu aktivitāti, bet arī uz mana miega kvalitāti, jo kaujas apstākļos pirmo reizi testētais guļammaiss izrādījās nedaudz par plānu +8 grādiem (kas zin', varbūt bija pat vēl nedaudz vēsāks). Īsie miega brīži, ko biju naktī ieplānojis (tomēr ir labi mēģināt kādu 1-2h pa starpu naktstauriņiem pagulēt, lai vismaz nedaudz miega stundas sakrājas), bija samērā cauri un nemierīgi. Rezultātā, brīdī kad uzausa saule un gaiss atkal pamazām sāka iesilt, sajutu nepārvaramu vēlmi turpināt gulēt. Tā arī pamodos vien pēc 10iem, un arī tad nevarētu teikt, ka biju tā ļoti labi izgulējies. Bet tas jau zināmā mērā pieder pie lietas jeb tas ir naktskukaiņu pētīšanas galvenais izaicinājums (un savā ziņā trūkums) - ja nākamajā dienā ir paredzēts kaut ko darīt relatīvi cilvēcīgās rīta stundā (t.i. nevar gulēt līdz 14iem dienā), tad miega stundu vienmēr sanāks par maz. It is what it is. Lai nu kā, ilgā gulēšana šoreiz izrādījās neplānoti veiksmīgs notikumu pavērsiens, jo nostrādāja kārtējais cūcenes likums jeb atrados īstajā vietā īstajā laikā. Brīdī kad biju jau sapakojies un uzsācis gājienu ieplānotajā otrās dienas maršrutā (tas jau bija ap plkst. 11:30), pamanīju garām lidojam aizdomīgu vaboli. Veikli iesmēlu to ar tīkliņu, kas par laimi bija man jau rokās pilnā darba kārtībā (nevis vēl salocīts kaut kur somā). Par lielu pārsteigumu ko es redzu tīkliņā? Mūmijvaboli! Jeb vabole no dzimtas ko es tikai mēnesi iepriekš redzēju dzīvē pirmo reizi (<a href="https://upiterans.blogspot.com/2021/04/vabolu-diena-olaines-novada.html">blogā par to aprakstīts šeit</a>). Un kas pats svarīgākais, šī izskatījās ka būs cita suga nekā tā pirmā redzētā, jo bija daudz lielāka, apaļāka un grubuļaināku ķermeņa virsmu. Mūmijvabole <i>Trox sabulosus - </i>ne tā biežāk sastopamā suga Latvijā. Visu mūžu neviena, bet tagad uzreiz divas vienā gadā!? Kā tā var veikties? Un šajā gadījumā tiešām tā bija milzīga veiksme un sakritība, jo varēju piecelties kādas 5-10 minūtes agrāk un čušs - šī vabole man garām noteikti neaizlidotu. Lai slavēts miegs un vēla celšanās?! </div><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: justify;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg1wuRhCTC50taXpSBYNzSm1YBGtcqVwYL6qTQOy6a5UkjHTgm-jW2rwYTYsx4Dkp8mz7KCVTTkDSrzvRFchnJAMrKbjlLrzDklAmtT7CFhqqLGzpEbuZh4KJS7CVu5bIpRwWR8ZiyFK17eTuEMNvr6a34WNbqixN5hclFKHGPnJAxdzywBzlvHHW6ddQ/s800/blogs3735_Rhagium_mordax.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg1wuRhCTC50taXpSBYNzSm1YBGtcqVwYL6qTQOy6a5UkjHTgm-jW2rwYTYsx4Dkp8mz7KCVTTkDSrzvRFchnJAMrKbjlLrzDklAmtT7CFhqqLGzpEbuZh4KJS7CVu5bIpRwWR8ZiyFK17eTuEMNvr6a34WNbqixN5hclFKHGPnJAxdzywBzlvHHW6ddQ/w640-h428/blogs3735_Rhagium_mordax.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Lapkoku ligzdu koksngrauzis (</b><i>Rhagium mordax</i><b>)</b></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjFE-RprN8Fr47ihGf6GXZ6_FOCc7vQefDaWdbfQTB51aI1RWeI-e3bZzD7_-QDXwCym4BX6TXSQZD2B7v127FWDUJE7GRZpBBu0zZqHH_LGsVBaBSQQbIToJSgAdpmwE8j-Qbk19lCeYj7HuY3sTgGXmdD1PfsAQiGtM5gPH_yL_YPW5x86RoyedgtgQ/s800/blogs3736_Grapholita_jungiella.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjFE-RprN8Fr47ihGf6GXZ6_FOCc7vQefDaWdbfQTB51aI1RWeI-e3bZzD7_-QDXwCym4BX6TXSQZD2B7v127FWDUJE7GRZpBBu0zZqHH_LGsVBaBSQQbIToJSgAdpmwE8j-Qbk19lCeYj7HuY3sTgGXmdD1PfsAQiGtM5gPH_yL_YPW5x86RoyedgtgQ/w640-h428/blogs3736_Grapholita_jungiella.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Tinējs </b><i>Grapholita jungiella</i></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEip5Wb12gZEGjifDYL42ugNOt8vUAIieaVrXd6hBK0angPRZChGmiaesNwsatzTRSWWj_UdxLThtK9IbRFPHvvN9m_ouG_0x07Rd2fCoaL8gsZ4cuM1MPoDvxOWj62QP6EIbV_wDbtUQyCy8Sfwf5ViaLCgF5HR0qwtzt2-w7SOTqYY1-msO5KnHGD7-w/s800/blogs3737_Osmia_bicolor.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEip5Wb12gZEGjifDYL42ugNOt8vUAIieaVrXd6hBK0angPRZChGmiaesNwsatzTRSWWj_UdxLThtK9IbRFPHvvN9m_ouG_0x07Rd2fCoaL8gsZ4cuM1MPoDvxOWj62QP6EIbV_wDbtUQyCy8Sfwf5ViaLCgF5HR0qwtzt2-w7SOTqYY1-msO5KnHGD7-w/w640-h428/blogs3737_Osmia_bicolor.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Griezējbite </b><i>Osmia bicolor</i></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh4zQCVhw8NiiV_CFqrTXk23XkRZo8UE-8kmvxoIHD-S_8mxet2r42cluGDMmI84WlflGQapOWszCZxOlCmhvfHjOqAHvgX2eeTbUA2UOIXIcw35YPIKTnt-azxc637iKVq_9FpI6C8nF_rZnx-Qgon-2LyMkarUK-x7mJkGuklbdCY0IVbV8jW8i1AnQ/s800/blogs3738_Sehirus_luctuosus.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="533" data-original-width="800" height="426" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh4zQCVhw8NiiV_CFqrTXk23XkRZo8UE-8kmvxoIHD-S_8mxet2r42cluGDMmI84WlflGQapOWszCZxOlCmhvfHjOqAHvgX2eeTbUA2UOIXIcw35YPIKTnt-azxc637iKVq_9FpI6C8nF_rZnx-Qgon-2LyMkarUK-x7mJkGuklbdCY0IVbV8jW8i1AnQ/w640-h426/blogs3738_Sehirus_luctuosus.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Racējblakts </b><i>Sehirus luctuosus</i></td></tr></tbody></table><div style="text-align: justify;">Principā pēc mūmijvaboles novērojuma varēju uzskatīt dienu par izdevušos. Un, skrienot notikumiem pa priekšu, tas arī izrādījās Elejas pārgājiena otrās dienas labākais novērojums. Nākamā diena patiesībā izrādījās pat ļoti karsta un varētu būt ideāla priekš kukaiņu meklēšanas, taču caurais miegs un jāatzīst, tomēr smagā soma lika par sevi manīt (tiesa kā vēlāk sezona pierādīja, tad tomēr jau kuslās ziemas miesas bija pie vainas, jo vēlāk ar apmēram tādu pašu somas smagumu cilpoju jau daudz brašāk). Karstumā arī līdzpaņemtās ūdens rezerves ļoti strauji plaka, tā ka izvēle krita par samērā raitu atgriešanos Elejā, bez lielām novirzēm no maršruta, lai tiktu līdz kādai bodei remdēt slāpes pirms tapu pavisam izkaltis. Protams, nav jau tā, ka skrēju vispār pa labi un pa kreisi neskatoties - šādi tādi kukaiņi jau trāpījās arī šajā dienā, bet dienas veiksmes limitu laikam biju izsmēlis, jo pamatā jau parastas sugas (dažas no tām tad augstāk attēlos). Pašam vērtīgākais varbūt bija racējblakts <i>Sehirus luctuosus</i>, ko arī pamanīju vienkārši lidojumā zemu virs ceļa (drīz gan nosēdās, kur to izdevās sekmīgi arī nofotografēt). Dzīvo uz dažādām sausās vietās augošām neaizmirstulītēm (<i>Myosotis </i>sp.) - t.i. ne tik daudz 'uz' tām kā drīzāk uz augsnes zem augu pudurīšiem vai to tuvumā. Lai arī droši vien nav ļoti reta, šī man bija tikai trešā satikšanās reize dzīvē ar šo sugu. Šādas mazās veiksmītes es tomēr arī cenšos novērtēt un par tām priecāties. <br />Tā tad apmēram diena noslēdzās. Visai agri, jo ap 14iem nokļuvu pie veikala, kur priecīgs tiku gan pie kārotā dzēriena, gan nolocīju vismaz vienu saldējumu (bet iespējams divus). Protams, vēlāk tā pārdomājot, šī diena bija ļoti izcila priekš kukaiņu meklēšanas un nevarētu teikt, ka izdevās to izmantot maksimāli pilnvērtīgi - vēlās celšanās, noguruma un karstuma (= ūdens trūkuma) dēļ. Bet varēja kalpot kā laba pieredze priekšdienām un galu galā daži labi atradumi ar tomēr bija. Tā ka nebija jau tik traki. </div>Uģis Piterānshttp://www.blogger.com/profile/12043555167738509951noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-4395289100350981207.post-71242953684196202882022-11-11T21:58:00.002+02:002022-11-12T22:31:57.610+02:0010.V.2021 - ĶNP<p style="text-align: justify;">Kā pāragrs Ziemassvētku brīnums noticis neticamais - mēģinu atdzīvināt savu dabas foto blogu! Lai arī man ne īpaši patīk rakstīt par 'neaktuālām' lietām (lasīt - seniem notikumiem), tomēr nekas cits neatliek, jo neesmu uzrakstījis pat par daudziem 2021. gada atklājumiem, par 2022. gadu nemaz nerunājot. Bet tā kā es reizēm pats sevi pieķeru pārlasām vecākus savus rakstus šeit blogā, tad nospriedu, ka tomēr ir ļoti vērtīgi izlikt te savas piezīmes (īsākas vai garākas. Parasti jau garākas) kamēr vēl atmiņā notikumi ir relatīvi svaigi (pagājušais gada sajūtas gan iespējams jau sāk padzist... tā ka pēdējais brīdis vēl tās atsaukt atmiņā) - pēc 10 gadiem būs interesanti palasīt. Tā teikt jāatgriežas pirmsākumos un jāraksta pamatā sev un tad, ja vēl kādam tas šķiet interesanti, tas tikai kā patīkams bonuss. Tiesa kā vienmēr - tiem, kas šajā blogā pamanās ieklīst, nav nekāds pienākums lasīt visus garos memuārus. Droši drīkst aplūkot arī tikai bildes :) </p><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhCbVC6fhOsp4ZA_EVW431GkYYzvSTp2fyUq3ZgTRjbQ58TugzOjj5BUWW9R71g1Y1di8RmpHzjODYPc33dfVhu6tH0T8OycBIvcUvRupSPh16nTQHA0B3IdcpU7zTxgfko_yNbzvqXde1wOd_G9zujUrfAsNijVBMbeXwTc2IiVyXc11rtxZVBjWDM7A/s800/blogs3674_Pachybrachius_luridus.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhCbVC6fhOsp4ZA_EVW431GkYYzvSTp2fyUq3ZgTRjbQ58TugzOjj5BUWW9R71g1Y1di8RmpHzjODYPc33dfVhu6tH0T8OycBIvcUvRupSPh16nTQHA0B3IdcpU7zTxgfko_yNbzvqXde1wOd_G9zujUrfAsNijVBMbeXwTc2IiVyXc11rtxZVBjWDM7A/w640-h428/blogs3674_Pachybrachius_luridus.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Zemesblakts </b><i>Pachybrachius luridus</i></td></tr></tbody></table><div style="text-align: justify;">Šis bloga ieraksts, kā jau nosaukums varētu liecināt, būs veltīts 2021. gada 10. maijam, kad devos pastaigā gar Lielā Ķemeru tīreļa ZA malu - apmēram no Labā purva apkārtnes līdz Ķemeru stacijai. Tā bija viena no tādām beidzot pirmajām tiešām siltajām pavasara dienām un kukaiņu aktivitāte bija tā teikt beidzot 'atvērusies' ar pilnu krūti. Pienenes, kārkli pilnziedā - kukaiņi siro visās malās. Atliek tikai 'rakt'! Pirmais vērtīgais atradums jau trāpījās praktiski uzreiz - vien 20 minūtes pēc pastaigas sākuma. Biju piebridis vienas purvainākas lāmas malā, kur kaut ko rušinājos starp sfagniem (iespējams cerēju uz kādām pundurblaktīm, bet toreiz tukšā), kad pamanīju pa virsu skrienam brūnganu zemesblakti no <i>Pachybrachius </i>ģints (šai ģintij raksturīga tād zvanveida priekškrūšu forma) - šādā biotopā ļoti liela iespēja, ka tā varētu būt <i>P.luridus</i>, ko iepriekš dzīvē nebiju manījis, tāpēc bija jo īpaši svarīgi neizlaist to no acīm un neļaut pazust kādā sfagnu spraugā. Kā pēc foto redzams - sekmīgi izdevās to nepieļaut. Intuīcija tiešām nepievīla - <i>Pachybrachius luridus</i>! Dzīvo pamatā augstajos un pārejas purvos. Latvijā iespējams izplatīta plašāk kā šobrīd zināms (varētu būt ap 10 atradnēm), jo kopumā purvos blaktis tiek meklētas retāk kā citos biotopos (es ar šajā ziņā grēkoju). No otras ģints sugas (<i>P.fracticollis</i>) atšķiras ar daudz izteiktāko ķermeņa apmatojumu (bet arī krāsojumā ir zināmas atšķirības).</div><br /><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi6k91AVBvzDF3g3p_z1rZU-B2oo9oPonUKjuq_8ohIxou2y5p2xE4Nbn8ktWcS6w_tA879p2QcGZpNDm7d2W4HM39Ader4Vwac_ciyb0kyVgm1OF1qUIu_7zEADLQtm-wMyCaZoWNW5IPBMvbpkYzXYmaIUwpUBnJW_ygamg6KeHdSbF9AGhFtIkbvNg/s800/blogs3676-Dytiscus_latissimus.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi6k91AVBvzDF3g3p_z1rZU-B2oo9oPonUKjuq_8ohIxou2y5p2xE4Nbn8ktWcS6w_tA879p2QcGZpNDm7d2W4HM39Ader4Vwac_ciyb0kyVgm1OF1qUIu_7zEADLQtm-wMyCaZoWNW5IPBMvbpkYzXYmaIUwpUBnJW_ygamg6KeHdSbF9AGhFtIkbvNg/w640-h428/blogs3676-Dytiscus_latissimus.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Platā airvabole</b> (<i>Dytiscus latissimus</i>)</td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiApiJXdwh9QRnkpFcyOxeKCRLBxno0S0xVORnDqj2JRRd9oX7pBLVbGOWPIKKkr_YCCgj_CTWr0CEiaKFj6ysHGs0hW0y07foN6PhuGyqCQjquPnPRXa-JV2vgKUQLyD_n4ssKmDK42s-As3NFQVFBew3bHefj4rzcJy2EbSe_cw_ZTSQSVfA4NR_0_Q/s800/blogs3676-Dytiscus_latissimus_2.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiApiJXdwh9QRnkpFcyOxeKCRLBxno0S0xVORnDqj2JRRd9oX7pBLVbGOWPIKKkr_YCCgj_CTWr0CEiaKFj6ysHGs0hW0y07foN6PhuGyqCQjquPnPRXa-JV2vgKUQLyD_n4ssKmDK42s-As3NFQVFBew3bHefj4rzcJy2EbSe_cw_ZTSQSVfA4NR_0_Q/w640-h428/blogs3676-Dytiscus_latissimus_2.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Platā airvabole</b> (<i>Dytiscus latissimus</i>)</td></tr></tbody></table><div style="text-align: justify;">Drīz pēc rāpošanas pa sfagniem, pievērsos citai pētniecība metodei - ūdenskukaiņu tīkliņam, jo gribēju ceļmalas grāvīšos un ezeriņos pasmalstīt kādas ūdensblaktis. Protams, tā peldinot tīkliņu starp augiem, trāpās arī dažādi citādi kukaiņi - īpaši ūdensvaboles, kuras pēdējos pāris gados cenšos tā 'garāmejot' arī pie reizes aplūkot, jo kopumā manā foto arhīvā šī grupa ir samērā švaki pārstāvēta. Vienā no smēlieniem negaidīti trāpījās pati 'ūdensvaboļu ūdensvabole' - platā airvabole (<i>Dytiscus latissimus</i>), kas bija viena no manām sapņu sugām! Nekad iepriekš nebiju sastapis. Apmēram stundas laikā 2 laiferi?! Izcils dienas sākums. Platā airvabole ir Eiropā un Latvijā ir īpaši aizsargājama suga, kas esot samērā jutīga pret piesārņojumu un citām ūdenstilpes kvalitātes izmaiņām. Pamatā apdzīvo dažādu ezeru un lielāku dīķu piekrastes daļu kurai jābūt ar bagātīgu zemūdens augāju, taču tajā pašā laikā patīk, ja blakus ir arī atklāta ūdens platība. Latvijā kopumā šķiet, ka suga nav tā ka ļoti ļoti reta (vietām pat varbūt tā ka samērā bieži), bet, protams, tā nejauši reti gadās sastapt - jāmeklē speciāli. Vabole tiešām iespaidīga izmēra (kādi 4cm jau būs) ar izteikti paplatinātām vēdera sānu malām, kas sugas raksturīga pazīme. Nebiju gan tīri tehniski aprīkots tā, lai šo īpatni iemūžinātu kaut cik dabiskā veidā, tāpēc daži dokumentāli kadri un laidu atpakaļ, lai peld tālāk. </div><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiVM9tiYrnjMe-g3LZkDTjMyVkMN8O1b1dvgbHyIrg4k69AOEA8kvXQRQpFFP1qbpGhd6EgRwg1S_bNIlK3KesVxXX1wSkMxk042tESO7gVDzh-7T9y_bOMJuE-cLlpwyw18Zw8DdBCBtyQTMN4Y-UgV7s67z3EkQo2ud1cWHCr1nPqm8NQOIH1dC4feQ/s800/blogs3677_Noterus_crassicornis.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiVM9tiYrnjMe-g3LZkDTjMyVkMN8O1b1dvgbHyIrg4k69AOEA8kvXQRQpFFP1qbpGhd6EgRwg1S_bNIlK3KesVxXX1wSkMxk042tESO7gVDzh-7T9y_bOMJuE-cLlpwyw18Zw8DdBCBtyQTMN4Y-UgV7s67z3EkQo2ud1cWHCr1nPqm8NQOIH1dC4feQ/w640-h428/blogs3677_Noterus_crassicornis.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Ezervabole </b><i>Noterus crassicornis</i></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgkx_ITP1Y_XshB90neEchOx3uEk6jozXmB2sF8hiQ7HUBfSA-W1lGbdNhcBXsv9vpNMttR-liI3ofRJTEiRVLa28WGyodY0_bL-tSzpjVgxZlsy7ed4uXafOsrWjd9xhUibEZVF6ZsWk4mzgLUkmaAIPVyoUyzkIuL0Icarxt2A-CkIgcmeCkuPQKXXg/s800/blogs3678_Noterus_crassicornis.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgkx_ITP1Y_XshB90neEchOx3uEk6jozXmB2sF8hiQ7HUBfSA-W1lGbdNhcBXsv9vpNMttR-liI3ofRJTEiRVLa28WGyodY0_bL-tSzpjVgxZlsy7ed4uXafOsrWjd9xhUibEZVF6ZsWk4mzgLUkmaAIPVyoUyzkIuL0Icarxt2A-CkIgcmeCkuPQKXXg/w640-h428/blogs3678_Noterus_crassicornis.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Ezervabole </b><i>Noterus crassicornis</i></td></tr></tbody></table><div style="text-align: justify;">Turpināju ar ķeseli darboties apmēram turpat tajā pašā vietā kur trāpījās platā airvabole - ja nu vēl kaut kas šajā punktā labs iepeld tīkliņā? Iepeldēja ar! Nekas gan rets, bet priekš manis vērtība, jo ne tikai jauna suga manam foto arhīvam, ezervabole <i>Noterus crassicornis,</i> bet pat jauna vaboļu dzimta - Noteridae! Tiesa tas, ka šīs nebiju iepriekš redzējis, vienkārši norāda uz to, cik maz esmu iepriekš pētījis ūdenskukaiņu faunu. Ezervaboles ir tuvu radniecīgas airvabolēm, bet ir atsevišķas morfoloģiskas īpatnības, kas ir pietiekami lielas, lai tās tomēr izdalītu atsevišķā dzimtā. Latvijā ir sastopamas 2 šīs dzimtas sugas - <i>Noterus crassicornis </i>un <i>clavicornis. </i>Manis novērotā ir tā pirmā, jo uz segspārniem ir divas (nevis trīs), nedaudz izkliedētu punktu joslas kā arī taustekļu 5. un 6. posmiņš ir izteikti platāks par sekojošajiem posmiņiem. Vabole gan nav ļoti liela (zem 4mm) - varētu pat teikt, ka arī tīkliņā tā nebija pārāk uzkrītoša un šķiet nebūtu tai pat pievērsis uzmanību, ja vien uz īsu brīdi nebūtu izdevies uzķert šo īpatnējo segspārnu punktējumu kāds airvabolēm nav raksturīgs (tik daudz informācija zemapziņā vismaz bija aizķērusies). Jā, arī tik nelielām radībām kaut kādus tādus smalkumus var ar aci saskatīt (nu vismaz 'sajūtu līmenī' noteikti), kas ir pietiekami, lai vismaz pievērstu aizdomīgajam eksemplāram lielāku uzmanību. </div><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEinjP4nhvgUOhXdpbHviTOtc8Oa9kUNXXkIbYLCAkxszQrq25jb3jS9lHJ8EVb1YPcsMZYa-K5iLFYbQRrek0pEd41WXvC8CsrwVvTAQxNY2HwJ3yU2NUHXzg1-g7WV-a2CTOrmdaO_mkgroaujRgtuViscn0JNxLI1i8ERs5IQ-iEd22v5oEtBbBF4kw/s800/blogs3679_Morychus_aeneus.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEinjP4nhvgUOhXdpbHviTOtc8Oa9kUNXXkIbYLCAkxszQrq25jb3jS9lHJ8EVb1YPcsMZYa-K5iLFYbQRrek0pEd41WXvC8CsrwVvTAQxNY2HwJ3yU2NUHXzg1-g7WV-a2CTOrmdaO_mkgroaujRgtuViscn0JNxLI1i8ERs5IQ-iEd22v5oEtBbBF4kw/w640-h428/blogs3679_Morychus_aeneus.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Apaļvabole </b><i>Morychus aeneus</i></td></tr></tbody></table><div style="text-align: justify;">Jāsaka, ka principā jau šo dienu varēja uzskatīt par izdevušos, arī ja turpmāk nekas cits baigi labs netrāpītos. Bet nu pulksten's bija vēl tikai 11:00 - visa diena principā vēl priekšā! Atlika vien turpināt izmantot lielisko laiku un turpināt meklēt kukaiņus. Šajā brīdī pārslēdzos no ūdens tīkliņa uz standarta entomoloģisko tīkliņu un pievērsos sauszemes kukaiņu tvarstīšanai. Vispirms gan nometos četrrāpus vienā saulainā, smilšainā nogāzē - pavasarī šādas vietas var būt īpaši produktīvas, jo, kamēr ēnainākā ieplakās kukaiņu aktivitāte pat maija sākumā var būt vēl niecīga (protams, atkarīgs no gada jeb cik agrs/vēls pavasaris), tad te, saules uzsildītas, visādas radības mēdz rāpot krustām šķērsām tā, ka nav pat speciāli īpaši jārušinās un tās jāmeklē. Jāatzīst, ka nevarētu teikt, ka šī konkrētā nogāzīte izcēlās ar daudzveidību un lielu kukaiņu skaitu, tomēr vēl vienu <i>laiferi </i>tomēr 'izspiedu' - pa sūnām saulītē rāpoja apaļvabole <i>Morychus aeneus</i>. Dzīvo pie zemes starp sūnām, akmeņiem un augu paliekām. Tāda atsevišķiem, samērā izkliedētiem, baltiem matiņiem klātā ķermeņa virspuse ir raksturīga sugas pazīme (tāpat arī balti apmatotais vairodziņš). Nav retums un kaut kā šķita, ka sen tādu būtu vajadzējis jau ieraudzīt, jo dažādas blaktis jau kādu laiku šādos biotopos (četrrāpus veroties starp sūnām un augiem) meklēju. Nav gan pārāk liela vabolīte - ap 4mm, kā arī, ņemot vērā, ka apaļvabolēm ir tāda tendence pie traucējuma pieraut kājas pie ķermeņa un pilnībā sastingt, tad iespējams tas apgrūtina to pamanīšana. Šī kā reizi aktīvi rāpoja, tā ka tas daudzkārt atviegloja uzdevumu. </div><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEis7QIyw_JjCTBGAfWhS1NFf0YIj-JumStndzjQuXwrXmxryvJDry6QPL1KYg4hfeRsWdfby4-V1JPDBkI3Du3g30fh0V6wxZcoh1ZeWK6FTFW0aKM2RAzg9T0ftJy94nKrNSI9Cj5X_Chl03QE8Zw0hxktUe-iJ_8RuIvLRp9ywK_OhLuwcE6_a5k5Fw/s800/blogs3680_Rubiconia_intermedia.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEis7QIyw_JjCTBGAfWhS1NFf0YIj-JumStndzjQuXwrXmxryvJDry6QPL1KYg4hfeRsWdfby4-V1JPDBkI3Du3g30fh0V6wxZcoh1ZeWK6FTFW0aKM2RAzg9T0ftJy94nKrNSI9Cj5X_Chl03QE8Zw0hxktUe-iJ_8RuIvLRp9ywK_OhLuwcE6_a5k5Fw/w640-h428/blogs3680_Rubiconia_intermedia.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Vairogblakts </b><i>Rubiconia intermedia</i></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjBNRyF7nKWC2S8dPXaxw5b6FvRhnp7lO08HHma2pmZROIEnxaX51SFBwht9hEFHkwfFHyCDghmYVdx8kkoZ8o5pHhqcLl5SSTsGYV5rpz7t8-glKle8owRSkTuJIHhptOyPEjRENMbtlQCht3KodOy8PS0UPzq_fkZsHfwpWpyB1x-jw6W7lErhpqOfg/s800/blogs3684_Rhacognathus_punctatus.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjBNRyF7nKWC2S8dPXaxw5b6FvRhnp7lO08HHma2pmZROIEnxaX51SFBwht9hEFHkwfFHyCDghmYVdx8kkoZ8o5pHhqcLl5SSTsGYV5rpz7t8-glKle8owRSkTuJIHhptOyPEjRENMbtlQCht3KodOy8PS0UPzq_fkZsHfwpWpyB1x-jw6W7lErhpqOfg/w640-h428/blogs3684_Rhacognathus_punctatus.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Vairogblakts </b><i>Rhacognathus punctatus</i></td></tr></tbody></table><div><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjvcVqOwbm5U2-4XKUHhVqphkmCHelXFwoC7_REEJD1uEwO2mbqxGzdibt3flhe1aABzKcY2xSZRI5mvfaenbm-mVijNa4-WUyZvZe5gvsrcY4bz5EWZSrtQn4rKPuevi9tozAoGUKtZ_eFwPZqNHKhcGKdHSGtYpv-9_IunNCNt164gy4LSVqCSXL_Pw/s800/blogs3689_Elasmucha_ferrugata.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjvcVqOwbm5U2-4XKUHhVqphkmCHelXFwoC7_REEJD1uEwO2mbqxGzdibt3flhe1aABzKcY2xSZRI5mvfaenbm-mVijNa4-WUyZvZe5gvsrcY4bz5EWZSrtQn4rKPuevi9tozAoGUKtZ_eFwPZqNHKhcGKdHSGtYpv-9_IunNCNt164gy4LSVqCSXL_Pw/w640-h428/blogs3689_Elasmucha_ferrugata.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Jāņogulāju vairogblakts </b>(<i>Elasmucha ferrugata</i>)</td></tr></tbody></table></div><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhKEWxn1YTk1rY6UyXg909H22iQf-beKNIcFJ0CqVomdwSffD-5SaZLdrMT3HArLh8vF9V4GgCiMPeHudXuBIedJnOGbOth3mzH63esLhlf5rN_OWTYkS9KYc518HMzEEGWG8rJ2IsMtwwgDhwi4BnEThDSsUrzBI2qVqJW5YUCEZ4dhhuIb1fSkNlG8Q/s800/blogs3688_Nabis_ericetorum.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhKEWxn1YTk1rY6UyXg909H22iQf-beKNIcFJ0CqVomdwSffD-5SaZLdrMT3HArLh8vF9V4GgCiMPeHudXuBIedJnOGbOth3mzH63esLhlf5rN_OWTYkS9KYc518HMzEEGWG8rJ2IsMtwwgDhwi4BnEThDSsUrzBI2qVqJW5YUCEZ4dhhuIb1fSkNlG8Q/w640-h428/blogs3688_Nabis_ericetorum.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Zālāju laupītājblakts </b><i>Nabis ericetorum</i></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgxBcY7gYvETXfYgpRPtyHzUgsuIt2NmoheAzpUDN_7Z3WZs3iEp4UAOhETP741gCFYAuEBebUtcg063c4C1Xe_qHRFDKNTkDIsuxcaK0suDeQ_iVm8Nopt68rFE2SylwwpIM-azTKrqU7w6KcerBEUJMljRIU-_8oWiPRyJWms0nsG9dKvDruMHivgPQ/s800/blogs3681_Ampedus_tristis.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgxBcY7gYvETXfYgpRPtyHzUgsuIt2NmoheAzpUDN_7Z3WZs3iEp4UAOhETP741gCFYAuEBebUtcg063c4C1Xe_qHRFDKNTkDIsuxcaK0suDeQ_iVm8Nopt68rFE2SylwwpIM-azTKrqU7w6KcerBEUJMljRIU-_8oWiPRyJWms0nsG9dKvDruMHivgPQ/w640-h428/blogs3681_Ampedus_tristis.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Sprakšķis </b><i>Ampedus tristis</i></td></tr></tbody></table><div style="text-align: justify;">Turpmākais maršruts aizveda pa taku, kas vijas gar Lielā Ķemeru tīreļa ZA malu - tur pamatā apkārtnē priežu meži ar viršiem, vaivariņiem un kādām melleņu mētrām. Teorētiski šis nav tāds sugām bagātākais biotops, taču starp blaktīm ir vesela strīpa ar, piemēram, viršus apdzīvojošām sugām. Tad nu tās var ar entomoloģisko tīkliņu mēģināt šādās vietās 'sapļaut', kā arī siltās pavasara dienās uz augiem var tīri nejauši nosēsties arī citi, ar tiem nesaistīti kukaiņi. Tā ka ķēros pie darba - gāju pa taku un vicinājos pa labi un pa kreisi. Jāsaka, ka visai produktīvi. Praktiski visas biežākās viršu blakšu sugas šajā posmā arī sastapu - dažas sugas (piemēram, vairogblaktis <i>Rubiconia intermedia </i>un <i>Rhacognathus punctatus</i>) pat diezgan lielā skaitā. Izmantoju šo iespēju, lai papildinātu šo sugu portfolio manā kolekcijā ar vēl kādiem vairāk vai mazāk jēdzīgiem kadriem. Šajā posmā interesantākais (retākais) objekts droši vien bija sprakšķis <i>Ampedus tristis</i>, kas vairāk saistīts ar skujkoku sausokņiem un kritalām. Tādu šajā apkārtnē samērā daudz, tā ka viršos vabole skaidrs, ka bija apsēdusies tīri nejauši. Tā savā ziņā ir entomoloģiskā tīkliņa burvība - nekad nezini kas trāpīsies. </div><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: justify;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjBHP2Wal9i_eMO72ZuLlSJyebZmhuX8C1PI9jVd4wpHu5W9a5PyDD6u9n7ZczvKA5oUDEe9dDCI5-y5JElT77UQMZHkQJpLGyQfofCIS7zaBGTG4XSehIh4sMVpgd49P-SB0hMlZ8kCNba9znJ157evVF0BOi3LcTTia1xXIWKX0GXPZ6LklJzzR0-lw/s800/blogs3682_Sapyga_similis.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjBHP2Wal9i_eMO72ZuLlSJyebZmhuX8C1PI9jVd4wpHu5W9a5PyDD6u9n7ZczvKA5oUDEe9dDCI5-y5JElT77UQMZHkQJpLGyQfofCIS7zaBGTG4XSehIh4sMVpgd49P-SB0hMlZ8kCNba9znJ157evVF0BOi3LcTTia1xXIWKX0GXPZ6LklJzzR0-lw/w640-h428/blogs3682_Sapyga_similis.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Māņlapsene </b><i>Sapyga similis</i></td></tr></tbody></table><span style="text-align: justify;"><div style="text-align: justify;">Aprīļa beigas/maija sākums ir kārklu ziedēšanas laiks, ko šajā gadā centos izmantot, jo pamazām cenšos iepazīt Latvijas bišu faunu. Daudzām sugām, kas lido pavasarī kārkli ir viens no galvenajiem nektāraugiem - īpaši skujkoku mežos, kur pavasara ziedu aspekts ir relatīvi nabadzīgs. Tā arī šeit priežu mežā gar taku, daži necili ziedoši kārkliņi bija kā kukaiņu magnēts un ziedi bija pilni ar dažādām mušām, smilšbitēm, <i>Nomada </i>ģints kailbitēm, kamenēm, tauriņiem u.c. Ar fotografēšanu gan man šajos apstākļos tik labi tomēr nevedas, tā ka neko daudz atrādīt nevaru, bet nu tās sugas, ko izdevās nofotografēt - visas man jaunas (līdzīgi kā ar ūdenskukaiņiem - bitēm ar fotoaparātu iepriekš praktiski neesmu pievērsis uzmanību). Interesantākā šķita māņlapsene <i>Sapyga similis</i>, kas pārstāv Sapygidae dzimtu, kurā Latvijā sastopamas vien 3 sugas. Šī suga ir dažādu griezējbišu ligzdu parazīts - līdzīgi kā krāšnlapsenes mēģina 'iešmaukt' kādā jau gatavā griezējbites ligzdas ejā, iedēj tur savu olu un vēlāk tad māņlapsenes kāpurs pārtiek no sākotnēji griezējbites jaunajai paaudzei sagatavotajiem pārtikas krājumiem. Droši vien suga nav nekāds retums, bet tā pēc sajūtām nevarētu teikt, ka arī ļoti bieži. </div></span><div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: right;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgo40cHeQ1ECpj2Bvrx_xjoMoK_oqSYeYh_foY-Uv-HlZL9CKQeDKk5T-C_UWFs_gNiEku-VjV45p__Te-1Bb9kyPxnjX6ylofS5Ve3k9TKrMZln5cUrzhznsoHFrOIuDEr7EFU9W0j3gHbO__O6xQmgEK0QeCBnrgSnJMwgMH13G9MrP1wAv3RmWaqwA/s800/blogs3687_Andrena_ruficrus.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgo40cHeQ1ECpj2Bvrx_xjoMoK_oqSYeYh_foY-Uv-HlZL9CKQeDKk5T-C_UWFs_gNiEku-VjV45p__Te-1Bb9kyPxnjX6ylofS5Ve3k9TKrMZln5cUrzhznsoHFrOIuDEr7EFU9W0j3gHbO__O6xQmgEK0QeCBnrgSnJMwgMH13G9MrP1wAv3RmWaqwA/w640-h428/blogs3687_Andrena_ruficrus.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Smilšlapsene </b><i>Andrena ruficrus</i></td></tr></tbody></table></div><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhyoKhN8_9V6MA4tCVoLh5Yol6zr3Jn7XFYUqoblmeUgvHqwV5RgOVSwPKxsr1QIYjVwuecsPRTv5t7zQRAdhl_mH1KCulEyMPxQEKqBEcwWRBfa-es-pS-zCoo-reWpXAYBuNFHhksj5Affng0Y9lTbdB1SXCr5BctMqmFzjtOuDQrCCUxHuqfersYmQ/s800/blogs3685_Andrena_lapponica.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhyoKhN8_9V6MA4tCVoLh5Yol6zr3Jn7XFYUqoblmeUgvHqwV5RgOVSwPKxsr1QIYjVwuecsPRTv5t7zQRAdhl_mH1KCulEyMPxQEKqBEcwWRBfa-es-pS-zCoo-reWpXAYBuNFHhksj5Affng0Y9lTbdB1SXCr5BctMqmFzjtOuDQrCCUxHuqfersYmQ/w640-h428/blogs3685_Andrena_lapponica.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Smilšbite </b><i>Andrena lapponica</i></td></tr></tbody></table><div style="text-align: justify;">No <i>Andrena </i>ģitns smilšbitēm foto izdevās tikai diviem īp., kas pēc manas saprašanas ir <i>Andrena ruficrus </i>un <i>Andrena lapponica</i>. Pirmā suga kā reizi ir tieši samērā cieši saistīta ar kārkliem, jo tie ir šīs sugas galvenais nektāraugs. Noteikšana teorētiski šķiet vienkārša - pakaļkāju stilbi ar oranžiem matiņiem kā arī pats stilbs ir oranžs, vēders ar relatīvi mazu apmatojumu, kas kontrastē ar izteikti apmatotajām krūtīm. Šo un dažus citus šīs dienas bišveidīgos gan esmu arī ievācis Latvijas Nacionālā Dabas muzeja krājuma papildināšanai, bet šķiet vēl šobrīd tā neesmu līdz galam konkrēti šīs dienas eksemplārus apskatījis. Smilšbišu detalizētu noteikšanu pagaidām atlieku uz nedaudz vēlāku laiku, kad būs iekrājies apjomīgāks materiāls. Tiesa kopumā par šo divu sugu noteikšanu esmu gana pārliecināts. Tā, piemēram, otra suga - <i>A.lapponica </i>tipiski ir atpazīstama pēc rudā krūšu apmatojuma, melnā sejas apmatojuma, un pakaļkāju stilbu krāsojuma. Ļoti līdzīga esot <i>Andrena varians</i>, bet tā lielākoties barojas vilkābeļu ziedos un kopumā dzīvo nedaudz citos biotopos (kā arī vispār mūsu reģionā tā kā retums - izplatīta vairāk uz dienvidiem). Priežu mežs savukārt, pēc visa spriežot, ir tipsiks <i>A.lapponica </i>biotops, jo šīs sugas galvenokārt nektāru vāc melleņu, zileņu un brūkleņu ziedos, bet reizēm arī kārklos. Protams, drošībai jāpārbauda būs, bet tā kā 99%, ka ir <i>lapponica, </i>manuprāt. </div><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhwemU9-tm4cxvxFSWoj0i0VHGtc7fAnJKuNLkJ7b6boCiLG8gh29pvjlaLSEIVYwlX3X-UFH6AYmQu2iY_riCnnE0-ooK378Ad7VQkAnYa3MHCpLxZO-SqWy1XIEqdgngioPwTcn_zCsQIDvf4qPBtijVKAaNBIg-QKo5cGTyHXN_JU0uQNL-QTf3v3w/s800/blogs3686_Limnoporus_rufoscutellatus.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhwemU9-tm4cxvxFSWoj0i0VHGtc7fAnJKuNLkJ7b6boCiLG8gh29pvjlaLSEIVYwlX3X-UFH6AYmQu2iY_riCnnE0-ooK378Ad7VQkAnYa3MHCpLxZO-SqWy1XIEqdgngioPwTcn_zCsQIDvf4qPBtijVKAaNBIg-QKo5cGTyHXN_JU0uQNL-QTf3v3w/w640-h428/blogs3686_Limnoporus_rufoscutellatus.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Ūdensmērītājs </b><i>Limnoporus rufoscutellatus</i></td></tr></tbody></table><div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjRG5SZJVzoue5KnuOGI4eImaw6fJIm7rXWIetwwhTboETTOXwihx954KyCuyQFdN4RoyuBTMW_jbcya55xuaffeM0It6AXBMOFk1CAAMPBHeJeUFnG_5TY3_gvl2-heX1OqfI0b5jZ0oSPDmue0HRpvZNpnWSEi-pr_7GQSjb5D2W9aKRqnesUrASuQg/s800/blogs3683_Culicidae.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjRG5SZJVzoue5KnuOGI4eImaw6fJIm7rXWIetwwhTboETTOXwihx954KyCuyQFdN4RoyuBTMW_jbcya55xuaffeM0It6AXBMOFk1CAAMPBHeJeUFnG_5TY3_gvl2-heX1OqfI0b5jZ0oSPDmue0HRpvZNpnWSEi-pr_7GQSjb5D2W9aKRqnesUrASuQg/w640-h428/blogs3683_Culicidae.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Kāds no dzēlējodiem (</b>Culicidae<b>)</b></td></tr></tbody></table></div><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh045TIW-2-yxsUIEYMTATnQeo2-IF8SSm4SjMw9FkwWMEqqx47-eimX0PkMcgOWKN_QNH-xWmEcj1F-GHujjXUmewpbYLJi3azINoHMiYMKjQQV4bJc0YmeUH2qhMeB3BVWLB1TtmeDWhWXcd1BMGDYVu-n3MGxKKwQTAJ0AO2e7ryFhNwKUuy-d2rGA/s800/blogs3693_Aphodius_sticticus.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh045TIW-2-yxsUIEYMTATnQeo2-IF8SSm4SjMw9FkwWMEqqx47-eimX0PkMcgOWKN_QNH-xWmEcj1F-GHujjXUmewpbYLJi3azINoHMiYMKjQQV4bJc0YmeUH2qhMeB3BVWLB1TtmeDWhWXcd1BMGDYVu-n3MGxKKwQTAJ0AO2e7ryFhNwKUuy-d2rGA/w640-h428/blogs3693_Aphodius_sticticus.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Mēsluvabole </b><i>Aphodius sticticus</i></td></tr></tbody></table><div style="text-align: justify;">Arī turpmākā pastaiga bija kukaiņiem pilna, taču varbūt bez kādām baigām 'ekstrām'. Izmantoju iespēju, ka pavasarī ar ūdeni pilnas ir dažādas nelielas ieplaciņas un mini grāvīši, kas ļauj ērti fotografēt kādus uz ūdens virsmas dzīvojošos ūdensmērītājus (šādas mikroūdenstilpes gan patīk tikai dažām sugām - tā ka visu ūdensmērītāju faunu tā nevarēs iemūžināt). Tā kā ūdensmērītāji ir visai tramīgi, tad lielākās ūdenstilpēs tiem ir tendence veikli aizslīdēt tieši tik lielā attālumā (bet parasti vēl tālāk), lai nekādi jēdzīgi kadri vairs nesanāktu. Šeit savukārt nekur tālu aizmukt nevarēja, jo pat otrs krasts bija vien rokas stiepiena attālumā. Ja vēl tā mierīgi pasēž, tad var sagaidīt, ka piepeld pavisam tuvu klāt. Atskaitot šīs izklaides, tā principā tupinājumā gāju gāju, līdz jau biju aizgājis praktiski līdz pašiem Ķemeriem. Te mežā pamanīju lidojošu vaboli, kas izskatījās pēc <i>Aphodius </i>mēsluvaboles - tādus lidojošus īpatņus vienmēr cenšos apskatīt, jo tā ir laba iespēja nofotografēt kādu īpatni, nemaz pa mēsliem nerakājoties. Ar veiklu rokas kustību izdevās to sekmīgi notriekt zemē. Eksemplārs gan izrādījās kāds no 'brūno <i>Aphodius</i>' sugu grupas, kur ir daudz līdzīgu sugu (bez pieredze grūti atpazīstamas), tāpēc pirmajā brīdī nekādu sajūsmu tas manī neradīja. Taču rūpīgāk ieskatoties tomēr tā kā šķita samērā raksturīgs, jo ir gaišāks zīmējums gan priekškrūšu vairoga sānos, gan galvas priekšējos stūros. Neatminos tādu sugu iepriekš manījis, tāpēc bija interesanti paskatīt vai tomēr nevar noteikt. Pēc visa spriežot - <i>Aphodius sticticus</i>! Arī man jauna suga, kas gan nav brīnums, jo no Latvijas <i>Aphodius </i>ģints mēsluvabolēm esmu līdz šim sastapis labi ja 1/3 (drīzāk mazāk). Vairāk pa mēsliem jārakājas! Ehh, cik patiesībā vēl tā Latvijas fauna maz redzēta un iepazīta. Bet tas labi - būs visu dzīvi ko darīt un nekad neapniks. </div><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: justify;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjVJesJjVEXT9MTNkOO1eHrreq1fi_Y1k96Ugs1h91Lkybhtl4L7p1FxSh7FXmHSQkXQayKGTqOcW5RaiwdmpHO_iQ30riPUkzrgukEJPHFRgwEu8K01Hm-oBnz_zd9s1sp-8sdJ6B4MMOTWVRtiNpYtIAKR3pUCIWpYrN2Aea97p6u7-qa8PEzN0NzGA/s800/blogs3694_Syromastus_rhombeus.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjVJesJjVEXT9MTNkOO1eHrreq1fi_Y1k96Ugs1h91Lkybhtl4L7p1FxSh7FXmHSQkXQayKGTqOcW5RaiwdmpHO_iQ30riPUkzrgukEJPHFRgwEu8K01Hm-oBnz_zd9s1sp-8sdJ6B4MMOTWVRtiNpYtIAKR3pUCIWpYrN2Aea97p6u7-qa8PEzN0NzGA/w640-h428/blogs3694_Syromastus_rhombeus.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Ornamentblakts </b><i>Syromastus rhombeus</i></td></tr></tbody></table><span style="text-align: justify;"><div style="text-align: justify;">Noslēdzu gājienu Ķemeru dzelzceļa stacijas apkārtnē, kad stundu, kas bija jāgaida līdz vilcienam, pavadīju staigājot gar dzelzceļu (virzienā uz Tukumu). Tādos sausākos un atklātos biotopos tomēr nedaudz cits sugu sastāvs kā mežos, tāpēc dzelzceļmalas man vienmēr šķiet interesantas vietas kur piestāt. Interesantākās lietas šeit bija īpatnējā rombveidīgā ornamentblakts <i>Syromastus rhombeus</i>, kas acīmredzot ir nesens ienācējs Latvijas faunā, taču šobrīd vismaz Latvijas rietumu un centrālajā daļā vietām nav nekas īpaši rets. Tagad ir zināmas jau vairāk kā 15 atradnes vismaz. Tiesa interesanti, ka šis konkrētais Ķemeru atradums bija uz to brīdi vien piektais zināmais novērojums, tā ka pēdējos 2 gados tiešām bijis straujš novērojuma skaita pieaugums. Dzīvo uz dažādiem sausās vietās augošiem neļķu dzimtas augiem. Latvijā gan tā konkrēti gan nav izdevies piefiksēt kādu konkrētu saistību ar noteiktu augu sugu, jo nereti sanāk blaktis vienkārši iepļaut ar entomoloģisko tīkliņu un tad jau mēdz būtu grūti precīzi pateikt no kura auga tā bija nākusi. Teorētiski mana personīgā sajūta saka, ka iespējams Latvijā tām patīk tīruma radzenes (<i>Cerastium arvensis</i>), jo dažās no vietām kur sugu man izdevies konstatēt, šie augi ir netālu bijuši. Vismaz man šķiet, ka tā ir tā suga. Baigais botāniķis jau neesmu - varbūt varu arī kļūdīties.</div></span><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjRTYX2YTJ6JAmM5vdBjbKpJ4QD87KV7G0bA_0F-qCkadWgqgcasUCffLDD-27j8uIODGE6cP2fprMR_lkV6EBb8cblKLvZc-nFdEH67UOAW4X8yU-UlhHSl8bGghEH1YftjP62kmhsCI-5BESZMS_pK7zuO3-RrxJuw6JSF73_rRYPUjUcV5eYN2xwGQ/s800/blogs3695_Nabis_brevis_female.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjRTYX2YTJ6JAmM5vdBjbKpJ4QD87KV7G0bA_0F-qCkadWgqgcasUCffLDD-27j8uIODGE6cP2fprMR_lkV6EBb8cblKLvZc-nFdEH67UOAW4X8yU-UlhHSl8bGghEH1YftjP62kmhsCI-5BESZMS_pK7zuO3-RrxJuw6JSF73_rRYPUjUcV5eYN2xwGQ/w640-h428/blogs3695_Nabis_brevis_female.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Zālāju laupītājblakts </b><i>Nabis brevis</i></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhL7XTqCPImizONBf6kLCNZYm7GuWCclJAdteXhPUSoIJurxLAKgZlaXyH_-L_T0zOmPukJOAXEce_gwGZZ47bW1_ZowhGwbHCMvYa-E5C0Z9zPmjruJm2Kyl36nAsiQoBFVMc2XPsNhIjnrsIzmtf3QzEdMRU6KW9GZTyt5WAeFsBtKG2rEycFmY4x1w/s800/blogs3696_Ceratina_cyanea.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhL7XTqCPImizONBf6kLCNZYm7GuWCclJAdteXhPUSoIJurxLAKgZlaXyH_-L_T0zOmPukJOAXEce_gwGZZ47bW1_ZowhGwbHCMvYa-E5C0Z9zPmjruJm2Kyl36nAsiQoBFVMc2XPsNhIjnrsIzmtf3QzEdMRU6KW9GZTyt5WAeFsBtKG2rEycFmY4x1w/w640-h428/blogs3696_Ceratina_cyanea.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Bite </b><i>Ceratina cyanea</i></td></tr></tbody></table><div style="text-align: justify;">Konkrētā dzelzceļmala citus blakšu labumus vairs neatnesa, kaut gan bija neliela cerība, ka viena no sastaptajām <i>Nabis </i>ģints zālāju laupītājblaktīm varētu būt <i>Nabis rugosus </i>(izskatījās tāda gaišākām, ne tik tumšām kājām kā varētu būt tipiskākiem <i>Nabis brevis </i>īpatņiem). Šad un tad šādus aizdomīgus īpatņus (ne visus, teiksim kādus 10-15 gada laikā) tagad parasti cenšos ievākt detalizētākai pārbaudei laboratorijas apstākļos , lai vismaz kādi punktiņi kartē krājas arī <i>rugosus. </i>Kādos >95% gadījumu gan vienmēr izrādās, ka ir tik <i>brevis. </i>Arī šajā gadījumā. Nu neko darīt. Varbūt jāpalasa nedaudz rūpīgāk vēl kādi noteicēji, jo varbūt tomēr ir vēl kāda ārēja pazīme, kas varētu ļaut precīzāk atfiltrēt potenciālus <i>rugosus </i>īpatņus, jo nu <i>Nabis brevis </i>ir tik bieži sastopama suga, ka katru ņemt līdzi, lai vēlāk 'uzšķērstu' nav īsti reāli. Bet nu rezultātā pagaidām sanāk, ka <i>Nabis rugosus </i>Latvijā ir 'reta suga' ar maz atradumiem (kas, protams, visticamāk neatbilst reālajai situācijai un suga patiesībā ir izplatīta daudz biežāk). Lai nu kā tur nebūtu ar <i>Nabis</i>-iem, noslēdzošā bilde kārtējais bišveidīgais. Neliela, sīciņa bite ar zilganu spīdumu un baltu seju (tēviņiem) - <i>Ceratinca cyanea</i>. Interesanti, ka tā patiesībā ir tuvu radniecīga milzīgajām <i>Xylocopa </i>ģints namdarbitēm. Izmēra starpība gan starp abām būs kādas 10x vismaz. Latvijā droši vien nav reta suga. <br />Tā lūk. Cerams, ka līdz nākamajam ierakstam nebūs jāgaida vēl viens gads. </div>Uģis Piterānshttp://www.blogger.com/profile/12043555167738509951noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-4395289100350981207.post-12867477932472708542021-05-08T13:50:00.006+03:002021-05-08T13:55:18.787+03:00Spītējot aukstumam <table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiGqNzVHksm3xXGo0nmB3avSunW56e-KKVPtX-iCh8MaqC51pUEfu4iIxQ9y3vohLhNLTXxGUDgm3CE7Aku1QaZrYzZFx4fXgHbgUGOcYSseoPHSiTzroJG63pYBqK2AKy3hTJWWAkOglA5/s800/blogs3638_Haliaeetus_albicilla.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiGqNzVHksm3xXGo0nmB3avSunW56e-KKVPtX-iCh8MaqC51pUEfu4iIxQ9y3vohLhNLTXxGUDgm3CE7Aku1QaZrYzZFx4fXgHbgUGOcYSseoPHSiTzroJG63pYBqK2AKy3hTJWWAkOglA5/w640-h428/blogs3638_Haliaeetus_albicilla.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Jūras ērglis </b>(<i>Haliaeetus albicilla</i>)</td></tr></tbody></table><div style="text-align: justify;">Dažas stundas Mučukalna karjerā (iepriekšējais ieraksts) nebija vienīgā pastaiga Skrundas pusē šajās dienās. Taču varētu būt, ka tā tomēr bija produktīvākā, jo pārējā laikā diemžēl laikapstākļi bija tik pat un vēl vairāk nemīlīgi. Labi vien, ka lielās lietavas pagāja šim Kurzemes stūrim garām. Šie laikapstākļi kopumā aizvilka mani prom no kukaiņu vērošanas ceļiem un atgrieza uz putnu vērošanas takas, jo šķita, ka tas man varētu sagādāt vairāk prieku kā pirkstu saldēšana meklējot kādas sīkradības. Skrundas dīķu vizīte jau arī ir svēta lieta gandrīz katrā reizē, kad sanāk būt Skrundas pusē. Pēc titulbildes jau var noprast, ka dīķos esmu bijis es (he, atskaņas gandrīz kā NSRD 'Ķīnā esmu bijis es'), jo jūras ērglis principā ir gandrīz vai šo dīķu simbols. Drīz to tur būs vairāk kā karpas dīķos (joks, protams). </div><div><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgpIp3VgKUHu9_WtYEQcYfeWNNcnnyfqY8g6jYyLACcbHbyHN0d9g4CR3vJR_adm9dOhyphenhyphenyf6EuLh92SeCwcF-Tl2Pj13ELsHErIcH6yFgFPyhHJ_BrAjtmTdhQ31brBoEi1JJ8U8L6wLpH8/s800/blogs3639_Hirundo_rustica.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgpIp3VgKUHu9_WtYEQcYfeWNNcnnyfqY8g6jYyLACcbHbyHN0d9g4CR3vJR_adm9dOhyphenhyphenyf6EuLh92SeCwcF-Tl2Pj13ELsHErIcH6yFgFPyhHJ_BrAjtmTdhQ31brBoEi1JJ8U8L6wLpH8/w640-h428/blogs3639_Hirundo_rustica.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Bezdelīga </b>(<i>Hirundo rustica</i>)</td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhHcP2su0JQCAEThIIUvI1-OyT-g6dJojpl7VqRqIL1MoDwuhZsePchuQXKhxJ5pR5qkcA8QXn3qZyEhgjP8jkqLcPB6YCtQAvIsq5xWt3r8sdtjXJzYP_HziJFgKc_07XIBG2LBEDZcPAk/s800/blogs3640_Hirundo_rustica.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhHcP2su0JQCAEThIIUvI1-OyT-g6dJojpl7VqRqIL1MoDwuhZsePchuQXKhxJ5pR5qkcA8QXn3qZyEhgjP8jkqLcPB6YCtQAvIsq5xWt3r8sdtjXJzYP_HziJFgKc_07XIBG2LBEDZcPAk/w640-h428/blogs3640_Hirundo_rustica.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Bezdelīga </b>(<i>Hirundo rustica</i>)</td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjZtl4dWUorgcXFHaG6Qv4cRBTEIsEt7HTwehdXcTEfBVWawYuFnCjJfdcDfW60mGIxEgdBcABuaRqB-tyMso8Op69o6qESRHEic260nju7tL3hgR_NnqUrknUDDoBalEfd_GD1Cewu4-Q3/s800/blogs3641_Hydrocoleus_minutus.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjZtl4dWUorgcXFHaG6Qv4cRBTEIsEt7HTwehdXcTEfBVWawYuFnCjJfdcDfW60mGIxEgdBcABuaRqB-tyMso8Op69o6qESRHEic260nju7tL3hgR_NnqUrknUDDoBalEfd_GD1Cewu4-Q3/w640-h428/blogs3641_Hydrocoleus_minutus.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Mazais ķīris </b>(<i>Hydrocoloeus minutus</i>)</td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhniNobvQVlVwav-3PAT4InFXG7o9jkAB48MWr-fNZBd88q5PHI3s7X0m6CQGQoU3WWlhtaOSd6PNvG90EmhoE9g3CamIXMv3V9i70RomLLUzVNtA-zcLGl0R-WdK16wvjd7tQUtssQF1cg/s800/blogs3642_Emberiza_citrinella.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhniNobvQVlVwav-3PAT4InFXG7o9jkAB48MWr-fNZBd88q5PHI3s7X0m6CQGQoU3WWlhtaOSd6PNvG90EmhoE9g3CamIXMv3V9i70RomLLUzVNtA-zcLGl0R-WdK16wvjd7tQUtssQF1cg/w640-h428/blogs3642_Emberiza_citrinella.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Dzeltenā stērste </b>(<i>Emberiza citrinella</i>)</td></tr></tbody></table><div style="text-align: justify;">Putnošanas galvenais mērķis šoreiz bija vienkārši papildināt ļoti nabadzīgo 2021. gada listi ar pavasara migrantiem. Tas tīri sekmīgi arī izdevās - šķiet visai aši sarakstā 'sabira' apmēram 15 sugas. Nenoliedzami uzskatāms rādītājs tam, ka šogad putnus esmu atstājis malā. Visu jau nevar paspēt. Tā pārdomājot patiesībā tā jau bija, ka agrāk kukaiņu vērošanas aktīvāko sezonu sāku tā ~ pēc Torņu Cīņām maija vidū. Līdz tam - dabas gājienos galvenā prioritāte bija tieši putnu vērošana. Tā teikt tā bija goda lieta līdz Torņu Cīņām vismaz 200 sugas gadā redzēt. Pēdējos gados savukārt esmu sācis kukaiņu sezonu atklāt jau pavisam agri - martā vai pat februārī un turpinu to līdz brīdim kamēr pietiek jauda (parasti jūlija beigās/augusta sākumā jau iestājas panīkums). Putniem nedaudz vairāk laiks varbūt atliek rudenī. Prioritātes mainās, bet gan jau kādreiz pie putniem būs jāatgriežas vēl tā nopietnāk. 300 sugas mūža listē līdz kādam 50 gadu vecumam vajag dabūt lai va kas (šobrīd - 287). Lai nu kā nebūtu - šajā dienā Skrundas dīķos nekādi retumi netrāpījās. Bija gan diezgan daudz bezdelīgu, kas ļāva nedaudz pasapņot par Daurijas bezdelīgas ieraudzīšanu, bet šoreiz nekā. Bezdelīgas gan vēsā laika ietekmē barojās zemu virs dīķiem, ik pa laikam nolidojot arī ļoti tuvu gar niedrēm - izmantoju šo izdevību, lai pamēģinātu kādu bezdelīgu notvert kadrā arī lidojumā. Tajā brīdī gan bija jau samērā vēls un gaisma bija praktiski nekāda, tāpēc, lai arī dažas izdevās uzķert kadrā pat diezgan tuvu (kā jau to varēja sagaidīt - manuālais fokuss bija šoreiz galvenā atslēga panākumam), attēla kvalitāte nav diez ko spoža - kā nekā nācās griezt pat uz ISO 6400, lai iegūtu kaut cik pieklājīgu slēdža ātrumu kustības iesaldēšanai. Te man atmiņā atausa jaunībā redzētā somu fotogrāfa Marcus Varesvuo bildi ar bezdelīgu lidojumā (<a href="http://www.birdphoto.fi/lajikuvat/hirrus/9hirrus002i.jpg">varu pat atrast precīzu foto</a>), kas man toreiz šķita kaut kāds absolūti neiespējams 'kosmoss'. Kā kaut ko tādu var nofotografēt? Pēc šīs reizes, lai arī neieguvu ne tuvu tik smuku kadru, tomēr nācās secināt, ka, ja jau pat man kaut kas uz to pusi sanāca, tad piemērotos apstākļos, ja mazliet piešaujas (ja putnu foto ir tava profesija, tad skaidrs, ka roka būs piešauta), tad tas nemaz tik nereāli nav. Protams, brāķu procents ir liels, bet ja nekā cita ko labāk darīt nav - bezdelīgu fotografēšana ir tīri jauka izklaide. </div></div><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiIXrWuR-7Jd2Yc1zQtfqMcQpSPpfY9_TLmD_DUBtBdmoelVWMkqeKVahEzrSe7LUQuVAn3KBaJZLyH-W6P96e4nnS8ruP91j6meJZnDhvCBd-FH9cKmXtBWB26VDna9OgAwljDCdu4YsWq/s800/blogs3651_Hydrometra_gracilenta.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiIXrWuR-7Jd2Yc1zQtfqMcQpSPpfY9_TLmD_DUBtBdmoelVWMkqeKVahEzrSe7LUQuVAn3KBaJZLyH-W6P96e4nnS8ruP91j6meJZnDhvCBd-FH9cKmXtBWB26VDna9OgAwljDCdu4YsWq/w640-h428/blogs3651_Hydrometra_gracilenta.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Slaidā mērniekblakts </b>(<i>Hydrometra gracilenta</i>)</td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi2xJviObYIS10SxYuftBfkyMkAHETA9ShDs_ynsA8yKv9LO9INJrU6NxWy7DzejgLglxBtj0JBbzW5t1x3Jq25BU8gKYq_50k10xTAnhWKZIdB1EQW98gJ69ceyyP5DO-KWh7wBv7DocPI/s800/blogs3672_Nepa_cinerea_habitat.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="601" data-original-width="800" height="480" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi2xJviObYIS10SxYuftBfkyMkAHETA9ShDs_ynsA8yKv9LO9INJrU6NxWy7DzejgLglxBtj0JBbzW5t1x3Jq25BU8gKYq_50k10xTAnhWKZIdB1EQW98gJ69ceyyP5DO-KWh7wBv7DocPI/w640-h480/blogs3672_Nepa_cinerea_habitat.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Dūņaina upītes piekraste - ūdensskorpionu </b>(<i>Nepa cinerea</i>)<b> biotops</b></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjpqHZ9jO6EhLYoaA3wA0SLYG07L8B8Im-8sc9AEWAK0wzHtXe_L98m9o4flirp11a4JLy37O7LTw2XPM__o_rxWnhhcCdEa9iqkNSZm7QB4HLeTC1HO-CLwJHvT9A4G4CpsDZhz4cWg_mP/s800/blogs3645_Nepa_cinerea.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjpqHZ9jO6EhLYoaA3wA0SLYG07L8B8Im-8sc9AEWAK0wzHtXe_L98m9o4flirp11a4JLy37O7LTw2XPM__o_rxWnhhcCdEa9iqkNSZm7QB4HLeTC1HO-CLwJHvT9A4G4CpsDZhz4cWg_mP/w640-h428/blogs3645_Nepa_cinerea.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Ūdensskorpions </b>(<i>Nepa cinerea</i>)<b> ūdenī</b></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiGCMpgdPiD4k8RJe1GjtWL_fMMBeX9dZQQhaEGN2LO926wFXTGzq2qoZkwKBNHNHonwlzf0hHOuKjnE0D1Xtv8dgwJYsnH8UPXdJwX9YztOECZiHXs0pIawRppMK_HD-QSH0fMPjVd5kvN/s800/blogs3646_Nepa_cinerea.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiGCMpgdPiD4k8RJe1GjtWL_fMMBeX9dZQQhaEGN2LO926wFXTGzq2qoZkwKBNHNHonwlzf0hHOuKjnE0D1Xtv8dgwJYsnH8UPXdJwX9YztOECZiHXs0pIawRppMK_HD-QSH0fMPjVd5kvN/w640-h428/blogs3646_Nepa_cinerea.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Ūdensskorpions </b>(<i>Nepa cinerea</i>)<b> ārpus ūdens</b></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiPvmBl3E9wJ4KPtk6JxUJVxChHkLgE8DGgZY7C8X5CLXetXlpRDIClaMBXGg9zdyWZy_tAV4SR7Vsg-DWxwO2Z2hPMvc5_gCIK-hh0yeQvPIf9OzmYHM1pUOlqXASwmqmUYj0DKB8_Ybg4/s800/blogs3648_Oligostomis_reticulata.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiPvmBl3E9wJ4KPtk6JxUJVxChHkLgE8DGgZY7C8X5CLXetXlpRDIClaMBXGg9zdyWZy_tAV4SR7Vsg-DWxwO2Z2hPMvc5_gCIK-hh0yeQvPIf9OzmYHM1pUOlqXASwmqmUYj0DKB8_Ybg4/w640-h428/blogs3648_Oligostomis_reticulata.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Makstene </b><i>Oligostomis reticulata</i></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh9CdFObrMGDBAM4bS2YJ5ZyIoRK2CXuwfaQXi2IZ1okuUQWhA4z7cTCGBW2Uu081kOoNAq7zZL76W5Hbjs7lZhyphenhyphenVwDuqin9_TYI_vih9XVVS7wOeOOD6c5xqaRGSrLINXKVyoknGtQBXnW/s800/blogs3647_Oligostomis_reticulata.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh9CdFObrMGDBAM4bS2YJ5ZyIoRK2CXuwfaQXi2IZ1okuUQWhA4z7cTCGBW2Uu081kOoNAq7zZL76W5Hbjs7lZhyphenhyphenVwDuqin9_TYI_vih9XVVS7wOeOOD6c5xqaRGSrLINXKVyoknGtQBXnW/w640-h428/blogs3647_Oligostomis_reticulata.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Makstene </b><i>Oligostomis reticulata</i></td></tr></tbody></table><div style="text-align: justify;">Bet atpakaļ pie kukaiņiem. Sāku jau patiesībā ar Skrundas dzelzceļmalas inspekciju, jo pēdējā pastaiga te Augustā bija nu ļoti veiksmīga. Taču tur manu motivāciju gaisā izkūpināja spēcīgais un saldējošais vējš. Gandrīz jau gribēju vispār padoties un priekšlaicīgi doties atpakaļ uz māju pusi, bet par laimi izdomāju aiziet līdz meža takai gar Gropupi. Tur mani sagaidīja nomierinošs bezvējš, kas ļāva atgūt vēlmi pameklēt arī kādus kukaiņus. Pamatā bija doma koncentrēties uz upē dzīvojošajām radībām - pat izvilku tīkliņu, lai ko pamakšķerētu. Likās, ka varbūt tādā upītē varētu kāda interesantāka airblakts dzīvot. Šoreiz intuīcija pievīla - nevienu pašu airblakti neatradu. Tiesa tas gan nenozīmē, ka tur to nav. Vienkārši neatradu varbūt. Bet vismaz iepriecināja slaidās mērniekblaktis (<i>Hydrometra gracilenta</i>), kas bija varbūt nedaudz pat negaidīti, jo upītes vidusdaļā straume vietām bija pat samērā jūtama, bet šīs radības man vairāk asociējas ar stāvošu ūdenstilpju krastiem ar niedrēm utml. Piekrastes joslā gan straume vietām nebija nemaz - acīmredzot ar tādām 'kabatiņām' šiem pilnībā pietiek. Interesanta paskata radības - kā tādi smalki, smalki salmiņi. Starp piekrastes augāju uz ūdens ņirboņas fona patiesībā ļoti grūti ieraugāmas radības - ja speciāli nemeklē, tad var nepamanīt. Šo gan nejauši iesmēlu vienkārši ar tīkliņu. Tad jau gan pamanīt ir vieglāk. Tik pat negaidīts bija arī citas neparasta izskata blakts novērojums. Dubļainā krasta laukumā pamanīju pārojošos ūdensskorpionus (<i>Nepa cinerea</i>)! Tas pats par sevi gan nav nekas neprasts, jo tā ir bieži sastopama suga šādās vietās, bet tad paskatījos apkārt rūpīgāk un pamanīju vēl vienu turpat blakus. Tad vēl divus turpat ūdenī. Tad vēl vienu nedaudz tālāk. Tik daudz burtiski vienā kvadrātmetrā! Kopumā no viena punkta izdevās saskaitīt šķiet 11 ūdensskorpionus. Lūk tik daudz gan nekad iepriekš nebiju redzējis vienkopus. Parasti tik kādu 1-2 pamanu. Tiesa tie prot visai labi nomaskēties, jo bieži vien tiem patīk pieplakt dibenam un pat tā nedaudz ierušnāties dubļos/dūņās tā ka ārā no ūdens stiepjas tikai vēdera 'durklis' (kas patiesībā ir elpošanas 'trubiņa'. Jā - šīs blaktis elpo ar dibenu). Varbūt vienkārši neesmu bijis iepriekš pārlieku vērīgs. No citiem grāvjmalas apdzīvotājiem vēl varu atzīmēt vienu raibu maksteni - <i>Oligostomis reticulata</i>. Tāda agra pavasara suga ar diezgan īsu lidošanas laiku. Visai viegli atpazīstama suga, kas starp makstenēm ir savā ziņā izņēmums, jo tur daudzas sugas ir nu ļoti līdzīgas. Bet grupa interesanta - labprāt kādreiz ar tām iepazītos arī nedaudz tuvāk. </div><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgnOhZBddG_NbjDiq85h0EUIMzYTjjirq32PsMh8hwTUIe6QOOMOlOTd9BZKzPQFgANNQNeMcMXoqwaoSHNzyS3FjXrLAzon1UwogjXYDdH9_J31pn9-6k0sidh9qf43Zz-hE0txyRfI2hZ/s800/blogs3673_Andrena_cineraria_habitat.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="601" data-original-width="800" height="480" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgnOhZBddG_NbjDiq85h0EUIMzYTjjirq32PsMh8hwTUIe6QOOMOlOTd9BZKzPQFgANNQNeMcMXoqwaoSHNzyS3FjXrLAzon1UwogjXYDdH9_J31pn9-6k0sidh9qf43Zz-hE0txyRfI2hZ/w640-h480/blogs3673_Andrena_cineraria_habitat.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Smilšbites </b><i>Andrena cineraria </i><b>apdzīvots biotops - meža ceļš</b></td></tr></tbody></table><br /><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiI_4rSu0Y8yQNHGQaE4KxyvpM74O1xvIzs2fvN3t0AnQ5rJQV7GMpfs38_r_57P-hedeSi9Eka8cHsI3znCT8Gq5BFFOunoFCGk21t8q0YYHBQBTtAn6XdIFmypo6WBTcIqh-HOrpxkbBz/s800/blogs3673a_Andrena_cineraria_habitat.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiI_4rSu0Y8yQNHGQaE4KxyvpM74O1xvIzs2fvN3t0AnQ5rJQV7GMpfs38_r_57P-hedeSi9Eka8cHsI3znCT8Gq5BFFOunoFCGk21t8q0YYHBQBTtAn6XdIFmypo6WBTcIqh-HOrpxkbBz/w640-h428/blogs3673a_Andrena_cineraria_habitat.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Smilšbites </b><i>Andrena cineraria </i><b>apdzīvots biotops - meža ceļš</b></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhwM8YAbZschSdOeDIpx4Pv4A0KFLRUoiTZQZr_GcV0CAA86a0XTLy0vJaJFEbsnq6KvPZFKYg0oi46sepxo2wyZXKnsvYnthyLrv2pN3r-1J3sgRsVNMAYgmQ1PQdqNTyNTHL5rLksoskT/s800/blogs3643_Andrena_cineraria_male.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhwM8YAbZschSdOeDIpx4Pv4A0KFLRUoiTZQZr_GcV0CAA86a0XTLy0vJaJFEbsnq6KvPZFKYg0oi46sepxo2wyZXKnsvYnthyLrv2pN3r-1J3sgRsVNMAYgmQ1PQdqNTyNTHL5rLksoskT/w640-h428/blogs3643_Andrena_cineraria_male.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Smilšbites </b><i>Andrena cineraria </i><b>tēviņš</b></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiJiJbEfaXcnxAqsHO4GwQCsWD24M6l0G-Kc5qubvxhUDGwCsglWbhIamb2tjLMUCW0YrZetlGx12UZzzchX1iDcsJneRiECdeyF4TYkKPfp-nf6sAp8GzBINcRkKsO6PFDMygdTcwMV5_s/s800/blogs3644_Andrena_cineraria_female.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiJiJbEfaXcnxAqsHO4GwQCsWD24M6l0G-Kc5qubvxhUDGwCsglWbhIamb2tjLMUCW0YrZetlGx12UZzzchX1iDcsJneRiECdeyF4TYkKPfp-nf6sAp8GzBINcRkKsO6PFDMygdTcwMV5_s/w640-h428/blogs3644_Andrena_cineraria_female.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Smilšbites </b><i>Andrena cineraria </i><b>mātīte</b></td></tr></tbody></table><div style="text-align: justify;">Ejot atpakaļ, gaisa temperatūra laikam bija vēl par kādu grādu-diviem pakāpusies jo uz turpat uz meža takas pēkšņi pamanīju laidelējamies dažus bišveidīgos, kas iepriekš tur noteikti nebija. Ahā - smilšbites! Tādas pelēcīgas, tāpēc pirmā doma bija, ka varbūt tā pati <i>Andrena vaga </i>vien būs, bet vieta gan šķita priekš tām tāda netipiska - ne ļoti smilšaina. Vienkārši sūnām aizaudzis meža celiņš. Ieskatījos rūpīgāk - tēviņiem (tie bija tie ko pirmos pamanīju tur lidināmies) kājas ar melniem matiņiem, tātad jā cita suga! <i>Andrena cineraria</i>. Daudz smilšbites iepriekšējos gados neesmu labi iepazinis, bet šī ir viena no tām un mātītes ir vienas no manām mīļākajām (ai, nepatīk man šis vārds - angliskais favorīts/<i>favourite </i>skan mazāk piedauzīgi. Citi sinonīmi jau ar nav tik labi - iecienīts, iemīļots... Ai, lai nu paliek) smilšbišu sugām. Eleganti melni spīdīgas ar izteikti joslainu krūšu apmatojumu - sudrabaini pelēcīgiem galiem un tumšu, tumšu vidusdaļu. Svaigi eksemplāri (bitei dzīvojot, matiņi var nodilt) ļoti skaisti un viegli atpazīstami (mātītes). Jauns fotoķeksis! </div><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjbW7IBqs9MBDiWraGi8rEHdzm2so3GlDIwUyIqqzNzWTE5cNfOBMX6EdclLNSB_-X3s2Nh8GKskxq0KEH1LkHrt-riO7uT2zkZcp5rhyphenhyphenGbedc3x-5VOH5P0LTVi4GUsupZvvs9GgyNYp9y/s800/blogs3652_Neides_tipularius.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjbW7IBqs9MBDiWraGi8rEHdzm2so3GlDIwUyIqqzNzWTE5cNfOBMX6EdclLNSB_-X3s2Nh8GKskxq0KEH1LkHrt-riO7uT2zkZcp5rhyphenhyphenGbedc3x-5VOH5P0LTVi4GUsupZvvs9GgyNYp9y/w640-h428/blogs3652_Neides_tipularius.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Vālīšblakts </b><i>Neides tipularius</i></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgcMx820lH6WyqeUJJljDHV_ZRM_Sdtx_xrbc7N9axlNUtSvlvr1pvEGFQaYfqy3264Dh4wRD7k_YS1cXS-I7imlIpm5Q-fs3FCgpz6V5xI0g-ny9KAZyRw0SVvE2bXWvOOc-Nozsaa64bx/s800/blogs3649_Odontomyia_argentata.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgcMx820lH6WyqeUJJljDHV_ZRM_Sdtx_xrbc7N9axlNUtSvlvr1pvEGFQaYfqy3264Dh4wRD7k_YS1cXS-I7imlIpm5Q-fs3FCgpz6V5xI0g-ny9KAZyRw0SVvE2bXWvOOc-Nozsaa64bx/w640-h428/blogs3649_Odontomyia_argentata.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Dzelkņmuša </b><i>Odontomyia argentata</i></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjHqFTqy3Kdxdy_vlLX9aTLPVhpJLq-YW-2Ek8qgyS4vMP7SxTrHK8UVxwF6oiSMVfGeaDOYjFI-mQ8Pd09MoSrhxYCsB14Pc0E6sfXo_QoGq-E0QRPpCIwhu324ge5NMAdvfqyZYyDqqaF/s800/blogs3669_Dermacentor_reticulatus.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjHqFTqy3Kdxdy_vlLX9aTLPVhpJLq-YW-2Ek8qgyS4vMP7SxTrHK8UVxwF6oiSMVfGeaDOYjFI-mQ8Pd09MoSrhxYCsB14Pc0E6sfXo_QoGq-E0QRPpCIwhu324ge5NMAdvfqyZYyDqqaF/w640-h428/blogs3669_Dermacentor_reticulatus.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Ornamentētā pļavērce </b>(<i>Dermacentor reticulatus</i>)</td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhFiK7YXOzv5F1Fje8-MdVeYn6DvqIYgglRVprb0vC0KyeZn8St-a65XBMPLnRFRaGmizY3PTtN4o3sXjzR0wCUsH_tiZ3rIhTqo8Ni1n2bgu49tX8wn5AwKVh8YI6Z3yDOniyShnu8RvcL/s800/blogs3670_Formica_rufa.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhFiK7YXOzv5F1Fje8-MdVeYn6DvqIYgglRVprb0vC0KyeZn8St-a65XBMPLnRFRaGmizY3PTtN4o3sXjzR0wCUsH_tiZ3rIhTqo8Ni1n2bgu49tX8wn5AwKVh8YI6Z3yDOniyShnu8RvcL/w640-h428/blogs3670_Formica_rufa.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Iespējams rūsganā meža skudra </b>(<i>Formica</i> cf <i>rufa</i>)</td></tr></tbody></table><div style="text-align: justify;">Noslēgumā vēlreiz atgriezos dzelzceļmalā, jo biju ieguvis jaunu motivāciju - saņēmu ziņu, ka Kārlis Freibergs iespējams ir atradis uz laimiņiem dzīvojošo mīkstblakti <i>Chlamydatus evanescens</i> - jauna suga Latvijai (<a href="https://dabasdati.lv/lv/observation/sa3lv9slgn54pckmsqeer2kmb5/">novērojums dabasdati.lv</a>)! Rīta pusē tieši biju slinki pārskatījis dažus laimiņa pudurīšus ar domu par šo sugu, bet nu ātri vien padevos vēja priekšā. Tagad atpakaļceļā vējš joprojām bija tik pat nepatīkams, bet iekšēji biju noskaņots jau daudz apņēmīgāk. Labi, nebūšu pirmais, bet vismaz šis atradums liecina, ka sugu Latvijā tiešām var atrast. Laimiņu tur tiešām bija daudz! Bet, lai arī kā rušinātos un pat mēģinātu ar entomoloģisko tīkliņu kādu nejauši 'iepļaut', bez sekmēm. Interesantākais guvums varētu būt dzelkņmuša <i>Odontomyia argentata. </i>Nav ne jausmas cik tā bieža vai reta, bet sastapu tādu pirmo reizi. Vēl tur dzelzceļmalas zālienā sapļāvu vairākas ornamentētās pļavērces (<i>Dermacentor reciculatus</i>) - šajā Kurzemes daļā gan bija jau zināms, ka šī nesenā ienācēja Latvijas faunā ir tur sastopama. Lasīju vienu interesantu rakstiņu par to, ka 2017. gadā šī ērce ir tikusi atrasta arī uz nomedīta zeltainā šakāļa Dānijā. Tas manā prātā tīri labi aizķēries un patiesībā tā varētu būt pat samērā ticama teorija, ka iespējams zeltainie šakāli, kas ir šobrīd gana skaidrs, ka ir dabiskā viedā 'atnākuši' arī līdz ZA Eiropai, ir kaut kādā mērā atbildīgi pie šīs ērču sugas tik straujas izplatības ziemeļu virzienā. Tā teikt - atnesuši tās līdzi un tālāk jau tās ērces turpina izplatīties arī bez šakāļu tiešas palīdzības - izmantojot vietējos zvērus? Visādi var būt. Tik pat labi arī divi nesaistīti notikumi, kas vienkārši notikuši līdzīgā laika posmā. Bet nu tas ir fakts, ka ornamentētās pļavērces vietām Latvijas dienvidu daļā var būt pat visai masveidīga suga. Pieaugušās ērces cilvēkam gan piesūcas reti vai pat ļoti reti, bet nu jebkurā gadījumā - pēc katras pastaiga dabā sevi vajag pārbaudīt no visām pusēm. Īpaši uzmanība jāpievērš stakles zonai, ciskām, ceļgala locītavām no aizmugures (vietas, kur man visbiežāk ērces piesūcas. Ceļgala aizmugures īpaši viltīgas, jo tās grūti pašam labi apskatīt) utml. vārīgām vietām ar maigāku ādu, kur ērcēm vieglāk ieurbt snuķīti. Ir jau ērces bīstamas, tāpēc no tām ir jāuzmanās, bet noteikti tām nevajadzētu kļūt par šķērsli doties dabā - tik traki no tām baidīties arī nevajag. Pret ērču encefalītu katrā ziņā potēties vajadzētu gan (pats gan īsti nepotējos, jo vienkārši bērnībā jau esmu encefalītu izslimojis). Lai nu kā, drīz pieķēru sevi pie tā, ka esmu sācis fotografēt dzelzceļmalā skudras. To uztvēru kā zīmi, ka laikam šai dienai pietiks vējā purināties un jādodas vien mājup. Bet par spīti aukstumam, beigās tomēr paliku relatīvi apmierināts ar pastaigu. Varēja būt arī vēl tukšāk. </div>Uģis Piterānshttp://www.blogger.com/profile/12043555167738509951noreply@blogger.com3tag:blogger.com,1999:blog-4395289100350981207.post-75269354832496390732021-05-07T10:09:00.002+03:002021-05-07T20:25:04.251+03:00Mučukalna karjers<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi85wk7tZj4N-c-nVi5DdwL5i3U3zm21QV4-drhh6u9R794XqT87NWy5xVLfGrE8G13e5mMcU35EXzPPGW_nN4-0UY3olXB7yjhMv0rb04R-XiTojNXNsoqM6wCSVig5_6hBaLOQFXaG5U4/s800/blogs3671_Mu%25C4%258Dukalna_karjers.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="601" data-original-width="800" height="481" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi85wk7tZj4N-c-nVi5DdwL5i3U3zm21QV4-drhh6u9R794XqT87NWy5xVLfGrE8G13e5mMcU35EXzPPGW_nN4-0UY3olXB7yjhMv0rb04R-XiTojNXNsoqM6wCSVig5_6hBaLOQFXaG5U4/w640-h481/blogs3671_Mu%25C4%258Dukalna_karjers.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Mučukalna karjers Skrundas apkārtnē</b></td></tr></tbody></table><p style="text-align: justify;">Laikapstākļi turpina ne īpaši lutināt, bet nu tūliņ tūliņ jau sola +20 - tad nu tik būs kukaiņu vērošana (galvenais, lai izdodas izkalt pareizus plānus kā to siltumu maksimāli izmantot)! Bet kamēr vēl esam siltuma gaidās, vienu samērā vēso dienu izdevās izmantot tīri sekmīgi izmantot arī šobrīd. Biju Skrundas pusē, kur vienā dienā man bija apmēram ~4h brīdis, ko veltīt gājienam dabā. Nolēmu aši aizcilpot līdz Mučukalna karjeram uz D no Skrundas. Pamatā tāpēc, ka man vajadzēja dažas dzīvas mārītes atrast un zināju, ka tur zem viršiem tām jābūt čupām. Pie reizes izmantot iespēju paskatīties, kādi bišveidīgie ir atrodami karjera smiltiņās. Blaktis šoreiz nemeklēju, jo šī karjera apkārtni jau esmu blakšu ziņā revidējis iepriekš 2019. gadā. </p><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEii4SMxVC7zCj4tfXnXapK5t3KQrFWRsvK9KQ2ohfYUaQDlCR372mjrKS9-mQ5VaKPEaA63Fy3cFgfSCdrvY9QJ37TtxR3-U-FNDtf7YwTdlLnzmvskvmn377aAIf0CTnJGmf9Jdp5_AM-V/s800/blogs3653_Colletes_cunicularius.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEii4SMxVC7zCj4tfXnXapK5t3KQrFWRsvK9KQ2ohfYUaQDlCR372mjrKS9-mQ5VaKPEaA63Fy3cFgfSCdrvY9QJ37TtxR3-U-FNDtf7YwTdlLnzmvskvmn377aAIf0CTnJGmf9Jdp5_AM-V/w640-h428/blogs3653_Colletes_cunicularius.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Zīdbite </b><i>Colletes cunicularius</i></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjzkoHqhP-OfKlwbLz4gcgW2tb1XfO_pH66LZ-sNm3QB54monKO1RNJfG7Ub_j_gGx5Q60BI2gTYzDpS_34JY6aRj7XnAGMZDqY0nsd7e-iY-8Bk9ZW1ri66QOAnHmKLTeCENsxN_l5GWNy/s800/blogs3654_Colletes_cunicularius.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjzkoHqhP-OfKlwbLz4gcgW2tb1XfO_pH66LZ-sNm3QB54monKO1RNJfG7Ub_j_gGx5Q60BI2gTYzDpS_34JY6aRj7XnAGMZDqY0nsd7e-iY-8Bk9ZW1ri66QOAnHmKLTeCENsxN_l5GWNy/w640-h428/blogs3654_Colletes_cunicularius.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Zīdbite </b><i>Colletes cunicularius</i></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEihC7IZfKEXadh5rUiVHVpEKN9wbvE4-ZrAclROo-mR6DIMfzrE_UnJxP0cnJX-T_VsZTjYRMq5AmD31L4lxLzY6znn1YNix1J7eugf_4YLuVDnKNb-34hXJJEwLDWniphDTbeT2-wsn8I9/s800/blogs3663_Sphecodes_albilabris.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEihC7IZfKEXadh5rUiVHVpEKN9wbvE4-ZrAclROo-mR6DIMfzrE_UnJxP0cnJX-T_VsZTjYRMq5AmD31L4lxLzY6znn1YNix1J7eugf_4YLuVDnKNb-34hXJJEwLDWniphDTbeT2-wsn8I9/w640-h428/blogs3663_Sphecodes_albilabris.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Slaidbite </b><i>Sphecodes albilabris</i></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgvm0LScMq5b2Ryp4Kka3cEoUQKeOfTJYxjnwtojH9-xnAJzCrcqARrxAc7U5XpCqR_wkDMoGusAK2B3f91gq0OZcZy7lLFu7Mo99nafIPPcc6LoIweTBcDvzopDnI7wSspBKnHJIzxBRIs/s800/blogs3664_Sphecodes_albilabris.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgvm0LScMq5b2Ryp4Kka3cEoUQKeOfTJYxjnwtojH9-xnAJzCrcqARrxAc7U5XpCqR_wkDMoGusAK2B3f91gq0OZcZy7lLFu7Mo99nafIPPcc6LoIweTBcDvzopDnI7wSspBKnHJIzxBRIs/w640-h428/blogs3664_Sphecodes_albilabris.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Slaidbite </b><i>Sphecodes albilabris</i></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh7w4-uhUPMjM2mXBoA7tHaeMaJ6q5uquF2OGjRsQzT5pYRzz_IgmwX3iyU0Wi9cWMXV_S-UEx-gMC5dGYVad2asSAoYXV5R3rwidHJAx0AGxfOi5isn-F3R5426vywkp6eqCJFJbuWPAmC/s800/blogs3662_Anoplius_viaticus.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh7w4-uhUPMjM2mXBoA7tHaeMaJ6q5uquF2OGjRsQzT5pYRzz_IgmwX3iyU0Wi9cWMXV_S-UEx-gMC5dGYVad2asSAoYXV5R3rwidHJAx0AGxfOi5isn-F3R5426vywkp6eqCJFJbuWPAmC/w640-h428/blogs3662_Anoplius_viaticus.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Smilšlapsene </b><i>Anoplius viaticus</i></td></tr></tbody></table><p style="text-align: justify;">Gaisa temperatūra gan nepriecēja - zem 10 grādiem pastaigas sākumā + vējiņš. Mārītes gan tas man netraucēja atrast, bet pirmajā brīdī šķita, ka tomēr būs jāpiedzīvo fiasko bišu frontē. Vējā pat nosala mazliet rokas - kādas vēl bites?! Bet pietika mazliet uzspīdēt uz minūti saulei, kad viss sākās! Un sākās atkal tādā fotografēšanai piemērotā režīmā - lēnīgas bites rāpaļāja ap savām alām un slinki lidinājās apkārt. Sugas gan jāsaka šim gadam ierastās - pamatmasu sastādīja zīdbites <i>Colletes cunicularius </i>un smilšbites <i>Andrena vaga. </i>Bet tas varbūt pat nebija slikti, jo tagad tad tā pavisam kārtīgi varēju safotografēt šo konkrēto zīdbišu sugu. Tajā skaitā arī mātītes, kam, atšķirībā no tēviņiem, apmatojums ir vairāk brūnganā krāsā. Un kur bija šīs zīdbites - tur arī tās kleptoparazīts slaidbite <i>Sphecodes albilabris</i>. Arī šo sugu te beidzot varēja tā kārtīgi no visām pusēm nofotografēt. Ir tomēr zināmas priekšrocības arī vēsākam laikam. Būs tomēr jāmēģina kāds agrāks vasaras rīts izmantot šādiem nolūkiem - lai fotografētu lēnīgākus plēvspārņus, kas vēl nav saulē paspējuši uzsilt. Tikpat paklausīga izrādījās arī šogad pirmā nofotografētā smilšlapsene - viens no kukaiņiem, kas ierasti arī ir ļoti aktīvi un kustīgi. Smilšlapseņu iepazīšana pagaidām gluži nav manā interešu lokā un ļoti labi tās nepazīstu (tur ar diezgan daudz sugu, vairums ļoti līdzīgas - pie mums varētu kādas 50-60 mierīgi būt), bet šī, manuprāt, ir <i>Anoplius viaticus</i>. Suga, kas līdzīgi kā daļa citu smilšlapseņu, medī zirnekļus. Nav gan jauns fotoķeksis, bet šķiet tik tuvu un labi vēl gan nebija izdevies nofotografēt. </p><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiYbWHmhxeY-V5Pyhy4vybKl0z33G4M5IJfTkbJ61VLhS_xApm1_ZRzEYPN4WJgOSdHCsW1mVFCZtGYJH8auYM6m5s1ofOBRYaay0wiC15df5p2uOzPckMZap_RCRE_v3vhk8j8vZXdLT5O/s800/blogs3665_Andrena_vaga.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiYbWHmhxeY-V5Pyhy4vybKl0z33G4M5IJfTkbJ61VLhS_xApm1_ZRzEYPN4WJgOSdHCsW1mVFCZtGYJH8auYM6m5s1ofOBRYaay0wiC15df5p2uOzPckMZap_RCRE_v3vhk8j8vZXdLT5O/w640-h428/blogs3665_Andrena_vaga.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Smilšbite </b><i>Andrena vaga</i></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgSx56FC58KvlaXXhy7nIa80oLUlfOIqYvRLlOduI7F7cmlliLWcI5qQcHRHqLzHuBlI70OTEwUxih5Kgz3X6fE67M4PjWVaBtYseZD7-VVfSZ73aKxQJheIGB0bQW4u4Q-Yb5mctbfXMxZ/s800/blogs3661_Andrena_nycthemera.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgSx56FC58KvlaXXhy7nIa80oLUlfOIqYvRLlOduI7F7cmlliLWcI5qQcHRHqLzHuBlI70OTEwUxih5Kgz3X6fE67M4PjWVaBtYseZD7-VVfSZ73aKxQJheIGB0bQW4u4Q-Yb5mctbfXMxZ/w640-h428/blogs3661_Andrena_nycthemera.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Smilšbite </b><i>Andrena nycthemera</i></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhhi5FlMJCGXadK_CUq2FZUtEnb_iEtE9yuJDDdKn5DyiGesEpatJkiCMqeHYA9-oAG4Yifvp0qlIoxvu4EzwuZ0SVEpZEuDCa9bFx9dP8vQoCieOabKwqPE_moUuaO-DDasr7jSGpMJUks/s800/blogs3671_Mu%25C4%258Dukalna_karjers_3.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhhi5FlMJCGXadK_CUq2FZUtEnb_iEtE9yuJDDdKn5DyiGesEpatJkiCMqeHYA9-oAG4Yifvp0qlIoxvu4EzwuZ0SVEpZEuDCa9bFx9dP8vQoCieOabKwqPE_moUuaO-DDasr7jSGpMJUks/w640-h428/blogs3671_Mu%25C4%258Dukalna_karjers_3.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Bišveidīgo apdzīvotās karjera nogāzes</b></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgySqlV1dLsyRmAXcP99B-72Grga6P5JukrHmelPu9jCXPx2eVFzgXUJ8RTVKNwIgM99axaYOe7zl43TTbD_jF2GfNRib2OroEvR3gAG81FnLGmYhU8dMWfJckLwbOjyRq3IccLWr4EhKNZ/s800/blogs3671_Mu%25C4%258Dukalna_karjers_2.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgySqlV1dLsyRmAXcP99B-72Grga6P5JukrHmelPu9jCXPx2eVFzgXUJ8RTVKNwIgM99axaYOe7zl43TTbD_jF2GfNRib2OroEvR3gAG81FnLGmYhU8dMWfJckLwbOjyRq3IccLWr4EhKNZ/w640-h428/blogs3671_Mu%25C4%258Dukalna_karjers_2.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Ļoti blīva smilšbišu </b><i>Andrena vaga </i><b>kolonija</b></td></tr></tbody></table><p style="text-align: justify;">Tā citādi gan baigi lielā sugu daudzveidība nebija - vēl tik izdevās pāris <i>Andrena nycthemera </i>smilšbišu īpatņus pamanīt. Taču arī te bija interesanti vērot to kādā blīvumā vispār šīs smilšbišu kolonijas var vietām būt. Piefiksēju, ka tām vairāk patika tādas mālainākas nogāzītes (gan karjera slīpumos, gan slīpā grāvjmalā), kas gan ir visnotaļ loģiski, jo nogāzēs ar irdenu smilti, protams, jebkādas aliņas ir grūti izrakt. Tas pats attiecas arī uz horizontālām virsmām - zem irdenās smilšu virskārtas tomēr jābūt mitrākam, blīvākam smilšu slānim, lai bišu raktās aliņas neizjuktu. Tā staigājot gan arī prātoju, ka vispār šādās smilšainās vietās dzīvojošās smilšbites un citi kukaiņi ir patiesībā lielā mērā atkarīgas no dažādiem traucējumiem, kas to smilšainumu uztur 'pie dzīvības' ilgākā laika periodā. Ja pilnībā nekas nenotiek, tad smiltis vispirms pamazām pārņem sūnas, tad kādas graudzāles un citi augi, līdz beidzot arī ieaug mazas priedītes. Tā gan ir daļa no dabiskas sukcesija mūsu platuma grādos, bet tiklīdz sāk veidoties tāds noēnojums un smilšainie laukumi izzūd - arī šīs smilšaino vietu sugas pamazām pārceļas uz citām, piemērotākām, vietām. Tas, protams, nav pāris-dažu gadu jautājums, bet 10-20-30 gadu laikā situācija var visai kardināli pamainīties. Tā ka no tāda viedokļa ir pat citreiz labi, ja kādi cilvēki te pa to karjeru (vai citu līdzīgu vietu) pabradā, reizi pāris gados kāds kvadracikls vai moticikls nobrauc (lai arī cik tas varbūt šķistu pretdabiski, ka kvadracikls var palīdzēt kādām sugām izdzīvot) vai ir tamlīdzīgs traucējums, kas lielākos vai mazākos laukumos tomēr palēnina aizaugšanas procesu. Protams, visam jābūt ar mēru - vietās, kur ir pārāk liela antropogēnā slodze, protams, viss top sabradāts un izmīdīts pirms vēl paspēj jaunā kukaiņu paaudze izaugt. Līdz ar to kopumā tā ir tāda interesanta dilemma no dabas aizsardzības viedokļa - kā aizsargāt tās sugas, kas ir atkarīgas no šādiem atklātiem un smilšainiem biotopiem? Būs jāpalasa kādi gudri raksti, jo noteikti citur pasaulē/Eiropā šī problēma ir apskatīta gana plaši. </p><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiWBXEZbM5Dc7kzkwgsGrCwZt5TVaezyKjyV-sDGvjFkWy4whGd5DNIvjRMt5WqxsSsG4HmniXzKQCcYC1FtBNhQaYqDoMI9RwXkqGN7Qi9P2n1QpV5I_rfjJ_krts5w7rXGqL0rrmQtafP/s800/blogs3657a_Trypocopris_vernalis.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiWBXEZbM5Dc7kzkwgsGrCwZt5TVaezyKjyV-sDGvjFkWy4whGd5DNIvjRMt5WqxsSsG4HmniXzKQCcYC1FtBNhQaYqDoMI9RwXkqGN7Qi9P2n1QpV5I_rfjJ_krts5w7rXGqL0rrmQtafP/w640-h428/blogs3657a_Trypocopris_vernalis.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Pavasara bambals </b>(<i>Trypocopris vernalis</i>)</td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiPBIrdeJurPYRFUIU2jJq0qAbCY2-PId8tLTHAN0TUVfq8u5jIJqS24Q5DohYJmFkfbNZQm0SKzwB0vwp7QpYipfLgbRP0P8ODvUFJsgqXr8VIzJB0P574FxfeY4yJUccqGsNJDNj-vlEs/s800/blogs3659_Trypocopris_vernalis.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiPBIrdeJurPYRFUIU2jJq0qAbCY2-PId8tLTHAN0TUVfq8u5jIJqS24Q5DohYJmFkfbNZQm0SKzwB0vwp7QpYipfLgbRP0P8ODvUFJsgqXr8VIzJB0P574FxfeY4yJUccqGsNJDNj-vlEs/w640-h428/blogs3659_Trypocopris_vernalis.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Pavasara bambals </b>(<i>Trypocopris vernalis</i>)</td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhyM4qh3MUv3f3x5rl5pYc4M1wRy-Lw-zwD4MIIliHqTP4Xy7TPf0VgWqxR4Yvjjg-GfOrV_Jp89i-7vjPIqfkZVp_00FQtW5IbD5qyCuliNG7-ipX-tlUMIXVzoxD8MC6AWAkVDuH5HhQv/s800/blogs3658_Trypocopris_vernalis.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhyM4qh3MUv3f3x5rl5pYc4M1wRy-Lw-zwD4MIIliHqTP4Xy7TPf0VgWqxR4Yvjjg-GfOrV_Jp89i-7vjPIqfkZVp_00FQtW5IbD5qyCuliNG7-ipX-tlUMIXVzoxD8MC6AWAkVDuH5HhQv/w640-h428/blogs3658_Trypocopris_vernalis.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Pavasara bambals </b>(<i>Trypocopris vernalis</i>)</td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiiIO8uPA-atWUQN_IVQEIvMPuHgBrOAD2vorfnxCiloIjDnoVu4lWZL-9hHbR9BNlWeOyJssMoISuuhevBJ5mJprycy_R3oTsBxFuSEl_BFDvc7cQldXnEbj0H4eU3YABqP6PBn3YS8rIt/s800/blogs3660_Cicindela_hybrida.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiiIO8uPA-atWUQN_IVQEIvMPuHgBrOAD2vorfnxCiloIjDnoVu4lWZL-9hHbR9BNlWeOyJssMoISuuhevBJ5mJprycy_R3oTsBxFuSEl_BFDvc7cQldXnEbj0H4eU3YABqP6PBn3YS8rIt/w640-h428/blogs3660_Cicindela_hybrida.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Brūnā smilšvabole </b>(<i>Cicindela hybrida</i>)</td></tr></tbody></table><p style="text-align: justify;">Bet atgriežamies pie karjera. Izmantoju brīdi kad sastaptie kukaiņi tiešām nebija pārāk aktīvi un veicu fotosesijas arī ar dažiem jau iepriekš gana daudz fotografētiem objektiem. Īpaši aizrāvos ar viena pavasara bambalu (<i>Trypocopris vernalis</i>), kas uz smilšu fona izskatījās nu tik spīdīgs un košs, ka es uz 10 minūtēm pārvērtos par žagatu un nevarēju novērst acis no šī nopulētā spožuma. Manuprāt, viena no glītākajām Latvijas vabolēm! Starp citu diezgan sarežģīti fotografējams objekts, jo izmantojot zibspuldzes (mans standarta piegājiens kukaiņu fotografēšanā), pilnībā pazūd vaboles spozme un ar dabā saskatāmais spīdīgums. Tāpēc nācās mocīties izmantojot dabisko gaismu, kas šajā brīdī caur mākoņiem varbūt bija pat tīri veiksmīgi izkliedējusies - spožā saulē šo būtu arī grūti iemūžināt. Interesanti, ka Skandināvijas valstīs šī ir pat visai reta un apdraudēta suga (Somijā vēl nesen pat skaitījās izzudusi - varbūt pat joprojām ir). Būtu interesanti saprast kādi iemesli tam, jo Latvijā tā pagaidām ir vēl gana bieži sastopama suga. Otra vaboļu suga, ko sen nebiju fotografējis bija brūnā smilšvabole (<i>Cicindela hybrida</i>). Katra kukaiņu fotogrāfa karjeras sākuma 'must have' foto ir šis - kādas smilšvaboles sejas portrets ar milzīgajiem žokļiem. Nu baigais monstrs! Karstā laikā pielavīties smilšvabolēm ir gandrīz vai neiespējamā misija, bet, ja var kādu atrast šādā vēsākā rītā, tad jau var gan atvēzēties pēc pilnas programmas un tvert to kadrā no visiem iespējamajiem rakursiem. Šoreiz gan nesanāca - gribēju vaboli mazliet 'uzpucēt' (nopūst smiltis no ģīmja) un ar to pietika, lai tā laistu ļekas pār pleciem. Nebija vērts tai vairs sekot - ja smilšvabole ir izdomājusi no tevis aizmukt, tad viņa to visticamāk izdarīs. Vajag apbruņoties ar lielu pacietību tās tvarstot un fotografējot. Šoreiz man pacietība tam nebija, jo vienkārši pastaigai vēl bija atlikusi vien kāda 1 stunda, kuras laikā tomēr cerēju vēl ko interesantu paspēt sazīmēt. </p><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjZIfoBF9Xf5r8k1Dtu-OR_YeuhBgtxQMO5klpnKeJJDOTwEcZeyPLjFdPSgV6atvoAfUxfF_ZwZc9xqSHARJPmdpm2W0glpPsrhyA5baTtS3fYXtm6WzO3Gh4hdzr2vo1K6yoyDnJv_uxE/s800/blogs3655_Dicronychus_equisetioides.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjZIfoBF9Xf5r8k1Dtu-OR_YeuhBgtxQMO5klpnKeJJDOTwEcZeyPLjFdPSgV6atvoAfUxfF_ZwZc9xqSHARJPmdpm2W0glpPsrhyA5baTtS3fYXtm6WzO3Gh4hdzr2vo1K6yoyDnJv_uxE/w640-h428/blogs3655_Dicronychus_equisetioides.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Sprakšķis </b><i>Dichronychus equisetioides</i></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjQ2eyUvMPpxp7T3bvMqPFs3FKvvk0aMmZv6k__X7cpZ54PNklsYQCOFpMyHbemgi4gN45R2BZQiNjpkwMeLUAxS_g8svRDbUUgFNZ5ZIBtci1Y3AcDcPnb3qqQNuRV93VvEyz40Ss6FG6T/s800/blogs3656_Dicronychus_equisetioides_1.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjQ2eyUvMPpxp7T3bvMqPFs3FKvvk0aMmZv6k__X7cpZ54PNklsYQCOFpMyHbemgi4gN45R2BZQiNjpkwMeLUAxS_g8svRDbUUgFNZ5ZIBtci1Y3AcDcPnb3qqQNuRV93VvEyz40Ss6FG6T/w640-h428/blogs3656_Dicronychus_equisetioides_1.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Sprakšķis </b><i>Dichronychus equisetioides</i></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh0rRpfczyvxRn5Ut1r4QifFIkZm3J_54LhI8sT92vz9YTk996x4hd92SPZxMzehzkuDdnCT3THpwJJ7nBe0PL15UaimsecEMyHBFOSh-bCMXrPlnjOjhpEcatmxp5_Gtc2tCgHJxkBWCWP/s800/blogs3656_Dicronychus_equisetioides_2.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh0rRpfczyvxRn5Ut1r4QifFIkZm3J_54LhI8sT92vz9YTk996x4hd92SPZxMzehzkuDdnCT3THpwJJ7nBe0PL15UaimsecEMyHBFOSh-bCMXrPlnjOjhpEcatmxp5_Gtc2tCgHJxkBWCWP/w640-h428/blogs3656_Dicronychus_equisetioides_2.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Sprakšķis </b><i>Dichronychus equisetioides - </i><b>aedeagus, priekškrūšu vairoga tuvplāns un nadziņš</b></td></tr></tbody></table><p style="text-align: justify;">Un laikam sazīmēju ar! Divās vietās smiltiņās pamanīju pa pelēkam, samērā necilam sprakšķim. Tādas smilšainās vietās dzīvojošas pelēkas sugas ar sirds formas vairodziņu ir vairākas, tāpēc aši safotografēju un ieliku burciņā. Mājās gan jau izdosies noteikt. Uzreiz gan tās vaboles izskatījās mazliet slaidākas vai kā citādi 'pēc čuja' savādākas - likās, ka varētu nebūt šķietami biežākā no šādām sugām <i>Cardiophorus asellus</i>. Mājās jau ķēros pie noteikšanas un jā tiešām - nav pat <i>Cardiophorus </i>ģints, jo pēdu nadziņi pamatnē ir ar nelielu papildus zobiņu (nav vienkārši slaidi, sirpjveidīgi). Tātad <i>Dicronychus </i>sp. Tās ģints sugas pēc foto tā grūtāk laikam atšķiramas, bet tā kā man bija iespēja darboties ar ievāktu eksemplāru, tad veicu visas nepieciešamās operācijas, lai iegūtu maksimālo informāciju par šiem indivīdiem - t.sk. izpreparēju ģenitālijas (abi eksemplāri bija tēviņi). Tas palīdzēja, jo, ejot tālāk pēc pazīmēm noteicējos, nonācu pie secinājuma, ka atrastajiem eksemplāriem būtu jābūt <i>Dicronychus equisetioides</i>! No līdzīgās sugas <i>D.equiseti </i>atšķiras ar tumšajām kājām, gludas, gareniskas rieviņas priekškrūšu pamatnē un mazliet arī pēc tā aedeagusa formas. Man jauns fotoķeksis, kas gan tīri loģiski, jo šai sugai kopumā Latvijā nemaz nav daudz atradumu. Citur Eiropā tā arī ir sastopama tieši smilšainās vietās, iekšzemes kāpās utml. vietās. </p><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj6D3pe1N8dOJkNWExtY7mP3PLTjv_fQ7X8Nj3fOqnddNjjHBxcgkWDsYzGV8Y_PVPzt3Sue-qb-MbG5eBpXpYCLznB5fTxjx3zn-vOvkzm7psWXH90KGQ759t1KesVmsW53MABNuwDdWYk/s800/blogs3672_Skrunda_izcirtumi.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="601" data-original-width="800" height="480" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj6D3pe1N8dOJkNWExtY7mP3PLTjv_fQ7X8Nj3fOqnddNjjHBxcgkWDsYzGV8Y_PVPzt3Sue-qb-MbG5eBpXpYCLznB5fTxjx3zn-vOvkzm7psWXH90KGQ759t1KesVmsW53MABNuwDdWYk/w640-h480/blogs3672_Skrunda_izcirtumi.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Izcirtums Mučukalna karjera apkārntē - 0,5km pa diagonāli</b></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgKkf5kiu2WPAC9QhRsVjT6Unaw_Vn4_davj5SzrlDhYNCrywJuaHUh_wVa_t63qkGqoPlGnNwf2IgHYERTv16MTfj8rnNS9B1lN1jbMacN3HKda7akHhg93wY8_JuZGyD58feXl0XcuOXx/s800/blogs3666_Grynocharis_oblonga.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgKkf5kiu2WPAC9QhRsVjT6Unaw_Vn4_davj5SzrlDhYNCrywJuaHUh_wVa_t63qkGqoPlGnNwf2IgHYERTv16MTfj8rnNS9B1lN1jbMacN3HKda7akHhg93wY8_JuZGyD58feXl0XcuOXx/w640-h428/blogs3666_Grynocharis_oblonga.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Bērzu asmalis </b>(<i>Grynocharis oblonga</i>)</td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgN3R89kPnVNZ0t0SVQVhljYx7BKJShSjpky_alcFwrFV3OXya2VwXtFDNG_1cOXXsGBz0QDaQukzpDvPL6ZtXqPmgRxTAz8WHPZQkWJ9Uyw26RdPwMVEmKb4GD4iAbMoov4u4YY65RSdMG/s800/blogs3667_Nowellia_curvifolia.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgN3R89kPnVNZ0t0SVQVhljYx7BKJShSjpky_alcFwrFV3OXya2VwXtFDNG_1cOXXsGBz0QDaQukzpDvPL6ZtXqPmgRxTAz8WHPZQkWJ9Uyw26RdPwMVEmKb4GD4iAbMoov4u4YY65RSdMG/w640-h428/blogs3667_Nowellia_curvifolia.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Līklapu novellija </b>(<i>Nowellia curvifolia</i>)</td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhgOxB9nuIXGAJUxF84Gxai_GvoXFvrOH0r7K1TP3dRCjExc6Qe3YxHMFSFT9_-n9FbBRQBhetKWEjr-F5AG0MCy0zKHcfLc9FBAgyTJl6wWUpafpFz4iP9SLOy1m3AxwOmtnvbOkW8iZ4I/s800/blogs3668_Nowellia_curvifolia.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhgOxB9nuIXGAJUxF84Gxai_GvoXFvrOH0r7K1TP3dRCjExc6Qe3YxHMFSFT9_-n9FbBRQBhetKWEjr-F5AG0MCy0zKHcfLc9FBAgyTJl6wWUpafpFz4iP9SLOy1m3AxwOmtnvbOkW8iZ4I/w640-h428/blogs3668_Nowellia_curvifolia.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Līklapu novellija </b>(<i>Nowellia curvifolia</i>)</td></tr></tbody></table><p style="text-align: justify;">Ar to arī šajā reizē atvēlētais laiks karjera izpētei bija beidzies. Atpakaļceļā gan izbridu taisnākā virzienā uz šoseju caur mežiem. Nu jeb kas palicis pāri, jo arī šeit izcirtumi, protams, bija diezgan biezā slānī. Viens man pat tā nedaudz izbrīnīja, jo sniedzās nu ļoooti tālu - pēc kartes mērot, no viena stūra līdz otram pa diagonāli aptueveni 0,5km! Kaut kā šķita, ka šādas vienlaidus kailcirtes vairākos blakus nogabalos pēc likumiem īsti nav paredzētas, bet gan jau, ka ir kaut kādi knifi, kas to ļauj (vienā bija nesen sastādītas priedītes - pieņemu, ka tas tad pēc likuma vairs neskaitās izcirtums bet gan 'mežs'). Tā citādi tur apkārntē joprojām ir palikuši vēl pat ļoti smuki meži - gan visa vecas priedes, gan mitrāki gabali ar eglēm un bērziem. Nebija gan laiks tur šoreiz tā staigāt, bet pat raitā solī izejot cauri tāpat izdevās atrast gan samērā reto bērzu asmali (<i>Grynocharis oblonga</i>), gan uz pāris kritalām auga līklapu novellijas (<i>Nowellia curvifolia</i>), kas ir dabisku mežu indikatorsuga (DMB) un arī 'Gada Sūna 2021'. Ja vien es, protams, esmu pareizi noteicis (sūnu ne aslmali, protams. Par asmali šaubu nav) - pat šādu raksturīgu sūnu sugu noteikšanā baigi drošs nejūtos. Gan jau citi labumi tajā apkārtnē arī dzīvo, bet tas tad varbūt kādu citu reizi jādodas pētīt - Skrundas purvu, piemēram, līdz šim vēl nemaz neesmu tā izstaigājis. Būs uzdevums nākamai reizei. </p>Uģis Piterānshttp://www.blogger.com/profile/12043555167738509951noreply@blogger.com2tag:blogger.com,1999:blog-4395289100350981207.post-53504490390874143792021-04-29T12:38:00.010+03:002021-04-29T16:23:01.927+03:00Pavasaris iestrēdzis<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><br /></div><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjRrwRtfj-fENyJFhn7R0kwXLLzZ_t8WTEgAf9STHaHBrV7hD7LOsaibbdPOVWisfJLip7t1v4Phvz5JPYVzZy-SYYMyMB2ytg3eUCdYLdwdCEi-4FKTfd2vHARuZyRG0sB4_dzB3coo5jx/s800/blogs3631_Sigulda.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="601" data-original-width="800" height="482" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjRrwRtfj-fENyJFhn7R0kwXLLzZ_t8WTEgAf9STHaHBrV7hD7LOsaibbdPOVWisfJLip7t1v4Phvz5JPYVzZy-SYYMyMB2ytg3eUCdYLdwdCEi-4FKTfd2vHARuZyRG0sB4_dzB3coo5jx/w640-h482/blogs3631_Sigulda.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Gaujmalas mežs netālu no Siguldas</b></td></tr></tbody></table><p style="text-align: justify;">Tāds īpatnējs šis pavasaris - vēss, daba mostas negribīgi. Ir pat bijuši rīti, kad negribas nemaz i degunu bāzt ārā no mājas. Un to tiešām neesmu darījis. Dabā gājienu praktiski nav bijis... Ok, ne tikai vēsums, bet arī aizņemtība citos darbos to ir ietekmējis - šis ir bijis periods ar visblīvāko attālināto 'zūmsēžu' grafiku visā pandēmijas laikā, arī rakstu darbi jānobeidz, arī kādas astītes no iepriekšējās sezonas u.c. sīkumi, kas ir rezultējies tajā, ka aprīlī kopumā dabā esmu bijis vien 5 (!!) reizes. To tā uz vienas rokas pirkstiem saskaitot, pat nedaudz žoklis atkārās. Tiešām tik maz?! Varbūt kaut ko aizmirsu pieskaitīt? [nē, neaizmirsu gan]. Nu neko darīt - tad jācer, ka maijs būs mežonīgi labs. Bet rēķini ar aprīli tad vēl jānoslēdz. Par trim aprīļa dabas pastaigām jau te esmu atskaitījies - atliek tad par pārējām divām. Tās te uzreiz kopā, jo, lai arī tajās dienās laiks vēl bija pat baigi silts (18. un 19. aprīlis - šur tur pat +18), godīgi sakot tie gājieni nesanāca tik piesātinātas kā es biju iedomājies. Plāni jau bija lieli, bet iespējams pārāk lieli. Atkal aizrāvos ar kilometrāžu - pirmajā dienā maršruts Egļupe - Sigulda (17,6km), bet otrajā dienā Aizkraukles stacija - Skrīveri (19km). Acīmredzot jāturpina katru dienu sev atgādināt teicienu - 'less is more, less is more!'. Nav ko tik traki staigāt apkārt - garie kilometri jāatstāj velobraucienu dienām. </p><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjQEQJ2WF_oZWbMySNQGiypoOHaFIrBMkWPEAYWD4T2G48Q_s5aqnxDEPO0LppG7HamiQTNtUNhKFYPuFbZkF2uuRV3IY0V2oBfPvg4alAn3acxWBQiWRMSXUrjGBAflmLYii_2FvKRS1GY/s800/blogs3612_Trapezonotus_anorus.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjQEQJ2WF_oZWbMySNQGiypoOHaFIrBMkWPEAYWD4T2G48Q_s5aqnxDEPO0LppG7HamiQTNtUNhKFYPuFbZkF2uuRV3IY0V2oBfPvg4alAn3acxWBQiWRMSXUrjGBAflmLYii_2FvKRS1GY/w640-h428/blogs3612_Trapezonotus_anorus.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Zemesblakts </b><i>Trapezonotus anorus</i></td></tr></tbody></table><p style="text-align: justify;">Bet tad īsumā tomēr par dažām radībām, ko izdevās sastapt (brīdinu jau iepriekš - pamatā jau <i>nasing spešal</i>). Pirmā diena patiesībā sanāca pat tīri produktīva blakšu ziņā. Gada sarakstam izdevās pievienot 11 sugas. Pamatā veiksmes atslēga bija dažu viršu puduru apskatīšana (jeb ieskatīšanās zem tiem) vienā izcirtumā - uzreiz hops tāds standarta komplektiņš ar zemesblakšu sugām, ko šādās vietās var satsapt: <i>Pterotmetus staphyliniformis, Scolopostethus decoratus, Macrodema micropetrum </i>un <i>Ischnocoris angustulus</i>. Vietās kur aug virši, šīs tiešām var atrast praktiski katrā vietā. Nofotografēt gan nebija diži liela motivācija (daudz jau tās ir fotografētas), bet nu būs jums jātic uz vārda, ka bija gan (pa eksmeplāram no katras sugas gan iemetu arī trauciņā muzeja kolekcijai). Interesantākā blakts šajā vietā - zemesblakts <i>Trapezonotus anorus</i>, kam Dabasdati.lv pagaidām šķiet ir vien aptuveni 10 vietas, kur suga ir ziņota. No citām <i>Trapezonotus </i>sugām atšķiras pēc iegarenākā ķermeņa, pilnībā melnajām kājām un izteikti saīsinātajiem segspārniem. </p><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjix0DmoiZ-7wMkRcRODTw1nbd1A5nWCHmHipCOWY_0tVLrcD4qWKzxZI7JlH8s4Rb09cukDrIYPT-X3104ml9krtFetpaU11Rc0QbIh3cvvGhn23m65l9sLU1EuiSx7ML-fHlo6VmsT8N7/s800/blogs3636_Coriomeris_scabricornis.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjix0DmoiZ-7wMkRcRODTw1nbd1A5nWCHmHipCOWY_0tVLrcD4qWKzxZI7JlH8s4Rb09cukDrIYPT-X3104ml9krtFetpaU11Rc0QbIh3cvvGhn23m65l9sLU1EuiSx7ML-fHlo6VmsT8N7/w640-h428/blogs3636_Coriomeris_scabricornis.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Ornamentblakts </b><i>Coriomeris scabricornis</i></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjL7YgqWRPiOg78JYvpn4tdAxCSZ50hYh_2bQcccOPiocq1w39e_X19h2zk8DMVdi3bNueFy7Rd240fuz-T8tKchl_VacuqmTEMQPb1one5_KABgMIsSrdSU_EW6OCmDdOQv2ymWMR8qFOd/s800/blogs3614_Cymus_claviculus.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjL7YgqWRPiOg78JYvpn4tdAxCSZ50hYh_2bQcccOPiocq1w39e_X19h2zk8DMVdi3bNueFy7Rd240fuz-T8tKchl_VacuqmTEMQPb1one5_KABgMIsSrdSU_EW6OCmDdOQv2ymWMR8qFOd/w640-h428/blogs3614_Cymus_claviculus.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Zemesblakts </b><i>Cymus claviculus</i></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhqDnrsaE1QucMGGNtp8o6pVB01w7VpdziLz-Oj-SoBZ93FL3q3EJKeyo1O7HdAaq0GvxAdItDsPuCeclp8nBKcw57kw8aFsDBlDLVMIwYKaF-rNyhf7pNw7aCRxIVbBDPbOQdDHJ9pa0N4/s800/blogs3617_Aquarius_najas.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhqDnrsaE1QucMGGNtp8o6pVB01w7VpdziLz-Oj-SoBZ93FL3q3EJKeyo1O7HdAaq0GvxAdItDsPuCeclp8nBKcw57kw8aFsDBlDLVMIwYKaF-rNyhf7pNw7aCRxIVbBDPbOQdDHJ9pa0N4/w640-h428/blogs3617_Aquarius_najas.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Ūdensmērītājs </b><i>Aquarius najas</i></td></tr></tbody></table><p style="text-align: justify;">Otrs ražīgākais blakšu substrāts izrādījās milteņu paklāji dzelzceļmalas stigas nogāzēs. Tur mēģināju sameklēt bruņublakti <i>Phimodera lapponica</i>, kas būtu jauna suga Latvijai (šogad manā kontā pagaidām 0 tādu sugu), bet arī šoreiz tas nevedās. Bet ja tā rūpīgāk kaut kur piesēž (un neskrien!!), tad jau arī ko citu var pamanīt. Tā tur starp milteņu lapām, piemēram, atradās šogad jau otrā ornamentblakts <i>Coriomeris scabricornis. </i>Šo vienmēr prieks sastapt - tāpat kā praktiski jebkuru citu ornamentblakti, kas nav bieži sastopamā skābeņu-vīgriežu ornamentblakts (<i>Coreus marginatus</i>), kas ir sastopama visur. No milteņu paklāja vēl izdevās izrušināt zemesblakti <i>Cymus claviculus</i>, kas šķita tā netipiski, jo suga sastopama uz mazizmēra doņu sugām mitrākās vietās (bet parasti kur ir skrajš, rets augājs). Te apkārt smiltis, miltenes un virši. Varbūt kāds ziemotājs. Vispār interesanti, ka tā zemesblakšu sistemātika samērā nesen ir piedzīvojusi dramatiskas izmaiņas un arī šīs <i>Cymus </i>ģints blaktis patiesībā būtu iekļaujamas atsevišķā dzimtā - Cymidae. Bet es pagaidām esmu konservatīvs (vai stūrgalvīgs) un šo izmaiņu pagaidām neesmu pieņēmis. Noslēdzot par Siguldas blaktīm, pastaigas beigās nobridu kādu posmu gar Lorupes krastiem, kur lēnākos līcīšos varēja ieķeksēt ūdensmērītājus <i>Aquarius najas</i>. Tipiskus šāda izmēra upju iemītniekus. Dīķos un ezeros šos nesastapt. </p><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiq6Mx3tanfEYgOkUbQ8236kqWQioPW5v0oKTwk1m310lKyoLyP2mwHIWysf92akA_eJwe27Y6T5PUrjBmNgYUy0clUXLHdmQmgB5NC62wU6m4Fs73YNKJNeY4Y13mXlq78RKZ3fs7X9Nkk/s800/blogs3613_Chrysura_hirsuta.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiq6Mx3tanfEYgOkUbQ8236kqWQioPW5v0oKTwk1m310lKyoLyP2mwHIWysf92akA_eJwe27Y6T5PUrjBmNgYUy0clUXLHdmQmgB5NC62wU6m4Fs73YNKJNeY4Y13mXlq78RKZ3fs7X9Nkk/w640-h428/blogs3613_Chrysura_hirsuta.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Krāšņlapsene </b><i>Chrysura hirsuta</i></td></tr></tbody></table><p style="text-align: justify;">Šajā gājienā centos arī joprojām koncentrēties uz plēvspārņu vērošanu. Dienas prieks - pirmā gada krāšņlapsene! Tā ir ļoti interesanta kukaiņu grupa (kuri kukaiņi gan nav interesanti!) - galvenokārt jau sava košā izskata dēļ, kas daudziem ir pārsteigums, ka "Latvijā arī tādas dzīvo?". Tā teikt kukaiņu pasaules zivju dzenīši vai zaļās vārnas. Iespējams daudzi tās neievēro samērā nelielā izmēra dēļ - tie ir vidēji 3-8mm lieli kukaiņi (dažas sugas varbūt mazliet lielākas). Tiesa gribētos teikt, ka arī cilvēku mītņu tuvumā tās tomēr ir bieži sastopamas radības - karstā laikā lidinās gar māju sienām, elektrības stabiem utml., meklējot kādu savu 'upuri'. Krāšnlapsenes līdzīgi kā <i>Nomada </i>ģints kailbites, ko pieminēju iepriekšējā ierakstā, ir tā dēvētie kleptoparazīti jeb dēj savas olas citu plēvspārņu (dažādu bišveidīgu, bet arī vientuļo lapseņu) ligzdās. Arī te angliski nosaukumā ir sasaiste ar dzeguzēm - dzegužlapsenes (cuckoo wasps). Sugu noteikšana šajā grupā kā ierasts - var būt pat ļoti sarežģīta. Īpaši <i>Chrysis </i>ģintī, kur pat mūsdienāst turpinās zinātnei jaunu sugu aprakstīšana. Tas varbūt pats par sevi nav nekas pārāk neticams, taču kas interesanti - jaunas sugas nāk arī no mūsu reģiona! Piemēram, <i>Chrysis borealis </i>aprakstīta 2015 gadā (pagaidām konstatēta Skandināvijā), <i>C.parietis </i>- 2016. gadā (aprakstījuši lietuviešu kolēģi! Suga sastopama arī citur apkārtnes valstīs, noteikti arī Latvijā jābūt) un <i>C.pseudobrevitarsis </i>- 2021. gadā (sastopama Ziemeļeiropā). Bet nu tā sugu atšķiršana ir tik niansēta, ka tajā baseina dziļajā galā pagaidām vēl nepeldu. Šajā dienā sastaptā suga arī bija no seklākiem ūdeņiem - <i>Chrysura hirsuta</i>, kas esot starp pirmajām sugām, kas pavasarī parādās (aprīli vien dažas sugas, kas sāk lidot). Sugu gan noteicu ne pēc foto, bet pēc pašas krāšņlapsenes, ko izdevās tomēr iemānīt tīkliņā. Gana vērtīgs guvums, jo, ja nemaldos, tad mums muzejā neviens šīs sugas eksemplārs līdz šim kolekcijā nebija. Tagad būs. </p><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEif72hyphenhyphenBqL6-VHKD_zV8JQhnHfba3GyrBX4WGQqStXOemfxO1LaXzbR9LLPAnDgkKiUOizvTbloXCRdUSCYhvJfxdGj5YUxo9NUZuA4oM_4CF7I7hrthBPlTp0p5wPONpp-E_dt5O8I0n6-/s800/blogs3616_Nomada_.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEif72hyphenhyphenBqL6-VHKD_zV8JQhnHfba3GyrBX4WGQqStXOemfxO1LaXzbR9LLPAnDgkKiUOizvTbloXCRdUSCYhvJfxdGj5YUxo9NUZuA4oM_4CF7I7hrthBPlTp0p5wPONpp-E_dt5O8I0n6-/w640-h428/blogs3616_Nomada_.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Kailbite </b><i>Nomada moeschleri, </i><b>tēviņš</b></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhjaRy8-ItWaeHvqgoDIUquHFyamOZE_6LwMNb6uXwzOGOkb6TfoK1Tn2s-yFSdjBnJEFCj-NDIaIev4ZG_5_kz7LKiNK3-XM-feCLPp1S8VxvTMtkJHEAfYW_ziA5m8hIAakWUh33osPsE/s800/blogs3634_Sphecodes_cf.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhjaRy8-ItWaeHvqgoDIUquHFyamOZE_6LwMNb6uXwzOGOkb6TfoK1Tn2s-yFSdjBnJEFCj-NDIaIev4ZG_5_kz7LKiNK3-XM-feCLPp1S8VxvTMtkJHEAfYW_ziA5m8hIAakWUh33osPsE/w640-h428/blogs3634_Sphecodes_cf.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Slaidbite </b><i>Sphecodes </i>sp., <b>iespējams </b><i>albilabris</i></td></tr></tbody></table><p style="text-align: justify;">Ja par citiem plēvspārņiem, tad paturpinot dzegužu tēmu - bija arī dažas <i>Nomada </i>kailbites šajā dienā. Tiesa tikai vienu eksemplāru izdevās nofotogrāfēt tā dabiskā veidā - barojoties uz zeltstarītes zieda (pārējās lidinājās apkārt - nebija fotografējamas). Pēc manas saprašanas tas ir <i>N.moeschleri </i>tēviņš. Noteikšana pamatā pēc žokļu galiem, kas ir divzobaini nevis nosmailoti (to, protams, foto neredz - skatījos pašu eksemplāru). Sugu ar tādu žokļu formu nav daudz (Latvijā 4-5 max), tā ka tas ievērojami sašaurina kandidātu loku. Citi varianti atkrita pēc citām pazīmēm. Lai tā būtu. Bet nu jā, tagad saprotu, ka tā kvalitatīvi šogad plēvspārņus te blogā tomēr nespēšu atrādīt, jo a) nofotografēt tos tiešām nav tik viegli, b) kamēr acs un zināšanas nav uzkačātas tādā nopietnā līmenī, ka sugas var atpazīt 'uzreiz', tikmēr tā sugu pārbaudīšana un precizēšana tomēr aizņem pārāk daudz laiku. Jeb vienkārši, atnākot pēc pārgājiena mājās, ir pārāk daudz lietu ko varētu/vajadzētu darīt - noteikt dienā redzētās/noķertās sugas, saziņot novērojumus (jeb pabeigt ziņot - pievienojot dabā no telefona ziņotajiem foto u.c. informāciju) dabasdati.lv, salīmēt ievāktās blaktis, rakstīt blogu, paēst, nomazgāties, veltīt laiku citām nodarbēm. Lai arī kā gribētos, to visu laikam tomēr nevar paspēt izdarīt pat neskatoties uz to, ka caurmērā gulēt eju ap 2iem naktī. Uz doto brīdi izskatās, ka tā sugu noteikšana (= to sugu kuras uzreiz nepazīstu, bet esmu nofotografējis - tas var attiekties arī uz vabolēm u.c. radībām) uzreiz pirmajā vakarā pēc pastaigas ir tas liekais, kas pašam uzdzen lieku stresu, ka nesanāk/nepaspēju to izdarīt pietiekami ātri.</p><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiHk4PofxldvbRb7r9xq2oxPsHfSlQ5B0tBY2RxiWQalKcGzaR_HDplb1BwLIrXJvyTR_VcVbFyiAD5SIjUoQxke5f_40F_B0lahdheSCqTOqe_GAS1CfpAeoHNdpcTweP4BPPSqbiq0mh2/s800/blogs3633_Andrena_cf.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiHk4PofxldvbRb7r9xq2oxPsHfSlQ5B0tBY2RxiWQalKcGzaR_HDplb1BwLIrXJvyTR_VcVbFyiAD5SIjUoQxke5f_40F_B0lahdheSCqTOqe_GAS1CfpAeoHNdpcTweP4BPPSqbiq0mh2/w640-h428/blogs3633_Andrena_cf.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Smilšbite</b><i> Andrena </i>sp., <b>iespējams </b><i>apicata</i></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhGpnSM3_efFWschZpvx5WC_pi7fO0zOI8lw-1z2CHWo92_jcbD_Kl5u5j_h2KFc1eP_x6Sc57mUUyE50pihCzifjd0JpEhClX74tNXTLu5Z7JmXo-3YLamlLIZi8wz9f-XyKMlYnYq6Iky/s800/blogs3637_Andrena_cineraria_male.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhGpnSM3_efFWschZpvx5WC_pi7fO0zOI8lw-1z2CHWo92_jcbD_Kl5u5j_h2KFc1eP_x6Sc57mUUyE50pihCzifjd0JpEhClX74tNXTLu5Z7JmXo-3YLamlLIZi8wz9f-XyKMlYnYq6Iky/w640-h428/blogs3637_Andrena_cineraria_male.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Smilšbite </b><i>Andrena cineraria</i>, <b>tēviņš</b></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh0aAYxA-BUw5jCqCWR8ILTHib1wayz9R3oHoNGy4oiE6CAdx7edUyyDGvxS14oDtZ7mY9D9ymPHZbM5rj-G6OgI8hTw_Kp2FM71RgHsAFjwKNDFgf2-53QRpwfVqTycYE4jav34n7t3ReW/s800/blogs3619_Andrena_ventralis.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh0aAYxA-BUw5jCqCWR8ILTHib1wayz9R3oHoNGy4oiE6CAdx7edUyyDGvxS14oDtZ7mY9D9ymPHZbM5rj-G6OgI8hTw_Kp2FM71RgHsAFjwKNDFgf2-53QRpwfVqTycYE4jav34n7t3ReW/w640-h428/blogs3619_Andrena_ventralis.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Smilšbite </b><i>Andrena ventralis, </i><b>mātīte</b></td></tr></tbody></table><p style="text-align: justify;">Tā, piemēram, šajā pastaigā principā esmu arī pagaidām palicis ar diviem nenoteiktiem plēvspārņu objektiem - <i>Sphecodes </i>ģints kailbiti (kas varētu būt <i>albilabris</i>, bet neesmu šo vēl tā kārtīgi aplūkojis - izmērs liels, tas atbilstu) un <i>Andrena </i>ģints smilšbiti, kas varētu būt<i> A.apicata</i>, bet nu varētu arī nebūt - kamēr nav līdz galam pārbaudīts, varu runāt tikai līdzībās. Izskatās līdzīga un barojās uz kārklu ziediem, kas šai sugai būtu raksturīgi. Lai nu kā - divas citas smilšbites tomēr pieķeksēju. Ja atceramies ierpeikšējo bloga ierakstu, kur aprakstīju <i>Andrena vaga </i>smilšbites, tad rakstīju, ka tēviņi ir samērā nesajaucami. Vienīgi <i>A.cineraria </i>ir līdzīgi, bet tiem pakaļkājas klātas melniem matiņiem. Lūk, šajā dienā vienu šīs sugas tēviņu arī izdevās nomedīt - lidoja gan straujā tempā, tāpēc ir tik foto pirktos . Tādus (foto pirkstos) šajā gadā daudz laikam taisīšu - tīri lai ir kā dokumentāls apliecinājums novērojumam ko Dabasdati.lv kaut kad vēlāk pievienot. Jāseko vienīgi tad līdzi manikīram - bieži vien netīros nagus kauns pat rādīt. Dabā gan grūti to tīrību uzturēt - īpaši šajā dienā, kad pirms tam biju gramstījies ap apdegušu priežu stumbriem. Cerams to tā apmēram var saprast, ka ne jau ikdienā tāds netīrelis apkārt staigāju, bet gājienos dabā, ja ir jārušinās kaut kur, tad netīri pirksti, protams, ir pēdējais par ko domāju. Otra jaunā smilšbišu suga jau trāpījās jau Siguldas tuvumā, smilšainā laukumiņā uz Gaujas krasta nogāzes stūra, kur lidinājās vesela sauja ar samērā neliela izmēra smilšbitēm. Kādas pāris noķēru un uzreiz acīs iekrita īpatnēji sarkanīgās vēdera malas un vēdera apakšpuse. Hmm, tāda suga nebija vēl manīta. Par laimi izdevās pāris eksemplārus pieķert un nofotografēt arī tādā dabiskā pozā. Šo gan es intereses pēc mājās pārbaudīju rūpīgāk, kaut gan man jau uzreiz bija aizdoma par vienu sugu - <i>Andrena ventralis</i>. Grāmatas šo manu aizdomu arī apstiprināja - vēdera krāsojums (īpaši sarkanīgā vēdera apakšpuse) tiešām esot laba sugas noteikšanas pazīme. Interesanti, ka Latvijā varētu būt ļoti bieži sastopama suga, bet, piemēram, Lielbritānijā tā nav sastopama un viņu bišu grāmatās līdz ar to šī suga nav attēlota. </p><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi6ExEUAmZO-T5l56FX41C4hgllh4akPGnqIe6j0O5sKCAltbn4TR5y8YXxbvnI9KalWhb9naxcRbjwp_1McBWIRTMOG2O6fKCOmk4DxXuJjgZ3gRMn7twhEtmB95fnzDJf1aN1SjMh7Lwu/s800/blogs3618_Bombus_pascuorum.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi6ExEUAmZO-T5l56FX41C4hgllh4akPGnqIe6j0O5sKCAltbn4TR5y8YXxbvnI9KalWhb9naxcRbjwp_1McBWIRTMOG2O6fKCOmk4DxXuJjgZ3gRMn7twhEtmB95fnzDJf1aN1SjMh7Lwu/w640-h428/blogs3618_Bombus_pascuorum.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Tīruma kamene (</b><i>Bombus pascuorum</i><b>)</b></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhlw7AwaR9eURFvsUphC1irB6a-7qT2uC1Dq7UQzOGIPoK7c33SjYVzlnSpFFLkDei52qbHGQm-3Lg3NhbpeOCqMAZaVFGxS3IBchNomRI_EC_KEm5FYrjF4LjUS7kIxkYsLZYuNMXnE03E/s800/blogs3635_Sciurus_vulgaris.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhlw7AwaR9eURFvsUphC1irB6a-7qT2uC1Dq7UQzOGIPoK7c33SjYVzlnSpFFLkDei52qbHGQm-3Lg3NhbpeOCqMAZaVFGxS3IBchNomRI_EC_KEm5FYrjF4LjUS7kIxkYsLZYuNMXnE03E/w640-h428/blogs3635_Sciurus_vulgaris.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Eirāzijas vāvere (</b><i>Sciurus vulgaris</i><b>)</b></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgGmCnzyEFztsqLp-1ICjPxVTrnA0HAF3ilXSXMRbK591hV8-E9dKiYfpF4ZqqgqyhA1RLqZgkv2KMi9oXdPwKBPML6zkOdB2D3c2bSJAJ1xBZbKK4k_yuOP3O0EuHMh7hAwRmr4hdKSih2/s800/blogs3615_Meloe_violaceus.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgGmCnzyEFztsqLp-1ICjPxVTrnA0HAF3ilXSXMRbK591hV8-E9dKiYfpF4ZqqgqyhA1RLqZgkv2KMi9oXdPwKBPML6zkOdB2D3c2bSJAJ1xBZbKK4k_yuOP3O0EuHMh7hAwRmr4hdKSih2/w640-h428/blogs3615_Meloe_violaceus.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Zilā eļļasvabole (</b><i>Meloe violaceus</i><b>)</b></td></tr></tbody></table><p style="text-align: justify;">Vispār par šo sugu pašam bija liels prieks (jauns fotoķeksis kā ne kā), jo patiesībā tā nedaudz izglāba mani no sajūtas, ka diena ir pilnībā neizdevusies. Šī atraduma motivēts vēl vakara saulītē pamēģināju kādas kamenes patvarstīt gar cīrulīšu ziediem. Pamatā gan tur tikai viena suga lidinājās apkārt. Ja galīgi kaut ko nejaucu - tīruma kamene (<i>Bombus pascuorum</i>). Noslēgumā vēl no Siguldas dienas daži krikumi - ar makro objektīvu fotografēta vāvere un zilā eļļasvabole. Tas eļļasvaboles foto vairāk ar domu, ka nu arī man, kas it kā ar kukaiņu foto nodarbojas gana ilgi, gadās fēleri, jeb kaut kādi nepareizi uzstādījumi kamerā, kas rezultējas švakos kadros. Tā, piemēram, pamanīju šo steidzīgo eļļasvaboli smuki rāpojam ceļmalā ar zemu zālīti - lieliski apstākļi, lai varētu kādus normālus kadrus saknipsēt. To arī cītīgi darīju! Taču mājās diemžēl nācās konstatēt, ka visi ir principā ārā metami. Vabole šoreiz bija priekš manām spējām pārāk steidzīga. </p><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiO6Df6OsDRqt3SR3x0ArPTMRLj7Gq2hhZCJVQy2tmJKchZsdY8AkpUJ6kJmMBxrfs2XkWGSRevaW-SxB-oIxqKBDWyZbkF2sLibJWm6DgBdhU9krGMfK4OZCwFyC8u4mMyxKq-uowXIMLS/s800/blogs3621_Aizkraukles_purva_apk.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiO6Df6OsDRqt3SR3x0ArPTMRLj7Gq2hhZCJVQy2tmJKchZsdY8AkpUJ6kJmMBxrfs2XkWGSRevaW-SxB-oIxqKBDWyZbkF2sLibJWm6DgBdhU9krGMfK4OZCwFyC8u4mMyxKq-uowXIMLS/w640-h428/blogs3621_Aizkraukles_purva_apk.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Mežs zaļo, uz D no Aizkraukles purva</b></td></tr></tbody></table><p style="text-align: justify;">Par nākamās dienas pastaigu ir īstenībā daudz mazāk ko rakstīt. Plāns bija no Aizkraukles stacijas pastaigāt uz Aizkraukles purva pusi, kur tā pieguļošajos mežos kaut ko sameklēt un parušināties. Lai arī zaļums spraucās jau no visām malām ārā, tomēr kukaiņu aktivitāte bija zema. Jā, nezinu - siltais laiks manī bija laikam radījis pārāk lielu optimismu. Šķita, ka ja jau turpat vai +18 sola, tad visiem kukaiņiem vajadzētu rāpot, lidot, skriet, lekt un man pašam nekas nebūs nemaz i jādara. Atliks tikai iet un fotografēt pa labi, pa kreisi, uz augšu un apakšu. Jūnijā šāda pieeja gana labi strādā, jo var noiet 15-20km un visā noietā ceļa garumā būs visu laiku apkārt kaut kas ko vērot. Agrā pavasarī tas nestrādā, jo tad šādā tempā ejot parasti neko nevar redzēt - kukaiņi ir pašam aktīvi jāmeklē. Acīmredzot šajā gājienā vajadzēja vēl pieturēties pavasara metodikas, bet prātā es jau biju iekāpis vasarā.</p><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhTsykb5dSg4bwAoFdWfapAVEkaoTusqzXTL-rS6IsFQNIoUJdapgd2-n1H0vwsvo4Zih6AYtixeMK2hLa3CV-kyKLOJ8qVFLDEa-P-oPtC-9SQGiY28YPx8GIl5Lj0UOBo1pbhdqYXeKWu/s800/blogs3632_Osmia_bicolor.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhTsykb5dSg4bwAoFdWfapAVEkaoTusqzXTL-rS6IsFQNIoUJdapgd2-n1H0vwsvo4Zih6AYtixeMK2hLa3CV-kyKLOJ8qVFLDEa-P-oPtC-9SQGiY28YPx8GIl5Lj0UOBo1pbhdqYXeKWu/w640-h428/blogs3632_Osmia_bicolor.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Griezējbite </b><i>Osmia bicolor</i>, <b>mātīte</b></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhrxHP68P7NXRy_GDvVZBQ0O3IcnzsTeelitHsA0u1iq6og8lD2EpPF00C4TdiHRiI82ae04x6MzbevMyjBFTHd9G481Jcjdf7bf_fDrOTkV7PEl55pTlnbQuHm-hybJw3TJr5meCHY-NMO/s800/blogs3620_Osmia_bicolor.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhrxHP68P7NXRy_GDvVZBQ0O3IcnzsTeelitHsA0u1iq6og8lD2EpPF00C4TdiHRiI82ae04x6MzbevMyjBFTHd9G481Jcjdf7bf_fDrOTkV7PEl55pTlnbQuHm-hybJw3TJr5meCHY-NMO/w640-h428/blogs3620_Osmia_bicolor.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Griezējbites </b><i>Osmia bicolor</i>, <b>tēviņš un mātīte</b></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgKDhn3UPg_d14tCxKeCnZ8TgZ4zmb2J5Uq_QA5VPL1CpmcBoqt4Dzv__FXF-OA7s4m1Xhk6Wq2IdHwTHJFRUf2BahlChCincr0P6C0b23PmOYR0FAtdyhEcpIUmU9tTw37WzgqP4_6CIkm/s800/blogs3625_Bombylius_major.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgKDhn3UPg_d14tCxKeCnZ8TgZ4zmb2J5Uq_QA5VPL1CpmcBoqt4Dzv__FXF-OA7s4m1Xhk6Wq2IdHwTHJFRUf2BahlChCincr0P6C0b23PmOYR0FAtdyhEcpIUmU9tTw37WzgqP4_6CIkm/w640-h428/blogs3625_Bombylius_major.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Pūkmuša </b><i>Bombylius major</i></td></tr></tbody></table><p style="text-align: justify;">Protams, nav jau tā ka redzēju 0 kukaiņus. Piemēram, pašā sākumā pie Aizkraukles dzelzceļa stacijas ziedošajos kārklos izdevās sazīmēt <i>Osmia bicolor </i>griezējbites. Mātītes ļoti košas, bet tēviņi mazāki - pavisam savādākā krāsojumā. Šajā vietā tās tur lidinājās daudz - gan tēviņi, gan mātītes, bet man pietrūka pacietības, lai tos abus tā jēdzīgi iemūžināti. Tāpēc atkal viens pirkstu foto, kur sugu var labāk apskatīt un viens attāls kadrs, kur nelietis tēviņš man iztraucēja iespēju varbūt pielavīties tuvāk uz zemes sēdošai mātītei. Kamēr lavījos tuvāk, šis pielidoja klāt un burtiski sekundi pēc šī kadra 'uzklupa' mātītei un abi aizlidoja tālēs zilajās. Nu neko darīt. Vēlāk dienas gaitā gan tiku atalgots ar cita ļoti tramīga kukaiņa foto - izdevās tuvu pielavīties pūkmušai <i>Bombylius major. </i>Tā pa gabalu varētu izskatīties diezgan draudīgs radījums ar garu snuķi, bet kā redzams - cilvēkam šis snuķis nav kaitīgs, jo paredzēts nektāra sūkšanai. </p><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhf6LN0CE-yPp9isf5xyHJ2iVYSQwwsByXPG0qTmy3GPE4ho-eg5rsIX0cojgPZ2sS0vK5NrfWEnt-mfjWzbH8QVEPwnIKFzVocq41_ePLryv_iZIZQdeX6EOHGA1-NmwJEPMhFwkFsHeIl/s800/blogs3623_Halictus_cf_tumulorum.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhf6LN0CE-yPp9isf5xyHJ2iVYSQwwsByXPG0qTmy3GPE4ho-eg5rsIX0cojgPZ2sS0vK5NrfWEnt-mfjWzbH8QVEPwnIKFzVocq41_ePLryv_iZIZQdeX6EOHGA1-NmwJEPMhFwkFsHeIl/w640-h428/blogs3623_Halictus_cf_tumulorum.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Slaidbite </b><i>Halictus </i>sp. ar <b>strepsipteriem</b> <i>Halictoxenos</i> cf.<i> tumulorum</i> <b>vēderā</b></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiG-BsIZAAUDwDvGv4PR81QqKmwYMsEzpE01DEIWQ4bYljEWF2W6jjkQxkFDoVasUkGH5R_SSH92nMPOxipXHvAd6IN0mwiy6tnaruUoZb467cBCrRLH1TqDwjbL8MgiPBFvEgXKo4ggmHK/s800/blogs3624_Halictus_cf_tumulorum_Halictoxenos.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiG-BsIZAAUDwDvGv4PR81QqKmwYMsEzpE01DEIWQ4bYljEWF2W6jjkQxkFDoVasUkGH5R_SSH92nMPOxipXHvAd6IN0mwiy6tnaruUoZb467cBCrRLH1TqDwjbL8MgiPBFvEgXKo4ggmHK/w640-h428/blogs3624_Halictus_cf_tumulorum_Halictoxenos.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Sterpsipteri </b><i>Halictoxenos </i>cf. <i>tumulorum</i></td></tr></tbody></table><p style="text-align: justify;">Ar citiem bišveidīgajiem man šajā dienā citādi diezgan neveicās. Lielākoties ziedošie kārkli bija kādus pāris metrus par augstu, lai tos ziedus varētu ērti aplūkot. Vienā vietā uz māllēpes zieda gan pamanīju nelielu bišveidīgo - nebija noskaņojums mēģināt līst tuvāk (tur tā apkārt visādi zari un stiebri bija - šķita, ka gan jau tāpat iztraucētu, ja mēģinātu), tāpēc iesmēlu tīkliņā. <i>Halictus </i>ģints slaidbite - pirmā šogad, arī forši. Kamēr taisīju pirkstu fotosesiju, pamanīju, ka arī šī bite ir invadēta ar strepsipteriem! Oho, tas jau gan interesantāk, jo, ja smilšbites ar <i>Stylops </i>ģints strepsipteriem tagad esmu redzējis daudz, tad šis jau kaut kas jauns! Kā tagad esmu noskaidrojis, tad <i>Halictus </i>slaidbites ir tiešām citas ģints strepsipteru saimnieki - <i>Halictoxenos </i>sp.! Tā uzreiz neatrodu informāciju par šo ģinti Latvijā - varbūt iepriekš nemaz nav reģistrēta. Interesanti, ka tēviņi šiem dabā esot novērojami ārkārtīgi reti. Pamatā tikai mātītes. Vai pēc tām var sugu noteikt vēl būs jāpapēta, bet vismaz vienā čehu rakstā no ģints 3 sugām uz <i>Halictus </i>atzīmēta tikai <i>Halictoxenos tumulorum</i> (pārējās 2 - parazitē <i>Lasioglossum </i>ģints slaidbitēs). Tā ka varbūt šī arī ir tā! Bet būs vēl jāpapēta detalizētāk. Jebkurā gadījumā, šis gan tāds negaidīts atradums. </p><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhUiwZC3SdhUbjmVEWnZeS0OthtgZkNQTTMfCtP5ugUg92gHkdg7uTKgQe3BhU3tgU_PZJYfypmzubbAWB7tE2eS2L-iLoZG8HtnJ5fUIm-ps8PqckbOW1w2idk1A_JIP2cUV7Ig0kpH7JS/s800/blogs3622_Chrysomela_cuprea.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhUiwZC3SdhUbjmVEWnZeS0OthtgZkNQTTMfCtP5ugUg92gHkdg7uTKgQe3BhU3tgU_PZJYfypmzubbAWB7tE2eS2L-iLoZG8HtnJ5fUIm-ps8PqckbOW1w2idk1A_JIP2cUV7Ig0kpH7JS/w640-h428/blogs3622_Chrysomela_cuprea.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Lapgrauzis </b><i>Chrysomela cuprea</i></td></tr></tbody></table><p style="text-align: justify;">No citām šajā dienā sastaptajām radībām vēl varu izcelt lapgrauzi <i>Chrysomela cuprea</i>, ko dzīvē satiku tikai otro reizi. Noteikti tā ir suga, kas Latvijā nav tā starp tām biežāk sastopamajām. Citreiz gan par šo prātojot, tas tā dīvaini šķiet - kā gan var suga būt reta, ja tā, piemēram, barojas ar apšu, kārklu vai alkšņu lapām. Tie taču mums ir visur! Bet acīmredzot ir vēl kaut kādi ietekmējošie faktori, kas tādai vai citai lapgraužu sugai tomēr liek būt sastopamai retāk kā citām. Par šo sugu raksta, ka biežāk satopama mitrās vietās ūdeņu tuvumā. Slapjumi te apkārt visādi bija jā. Starp citu šajā ģintī ir arī viena no manām sapņu sugām, ko vēlētos atrast - <i>Chrysomela lapponica. </i>Ļoti glīts lapgrauzis (tiesa ir arī pilnīgi melna krāsu forma - cerams, ka neatradīšu tieši tādu. Būtu nedaudz vilšanās), kas Latvijā ir vēl krietni retāks par šo sugu. Arī tā esot vairāk mitraiņu un purvu suga. Šogad ir plāns kādus purvus vairāk paķemmēt, dažas interesantas blaktis meklējot - varbūt izdodas arī to lapgrauzi atrast. </p><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh4kVYpjcFX7Ejo08iAU_vOSVtbIJCIOD_Ho9Wv9wcylmGksmOhCljA8Xd-mJmJjfG3ZjfCJbsQAhFZmD_wkRPmzS2ps-L6ZHzL-5QOjbLYNGTPI0lp6L6C_KA4zrbU3oKX1BneV-cSqRSF/s800/blogs3627_Amphiareus_obscuriceps.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh4kVYpjcFX7Ejo08iAU_vOSVtbIJCIOD_Ho9Wv9wcylmGksmOhCljA8Xd-mJmJjfG3ZjfCJbsQAhFZmD_wkRPmzS2ps-L6ZHzL-5QOjbLYNGTPI0lp6L6C_KA4zrbU3oKX1BneV-cSqRSF/w640-h428/blogs3627_Amphiareus_obscuriceps.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Koku laupītājblakts </b><i>Amphiareus obscuriceps<br /></i><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj0_qvp9DjcnVZvtenZVfJ80B4DIhG7ElEtoTeHVlrJqkPj-6q-ZYkIkkmOf4dRbm76CSCG_f4BYLFdTSq3EwInM1xj0nn_sPUEGjMV0Bi1RiCcvX0fwX9F2owIcvB68FrdQTJdyJgtzIgj/s800/blogs3626_Psammoecus_bipunctatus.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj0_qvp9DjcnVZvtenZVfJ80B4DIhG7ElEtoTeHVlrJqkPj-6q-ZYkIkkmOf4dRbm76CSCG_f4BYLFdTSq3EwInM1xj0nn_sPUEGjMV0Bi1RiCcvX0fwX9F2owIcvB68FrdQTJdyJgtzIgj/w640-h428/blogs3626_Psammoecus_bipunctatus.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Šaurvabole </b><i>Psammoecus bipunctatus<br /></i></td></tr></tbody></table></td></tr></tbody></table><p style="text-align: justify;">Pēdējā gada laikā es šad un tad cenšos piestāt arī pie kādiem veciem siena ruļļiem, jo somi un briti tādos diezgan ražīgi atrod pa kādai interesantai koku laupītājblaktij (tas dzimtas kopējais nosaukums. Ne visa šīs dzimtas sugas dzīvo uz kokiem). Arī te pāris vietās mežmalā tādus ruļļus atradu. Ņēmu talkā sijājamo sietu un centos kaut ko izsijāt. Viena koku laupītājblakts arī atradās - tiesa šogad jau redzēta suga <i>Amphiareus obscuriceps</i>. Kā varu noprast pēc literatūras, tad suga dzīvo apmēram tādās vietās - arī kompostkaudzēs utml., kur notiek augu sadalīšanās procesi. Lai arī atradumu joprojām ir maz, tas tomēr visticamāk liecina, ka suga Latvijā visticamāk nav reta. Vienkārši reti redzama (ir jau ar sīciņa - tā ap 3mm varbūt). Turpat blakus siena rullī atradās arī apmēram tik pat maza izmēra vabolīte - šaurvabole <i>Psammoecus bipunctatus</i>, par kuru varētu teikt tieši tos pašus vārdus. Noteikti ir sastopama biežāk kā pašreizējais atradumu skaits par to varētu liecināt. </p><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgpnljC2u6d9J_qAWw7GxuP2lUWWmJ6zZymtlznK_onfgsksNTsYFoBS2IJcEcUOcxUAtNXxP6TuB35WCPvFM0T_7OL6Vuf9j45Z806JTNAWvY16Gqu2LaZtAp4dAYS6kparJVPANYZWlTv/s800/blogs3628_Gerris_lacustris.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgpnljC2u6d9J_qAWw7GxuP2lUWWmJ6zZymtlznK_onfgsksNTsYFoBS2IJcEcUOcxUAtNXxP6TuB35WCPvFM0T_7OL6Vuf9j45Z806JTNAWvY16Gqu2LaZtAp4dAYS6kparJVPANYZWlTv/w640-h428/blogs3628_Gerris_lacustris.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Ūdensmērītājs </b><i>Gerris lacustris<br /></i></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiAMMJcoXIf9pgHZ8if5kOq5JVy94IV1OC-Eg1wD-XfZE640WXJjXaXMClEOEdpqcb8QQe7P6OLWEUexPD1eMVMiq_t82pCXTvI-M6TREj3oUEK8oROCr3-5hNE3VR11yOymzlGdKKoUfhm/s800/blogs3630_Microvelia_reticulata.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiAMMJcoXIf9pgHZ8if5kOq5JVy94IV1OC-Eg1wD-XfZE640WXJjXaXMClEOEdpqcb8QQe7P6OLWEUexPD1eMVMiq_t82pCXTvI-M6TREj3oUEK8oROCr3-5hNE3VR11yOymzlGdKKoUfhm/w640-h428/blogs3630_Microvelia_reticulata.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Mazā skraiduļblakts </b>(<i>Velia reticulata</i>)<br /></td></tr></tbody></table><p style="text-align: justify;">Tā nu tur samērā sašļucis gāju (bija jau kādu brīdi tās tukšāks posms ietrāpījies. Kas gan varbūt nav brīnums jo gāju pa traktora sliedi rapšu laukā) līdz nonācu līdz nelielam grāvim, kas vismaz nedaudz manu garastāvokli uzlaboja. Jeb stāsts par to cik maz tomēr citreiz priekam vajag. Neko ne retu un citādi interesantu tur neatradu. Vienkārši fotografēju visparastākos ūdensmērītājus un mazās skraiduļblaktis. Bet pēc garās iešanas tā tiešām bija kā tāda sava veida meditācija un relaksācija. Tupi tur grāvja malā un priecīgs fotografē blaktis. Nedaudz gan to pabojāja fakts, ka līdz vilcienam bija vien 40 minūtes palikušas. Nācās pārtraukt priekšlaicīgi (ticu, ka tur kaut kur bija arī slaidā mērniekblakts - nepaspēj atrast). Taču mēģināšu šo sajūtu pārnest nākamajiem dažiem gājieniem. Pietiek taču vienreiz skriet tik daudz km apkārt!</p>Uģis Piterānshttp://www.blogger.com/profile/12043555167738509951noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-4395289100350981207.post-50167938646224424242021-04-17T23:04:00.016+03:002021-04-18T10:17:33.280+03:00Operācija "Leptoglossus" 2: Salaspils bites<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjeuKbZDapR-b2aShVbJLhaIegXa0YfKltzfDeYz_ZFFAA63uEJ77olPlicfVi-ixTXOw_6gpOWux3Ay1Aj5GMhbMhpSC3JKcdcoVpYlmkqGl39fM6dFii1ClMKtGse4P_MI1RKhcytU-Xp/s800/blogs3612_Salaspils_botaniskais_Darzs.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="601" data-original-width="800" height="482" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjeuKbZDapR-b2aShVbJLhaIegXa0YfKltzfDeYz_ZFFAA63uEJ77olPlicfVi-ixTXOw_6gpOWux3Ay1Aj5GMhbMhpSC3JKcdcoVpYlmkqGl39fM6dFii1ClMKtGse4P_MI1RKhcytU-Xp/w640-h482/blogs3612_Salaspils_botaniskais_Darzs.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Nacionālā Botāniskā dārza priežu zari. Kur Tu esi <i>Leptoglossus</i>?</b></td></tr></tbody></table><p style="text-align: justify;">Beidzot ir sajūta, ka pavasaris ir nu jau klāt. Ok, muldu, protams - pavasara sajūta jau ir sen, bet tomēr pietrūka tādas tiešām siltās dienas, kad ārā gaiss ir virs +15 un kukaiņi lido krustu šķērsu uz visām pusēm. Šis ieraksts gan ir par piektdienas ašo pastaigu Salaspils Botāniskajā dārzā, kad laiks rīta pusē, vējam uzpūšot, nemaz nebija tik omulīgs kā sākumā varēja šķist (cimdus pat prasījās!). Tāliem izbraucieniem laiks nebija, tāpēc fiksi aizšāvu vien līdz Salaspilij, kur bija divi mērķi - operācijas '<i>Leptoglossus</i>' otrais cēliens (sugas pirmais atradums Latvijā bija turpat netālu - Miera ielā, kāpēc lai tā nebūtu arī Botāniskajā dārzā, kur priedes ir no visas pasaules jeb tā teikt izvēle ir jebkurai gaumei?) un paskatīties vai uz kādiem ziedošiem ziediem tomēr nevar vēl patrenēties kādu savvaļas bišu foto uzņemšanā. Tā uzreiz pagaidām nejūtos vēl diži komfrotabli šajā arodā. Blaktis ir vieglāk fotografēt. </p><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjPx8npeASF9MMKbQgft8cG0sh_FqXb3Q4zFmBRTg3VWNtELWL4IrLIT9Xy1xrnGtLnodv3gTo2b7RkqvbbW8MzhyLM0n0OvfwlasVULoqqcvTU_QHxbPKwQhynSuIcBjHFr4bb2Njtpov-/s800/blogs3593_Andrena_vaga_colony.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjPx8npeASF9MMKbQgft8cG0sh_FqXb3Q4zFmBRTg3VWNtELWL4IrLIT9Xy1xrnGtLnodv3gTo2b7RkqvbbW8MzhyLM0n0OvfwlasVULoqqcvTU_QHxbPKwQhynSuIcBjHFr4bb2Njtpov-/w640-h428/blogs3593_Andrena_vaga_colony.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Smilšbišu </b><i>Andrena vaga </i><b>kolonija grāvja slīpajā nogāzē</b></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjysVEpSMrpWw1rwvwmhdCTbcIPvyur9XkawU1VZqCtorK-qevJdqxBf2nMdCgT_ZfQ-Yom_FrUgsrAHlSfoNSNVLrR6yUy0tiuLXoOULY3w9ItE8L5Vwuydl7Oug01axdt-bUib2OzJXr0/s800/blogs3593a_Andrena_vaga_colony.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjysVEpSMrpWw1rwvwmhdCTbcIPvyur9XkawU1VZqCtorK-qevJdqxBf2nMdCgT_ZfQ-Yom_FrUgsrAHlSfoNSNVLrR6yUy0tiuLXoOULY3w9ItE8L5Vwuydl7Oug01axdt-bUib2OzJXr0/w640-h428/blogs3593a_Andrena_vaga_colony.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Smilšbišu </b><i>Andrena vaga </i><b>kolonijas aliņas</b></td></tr></tbody></table><p style="text-align: justify;">Ja par pirmo mērķi, tad, kā var noprast pēc virsraksta un tāda ne īpaši emocionālā ievada, ornamentblakti <i>Leptoglossus orientalis </i>neatradu. Rūpīgi aplūkoju daudzus desmitus priežu zaru, tik pat daudz tos mēģināju purināt un kratīt. Nekā. Pagaidām šogad tad esmu iedzinējos 0:2 'cīņā' ar šo blakti. Nav jau graujoši pagaidām - varu vēl atgūt. Futbola terminoloģijā runājot, man pat nebūtu svarīga uzvara - bet gan tikai vieni gūtie vārti (= viena atrasta blakts), lai būtu priecīgs. Tālāk rezultāts kaut 1:7, tik un tā būšu apmierināts ar paveikto - neesmu jau Brazīlijas izlase. Tā kā ornamentblakts man rokās nedevās, tad lielāko daļu atlikušās pastaigas pamatā veltīju bišu izpētei. Salaspils Botāniskais dārzs ir tam pateicīga vieta, jo lielā augu daudzveidība nodrošina bites (un bišu vērotājus) ar dažādu ziedošu augu klāstu jebkurā sezonā kā arī teritorijas ziemeļu daļā pie dīķīšiem, smillšainajos laukumos ir pāris prāvas smilšbišu kolonijas (to jau zināju iepriekš). Tās arī bija mans gājiena galamērķis pēc priežu apstaigāšanas. Nebiju gan pārliecināts, vai vēsajā laikā kaut ko tur pamanīšu, bet patiesībā tas varbūt nostrādāja pat man par labu, jo bites bija redzamas ļoti daudz (daudzi daudzi desmiti!), bet vairums to nebija tādas pārāk hiperaktīvas. Tieši labi priekš foto! Tā pie sevis sāku pārdomāt, ka bišveidīgo fotografēšanas dēļ varbūt pat būs jākļūst par cīruli un vasaras rītos jāceļas agri kamēr vēl tie lopiņi nav tā pamatīgi iesiluši? Ehh. Nepatīkami. Nez vai tas būs manos spēkos. </p><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgt0WfAswtRZmXylktaaQfWtFsLTa0OeBspOpxjiWGEf1eG1tXEa20CP7P5M_GJsuS23RyH2-0o8vFSPaRXRUVjZERKRIbKG2HEXQFfM2dCIIHsB-JcYJTc33YLqLgE6qpUPZU_ozlwpYtE/s800/blogs3594_Andrena_vaga_female.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgt0WfAswtRZmXylktaaQfWtFsLTa0OeBspOpxjiWGEf1eG1tXEa20CP7P5M_GJsuS23RyH2-0o8vFSPaRXRUVjZERKRIbKG2HEXQFfM2dCIIHsB-JcYJTc33YLqLgE6qpUPZU_ozlwpYtE/w640-h428/blogs3594_Andrena_vaga_female.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Smilšbite </b><i>Andrena vaga</i><i>, </i><b>mātīte</b><i> </i></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgt3jlfE4MQbAGFbgvwmfShFEArAExrKEXPwqwWQ0RgaL8zu0sT5wENUB7X0bPDbogC1pqWPP4ymsBuESKcqXz6U6OhIwa1mf0k3qKrgtRhIHkgrfC2j7S84648IFBU_sGCr_cf3V_K4zQx/s800/blogs3595_Andrena_vaga_female.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgt3jlfE4MQbAGFbgvwmfShFEArAExrKEXPwqwWQ0RgaL8zu0sT5wENUB7X0bPDbogC1pqWPP4ymsBuESKcqXz6U6OhIwa1mf0k3qKrgtRhIHkgrfC2j7S84648IFBU_sGCr_cf3V_K4zQx/w640-h428/blogs3595_Andrena_vaga_female.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Smilšbite </b><i>Andrena vaga</i><i>, </i><b>mātīte</b><i> </i></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj3aX16LH0c5thbpWJnp4Ugeg8HDgaKJ21-ho5f9ztuDA2vRdbxAoqtKHPq00LwVen7DEfzrL7_Zl2NhYgrayHDEQ0PXNEMNbAnuSRrIKhlvK-HIT_wNMWtd-sZfxlNw4Rq3Cy_0vmGzCsE/s800/blogs3596_Andrena_vaga_female.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj3aX16LH0c5thbpWJnp4Ugeg8HDgaKJ21-ho5f9ztuDA2vRdbxAoqtKHPq00LwVen7DEfzrL7_Zl2NhYgrayHDEQ0PXNEMNbAnuSRrIKhlvK-HIT_wNMWtd-sZfxlNw4Rq3Cy_0vmGzCsE/w640-h428/blogs3596_Andrena_vaga_female.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Smilšbite </b><i>Andrena vaga, </i><b>mātīte</b></td></tr></tbody></table><p style="text-align: justify;">Labi, kā būs nākotnē tā būs. Cīnīšos kā mācēšu (lasīt - 'kā sanāks'). Atgriežamies Salaspilī. Viena liela un blīvi apdzīvota smilšbišu kolonija bija izkārtojusies priekš manis ļoti ērtā konfigurācijā - slīpā, neliela grāvja nogāzē. Grāvis tukšs, bez ūdens. Tā nu smuki tupēju grāvja dibenā un ērti varēju acu priekšā vērot notiekošo. Konkrēti šajā vietā kolonijas saimnieki bija tikai viena konkrētu smilšbišu suga - <i>Andrena vaga</i>. Šim gadam jauns 'fotoķeksis'! Tai šāda ligzdošana blīvās kolonijās ir ļoti raksturīga parādība. Kur tās kolonijas lielākas, kur mazākas, bet daži desmiti aliņu ir visai normāla parādība. Te to bija daudz vairāk - visa mazā nogāzīte izraibināta kādu 15m garumā. Šī smilšbišu suga ir viegli atpazīstamas - īpaši mātītes (smilšbišu tēviņi vispār tādi sarežģīti noteikšanā). Tās ir diezgan liela izmēra (apmēram kā medus bite, bet druknāka) ar blīviem, sudrabaini pelēkiem matiņiem klātām krūtīm. Pats ķermenis ļoti tumšs, praktiski melns, vēders ar relatīvi mazu apmatojumu (vidusdaļa praktiski kaila, vien gar vēdera sāniem matiņu pušķīši). Krāsojumā nekādu brūnu, rudu vai citu krāsu toņu. Diezgan unikāls krāsojums starp smilšbitēm. Tā uzreiz gan nevienu mātīti nemanīju, bet, paveroties rūpīgāk, sapratu, ka praktiski visas tās vienkārši sēž savās aliņās. Ja tā paskatījās aliņu ejās, tā gandrīz vai no katras pretī raudzījās pa bites sejai. Tā kā tur notupēju kādas 30 minūtes vismaz, tad šajā laikā pa kādai jau tomēr lēni un uzmanīgi izlīda ārā, tā ka beigās varēja arī mātīti kaut cik normāi nofotografēt. </p><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEizwXKlL6KFaWhPoYfxxedP1Wb9FStMJaWlZN8zIAGijFCelh1DRS4QlILFxoyB8EV9VJgRCoJH-RpZG4wNCCCmZpeSWEGGqehtJT_I-JeOnwfNNd_LG2jiiEkslscLQ1o2FF4zjxw9dmmA/s800/blogs3597_Andrena_vaga_males.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEizwXKlL6KFaWhPoYfxxedP1Wb9FStMJaWlZN8zIAGijFCelh1DRS4QlILFxoyB8EV9VJgRCoJH-RpZG4wNCCCmZpeSWEGGqehtJT_I-JeOnwfNNd_LG2jiiEkslscLQ1o2FF4zjxw9dmmA/w640-h428/blogs3597_Andrena_vaga_males.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Smilšbite </b><i>Andrena vaga, </i><b>tēviņi</b></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiINJw3aBqceaAxxOjdU1aEenCXIb-ys0IECqUWsOGjbae0wwOdeljTY-EIwVwCa-jFdF5AOJpQCySfQYyKaujLlUi3hwDWZlSohiv4GZkwDFQTbXyYjXSW12qxqndsUpbbtOh__mG9TiI3/s800/blogs3598_Andrena_vaga_male.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiINJw3aBqceaAxxOjdU1aEenCXIb-ys0IECqUWsOGjbae0wwOdeljTY-EIwVwCa-jFdF5AOJpQCySfQYyKaujLlUi3hwDWZlSohiv4GZkwDFQTbXyYjXSW12qxqndsUpbbtOh__mG9TiI3/w640-h428/blogs3598_Andrena_vaga_male.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Smilšbite </b><i>Andrena vaga, </i><b>tēviņš</b></td></tr></tbody></table><p style="text-align: justify;">Tēviņi šajā vietā (un arī kādus 100m tālāk zālienā pie dīķa) sastādīja galveno 'biomasu' - pamatā rāpjot pa zemi un veicot zemus pārlidojumus. No saviem grāvja ierakumiem varēju tīri labi pārskatīt apkārtni no zāles līmeņa un kur viena acis rādija - ņudzēja no smilšbišu tēviņiem. Vietām staigājot jau apkārt bija pat grūti izvairīties, lai kādam nejauši neuzkāptu (siltākā laikā tā droši vien nebūtu problēma). Šīs sugas atšķiršana pēc tēviņa teorētiski arī ir vienkārša, bet praktiski tie izskatās diezgan līdzīgi daudziem citiem smilšbišu tēviņiem. Tik varbūt, ka izmērā diezgan lieli un kopumā matiņi uz ķermeņa saglabā mātītēm raksturīgo krāsu paleti. Taču, piemēram, <i>Andrena cineraria </i>tēviņi ir ļoti līdzīgi - atšķiras vien pēc pakaļkāju stilbu un pēdiņu apmatojuma krāsas (tumšs, bet <i>vaga - </i>gaišs). Katrā ziņā pavisam skaidrs, ka smilšbišu pasauli noteikti vieglāk ir iepazīt sākumā skatot mātītes (tās var no tēviņiem atpazīt pēc druknākā ķermeņa, īsākajām antenām un parasti blīvākā krūšu apmatojuma. Tēviņi slaidāki, 'izpūrušāki' un ar garākām antenām). Tēviņu kalambūru šķetināšana, kamēr nav uzkrāta pietiekoša pieredze (es vēl esmu tikai šajā pieredzes uzkrāšanas procesā) var diezgan nogurdināt, jo smilšbišu mums daudz (varētu būt 60+ sugas). </p><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjQLi3LEXv3X0pNKCe2oTsOAwZ0gMhuDOsjIe53Nh5NJ10tfToH18zWt3t7X6nnojE3PZZt77g0WAPxROHp8hoot28Z7Hwj99bRpvJQlCRPUn8UJZUDpcmqzAM7klmXAyuyKdyKhB3CgsFA/s800/blogs3600_Nomada_lathburiana_male.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjQLi3LEXv3X0pNKCe2oTsOAwZ0gMhuDOsjIe53Nh5NJ10tfToH18zWt3t7X6nnojE3PZZt77g0WAPxROHp8hoot28Z7Hwj99bRpvJQlCRPUn8UJZUDpcmqzAM7klmXAyuyKdyKhB3CgsFA/w640-h428/blogs3600_Nomada_lathburiana_male.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Kailbite </b><i>Nomada lathburiana, </i><b>tēviņš</b></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj-YE2l_mW9Q2hEuv6dU29OVI6dc-M69tXpRAg4q_4dP2LN5iG3i6xkd9RIQ-WBDO_5vTW0_hFDyI-GMmuuNp29SnsVYFDd8vRh7GlOx86ZLnnpewIkj_NqxX4WjzeVydFpo3rT2t2-r8E3/s800/blogs3601_Nomada_lathburiana_male.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj-YE2l_mW9Q2hEuv6dU29OVI6dc-M69tXpRAg4q_4dP2LN5iG3i6xkd9RIQ-WBDO_5vTW0_hFDyI-GMmuuNp29SnsVYFDd8vRh7GlOx86ZLnnpewIkj_NqxX4WjzeVydFpo3rT2t2-r8E3/w640-h428/blogs3601_Nomada_lathburiana_male.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Kailbite </b><i>Nomada lathburiana, </i><b>tēviņa antenas un noteikšanas pazīme</b></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhylhGo6GWwohjgz6jHZe-vMS_SkfM16Ho5knhyphenhyphenfNpMB6qWfPlxM1pLoIn8s34Dik4t5xv1iYKfS283Xi5Eiax1Wx-K-2h2uUdAmXzSs_aANSk3fakEZKcSu_1hlQMP2L1eLcHMizFapWCP/s800/blogs3599_Myopa_testacea.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhylhGo6GWwohjgz6jHZe-vMS_SkfM16Ho5knhyphenhyphenfNpMB6qWfPlxM1pLoIn8s34Dik4t5xv1iYKfS283Xi5Eiax1Wx-K-2h2uUdAmXzSs_aANSk3fakEZKcSu_1hlQMP2L1eLcHMizFapWCP/w640-h428/blogs3599_Myopa_testacea.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Lielgalvmuša </b><i>Myopa testacea</i></td></tr></tbody></table><p style="text-align: justify;">Tā es tur tupēju grāvi, vēroju un nepacietīgi gaidīju kuru katru brīdi te parādāmies vēl vienu bišveidīgo - kailbiti <i>Nomada lathburiana</i>, kas ir smilšbišu <i>A.vaga </i>kleptoparazīts jeb uzvedas nedaudz līdzīgi kā dzeguzes putnu pasaulē. Sagaida kad smilšbites māte izrok alu un tās galā sāk veidot 'pieliekamo' ar barību priekš savām atvasēm - tad kādā brīdī, kad saimniece nav mājās, iešmauc un iedēj tur savas olas. Pēc tam attiecīgi ar sagādāto proviantu vēlāk barosies kailbites kāpurs nevis smilšbites. Bieži vien katra kailbišu suga specializējas un ir kādas konkrētas bišu sugas kleptoparazīts (bet var arī būt plašāks loks). Tā, piemēram, šajā gadījumā zināju, ka šajā kolonijā jāgaida viesojamies tieši <i>Nomada lathburiana. </i>Sagaidīju gan, bet tiesa tikai vienu īpatni un tas pats bija tēviņš, kas tā dabā uz aci nav tā tik viegli atpazīstams kā mātītes (kaut gan vispār <i>Nomada </i>ģints kopumā ir sarežģīti nosakāmi radījumi). Attēlos gan varēja labi saskatīt gana būtisku pazīmi - mazus, smailus 'pampakus' katra antenu posmiņu apakšpusē. Par šo vispār prieks, jo šitās <i>Nomada</i>-s man kaut kā ļoti patīk. Krāsaini radījumi! Taču pie šīs kolonijas negaidīti sagaidīju vēl vienu smilšbišu ienaidnieku - <i>Myopa </i>ģints lielgalvmušu! Pēc noteicējiem ātri paskatot, vajadzētu būt <i>Myopa testacea, </i>kam šīs smilšbites arī ir minētas kā saimnieksuga. Lielgalvmušas ir daudz nešpetnāki un negantāki kukaiņi - to kāpuri attīstās dažādu bišu un kameņu (atkarībā no sugas) vēderos. To kā konkrēti šī suga panāk savu pēcnācēju nonākšanu smilšbites vēderā es nemāku teikt, bet ja līdzīgi kā citām lielgalvmušām, tad mātīte vienkārši brutāli pārtver biti un iedur olu vēderā. Nu ok, neizklausās tā ļoti vienkārši - patiesībā pat diezgan dramatiski. Muša gan izmērā ir izteikti mazāka par bitēm, tā ka varbūt tur ir vēl kāda viltība vai cits mehānisms. Bet jā, ko, tā mierīgi pasēžot pie smilšbišu kolonijas, tik nevar ieraudzīt. Vēl tik tas nolāpītais strepsipters jāierauga, jo arī šajā vietā manīju parazitētas mātītes. Nu cerams ka, kaut kad drīzumā man paveiksies. </p><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiA_Wc9KFFvkmnrBsAcVISXo6ITsmYdJM126Tk0mWHqAGjzz2jM-G4hhmSR-NhtaSCj_oYAUJGgGdqJKm_e-KSdo8Oyh179jDMGFZe_ky5GtbUG9Ypu1qWpbNINwK2SLJ9xNSkBWSsJoV27/s800/blogs3603_Nomada_leucophthalma.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiA_Wc9KFFvkmnrBsAcVISXo6ITsmYdJM126Tk0mWHqAGjzz2jM-G4hhmSR-NhtaSCj_oYAUJGgGdqJKm_e-KSdo8Oyh179jDMGFZe_ky5GtbUG9Ypu1qWpbNINwK2SLJ9xNSkBWSsJoV27/w640-h428/blogs3603_Nomada_leucophthalma.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Kailbite </b><i>Nomada </i>cf.<i> leucophthalma</i></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjTy584fmh86aK9GwNCct2EofOxIHdRLklFFjvddYFaZ_0oAb088OFVii0pbpY7cHLCYbMNtbBadXs7xkFxVjtlRPHqeMrjF6b0Fg2zm8Q1qSl_9c2Sp_Nm6lTVpyjz9xhtyj_lXRvOGg6C/s800/blogs3605_Lasioglossum_cf_calceatum_female.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjTy584fmh86aK9GwNCct2EofOxIHdRLklFFjvddYFaZ_0oAb088OFVii0pbpY7cHLCYbMNtbBadXs7xkFxVjtlRPHqeMrjF6b0Fg2zm8Q1qSl_9c2Sp_Nm6lTVpyjz9xhtyj_lXRvOGg6C/w640-h428/blogs3605_Lasioglossum_cf_calceatum_female.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Slaidbite </b><i>Lasioglossum </i>cf. <i>calceatum</i></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhqhsjxIJy4sXSa7pKsBcmUAa2pJPWBBDaeMQX_mcU4mntaMr_l3ibLHye_aQYf8juF41mDBxqiIxuGSaQ1N2sWbSgFSnEVDUzfSRUXZQoxtFdkpGcvgrEmvY6i6ufejUdw1FT50iZsjcrL/s800/blogs3607_Osmia_bicolor_male.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhqhsjxIJy4sXSa7pKsBcmUAa2pJPWBBDaeMQX_mcU4mntaMr_l3ibLHye_aQYf8juF41mDBxqiIxuGSaQ1N2sWbSgFSnEVDUzfSRUXZQoxtFdkpGcvgrEmvY6i6ufejUdw1FT50iZsjcrL/w640-h428/blogs3607_Osmia_bicolor_male.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Griezējbite </b><i>Osmia bicolor</i>, <b>tēviņš</b></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEinnEGYXsS9gk1ZYpiZ3pxhi5gnRFQ50N9ERMqyskTxgXikOky21ie87rLviu2Y5JIGMEumkZc71mp2kSYT-2m2j6dbJyfLEtyXv_n0s1lEPeXfMfUh_a7IIs0Nyj3vZdRRkbLeTIooNpjr/s800/blogs3604_Andrena_haemorrhoa_male.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEinnEGYXsS9gk1ZYpiZ3pxhi5gnRFQ50N9ERMqyskTxgXikOky21ie87rLviu2Y5JIGMEumkZc71mp2kSYT-2m2j6dbJyfLEtyXv_n0s1lEPeXfMfUh_a7IIs0Nyj3vZdRRkbLeTIooNpjr/w640-h428/blogs3604_Andrena_haemorrhoa_male.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Smilšbite </b><i>Andrena haemorrhoa</i>, <b>tēviņš</b></td></tr></tbody></table><p style="text-align: justify;">Pie kolonijas tomēr vienā brīdī apnika dežurēt - gāju inspicēt netālos kārklus, kas daži bija jau tā tīri smuki izplaukuši. Ziedoši kārkli ir pavasara kukaiņu magnēts! Saulainās dienās tur var gan dienastauriņus, gan naktstauriņus (dažādas pavasarpūcītes, piemēram), gan savvaļas bites (tajā skaitā kamenes), gan dažādas ziedmušas un vēl visu ko citu saskatīt. Tā teikt - līdz aprīļa beigām ir vērts tos iet pavērot. Vienīgā problēma, ka bieži vien tie ziedi nav īsti labā sasniedzamā augstumā - tik binokli var skatīt... Te par laimi bija gan viens vecāks kārkls ar nolaideniem zariem, gan viens tāds 1,5m augsts krūmelis, kas ar sparojās ziedēt. Tā nu tur ap tiem apriņķoju pāris reizes un dažas sugas izdevās tur 'pieķeksēt'. Vispirms vēl vienu kailbiti, kas pašreiz pēc provizoriskām 'aplēsēm' manuprāt ir <i>Nomada leucophthalma. </i>Eksemplāru izdevās pat iesmelt tīkliņā, tā ka būs vēlāk (varbūt tik rudenī...) jāpārbauda tā absolūti precīzi pēc noteicējiem. Tā gan esot viena no agrāk lidojošajām kailbišu sugām, tā ka tas it kā der. Vēl uz kārklu ziediem trāpījās divu citu bišu dzimtu pārstāvji - <i>Lasioglossum </i>ģints slaidbites mātīte (provizoriski <i>- L.calceatum</i>, bet <i>Lasioglossum </i>slaidbites ir relatīvi sarežģīta grupa, tur vēl būs ko pazaurēt un smadzenes pakūpināt) un griezējbites <i>Osmia bicolor </i>tēviņš. Tas otrs dabā izsaktījās tāds pagalam dīvains, bet šo gan jau paspēju pārbaudīt precīzi pēc eksemplāra. Nekas cits nesanāk. Šīs sugas mātītes (melnas ar koši oranžu vēderu) ir pavisam savādākas pēc izskata, bet <i>Osmia </i>ģints griezējbitēm ir šāds dzimumu dimorfisms ļoti raksturīgs. Mātītes ligzdo tukšās gliemežu čaulās, kuras pēc tam apklāj ar tādu kā zāles stiebru 'jumtiņu', lai nebūtu tā čaula tik uzkrītoši pamanāma - būtu interesanti ko tādu mēģināt iemūžināt attēlos. No smilšbitēm pie šiem kārkliem izdevās 'uzķert' (šoreiz burtiski - lidojumā ar tīkliņu) vien <i>Andrena haemorrhoa </i>tēviņu. Mātītes ir vienas no dizainiski smukākajām smilšbitēm - cerams izdosies drīz tikt arī pie viņu foto. </p><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEir5MgrAxtkwhb6Q__nNRZvl3VHqFM6kP2CY54Oh-vyRBRkkxWvoC70tABL0VL97Oqs_IdbyMtNYHt75KiJq3aIg9MSAUnIRpgS3pJwAQANQmFvteJoKKY0rsL6y3CWIqxdWZnRSPb3lQHz/s800/blogs3602_Andrena_nycthemera.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEir5MgrAxtkwhb6Q__nNRZvl3VHqFM6kP2CY54Oh-vyRBRkkxWvoC70tABL0VL97Oqs_IdbyMtNYHt75KiJq3aIg9MSAUnIRpgS3pJwAQANQmFvteJoKKY0rsL6y3CWIqxdWZnRSPb3lQHz/w640-h428/blogs3602_Andrena_nycthemera.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Smilšbite</b><i style="font-weight: bold;"> </i><i>Andrena nycthemera</i><i>, </i><b>mātīte</b></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjALTAG58iS60S0hP4gckiYtF6Jy8zqYOa0-8wJLp_Zxri-S1NNpTAwmtTcsEvVUZ9sWOck21c8oFZUi1KXyQ14i4kl-2xVC1oNFBTiZQb7bVzoOizI0A_EN5y4GCGnBf0-rgom647Jp-kG/s800/blogs3606_Andrena_bicolor.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjALTAG58iS60S0hP4gckiYtF6Jy8zqYOa0-8wJLp_Zxri-S1NNpTAwmtTcsEvVUZ9sWOck21c8oFZUi1KXyQ14i4kl-2xVC1oNFBTiZQb7bVzoOizI0A_EN5y4GCGnBf0-rgom647Jp-kG/w640-h428/blogs3606_Andrena_bicolor.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Smilšbite </b><i>Andrena bicolor</i>, <b>mātīte</b></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg-HpURIpgGQPCVE0NmCo2IcuA_xV2w7bsX5vpelax-gbhfbrnt6tivqL1OIn3cu-m5NMQapxFX9W5NiNR8Djlq6T2y8-zE4S7rIn96Y2Oh2dy_moCP3Z4R3PSsEDY62Qqa8B3QQzNu5Wj4/s800/blogs3609_Andreana_minutula.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg-HpURIpgGQPCVE0NmCo2IcuA_xV2w7bsX5vpelax-gbhfbrnt6tivqL1OIn3cu-m5NMQapxFX9W5NiNR8Djlq6T2y8-zE4S7rIn96Y2Oh2dy_moCP3Z4R3PSsEDY62Qqa8B3QQzNu5Wj4/w640-h428/blogs3609_Andreana_minutula.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Smilšbite </b><i>Andrena minutula, </i><b>mātīte</b></td></tr></tbody></table><p style="text-align: justify;">Ārpus kārkliem un smilšbišu kolonijām jāsaka, ka neko diži daudz kukaiņu aktivitāti tomēr nemanīju. Starp <i>A.vaga </i>simtiem vēl vien izdevās veiksmīgi uzķert arī vienu <i>Andrena nycthemera </i>īpatni, ko biju iepazinis jau iepriekš Valdlaučos. Tādās situācijās, kad iestājas panīkums, citreiz ir vērts vienkārši nedaudz pamainīt vidi un lokāciju. Tas palīdzēja! Aizgāju pastaigāt pa meža pudurīti pašā teritorijas ziemeļu malā un tur mežmalā tiku pie vienas jaunas smilšbišu sugas - īslaicīgi zālē apsēdās <i>Andrena bicolor</i>! Divkrāsaina oranži melna smilšbite, kas nedaudz atgādina <i>A.clarkella</i>, bet oranžs apmatojums ir tikai uz pakaļkākju stilbiem (pēdiņu apmatojums - tumši brūns) un arī pašas pakaļkājas ir melnas (nevis oranžas). Diemžēl izdevās tikai trīs kadri pirms bite aizlidoja tālēs zilajās. Labi, ka nebija kāda citādi pārāk sarežģīti nosakāma suga. Vienā citā grāvmalā nofotografēju sīciņu <i>Andrena </i>ģints mātīti, bet mājās pētot - būs vien tā pati <i>Andrena minutula</i>, kuras tēviņu biju nofotografējis jau Valdlaučos. Tādu sīko sugu gan ir vēl kāda sauja, uz aci dabā neatšķirt... </p><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgnNY6dQi9urz7P7DhOM6ihh5wCnRuR4pUMG5pV4WR6hYwxlesqy_4QljEePAjUgGpbH6KmxiiWovcckSNYj_P-qRTt1CHpcbUFyvcUxxpALtYYDDDsu4Rc6JXdnYEtHJy8XJ2WhPqkYWmM/s800/blogs3611_Gastrodes_grossipes.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgnNY6dQi9urz7P7DhOM6ihh5wCnRuR4pUMG5pV4WR6hYwxlesqy_4QljEePAjUgGpbH6KmxiiWovcckSNYj_P-qRTt1CHpcbUFyvcUxxpALtYYDDDsu4Rc6JXdnYEtHJy8XJ2WhPqkYWmM/w640-h428/blogs3611_Gastrodes_grossipes.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Priežu čiekuru zemesblakts (</b><i>Gastrodes grossipes</i><b>)</b></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhnr8fNC8eFl-0v2ugCz07BkAMwyWUVNY8fPdTuzg0gv7Tft45B4wHkTAkAQGGUYg2a683g95JMTfT2Kp0d6ARmbU6xYoPEnUl7va2C8dNPsB3BnqlubmwkXOIc5tycmf-OzZzsuoeCmspW/s800/blogs3610_Salticus_sp.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhnr8fNC8eFl-0v2ugCz07BkAMwyWUVNY8fPdTuzg0gv7Tft45B4wHkTAkAQGGUYg2a683g95JMTfT2Kp0d6ARmbU6xYoPEnUl7va2C8dNPsB3BnqlubmwkXOIc5tycmf-OzZzsuoeCmspW/w640-h428/blogs3610_Salticus_sp.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Zebrzirneklis </b><i>Salticus </i>sp.</td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiKrahJR3Fgr7O7Ij4HT_ojYjRKeuAWpsBwcvkyl5rtkfgthRQr62KELPeV6eyvoAc_IZpMCci7kaqKPElFGvWNkTZBzwdnVo7SoCvzyJaP-lbZKfCN1FKwzUq4yhbtPSzzXpDL3x9uvMvN/s800/blogs3608_Lacerta_agilis.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiKrahJR3Fgr7O7Ij4HT_ojYjRKeuAWpsBwcvkyl5rtkfgthRQr62KELPeV6eyvoAc_IZpMCci7kaqKPElFGvWNkTZBzwdnVo7SoCvzyJaP-lbZKfCN1FKwzUq4yhbtPSzzXpDL3x9uvMvN/w640-h428/blogs3608_Lacerta_agilis.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Sila ķirzaka (</b><i>Lacerta agilis</i><b>)</b></td></tr></tbody></table><p style="text-align: justify;">Protams, kā jau labākajās Mērfija likumu tradīcijās, brīdī kad jau bija jādodas mājup, tā laiks sāka skaidroties un saulītē pat kļuva pavisam silts. Teorētiski labi apstākļi, lai varbūt izietu vēl vienā <i>Leptoglossus </i>meklēšanas riņķī (ja nu kāda saulītē izrāpojusi sēž zara galā uz kāda čiekura), bet laika tam vairs nebija. Nu neko darīt, jāmeklē būs citur. Vispār jāatceras tā baigi ar tām bitēm neaizrauties, jo blaktis tomēr ir mana prioritāte! Pēdējās dienās gada saraksts tā baigi uz priekšu neiet - šajā dienā ar pievienoju tikai divas sugas klāt. Ūdensmērītāju <i>Gerris lacustris </i>un priežu čiekuru zemesblakti. Diezgan skābi... Jākāpina temps! Līdz aprīļa biegām 100 sugas vajadzētu savākt. Ak jā, šajā dienā atkal sastapu gada bezmugurkaulnieku - zebrzirnekli! Sēdēja uz kādas ēkas sienas ar treknu laupījumu 'zobos'. Nelikās pat īpaši manis traucēts, šoreiz. Un pavisam noslēgumā - sila ķirzaka, kas kopā ar mani centās ķert šķidros saules starus turpat grāvmalas nogāzītē pie smilšbišu kolonijas. Trekna un liela ķirzaka - vienmēr prieks sastapt. </p>Uģis Piterānshttp://www.blogger.com/profile/12043555167738509951noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-4395289100350981207.post-69699278271257561012021-04-15T02:27:00.007+03:002021-04-18T08:43:45.635+03:00Pirmā bišu medību diena<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgQSO5KkcxjBS9ffzO-aghT4lHwUbKsV3oIT283882HzSF7OD19Jllosix9RNqePAESocUJTnWDniXkExNu8X__3reEVvXcNOxuxgxzDohG8OPvKzoaVaAlhD86VhcJA6BM0SgySviyOcou/s800/blogs3587_Sphecodes_albilabris.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgQSO5KkcxjBS9ffzO-aghT4lHwUbKsV3oIT283882HzSF7OD19Jllosix9RNqePAESocUJTnWDniXkExNu8X__3reEVvXcNOxuxgxzDohG8OPvKzoaVaAlhD86VhcJA6BM0SgySviyOcou/w640-h428/blogs3587_Sphecodes_albilabris.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Slaidbite </b><i>Sphecodes </i>cf. <i>albilabris</i></td></tr></tbody></table><p style="text-align: justify;">Šogad pastarpināti blakšu medībām esmu apņēmies pievērsties mazliet vairāk arī bišu un lapseņu fotomedībām. Pamatā tāpēc, ka pēdējā laikā šīs grupas sākušas mani ieinteresēt aizvien vairāk un vairāk. G.k. pie vainas ir darbs Latvijas Nacionālajā dabas muzejā, kur papildus blakšu kolekcijas organizēšanai esmu uzņēmies gādību arī par dažām citām kukaiņu grupām - tajā skaitā arī plēvspārņiem. Tā nu patiesībā jau pēdējos divus gadus vasarās mazliet pievēršu tiem uzmanību - ķeru, mācos, pētu un skatos. Vairāk tādā tīri zinātiskā veidā - fotografēt pēdējos gados šos objektus tā īsti neesmu mēģinājis. Šogad mēģināšu to tā nestaidzīgi labot. Tā teikt, sākumā jau vienmēr ir interesanti - vai katra suga būs man jauna un iepriekš nefotografēta. Tā ka pilnībā pietiks ar 'prastību' fotorafēšanu, lai būtu sajūta, ka viss notiek - saraksts pildās! Nākamajos gados varēs iespringt vairāk uz jau kādu konkrētāku sugu medībām. Sugu noteikšana gan mēdz plēvspārņiem būt realtīvi grūta (vai pat neiespējama) pēc foto, tāpēc šīs aktivitātes droši vien būs jākombinē ar jau iepriekš uzsākto bišu un lapseņu ievākšanu muzeja krājuma vajadzībām (tur mums Latvijas plēvspārņu fauna pagaidām samērā nepilnīgi pārstāvēta. Plašs darba lauks priekšā). Šajā ieraktā īsas ~1,5h garas pastaigas rezultāts Valdlauču apkārtnē. Tur pie zirgu ganībām man ir jau pēdējos gados iemīļots 'tuvais pastaigu maršruts' - smilšaina nogāze netālu no Olektes upītes (ok, to plato grāvi par upi mazliet kauns saukt) krastiem. Jau iepriekšējos pāris gados tur biju saķēris dažādus bišveidīgos - devos skatīt vai nevar ar kādu nofotografēt. </p><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjrNQv7wKN4ZWoHcgdkMeGUR2Q46h-8GgrNImG22bmn8YNomSEBEhqmJNCEKBhirC353bglVsbQPWkt6q_ANeBV_hWwPribWPeyhPV1Z_2yByAt8JKEv5-_bqDDKOB82aSLRclATX8NN-wK/s800/blogs3586_Colletes_cunicularius_1.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjrNQv7wKN4ZWoHcgdkMeGUR2Q46h-8GgrNImG22bmn8YNomSEBEhqmJNCEKBhirC353bglVsbQPWkt6q_ANeBV_hWwPribWPeyhPV1Z_2yByAt8JKEv5-_bqDDKOB82aSLRclATX8NN-wK/w640-h428/blogs3586_Colletes_cunicularius_1.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Zīdbite </b><i>Colletes cunicularius</i></td></tr></tbody></table><p style="text-align: justify;">Lai arī laiks pat bija tīri silts, tomēr pūta brangs vējš, kas manas ieceres nedaudz izjauca. Tā kā uz šo vietu minos ar velosipēdu, tad arī tas lika atcerēties, ka vējš taču ir viens no maniem dzīves lielākajiem naidniekiem. Nu nepatīk man stipri vējains laiks pavasarī un vasarā. Traucē braukt ar velosipēdu, traucē pētīt un fotografēt kukaiņus, pūš matus sejā (kovid laika frizūra pamazām tuvojas Zlatana Ibrahimoviča līmenim. Tik gari mati man bijuši tikai 9. klases izlaidumā) utt. Gribēju jau mest fotoaparātu krūmos, bet saņēmos un tomēr dažas bites safotografēju. Tiesa te arī atausa vēl citas atmiņas prātā - kāpēc iepriekš man ir bijis tik maz bišu un laspeņu foto. Tās tak ir vieni diezgan tramīgi un kustīgi radījumi! Pat brīžos, kad kāda no tām ir aizņemta barojoties uz zieda, ne vienmēr var tā pielavīties tik tuvu, lai varētu uzņemt foto. Ja vēl aizvējā saulītē tās ir uzsilušas, tad vispār šaudās uz visām debes pusēm ka ne izsekot. Jā, nezinu gan cik ilgi man pietiks pacietības un motivācijas tās dzenāt vēlāk sezonā, kad apkārt būs daudzi citi vieglāki foto-objekti (kaut vai tās pašas blaktis). Bet centīšos... Ok, galīgi bezjēdzīga šī pirmā īsā pastaiga jau tomēr nebija. Nofotografēju 4 bišveidīgo sugas, no kurām 3 iepriekš manā foto objektīva redzeslokā nebija trāpījušās. Pirmā bija <i>Sphecodes </i>ģints slaidbite, kam vistcamāk jābūt <i>S.albilabris </i>(bija liela izmērā un zinu, ka šī suga tieši te arī dzīvo - tā bija jau manā fotoarhīvā iepriekš), bet nu neko tuvāk tai netiku pirms tā pacēlās spārnos un nozuda kaut kur spēcīga vēja pūsmas 'nagos'. Šīs ģints bites patiesībā interesantas, jo ir citu bišveidīgo kleptoparazīti - jeb dēj olas citu bišu (piemēram, šī suga specializējusies uz zīdbitēm <i>Colletes cunicularius</i>) ligzdās un to kāpurs tad pārtiek no tā, kas tur ir ticis sagatavots priekš oriģinālā ligzdas saimnieka atvasēm. Sugu noteikšana gan ir sarežģīta un šī varbūt ir viena no teorētiski vieglāk atpazīstajām sugām (izmēra dēļ). Citas pamatā var noteikt tikai pēc ievākta eksemplāra ne pēc foto. </p><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi-Te5I7jEgYn6cGYGIDz1lUaiXcCcdf9sGZp4iNMWsoPr8XMe88PMo_VRuTXN4c1KB5dEndf_ZeYev6I9-o_irBp-LT0sbqrWcD9yMSp7K_5Nf_Bz_ElO_WBRkTYU5Em5DEoYt9Uuwbg4m/s800/blogs3586_Colletes_cunicularius.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi-Te5I7jEgYn6cGYGIDz1lUaiXcCcdf9sGZp4iNMWsoPr8XMe88PMo_VRuTXN4c1KB5dEndf_ZeYev6I9-o_irBp-LT0sbqrWcD9yMSp7K_5Nf_Bz_ElO_WBRkTYU5Em5DEoYt9Uuwbg4m/w640-h428/blogs3586_Colletes_cunicularius.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Zīdbite </b><i>Colletes cunicularius<br /></i></td></tr></tbody></table><p style="text-align: justify;">Pirmā jaunā suga foto-saraktam bija zīdbite <i>Colletes cunicularius</i>, kas patiesībā bija mans galvenais mērķis šai vietai. Zināju, ka tās tur daudz lidinās. Sugai samērā raksturīga tāda 'lizgdošana' samērā lielās kolonijās, kur vienkopus nelielā laukumā var lidināties vairāki desmiti īpatņu. Noteikšana pamatā balstās pēc izmēra un izteikti pūkaini matainā ķermeņa, kas to atšķir no pārējām <i>Colletes </i>ģints zīdbišu sugām. Aktīvas g.k. agri pavasarī - citreiz pat jau marta biegās. Šogad gan tas pavasara sākums tāds izstieptāks un vēlāks, tāpēc šogad tām varbūt tikai tāds pats lidošanas sezonas sākums. Kā šīs zīdbites atšķirt no citiem bišveidīgajiem? Pamatā pēc spārna dzīslojuma - to te blogā gan būs grūti precīzi izstāstīt. Vieglāk būtu parādīt uz paša spārna, bet attēlos ar bitēm dabā parasti tas spārna zīmējums pārāk labi redzams nav, jo spārni sakļaujas viens virs otra. Kaut kādā mērā tas arī pieredzes jautājums - pagājušajā gadā diezgan šo sugu paspēju 'atskatīties' un nu jau man tā šķiet pietiekami raksturīga un ar smilšbitēm vairs nesajaucama. </p><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhmiMyRR6gMCNXLUASID5IAjPY9z6N4cUvWFHxJn1rnkMUA-OmjohUpYVvm4lY4rVTUtYCEFjijDKUFNiEp3YYt76YFMCRue7loXLdpV34tubDbqtHtvGRm4c8uKs9qu987pcmC6VgmGCmK/s800/blogs3588_Andrena_minutula_male.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhmiMyRR6gMCNXLUASID5IAjPY9z6N4cUvWFHxJn1rnkMUA-OmjohUpYVvm4lY4rVTUtYCEFjijDKUFNiEp3YYt76YFMCRue7loXLdpV34tubDbqtHtvGRm4c8uKs9qu987pcmC6VgmGCmK/w640-h428/blogs3588_Andrena_minutula_male.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Smilšbite </b><i>Andrena minutula</i></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhPks4SX_SvjXsd-Tz5ilLFOA_RUhlW1s1UMlqfb6UvGE1KoPw4rRa7zIWuRGOfoQw72HiziTc7aIkmWRTlrLYk1VpI-2Cud09rtKknNWA8Dksui6VJBM8vMY5NjnQ7DrsMSxM1-jg7dtAQ/s800/blogs3589_Andrena_nycthemera.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhPks4SX_SvjXsd-Tz5ilLFOA_RUhlW1s1UMlqfb6UvGE1KoPw4rRa7zIWuRGOfoQw72HiziTc7aIkmWRTlrLYk1VpI-2Cud09rtKknNWA8Dksui6VJBM8vMY5NjnQ7DrsMSxM1-jg7dtAQ/w640-h428/blogs3589_Andrena_nycthemera.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Smilšbite </b><i>Andrena nycthemera</i></td></tr></tbody></table><p style="text-align: justify;">Tieši <i>Andrena </i>ģints smilšbites ir viena no sugām bagātākajām bišveidīgo grupām un, manuprāt, viena no interesantākajām. Taču tajā pašā laikā - viena no sarežģītākajām, kas savā ziņā rada pat nedaudz gandarījumu brīdī kad pamazām sāc kaut ko šajā 'ķīniešu ābecē' saprast (nedaudz līdzīgas sajūtas kad sāku šo un to saprast kaiju jauno putnu noteikšanā). Šajā vietā jēdzīgi izdevās nofotografēt vien divas smilšbišu sugas (bet redzēju arī trešo) un abu sugu noteikšana sagādāja ja ne gluži galvassāpes, tad tomēr nedaudz bija jāpastudē grāmatas, lai tiktu pie gala rezultāta. Ja runa ir par sīko <i>Andrena minutula, </i>tad tas gan ir tikai normāls process, jo šīs mazizmēra (ķermeņa garums zem 8mm) smilšbites visas ir diezgan līdzīgas un droša to atšķiršana ir tikai pēc ievāktiem eksemplāriem, kur var pētīt, piemēram, ķermeņa virspuses punktējumu dažādās tā vietās vai citas tās īpatnības. Dažas tās sīkaliņas pamanījos gan nofotogrāfēt, gan noķert un pēc noteicējiem pētot - iznāca <i>Andrena minutula. </i>Tā droši vien ir bieži sastopama suga, jo jau Vilhelms Tumšs, šo savā 1972. gada rakstā (apkopoti faunistiski dati par smilšbitēm) atzīmē 11 atradnēs. Otra šīs dienas smilšbišu suga ir izmērā lielāka un sagādāja cita rakstura problēmu, jo šādu lielu sugu, kas pēc krāsojuma ir samērā raksturīgas, noteikšanai citreiz vienkārši aši iemetu acis kādās Britu grāmatās - sak', gan jau kaut kas parasts, kas tur arī ir sastopams. Lai arī bieži vien ar to pilnībā pietiek, šoreiz šī taktika aizveda nedaudz neceļos, jo nu neko tādu jēdzīgi atbilstošu neatradu. T.i. ja nedaudz piedomātu, tad varbūt pat varētu kādu sugu tur 'pievilkt aiz matiem', bet nu par laimi biju pietiekami prātīgs un sapratu, ka nu visticamāk tāda suga tur grāmatā vienkārši nav (būtiska pazīme bija melnie sejas matiņi bitei, kas nav pārāk plaši izplatīta pazīme. Dažām pēc skata ļoti līdzīgām sugām - sejas matiņi gaišāki). Nācās meklēt to sugu vidū, kas ir mūsu reģionā sastopamas, bet nav pie Britiem - tā teikt vēlreiz kārtējais atgādinājums, ka daudzi šie Britu noteicēji, lai arī ir ļoti labi vispārējam iesākumam, tomēr Latvijas kontekstā jāizmanto diezgan uzmanīgi un papildus jāizmanto vēl citi informācijas avoti, lai nekļūdītos. Bet kad to tā spratu, tad kandidātu loks bija samērā šaurs un ātri vien nonācu pie sekmīga galarezultāta - <i>Andrena nycthimera! </i>Pēc tam vēl šo versiju pārbaudīju arī pēc klasiskiem bišu noteicējiem (tēze/antitēze) un arī tur viss atbilda kā vajag.<i> </i>Šo gan es tā apzināti noteikti manīju pirmo reizi dzīvē. Agra pavasara suga, kura pamatā lido baroties uz kārklu ziediem (tā smilšbitēm un arī dažām citām savvaļas bišu sugām arī interesanta iezīme - ir sugas, kas barojas tikai noteiktu augu sugu ziedos! Tas varot pat tīri labi palīdzēt sugu noteikšanā). Eiropā ne tā biežākā suga laikam, bet jau minētājā V.Tumša publikācijā tā ir minēta 8 vietās, tātad Latvijā visticamāk nav retums. </p><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi8GA1MDeYzNYrKj-RTf8-RXyNg6P3-PEhgciaskrQX4oulwExJNStREJTojQNAtJD2O16QqiE_DnpG522sKEtTSnm6zaP5oKmu4FDpLnsnxLfmEMW4vD9c2zmGNibXnohcGwdgI7Mh4G_o/s800/blogs3589_Andrena_nycthemera_with_Stylops.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi8GA1MDeYzNYrKj-RTf8-RXyNg6P3-PEhgciaskrQX4oulwExJNStREJTojQNAtJD2O16QqiE_DnpG522sKEtTSnm6zaP5oKmu4FDpLnsnxLfmEMW4vD9c2zmGNibXnohcGwdgI7Mh4G_o/w640-h428/blogs3589_Andrena_nycthemera_with_Stylops.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Strepsipters (</b><i>Stylops </i>sp.<b>) smilšbites </b><i>Andrena nycthemera </i><b>vēderā</b></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh1LI5QNhANcRpDmdjTAUi6wid1_13CgPL3gkj0BFiVnfGYBwD41rlrvDRwOKOXqR5oCYEs8QsPra2cqdqWdXPGeQk96tXcHGlTn8ARUsz1EmS_PyMct6XNKYjRBWsgWr7wxv_MvlUwsl2-/s800/blogs3590_Coriomeris_scabricornis.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh1LI5QNhANcRpDmdjTAUi6wid1_13CgPL3gkj0BFiVnfGYBwD41rlrvDRwOKOXqR5oCYEs8QsPra2cqdqWdXPGeQk96tXcHGlTn8ARUsz1EmS_PyMct6XNKYjRBWsgWr7wxv_MvlUwsl2-/w640-h428/blogs3590_Coriomeris_scabricornis.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Ornamentblakts </b><i>Coriomeris scabricornis</i></td></tr></tbody></table><p style="text-align: justify;">Protams, par kaut kādām izmaiņām tādas vai citas bišu sugas izplatībā mēs neko daudz nezinām, jo kopš Vilhelma Tumša un Māra Poikāna laikiem neviens tā aktīvi bišveidīgos Latvijā nav pētījis. Tātad ir vairāk kā 30 gadu 'robs' mūsu zināšanās. Nepretendēju, ka es tagad taisos to aizpildīt, bet arī šāda veida gadījuma rakstura ziņas un novērojumu ir jau vairāk kā 0. Varbūt ar laiku uzrodas kāds cits nopietnāks bišu vai citu plēvspārņu pētīšanas entuziasts. Tēma diezgan svarīga un īpaši aktuāla šajos laikos, kad runā par apputeksnētāju krīzi daudz kur pasaulē un Eiropā. Kauns jau vienmēr teikt, atbildot uz jautājumiem šajā tēmā, ka par Latvijas savvaļas bišu stāvokli mēs zinām patiesībā ļoti maz. Bet kamēr neviena cita pētnieka nav - centīšos tad vismaz pa mazam pilienam pilināt kopējā zināšanu katlā. Ok, tas tā - liriska atkāpe. Ievēroju, ka arī šajā vietā vairākas smilšbites bija ar strepsipteriem vēderos. Tā diezgan viegli man šādi īpatņi dodas rokās. Raksta gan, ka parazitētās smilšbites mēdz parādīties pavasarī pašas pirmās. Varbūt tas ir iemesls. Lai nu kā - gaidu kad beidzot izdosies atrast pieauguša strepsiptera tēviņu! Tie arī ir aktīvi tikai agri pavasarī. Jāmēģina nenokavēt. Šajā vējainajā dienā gan nebija nekādu cerību tādus pat mēģināt meklēt. Jāsaka, ka vējš mani diezgan ātri 'izbesīja' (atvainojos par teicienu) un sataisījos jau mājup. Pašās beigās gan vēl nedaudz parušinājos zem smilšainajā nogāzē augošajiem laimiņiem, kur atradās ornamentblakts <i>Coriomeris scabricornis. </i>Pagaidām šķiet tāda samērā reta suga, bet te +/- Pierīgas apkārtnē tā man bija jau trāpījusies iepriekš, bet kā 'gada ķeksis' tāpat gana vērtīgs atradums. Paldies Valdlaučiem - te es vēl šogad atgriezīšos! </p>Uģis Piterānshttp://www.blogger.com/profile/12043555167738509951noreply@blogger.com3tag:blogger.com,1999:blog-4395289100350981207.post-64172230322538844202021-04-14T11:30:00.005+03:002021-04-14T14:50:09.626+03:00Vaboļu diena Olaines novadā<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj-gy7HfnfWAJShxt0gCObNwTyFlttEzXmvycVSQbarjjs-paSFg-chQFbgwXwTwFtoyzLcW5qwDX_2RbD95V2fKvYFSyGNdLSTgZX3xik1rVGd5MB0rSDA2FhSSV_5ckG4bgYOKRgn-UEE/s800/blogs3577_Dzeerumi_Celtnieks.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj-gy7HfnfWAJShxt0gCObNwTyFlttEzXmvycVSQbarjjs-paSFg-chQFbgwXwTwFtoyzLcW5qwDX_2RbD95V2fKvYFSyGNdLSTgZX3xik1rVGd5MB0rSDA2FhSSV_5ckG4bgYOKRgn-UEE/w640-h428/blogs3577_Dzeerumi_Celtnieks.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Meži uz DR no Dzērumiem (Olaines n.)</b></td></tr></tbody></table><p class="MsoNormal" style="text-align: justify;"><span lang="LV">Atkal diezgan ilgs laiks atkal pagājis kopš pēdējā
bloga ieraksta. Šoreiz jāsaka, ka esmu bijis nevis slinks rakstītājs, bet gan
tik tiešām nekur ārā dabā neesmu bijis. Diezgan traki vispār. Protams, visādi
darbiņi jau ir bijuši jādara, tad laiks ārā tāds draņķīgs (ļoti gaidu tādu īstenu
pavasara ienākšanos – pagaidām tas pavasaris baigi lēni tomēr nāk), bet nu
dažas dienas vienkārši arī nobumbulēju pa mājām. Plāni gan bija lieli, bet nu…
Citreiz tā gadās, ka diezgan daudz ko vienlaicīgi gribas savās ķetnās nest
(tēlaini izsakoties), bet kā viena lieta nojūk un 'izkrīt no rokām', tā mēģinot
to kaut kā tvert un ķert un paspēt nenomest, tā visas citas lietas ar izbirst
kur kurā – visi plāni pajūk un motivācija darboties izsīkst. Kamēr pamazām pa
vienai neuzlasa tās izbirušās 'lietas'. <span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Bet nu svētdien tika solīts labs laiks,
garastāvoklis ar bija uzlabojies – jālaiž dabā! Izvirzīju galveno mērķi naktstauriņu
sezonas atklāšanu, jo naktī solīja pat +9 grādus kaut kur Latvijas dienvidu
daļā. Priekš aprīļa pirmās puses tas jau diezgan silts! Apsvēru pat varbūt
nakšņošanu mežā, bet dažas prognozes tomēr paredzēja arī tikai +5 grādus, kas
atkal tāds uz vēso galu tomēr. Tāpēc nospriedu par sezonas atklāšanu klasiskā
vietā – vasarnīcā, kur jebkurā brīdī var palīst gultā zem silta segas. <o:p></o:p></span></p><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiccuJYxQ7thZlFLCaUQhV5jfIJiKqjxJyt3kixL0_1c6yEDVjqcQzemB1ZUHKkaZF8ubpUjhl5-u8meSNL0WAcs2yH4b5FtpVR_CEeDH2i9cePsf11zmanHBadGtEsCse3ame6ipdGuz9n/s800/blogs3567_Boros_schneideri_larvae.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiccuJYxQ7thZlFLCaUQhV5jfIJiKqjxJyt3kixL0_1c6yEDVjqcQzemB1ZUHKkaZF8ubpUjhl5-u8meSNL0WAcs2yH4b5FtpVR_CEeDH2i9cePsf11zmanHBadGtEsCse3ame6ipdGuz9n/w640-h428/blogs3567_Boros_schneideri_larvae.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Šneidera mizmīļa (</b><i>Boros schneideri</i><b>) kāpurs</b></td></tr></tbody></table><p class="MsoNormal" style="text-align: justify;"><span lang="LV"></span></p><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgeFkAT-pzJFAxBiRFvFZwBu5FgD9mZHUXBl5jfOf34Ak6p4dt2gQ7NWdAO0yjqTCY_W037zEtNGbjPQ5M3ejbTymEq8b0lKODRffmsweslnoC5QdN3qZP2KHhuXMBUw9TfguMBEGd0TPWe/s800/blogs3568_Ceruchus_chrysomelinus_larvae.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgeFkAT-pzJFAxBiRFvFZwBu5FgD9mZHUXBl5jfOf34Ak6p4dt2gQ7NWdAO0yjqTCY_W037zEtNGbjPQ5M3ejbTymEq8b0lKODRffmsweslnoC5QdN3qZP2KHhuXMBUw9TfguMBEGd0TPWe/w640-h428/blogs3568_Ceruchus_chrysomelinus_larvae.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Bērzu briežvaboles (</b><i>Ceruchus chrysomelinus</i><b>) kāpurs</b></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjTfM5MRb9b39yeGDLH8sfkPXX2L3ZkBqkCl0soPdmaB-y4LgLg2N27vHLlcl1vQCQnH_2FT_bAGxipfIKwYFrkMTnbCQ1wSBNdz7FSFRIYx36ks6eo9ilj-FPRZu9E64k_F1K3bTGG0SVb/s800/blogs3568_Ceruchus_chrysomelinus_female.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjTfM5MRb9b39yeGDLH8sfkPXX2L3ZkBqkCl0soPdmaB-y4LgLg2N27vHLlcl1vQCQnH_2FT_bAGxipfIKwYFrkMTnbCQ1wSBNdz7FSFRIYx36ks6eo9ilj-FPRZu9E64k_F1K3bTGG0SVb/w640-h428/blogs3568_Ceruchus_chrysomelinus_female.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Bērzu briežvabole (</b><i>Ceruchus chrysomelinus</i><b>) </b>- <b> mātīte</b></td></tr></tbody></table>
<p class="MsoNormal" style="text-align: justify;"><span lang="LV">Līdz vakaram gan, protams, ilgi jāgaida, tāpēc
dienu arī centos izmantot maksimāli – ar gājienu no Dzērumu (ak šis ciemats
ar kolorīto nosaukumu) apkārtnes līdz vasarnīcai. Pa ceļam cerams kādu blakti
ieķeksējot un arī izdomāju, ka varētu sākt patrenēties kādu bišveidīgo
fotografēšanā (ar šo kukaiņu foto man ļoti švaki). Dienas beigās gan vērtīgākie
guvumi izrādījās vaboles! Pamatā šajā apkārtnē dominē priežu meži (vietām tīri
smuki un skaisti) ar eglēm, kā arī vietumis tādi ļoti zolīdi melnalkšņu
dumbrāji (tos šķērsot nebiju šajā dienā gatavs – pārvietojos pamatā pa ceļiem,
stigām takām un izcirtumiem). Dažas no šajā dienā sastaptajām sugām bija tieši
šādiem labiem un vērtīgiem biotopiem raksturīgas. Pirmā no tām – šneidera mizmīlis (<i>Boros
schneideri</i>), kas ir tāda interesanta suga (<a href="http://upiterans.blogspot.com/2015/03/sneidera-mizmili-meklejot.html">par to plašāk esmu rakstījis te</a>). Kāpuri dzīvo zem atmirušu priežu mizas un varētu domāt, ka varētu
būt bieži sastopama suga (priedes taču mums ir visur!), bet jāsaka, ka galīgi ne visur Latvijā ir sastopams (Kurzemē samērā liels retums, piemēram). Šajā pusē šo iepriekš nebiju
redzējis kaut gan tālāk uz austrumiem, Baldones un Ķeguma apkārtnēs, tā ir vietām
ir pat relatīvi bieži sastopama suga. Otra vērtīgā suga ir bērzu
briežvabole (<i>Ceruchus chrysomelinus</i>), ko te jau biju atradis iepriekš -
patiesībā apciemoju pat tieši to pašu egles kritalu (sugas nosaukums samērā
mānīgs – kāpuri pamatā tomēr apdzīvo trupējušas egļu kritalas, kaut gan retumis
ir arī bērzos). Ar domu paskatīties kas te ir mainījies kopš 2019. gada. Toreiz
atminos, ka blakus bija jau sakrāsots plānots izcirtums, kas tagad bija arī
par tādu kļuvis realitātē. Bet kas interesanti – apdzīvotās egļu kritalas
nebija aiztiktas, palikušas burtiski 10m no izcirtuma malas. Varbūt nejauši.<o:p></o:p></span></p><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg5MilkFGCvCPk0q5NtqWfb5xAJmhSztRh93_7MKytjEtkZn_3leEdq3D4prjwLiBx5rysE0JaxuBxhNVeODLAioRuPgAgk1aTjPVOSg88kyPBocAQo1QeW8wJT-5f8ex-_FrUNqiqtzXcM/s800/blogs3590_Cucujus_haematodes.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg5MilkFGCvCPk0q5NtqWfb5xAJmhSztRh93_7MKytjEtkZn_3leEdq3D4prjwLiBx5rysE0JaxuBxhNVeODLAioRuPgAgk1aTjPVOSg88kyPBocAQo1QeW8wJT-5f8ex-_FrUNqiqtzXcM/w640-h428/blogs3590_Cucujus_haematodes.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Asinssarkanais plakanis (</b><i>Cucujus haematodes</i><b>)</b></td></tr></tbody></table><p class="MsoNormal" style="text-align: justify;"><span lang="LV"></span></p><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhWoHFjHH4lvALEtERgUtul6JJizK1pKC1HdWqArNSWGj-ONLj4Kodb0lc5QEO2rN7AIMZOPAzv_PoUNHaIcdcOGpOm19c1KJHfu8LLkq_s2oUijeNDzfLEkTkeWc5GVqDPp9OBkx6Hf8XI/s800/blogs3591_Cucujus_haematodes.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhWoHFjHH4lvALEtERgUtul6JJizK1pKC1HdWqArNSWGj-ONLj4Kodb0lc5QEO2rN7AIMZOPAzv_PoUNHaIcdcOGpOm19c1KJHfu8LLkq_s2oUijeNDzfLEkTkeWc5GVqDPp9OBkx6Hf8XI/w640-h428/blogs3591_Cucujus_haematodes.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Asinssarkanais plakanis (</b><i>Cucujus haematodes</i><b>)</b></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjfA6v7-IunGusbsBTmHpwF7kGP_EJw8a3FmBWa5kZDzjCybYRlG_7sx60gYPG1aqhZP-WpYwBnLnOk5u1tzjfxqFpjYSDY_oM342-0BNkiZoctHD8wznPsf8A_PBfoYKyzy-r_ExFUFo6X/s800/blogs3592_Cucujus_haematodes.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjfA6v7-IunGusbsBTmHpwF7kGP_EJw8a3FmBWa5kZDzjCybYRlG_7sx60gYPG1aqhZP-WpYwBnLnOk5u1tzjfxqFpjYSDY_oM342-0BNkiZoctHD8wznPsf8A_PBfoYKyzy-r_ExFUFo6X/w640-h428/blogs3592_Cucujus_haematodes.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Asinssarkanais plakanis (</b><i>Cucujus haematodes</i><b>)</b></td></tr></tbody></table>
<p class="MsoNormal" style="text-align: justify;"><span lang="LV">Trešā vērtīgā suga, ko izdevās sastapt ir
vispār mans viens no Latvijā sastopamo vaboļu favorītiem – asinssarkanais
plakanis (<i>Cucujus haematodes</i>). Nu tik dizainiski košs radījums! Dabā vēl
tā ķermeņa virspuse izskatās<span style="mso-spacerun: yes;"> </span>kā ar tādu
matētu nagu laku noklāta – fotoattēls īsti pat to nevar parādīt. Visai liels
retums Latvijā – katra sastapšanās ar to ir kā mazi svētki! Par pirmo plakaņu
sastapšanās reizi ir bijis blogā ieraksts jau <a href="http://upiterans.blogspot.com/2016/04/lietas-jamekle-tur-kur-tas-ir-nevis-tur.html">TE</a>, bet kopš tās reizes šo sugu
te vasarnīcas apkārtnē jau biju atradis iepriekš. Patiesībā pat vairākās vietās
– 2x vaboles un arī kāpurus (šo atradumu apraksti gan nav blogā iekļuvuši, tajā posmā es esmu bijis slinks rakstītājs). Tā
ka pats par sevi atradums nav pārsteigums, bet nu šis atradās vēl citā vietā, paplašinot plakaņu vasarnīcas apkārtnes areālu. Viens foto labi parāda
sugas nosaukuma patiesumu – plakanis tik tiešām ir plakana vabole. Īpaši
pielāgota dzīvei zem atmirušu priežu mizas. Vienā izcirtumā atradās veseli 5
eksemplāri – viens zem izcirtuma vidū atstāta pusnokaltuša priedes stumbeņa,
bet vēl 4 nedaudz tālāk izcirtuma malā zem nokaltušas priedes mizas gabala
(foto zemāk).<o:p></o:p></span></p>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg9N_y2Pqwt8kHvryShghwDYSHmUk3mJIAkk3FVeTe_DpIoxeNDaFfw2__v6p7JICe346wWHCeRAZNyjP1Y9o2eoq8AcAqFlWs-9S2P17ggmtFDbDjDHxAEnLsaFpPoLKDpUgiJVWVA0St-/s800/blogs3590_Cucujus_haematodes_a.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="601" data-original-width="800" height="480" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg9N_y2Pqwt8kHvryShghwDYSHmUk3mJIAkk3FVeTe_DpIoxeNDaFfw2__v6p7JICe346wWHCeRAZNyjP1Y9o2eoq8AcAqFlWs-9S2P17ggmtFDbDjDHxAEnLsaFpPoLKDpUgiJVWVA0St-/w640-h480/blogs3590_Cucujus_haematodes_a.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Asinssarkanā plakaņa (</b><i>Cucujus haematodes</i><b>) apdzīvota priede izcirtuma malā</b></td></tr></tbody></table><p class="MsoNormal" style="text-align: justify;"><span lang="LV">Izcirtumi te diemžēl ar pēdējos gados ļoti
pieauguši skaitā un platībā un diemžēl šajā meža masīvā (tā orientējoši posms no
Olaines līdz Baldonei) īsti nav nekādu aizsargājamu teritoriju (dabas liegumi, medņu
mikroliegumi utml.), kas varētu ilgstošāk te šos vecos mežu nogabalus saglabāt.
Vienīgā cerība uz LVM labvēlību. No šīm trim sugām asinssarkanais plakanis ir
visretākā un ar teorētiski visaugstāko aizsardzības vērtību, jo tā ir ne tikai
reta suga Latvijā, bet arī visā Eiropā (sugas kopējais areāls gan ir diezgan
plašs un Krievijas taigas zonā stiepjas visai tālu uz austrumiem), bet
praktiska vērtība šai sugai pagaidām nav (</span>praktiski - no šīm sugām bērzu briežvabole ir ar augstāko aizsardzības statusu), jo asinssarkanais plakanis nav
iekļauts nekādos aizsargājamo sugu sarakstos, jo vienkārši pirmo reizi tika
atrasts relatīvi nesen un kopš tā laika nekādi labojumi tajos nav
veikti. Šobrīd gan Latvijā ir uzsākts vērienīgs projekts, kas paredz atjaunot
aizsargājamo sugu sarakstus un jādomā, ka asinssarkanais plakanis pelnīti
beidzot atradīs tur savu vietu. Tiesa vai līdz tam laikam manā vasarnīcas
apkārtnē kas būs saglabājies no veciem priežu mežiem? Kas zin.</p><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgkZlBkW3JljO-WPFcXH7Uy3sKeIN5FKlzXmq-rbcOqIjvKo3hkMd1NDOStZxEni-QZSh8LOuvsDCE6Exi7sLh1tGa2S6Hk3YKXnKsLXjB-I18W4BugHTob3Glbvm7shtQY4Pfy4znIwkIk/s800/blogs3568_Dermestes_lardarius.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgkZlBkW3JljO-WPFcXH7Uy3sKeIN5FKlzXmq-rbcOqIjvKo3hkMd1NDOStZxEni-QZSh8LOuvsDCE6Exi7sLh1tGa2S6Hk3YKXnKsLXjB-I18W4BugHTob3Glbvm7shtQY4Pfy4znIwkIk/w640-h428/blogs3568_Dermestes_lardarius.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Joslainais ādgrauzis (</b><i>Dermestes lardarius</i><b>)</b></td></tr></tbody></table><p class="MsoNormal" style="text-align: justify;"><span lang="LV"></span></p><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjIBbYmpwaFPVl_hsM4ozNAwsD79PbAnmQyQkPVw6zK0O0bZFNR7QxtqsnCB_x3pCecPNFOLk7k6sgH-v5mv9yqmuOGlEpAHMxbLRuxmRYXcFU8g8qUibPIXQutuG5B_4PA-_TBBYoAJ4Op/s800/blogs3569Zilora_sp.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjIBbYmpwaFPVl_hsM4ozNAwsD79PbAnmQyQkPVw6zK0O0bZFNR7QxtqsnCB_x3pCecPNFOLk7k6sgH-v5mv9yqmuOGlEpAHMxbLRuxmRYXcFU8g8qUibPIXQutuG5B_4PA-_TBBYoAJ4Op/w640-h428/blogs3569Zilora_sp.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Ēnvabole </b><i>Zilora </i>sp.</td></tr></tbody></table>
<p class="MsoNormal" style="text-align: justify;"><span lang="LV">Dienas pirmā puse kaut kā tā āri pagāja - vairāk
vērojot dažādas priedes. Patiesībā arī vēl cerēju uz <i>Leptoglossus </i>blakts
uznācienu, bet pagaidām nekā. Vienā vietā zem vaļējas priedes mizas gabala
atradās joslainais ādgrauzis (<i>Dermestes lardarius</i>) – liela prastība,
taču dabiskā vidē šķiet šo manīju pirmo reizi? Tas pārsvarā tomēr ir tāds
tipisks mājokļu apdzīvotājs, kur to kāpuri pārtiek no dažādiem dzīvnieku izcelsmes
izstrādājumiem (zvērādām, izbāzeņiem u.c. medību trofejām, kažokiem, arī
beigtiem kukaiņiem pagultēs utml.). Tur aiz mizas bija dažas beigtas mārītes –
iespējams tās bija tur ‘licis uz zoba’. <span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Vēl
šajā gājienā zem vienas citas piepjainas (kaut kādas sīkpiepes šķiet bija
saaugušas) priedes mizas atradās <i>Zilora </i>ģints ēnvabole. Prieks, jo tīri
labs retums! Bēda, jo diemžēl šīs ģints sugu noteikšanā ir diezgan lielas
neskaidrības mūsdienās – tā ka pagaidām vairāk par <i>Zilora </i>sp. nevaru ‘izspiest’.
Eksemplārs gan tika pieturēts burciņā un līdz ar to – ja būs to noteikšanā kāds
būtisks progress, tad varēs atgriezties pie šī eksemplāra un pārbaudīt vai
izdodas tikt skaidrībā. <o:p></o:p></span></p><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi2nkiLRUX3n8dmc-qTK4oUEZI01KbNngxPmoclewTA8w58nkPD44A4bAe4YyYoccIeMZiFLEg4KOcG76SoJYgHHfzEpaT1sX8E_rS6OwyMQJGEmvHt6UDMSVkehYOIFFrmivlRA2GEutWz/s800/blogs3587_Andrena_clarkella.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi2nkiLRUX3n8dmc-qTK4oUEZI01KbNngxPmoclewTA8w58nkPD44A4bAe4YyYoccIeMZiFLEg4KOcG76SoJYgHHfzEpaT1sX8E_rS6OwyMQJGEmvHt6UDMSVkehYOIFFrmivlRA2GEutWz/w640-h428/blogs3587_Andrena_clarkella.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Smilšbite </b><i>Andrena clarkella</i></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh8c272yLO7zjbEQn-Hjo2inMa-FC2LzdiPBqkc1pfYFiaE2qVzC44D0ySAlU595q22-3UkDJsrLdrLJ6ToajYSjCho1Asckj2k9gy2JOdcpUEJXOqJjNNDd-79LLBiSDyezpt9C6Y35jq2/s800/blogs3588_Andrena_clarkella_Stylops.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh8c272yLO7zjbEQn-Hjo2inMa-FC2LzdiPBqkc1pfYFiaE2qVzC44D0ySAlU595q22-3UkDJsrLdrLJ6ToajYSjCho1Asckj2k9gy2JOdcpUEJXOqJjNNDd-79LLBiSDyezpt9C6Y35jq2/w640-h428/blogs3588_Andrena_clarkella_Stylops.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Strepsipters (</b><i>Stylops </i>sp.<b>) smilšbites </b><i>Andrena clarkella </i><b>vēderā</b></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjiQCOUOHPomswMCkrwEhRtsm2_bcfKm6r-tDdb4VwzLPQSpmHgUcTxz7SdeUGPdHG_NyCACtS6xoWLfpI-OJAN0P00UhLoKxL0otjLhMHLCNhaFAL4WMuiLo4ooMnKNAVEx1Jy1zBq8Ed5/s800/blogs3589_Bombus_terrestris.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjiQCOUOHPomswMCkrwEhRtsm2_bcfKm6r-tDdb4VwzLPQSpmHgUcTxz7SdeUGPdHG_NyCACtS6xoWLfpI-OJAN0P00UhLoKxL0otjLhMHLCNhaFAL4WMuiLo4ooMnKNAVEx1Jy1zBq8Ed5/w640-h428/blogs3589_Bombus_terrestris.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Lielā zemes kamene (</b><i>Bombus terrestris</i><b>)</b></td></tr></tbody></table>
<p class="MsoNormal" style="text-align: justify;"><span lang="LV">Labi, mazliet atelpa no vabolēm. Kā tad veicās
ar mazo plānu fotografēt kādus bišveidīgos? Pašvaki. Lai arī bija samērā silts,
aktivitāte tāda ļoti augsta nebija. Maz arī ziedošu augu – kārkli vēl nebija tā
kārtīgi izplaukuši. Tik vienā ceļmalā (kā jau te ierasts – izcirtuma malā) pamanīju
plašāku māllēpju klājienu. Protams, jāpiestāj paskatīties vai tomēr to ziedos
kas nesēž? Pāris bites tomēr atradās! Visvairāk bija smilšbites <i>Andrena
clarkella </i>– suga, ko pagājušogad tā kā medīju, bet kaut kā
neizdevās pamanīt. Lido agri sezonā, laikam ne tik daudz smilšainās vietās kā mežos un mežmalās. Samērā viegli atpazīstama pēc rudajām krūtīm, melnā
vēdera un oranžajām pakaļkājām (gan stilbs, gan pēdiņas). Pirmo eksemplāru iesmēlu
tīkliņā un atskārtu, ka tā vēderā bija ieperinājies kāds no strepsipteriem (<i>Stylops
</i>sp.). Ai kā gribas ieraudzīt šo ļoti interesanto kukaiņu tēviņus… Kad tas
izdosies, tad noteikti būs blogā plašāks raksts par tiem jāuzcep. Parazītiski
kukaiņi ar ļoti interesantu bioloģiju un izskatu. Bet nu to citu reiz tad. Vēl
šajā vietā no viena māllēpes zieda uz citi ļoti smagnēji lidinājās šī gada pirmā
kamene! Milzīga! Pēc izmēra un krāsojuma spriežot – lielā zemes kamene (<i>Bombus
terrestris</i>). Kameņu iepazīšana arī ir viens no šī gada mazajiem mērķiem. Ne
nu tur baigi par ekspertu kļūt, bet nu vismaz parastākās sugas vajadzētu prast
atpazīt (mazliet jau kauns, ka tagad to neprotu) - saimniecībā šīs zināšanas lieti
noderēs. <o:p></o:p></span></p><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgOeW8xlZ7L-M5NGisIuU6FxxAb2kjja0n6kE4NXi1LLy6KTVqY9XdVD-qADjXw73FjqJhtAjRQl6cfTUmV53MsJdpxyhpejJuPVd6DHwczKQLS8-PNHaXbwfY6pVNNqqkD2KTEjZy5Tn5l/s800/blogs3571_Aradus_betulae.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgOeW8xlZ7L-M5NGisIuU6FxxAb2kjja0n6kE4NXi1LLy6KTVqY9XdVD-qADjXw73FjqJhtAjRQl6cfTUmV53MsJdpxyhpejJuPVd6DHwczKQLS8-PNHaXbwfY6pVNNqqkD2KTEjZy5Tn5l/w640-h428/blogs3571_Aradus_betulae.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Mizasblakts </b><i>Aradus betulae</i></td></tr></tbody></table><p class="MsoNormal" style="text-align: justify;"><span lang="LV"></span></p><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgHF-_FuKzeY_8hWIEnMuGFg5v9-7Wz0XbpXPs28Mpcb7RyiMRsd-Bvv3iUgYlkj0aBP8daMgK-XDq1mqQ61iEjkDlilaJ9gf4Iy-f224Ts-i-z3FCUkQ_0OBO8gSYe2yGACZiuddrtM1Vx/s800/blogs3567_Aradus_corticalis.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgHF-_FuKzeY_8hWIEnMuGFg5v9-7Wz0XbpXPs28Mpcb7RyiMRsd-Bvv3iUgYlkj0aBP8daMgK-XDq1mqQ61iEjkDlilaJ9gf4Iy-f224Ts-i-z3FCUkQ_0OBO8gSYe2yGACZiuddrtM1Vx/w640-h428/blogs3567_Aradus_corticalis.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Mizasblakts </b><i>Aradus corticalis</i></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgIm3zQkawaADXwuQFoAVlpnmLk7UcO7zaBZ1QtdS7CTPHJ8UA3NIQ4_V7fnD0PAVFB00XTF6SXrMQ4M2VTGp31iKnzY3U2y-3Zo2N-WPpgaLpGwOQCuJ6sNCodeeL-7ABXzjbkYk_Y0s-S/s800/blogs3570_Aradus_betulinus_b.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgIm3zQkawaADXwuQFoAVlpnmLk7UcO7zaBZ1QtdS7CTPHJ8UA3NIQ4_V7fnD0PAVFB00XTF6SXrMQ4M2VTGp31iKnzY3U2y-3Zo2N-WPpgaLpGwOQCuJ6sNCodeeL-7ABXzjbkYk_Y0s-S/w640-h428/blogs3570_Aradus_betulinus_b.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Mizasblakts </b><i>Aradus corticalis </i><b>un </b><i>A.betulinus </i><b>potenciāli apdzīvots egles celms</b></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiwAA1LVOvd2fbL3anVCnYD02y8XANJ9QoBMK11duktvj1cGrP0OtnSKUw02FoGNNsdEVuH72PlBl0rv9GHyxJm1WMGrKZDpV0UPdWKQJB2MQ-rKosRzsRtL4KAt8EtwDAMY2K6IgANXDuu/s800/blogs3570_Aradus_betulinus.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiwAA1LVOvd2fbL3anVCnYD02y8XANJ9QoBMK11duktvj1cGrP0OtnSKUw02FoGNNsdEVuH72PlBl0rv9GHyxJm1WMGrKZDpV0UPdWKQJB2MQ-rKosRzsRtL4KAt8EtwDAMY2K6IgANXDuu/w640-h428/blogs3570_Aradus_betulinus.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Mizasblakts </b><i>Aradus betulinus</i></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEienH6HDTxj2UrApz1WmrVSCE-3BmBzjQ0aP5uVctKy0yX-DBhOcBuBoV1yWNMqkTjP1VMGd0RjXvJArgRqsOHQwG0F8kxfbyA7TFWOE_nqE-Ef-K1riEzNOrGrw4Iyr_i6c1cYjkqftMNK/s800/blogs3570_Aradus_betulinus_a.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="601" data-original-width="800" height="480" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEienH6HDTxj2UrApz1WmrVSCE-3BmBzjQ0aP5uVctKy0yX-DBhOcBuBoV1yWNMqkTjP1VMGd0RjXvJArgRqsOHQwG0F8kxfbyA7TFWOE_nqE-Ef-K1riEzNOrGrw4Iyr_i6c1cYjkqftMNK/w640-h480/blogs3570_Aradus_betulinus_a.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Mizasblakts </b><i>Aradus betulinus </i><b>apdzīvots celms ar </b><i>Antrodia </i>sp. <b>piepi</b></td></tr></tbody></table>
<p class="MsoNormal" style="text-align: justify;"><span lang="LV">Kā ar blaktīm šajā gājienā? Švaki. Kaut kā
uzņēmu samērā labu gājiena ritmu un nebija baigā motivācija īpaši rušināties
kādās pērnajās lapās vai citur, kur varētu kādu sauju sugu sakasīt. Šādā stilā
pārvietojoties toties sanāca tīri laba mizasblakšu vērošana – īpaši apskatot
izcirtumos atstātus, piepjainus bērzu stumbeņus un saulē izkaltušus egļu
celmus. Uz pirmajiem, protams, sēdēja tipiska to apdzīvotāja – <i>Aradus betulae,
</i>kas ir sastopama vai uz ik katra bērza, kas ir apaudzis ar posaspiepēm (<i>Fomes
fomentarius</i>). Uz egļu celmiem savukārt bija divas sugas – <i>Aradus corticalis
</i>un <i>Aradus betulinus</i>. Tā pirmā arī bieži satopama – pamatā uz celmiem
kur kādas parastās apmalpiepes (<i>Fomitopsis pinicola</i>) uzaugušas. Otra
suga gan nedaudz retāka – pamatā dzīvo uz egļu kritalām un celmiem uz kuriem
aug kādas <i>Antrodia </i>ģints piepes. Celmu gadījumā tās piepes bieži vien
saaugušas zem vaļējas mizas – tā uzreiz no ārpuses var pat nepamanīt. Bet kādu
gabalu uzmanīgi paplēšot nost, atklājas gan piepe, gan turpat kaut kur tuvumā parasti
arī blaktis. Tāda vērtīgākā atziņa varētu būt, ka šajā dienā sajutu pārliecību,
ka spēju dabā jau pa gabalu atpazīt tādus šai sugai piemērotākos celmus. Jo nu
būsim godīgi – kādā izcirtumā visus celmus apskatīt nekad nebūs iespējams,
tāpēc, taupot laiku (laiks ir nauda!), ir tā ļoti labi, ja var uzreiz
identificēt kādus dažus potenciāli interesantākos celmus. <o:p></o:p></span></p><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiVMMqT4yarQeb0Uwc4v-VAzTAXGfT-szHz8bK-DEMqEIOAy1e8j7KS60oO8FbKo11P_F0yEZroBeWibisVgBsCtbg5hyJXwlaeBDj96bZYAgrzomkGUQj8TAnfr0okYkXhYD5bqzf-YNU2/s800/blogs3578_Celtnieks_degums.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiVMMqT4yarQeb0Uwc4v-VAzTAXGfT-szHz8bK-DEMqEIOAy1e8j7KS60oO8FbKo11P_F0yEZroBeWibisVgBsCtbg5hyJXwlaeBDj96bZYAgrzomkGUQj8TAnfr0okYkXhYD5bqzf-YNU2/w640-h428/blogs3578_Celtnieks_degums.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Degums Olaines novadā netālu no Stīpniekiem</b></td></tr></tbody></table><p class="MsoNormal" style="text-align: justify;"><span lang="LV"></span></p><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiHnPcvpJCAkQLml2rDkLFomTCbQZPmwqqPcj-x_PfSPeDwY9m_Ibs_zQF1l_-WTZ3X_EaWMWyG9RakuF1yBAYn8STjBxF5jScatXnfCPpmwxHpLVUCLL15XTJipbkM_ubfu-GlBYc2aq9G/s800/blogs3572_Geopyxis_carbonaria.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiHnPcvpJCAkQLml2rDkLFomTCbQZPmwqqPcj-x_PfSPeDwY9m_Ibs_zQF1l_-WTZ3X_EaWMWyG9RakuF1yBAYn8STjBxF5jScatXnfCPpmwxHpLVUCLL15XTJipbkM_ubfu-GlBYc2aq9G/w640-h428/blogs3572_Geopyxis_carbonaria.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Ogļu zemeskausiņš (</b><i>Geopyxis carbonaria</i><b>)</b></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhXnb1tNOmpY04UENqCcjfmXQaVfB8u6MPBcrXSmo6-FzYS4NB8ZiuyfiR7yQbQtUjss8b1sN0vZiGO-ZN_vaELsn2U2A-MuxZnx0E4iNo0FcN-Ok8A6xDap3g_86ispRSmZcKYySUpjwYo/s800/blogs3586_Sericoda_quadripunctata.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhXnb1tNOmpY04UENqCcjfmXQaVfB8u6MPBcrXSmo6-FzYS4NB8ZiuyfiR7yQbQtUjss8b1sN0vZiGO-ZN_vaELsn2U2A-MuxZnx0E4iNo0FcN-Ok8A6xDap3g_86ispRSmZcKYySUpjwYo/w640-h428/blogs3586_Sericoda_quadripunctata.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Skrejvabole </b><i>Sericoda quadripunctata</i></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjnMbzCIX6vcGzDeyXKdWBp6Mvy7W5Frs3LZmWt0ljL5ZUt96TT-lyB96RSn-Qq9v2KTh9yO3QGkXagrK-8CeLoGFKfiRK8qHXKPlQjqkx1hyxp5mZvUDd5rZELHzKPhgOoThqaOgVUspia/s800/blogs3573_Pterostichus_quadrifoveolatus.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjnMbzCIX6vcGzDeyXKdWBp6Mvy7W5Frs3LZmWt0ljL5ZUt96TT-lyB96RSn-Qq9v2KTh9yO3QGkXagrK-8CeLoGFKfiRK8qHXKPlQjqkx1hyxp5mZvUDd5rZELHzKPhgOoThqaOgVUspia/w640-h428/blogs3573_Pterostichus_quadrifoveolatus.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Skrejvabole </b><i>Pterostichus quadrifoveolatus</i></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgwTyT72Xdwg1RwLzsW2FPLNry_O01dHxkrOOQHUMPC0ceiVECdu1csH1KF7d1yKIqqIHiGBRpylmx04iFVbD-wSywbvkgWhRf-J_NUShXbvKAQ-V61C-QJbA1m37KuipZgv7EibObIFhM1/s800/blogs3574_Calopus_serraticornis.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgwTyT72Xdwg1RwLzsW2FPLNry_O01dHxkrOOQHUMPC0ceiVECdu1csH1KF7d1yKIqqIHiGBRpylmx04iFVbD-wSywbvkgWhRf-J_NUShXbvKAQ-V61C-QJbA1m37KuipZgv7EibObIFhM1/w640-h428/blogs3574_Calopus_serraticornis.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Māņkoksngrauzis </b><i>Calopus serraticornis</i></td></tr></tbody></table>
<p class="MsoNormal" style="text-align: justify;"><span lang="LV">Ok, ja esat tik tālu tikuši – apbrīns un
aplausi no manis. 2/3 teksta esat nolauzuši! :D Bet pašu interesantāko atradumu
(priekš sevis) vēl gan joprojām neesmu atklājis. Bet vēl ne. Šajā dienas
gājienā biju jau nonācis galapunktā, bet līdz tumsai, kad varētu sākt naktstauriņu
vērošanu, vēl kādas 2h. Izdomāju šo laiku veltīt viena neliela deguma
apsekošanai. Degums svaigs – dedzis pagājušā gada 1. maijā. Tādos liela cerība
sastapt dažādas ar degumiem saistītas sugas – tajā skaitā dažas retas vai pat
ļoti retas mizasblakšu sugas. Klātienē degums izrādījās nedaudz negaidīts – dedzis
egļu mežiņš (laikam gaidīju priedes). Daļa egļu jau bija nozāģētas, dažas stāvošas
puskaltušas vai arī apdegušas bet dzīvas. Diemžēl šajā vietā man praktiski
uzreiz zibspuldzei izbeidzās aķīši, kā nu rezultātā neko diži labas bildes nav.
Dažas degumu sugas tur tiešām atradās – diemžēl gan ne blaktis. Vispirms pamanīju
milzīgā skaitā mazus kausiņus, kas bija izspraukušies starp nobirušajām skujām.
Simtiem! Pētot internetā kādas sēnes aug degumos, ātri vien atradās īstā suga –
ogļu zemeskausiņš (<i>Geopyxis carbonaria</i>). Nekas jau rets, bet jātrāpās īstajā
vietā un īstajā laikā, lai tādus ieraudzītu. No kukaiņiem savukārt atzīmējās
divas skrejvaboļu sugas, kas ir saistītas ar degumiem – <i>Sericoda quadripunctata
</i>un <i>Pterostichus quadrifoveolatus. </i>Pirmā tāda relatīvi reta, bet šo
biju tepat netālu redzējis jau pagājušajā gadā – sēdēja ceļmalā uz nozāģēta
apdeguša egles baļķa. Tad jau rādās, ka tas baļķis būs bijis no šī paša degumiņa.
Jā, nu te sorry par foto – tur jau tādā pustumsā nebija viegli kaut vai
dokumentālu kadru izspiest. Šajā degumā atgriezos gan vēlreiz jau tumsiņā, jo
gribēju uzzināt vai nakts aizsegā tur neizrāpo kas interesants? Diemžēl
vienīgais interesantais objekts bija māņkoksngrauzis <i>Calopus serraticornis</i>.
Pārāk ilgi tur gan neuzkavējos, jo sāka rasties bažas vai tuvējo mazdārziņu iedzīvotājiem
tāds lukturu spīdinātājs nešķitīs pārāk aizdomīgs. Fonā tālumā pat apsardzes
firmas auto manīju aizbraucam. Tāpēc pārcēlos labāk uz vienu izcirtumu, kas
nostāk no mazdārziņiem un kur es varēju spīdināties relatīvā mierā,
neuztraucoties, ka kāds mani varētu noturēt par mazdārziņu zagli. Bet degumos dzīvojošo blakšu meklējumi noteikti vēl jāturpina!<o:p></o:p></span></p><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhY5a8ATrgzTYUiEMkK_O8EAwh5tQqLfpgD0JDjpjB7IpSp0DJQHhz19FoJJBPkJ-oLkpfkxAuMQukAV3UGXbye_UV0b0IMMLQsoe6z3tqhXcfaGTJpEscbPSGp3x-fCI7trzdElgCpKrkx/s800/blogs3576_Trox_scaber.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhY5a8ATrgzTYUiEMkK_O8EAwh5tQqLfpgD0JDjpjB7IpSp0DJQHhz19FoJJBPkJ-oLkpfkxAuMQukAV3UGXbye_UV0b0IMMLQsoe6z3tqhXcfaGTJpEscbPSGp3x-fCI7trzdElgCpKrkx/w640-h428/blogs3576_Trox_scaber.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Mūmijvabole </b><i>Trox scaber</i></td></tr></tbody></table><p class="MsoNormal" style="text-align: justify;"><span lang="LV"></span></p>
<p class="MsoNormal" style="text-align: justify;"><span lang="LV">Tad nu beidzot šajā izcirtumā, tumsas aizsegā ieraudzīju
šīs dienas vērtīgāko eksemplāru. Izdevās nofotografēt iepriekš neredzētas
vaboļu dzimtas pārstāvi! Uhh, tas nu gan nav ikdienišķs notikums, jo lielāko
daļu Latvijas vaboļu dzimtu tomēr esmu redzējis un fotografējis. Vaininieks ir
mūmijvabole <i>Trox </i>scaber! Tā ir nelielas dzimtas pārstāvis, kur Latvijā
konstatētas vien 2 sugas. Tās abas pamatā saistītas ar dzīvnieku un putnu
ligzdām (īpaši dobumperētāju), pakaltušām dzīvnieku atliekām (kauliem un ‘ādiņām’),
dzīvnieku mēsliem un līdzīgi. Otra suga (<i>T.sabulosus</i>) vairāk saistīta ar
smilšainiem biotopiem. Mūmijvaboļu kontekstā pamatā runa ir par kādiem pakaltušiem
un sausiem substrātiem – no kā cēlies vārds ‘mūmijvabole’. Tā teikt dzīvo ne uz
svaigiem līķiem, bet uz mūmijas konsistenci sasniegušiem objektiem. Piemēram,
putnu ligzdās varbūt gadās ka kāds beigts putnēns ir palicis ligzdas pakaišos
utml. Dzīvesveids kopumā ir samērā slēpts un tādas nejaušas satikšanās līdz ar
to ir retas. Vabole ar tāda samērā neuzkrītoša – vairāk pat pēc tāda resnāka
peļu sūdiņa izskatās, jo kājas un taustekļi samērā īsi, tuvu pierauti ķermenim,
bet ķermeņa virspuse tāda viegli grubuļaina (ar īpatnējiem matiņu pušķīšiem,
kas ir mūmijvaboļu ‘firmas zīme’). Nu ja tā baigi nepievērš uzmanību – kaut kāds
gruzis. Man par laimi šie sēdēja jau pilnīgā tumsā, samērā atklāti uz piepjaina
bērza stumbeņa. Šķiet manīju kādus četrus eksemplārus – tas viens gan bija samērā
augstu, tā ka nevarēju būt pilnībā pārliecināts, ka tas tomēr nav kaut kāds
gruzis, ha.<o:p></o:p></span></p><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgIW9UtB6DiS1OaB8IBIAprKaoUZ5MhROtKEQ_f3fS63VN23wXPoR3kgKsRWP74gt656lisYZxCvBpN26Jajvxzww5dhTa3nfn2_QmyWLug5vXneKlZXoNda5JXpHFerRstbqJlIufx4TFp/s800/blogs3576_Trox_scaber_a.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgIW9UtB6DiS1OaB8IBIAprKaoUZ5MhROtKEQ_f3fS63VN23wXPoR3kgKsRWP74gt656lisYZxCvBpN26Jajvxzww5dhTa3nfn2_QmyWLug5vXneKlZXoNda5JXpHFerRstbqJlIufx4TFp/w640-h428/blogs3576_Trox_scaber_a.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Meklējot kukaiņus tumsā ar lukturīti</b></td></tr></tbody></table><p class="MsoNormal" style="text-align: justify;"><span lang="LV"></span></p><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhN8Vq8v7myXN7eGu1XErfeHGY9U2ACL-jgpus_BoKwIiER1tQkqKZhuK6fKmiFNc8H7r18NlhROXR60WH9FCn1MM69yipelYo_Ubkl5f_3ajAFa-OHCcA6F0EHWTA_xFXMkGwZ2wCEwPO9/s800/blogs3577_Cucujus_haematodes.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhN8Vq8v7myXN7eGu1XErfeHGY9U2ACL-jgpus_BoKwIiER1tQkqKZhuK6fKmiFNc8H7r18NlhROXR60WH9FCn1MM69yipelYo_Ubkl5f_3ajAFa-OHCcA6F0EHWTA_xFXMkGwZ2wCEwPO9/w640-h428/blogs3577_Cucujus_haematodes.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Asinssarkanais plakanis (</b><i>Cucujus haematodes</i><b>)</b></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi7Ejm-Ht-fwb8mS82P1GtOWzTSRv6YjYBkFNYrT5BXtS3oPIJgfWjpx96PGrRyuzHdV9A4XK3eiAxsBjclKpyvfq_drkFEHrIDDtNmGHJIDIGBt-Km-XQTjAL3HLhtMiBPb7lp9wxF4OUc/s800/blogs3578_Corticeus_unicolor.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi7Ejm-Ht-fwb8mS82P1GtOWzTSRv6YjYBkFNYrT5BXtS3oPIJgfWjpx96PGrRyuzHdV9A4XK3eiAxsBjclKpyvfq_drkFEHrIDDtNmGHJIDIGBt-Km-XQTjAL3HLhtMiBPb7lp9wxF4OUc/w640-h428/blogs3578_Corticeus_unicolor.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Mizas melnulis (</b><i>Corticeus unicolor</i><b>)</b></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg_Rzb_ZWyLHmdjEHLPlcKOvQbSrE4LwIsdFZ14i9IhI21F9gETcKyDWpt0hYlLgDPBD_uzcaKX-b-f1H7De-0SvLG9oKKbfHtaSiGgvPUhUsaEenEMmFpPAvs7Z0MOUkD1NLpuZvC-Mx5V/s800/blogs3575_Endomychus_coccineus.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="534" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg_Rzb_ZWyLHmdjEHLPlcKOvQbSrE4LwIsdFZ14i9IhI21F9gETcKyDWpt0hYlLgDPBD_uzcaKX-b-f1H7De-0SvLG9oKKbfHtaSiGgvPUhUsaEenEMmFpPAvs7Z0MOUkD1NLpuZvC-Mx5V/w640-h428/blogs3575_Endomychus_coccineus.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Piepjmīlis </b><i>Endomychus coccineus</i></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhjC22AsITT67hR3Pf8E_Gz4lqwjvkbPDBEbndTH-X7yutoMPGaOzKTd3BH0wdRNnc93xj44TZ6tZ7wO7O0Y4T96bqwGa8VD05O3JFLotYNoBnHMGR3l_cBbOjomo-8ZPRUjvl7nGeVk1Ew/s800/blogs3579_Aradus_depressus_nymph.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhjC22AsITT67hR3Pf8E_Gz4lqwjvkbPDBEbndTH-X7yutoMPGaOzKTd3BH0wdRNnc93xj44TZ6tZ7wO7O0Y4T96bqwGa8VD05O3JFLotYNoBnHMGR3l_cBbOjomo-8ZPRUjvl7nGeVk1Ew/w640-h428/blogs3579_Aradus_depressus_nymph.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Mizasblakts </b><i>Aradus depressus </i><b>nimfa</b></td></tr></tbody></table>
<p class="MsoNormal" style="text-align: justify;"><span lang="LV">Šī izcirtuma apmeklēšana tagad rādās būs mana
ik-nakts tradīcija reizēs, kad vasarnīcā gaismošu naktstauriņus. Turpat blakus
mūmijvabolēm, piemēram, pa priedes stumbra mizas spraugām rāpoja vēl viens
asinssarkanais plakanis! Tieši šajā izcirtumā gan to biju manījis arī
pagājušajā gadā. Prieks, ka turpina rāpot arī šogad. Sāku jau tā sapņot - kādu
interesantu brīnumu atradīšu te nākamajā reizē? Vispār tām nakts lukturīšu pastaigām
varētu būt vēl neizsmelts un līdz galam neatklāts potenciāls Latvijā. Iespējams
ir sugas, kuras tieši šādi var konstatēt vislabāk? Piemēram, tā rādās, ka
dažādi melnuļi tieši naktī izrāpo ārā lielākā skaitā un tos var konstatēt uz kādiem
mirušiem koku stumbriem bez īpaši destruktīvām metodēm (dienā bieži vien slēpjas
zem mizas – ja gribas atrast, jānoplēš miza). Īpaši tas svarīgi šādās vietās,
kas ir tuvu kāda pētnieka dzīvesvietai vai ierastiem pastaigu maršrutiem, jo nu
katru reizi jau vienam un tam pašam kokam mizu neplucinās nost, jo tad jau pēc
dažām vizītēm nekas nebūs pāri palicis. Tā nu esmu apņēmies šo savu izcirtumu tā
destruktīvi vairs neaiztikt. Došos un vienkārši vērošu ko izdodas tur tāpat
pamanīt rāpojam (īpaši naktī). No citiem objektiem šajā nakts pastaigā, interesantas
šķita sīciņas mizasblakšu nimfas, kas sēdēja uz bērza celma. Tā diezgan droši
šķiet, ka <i>Aradus depressus</i>. Izcils maskēšanās krāsojums! <o:p></o:p></span></p><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjSJHUK5drCAeq6Mdw6gVaZvabQgOaIE3Du8EgDbqaO-FJsz1ziDeQSCRyga_44Ix0r_QJh72ocUsDD-MDaguXcp1ff0suMUsQLcTsj2P02ULThstIZmFcCIxo4_uYAqfJweHjxXYoshV9z/s800/blogs3580_Odontosia_sieversii.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjSJHUK5drCAeq6Mdw6gVaZvabQgOaIE3Du8EgDbqaO-FJsz1ziDeQSCRyga_44Ix0r_QJh72ocUsDD-MDaguXcp1ff0suMUsQLcTsj2P02ULThstIZmFcCIxo4_uYAqfJweHjxXYoshV9z/w640-h428/blogs3580_Odontosia_sieversii.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Sīversa agrais zobspārnis (</b><i>Odontosia sieversii</i><b>)</b></td></tr></tbody></table><p class="MsoNormal" style="text-align: justify;"><span lang="LV"></span></p><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj1qNXwmfqOm2vCECDVOgVx6txI7SnkvovbAWAIpwBzznAre303Fbu5BeQctj8XNMSs4MMAGe9aps-jiUYHH92qBACJFtGHTdPW1dtUQ4tmbH3rZqwnGiXj10YSTEyKQs0GefOJrw_A5pHD/s800/blogs3585_Biston_strataria.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj1qNXwmfqOm2vCECDVOgVx6txI7SnkvovbAWAIpwBzznAre303Fbu5BeQctj8XNMSs4MMAGe9aps-jiUYHH92qBACJFtGHTdPW1dtUQ4tmbH3rZqwnGiXj10YSTEyKQs0GefOJrw_A5pHD/w640-h428/blogs3585_Biston_strataria.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Ozolu vērpējsprīžmetis (</b><i>Biston strataria</i><b>) </b></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEint8Xg4hXNq83v8ljWeXbo-j9_w2I6Ts9H80uWqpSwp3LqUTektrG7aspoLmUsmkhExkfb1tp9Jb1QlVtNU-VhHoeDzi242SfH0EDr0vmsgjsJO0xGvF9e_HLOGjSkbSLpjT1WzG0oUiTU/s800/blogs3584_Brachionycha_nubeculosa.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEint8Xg4hXNq83v8ljWeXbo-j9_w2I6Ts9H80uWqpSwp3LqUTektrG7aspoLmUsmkhExkfb1tp9Jb1QlVtNU-VhHoeDzi242SfH0EDr0vmsgjsJO0xGvF9e_HLOGjSkbSLpjT1WzG0oUiTU/w640-h428/blogs3584_Brachionycha_nubeculosa.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Pūkainā bērzu pūcīte (</b><i>Brachionycha nubeculosa</i><b>)</b></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjEQpJEi-Q6KaJRSWX5EF-rFnfOT9_x5OR-6kqMdgd02ChyvjpJG03tY_KVU1u2Y28tB1h0QqvDdK-HNQfzBggAmfiy3wrw_17NZrniszkpBTRVdcM5fHVQCVDETN2eTYhlLTuKaajnyPFU/s800/blogs3583_Orthosia_gothica.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjEQpJEi-Q6KaJRSWX5EF-rFnfOT9_x5OR-6kqMdgd02ChyvjpJG03tY_KVU1u2Y28tB1h0QqvDdK-HNQfzBggAmfiy3wrw_17NZrniszkpBTRVdcM5fHVQCVDETN2eTYhlLTuKaajnyPFU/w640-h428/blogs3583_Orthosia_gothica.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Parastā pavasarpūcīte (</b><i>Orthosia gothica</i><b>)</b></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgjngvxc4mmYF1nBFW2D4m_QLeoSILYkjNRczs52N9V5GSSefc5QGjAbINMvEuepqO7uc6kA8HnhXwE-c5y5Dju2He0lGuQk9pB9sWjCX3mMiHktwbL_YPXZnC7QYoCjkqxmjEIoEXnES48/s800/blogs3582_Panolis_flammea.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgjngvxc4mmYF1nBFW2D4m_QLeoSILYkjNRczs52N9V5GSSefc5QGjAbINMvEuepqO7uc6kA8HnhXwE-c5y5Dju2He0lGuQk9pB9sWjCX3mMiHktwbL_YPXZnC7QYoCjkqxmjEIoEXnES48/w640-h428/blogs3582_Panolis_flammea.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Priežu pūcīte (</b><i>Panolis flammea</i><b>)</b></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh-zWcvBRIcp0-xGWW_BQX10RU0ZUtSGiIFyI92WeAi1JVThyphenhyphenz1w1sS9blW5lx7GT215hHu5XVMu0oLp9KCzQHl5ywRlTdnsnttoxGC0BYnayMxRCZMIE6Aqtge3jU7JdjXHCdPxUXWeI2g/s800/blogs3581_Geotrupes_stercorarius.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh-zWcvBRIcp0-xGWW_BQX10RU0ZUtSGiIFyI92WeAi1JVThyphenhyphenz1w1sS9blW5lx7GT215hHu5XVMu0oLp9KCzQHl5ywRlTdnsnttoxGC0BYnayMxRCZMIE6Aqtge3jU7JdjXHCdPxUXWeI2g/w640-h428/blogs3581_Geotrupes_stercorarius.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Parastais bambals (</b><i>Geotrupes stercorarius</i><b>)</b></td></tr></tbody></table>
<p class="MsoNormal"></p><div style="text-align: justify;">Esam galā! Nu gandrīz. Vēl daži vārdi par pašu
galveno vakara atrakciju – naktstauriņu gaismošanu! Laiks beigu beigās bija
tīri piemērots, gaisa temperatūra šķiet zemāk par +8 grādiem tā ar nenokrita. Ja
nu vējš mazliet. Tauriņi lidoja, bet nu – aprīļa sākumam absolūta klasika, bez
nekādiem pārsteigumiem. Par Sīversa agro zobspārni (<i>Odontosia sieversii</i>)
gan vienmēr prieks. Eiropā sastopama tikai mūsu reģionā, bet nu te tā ir parasta
suga. Lido gan tikai ļoti agri pavasarī, tā ka, ja kāds to ar grib ieraudzīt –
šobrīd ir īstais laiks to darīt! Siltā naktī šobrīd kādas 15-20 tauriņu sugas
var mierīgi sagaidīt pie palaga (man šķiet bija 17). Citi radījumi šajā laikā
varētu būt mazāk aktīvi – kādām vabolēm vai blaktīm pie gaismas tomēr jāgaida
siltāks laiks. Viena vabole gan man negaidīti atlidoja – kā bumbvedējs uz
palaga nolaidās parastais bambals (<i>Geotrupes stercorarius</i>). Nekas jau
rets, bet dabā redzēju tikai otro vai trešo reizi. Dzīvo pamatā dažādu mājlopu
mēslos – ja rakātos pa tiem biežāk, tad jau noteikti būtu sastapis biežāk. Bet
nu mēslu fauna ar mani it kā velk, bet nu ne vienmēr sanāk laiks tai
pievērsties. Tauriņu gaisma un paladziņš gan arī ir tīri ok to pētniecības
metode – dažādas mēslu vaboles (īpaši <i>Aphodius </i>ģints) samērā labi lido
arī uz gaismu. Tā lūk. Gaismošana tad bez jaunumiem. Cerams nākamā ‘atskaite’
te blogā par gaismošanu būs no reizes, kad būšu palicis naktī kaut kur kādā sev
jaunā un interesantā vietā un būšu ticis
pie kāda jaunuma savam tauriņu sarakstam.</div><span lang="LV"><div style="text-align: justify;">Noslēdzot, noteikti dubultžetons pienākas visiem tiem, kas šo izlasīja līdz
galam. Jāmēģina sevi ‘lauzt’ un ja ne rakstīt īsāk (kaut gan arī - mūsdienu
piesātinātajā infotelpā šādi gari teksti noteikti reti kuru uzrunā), tad vismaz
piesātinātās dienās, kad ir visa kā daudz bijis un redzēts – jāizvēlas tikai
daži paši interesantākie objekti, ko atzīmēt un garāk aprakstīt.</div><o:p></o:p></span><p></p>Uģis Piterānshttp://www.blogger.com/profile/12043555167738509951noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-4395289100350981207.post-80579770984571319462021-03-27T20:36:00.011+02:002021-04-02T16:03:09.443+03:00Operācija "Leptoglossus" <table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgfjXlZlvph6e-1IBIiw7ygubz0YHfgSy_gr1z9Lzp7ApWVYvduxCZl5MVGbO_iaU89cmuCulMvWF-N9fB7cGxAqt7Abb6jHytZwGNiT3j31k7p0C_nL8eNKvbo-DJZs941ASNw5Jyedrgz/s800/blogs3561_Darzinji.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgfjXlZlvph6e-1IBIiw7ygubz0YHfgSy_gr1z9Lzp7ApWVYvduxCZl5MVGbO_iaU89cmuCulMvWF-N9fB7cGxAqt7Abb6jHytZwGNiT3j31k7p0C_nL8eNKvbo-DJZs941ASNw5Jyedrgz/w640-h428/blogs3561_Darzinji.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Dārziņu dzelceļmalas saulainā mežmala</b></td></tr></tbody></table><p style="text-align: justify;">Šodien izvirzīju sev samērā ambiciozu mērķi kam pat devu īpašu nosaukumu - operācija "<i>Leptoglossus</i>". Zinātāji jau sapratīs par ko ir runa, bet nu paskaidrojot citiem - mērķis bija atrast Eiropā no Ziemeļamerikas ieceļušo ornametnblakti <i>Leptoglossus occidentalis</i>, kas ir strauji izplatījusies. Pagājušā gada nogalē atrasta arī Latvijā (Salaspilī, L.Vanaga - <a href="https://dabasdati.lv/lv/observation/qqtdcipr8bcaf62kinaff6ppe2">ziņojums dabasdati.lv</a>), bet šī gada sākumā arī Kolkā (M.Ieviņš, divās dažādās vietās) un Svitenes apkārtnē (V.Ērmane). Tātad jābūt arī citur. Dzīvojot g.k. uz priedēm. Tā nu izdomāju, ka šīs siltās dienas varbūt būs kādu šo blakti atmodinājušas? Jādodas tur kur daudz saulainu priežu - man tuvumā tieši šāda vieta ir Dārziņu stacijas dzelceļmala virzienā uz Salaspili. Tur ir gan vecas priedes ar zemiem zariem, gan jaunas priedītes, gan vidēja vecuma. Dažādām gaumēm tā teikt. Arī citas priedes apdzīvojošās blakšu sugas esmu tur dabūjis - kāpēc, lai nebūtu arī šis 'monstrs' (blakts ir ļoti liela - ap 2cm!). Arī pirmā sugas konsatēšanas vieta (Salaspils) tepat netālu. Domāts darīts, 30min un jau esmu pie pirmās saulainās priedes!</p><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgoZmQtmYRREE9D1peO7zOD4qu5vhcRbrV7Nz4Lou8G1-W6ht8J0CIHqXiyvCwUSoVfyWXatH4ZHBWSn96BdL4o9AfDyABMVhSt56LZkof3f0jEgekQSuu-RkVHdUFSOZCD6Labvd2XynIA/s800/blogs3557_Pogonocherus_decoratus.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgoZmQtmYRREE9D1peO7zOD4qu5vhcRbrV7Nz4Lou8G1-W6ht8J0CIHqXiyvCwUSoVfyWXatH4ZHBWSn96BdL4o9AfDyABMVhSt56LZkof3f0jEgekQSuu-RkVHdUFSOZCD6Labvd2XynIA/w640-h428/blogs3557_Pogonocherus_decoratus.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Koksngrauzis </b><i>Pogonocherus decoratus</i></td></tr></tbody></table><p style="text-align: justify;">Par šīs sugas meklēšanas labākajām metodēm Latvijas apstākļos vēl īsti skaidrības nav (pirmais atradums gadījuma rakstura telpās, pārējie - ziemā uz sniega). Tāpēc šīs dienas gaitā izmēģinājos visādi. Vispirms gan ķēros pie dauzāmā paladziņa, jo šķita, ka tā varētu būt potenciāli efektīvākā metode - nopurināt kādu atmodušos blakti no priedes zara. Te gan jāsaka, ka tā bija tikai mana iekšējā sajūta, ka šīm blaktīm jau būtu jābūt pamodušāmies. Nekādu garantiju nebija - nav jau vēl gluži aprīļa vidus. Tā nu purinājos un pamazām sāku pārdomāt vai šī tiešām būs tā labākā metode. Nekas daudz nost nebira, kas varēja liecināt, ka maz kas vēl uz zariem ir sarāpojis. Interesantākais bija mazais koksngrauzītis <i>Pogonocherus decoratus</i> - pirmā koksngraužu suga šogad, bet te Dārziņu apkārtnē to esmu jau manījis iepriekš (ir pat foto blogā <a href="https://upiterans.blogspot.com/2017/05/mauragu-plavraibena-kapura-medibas.html">ŠEIT</a>). Arī pagājušogad, kad tā arī bija pirmā gada listē. Šogad man gan noteikti nebūs īpašs uzsvars uz koksngraužu meklēšanu. Varbūt kādas atsevišķas neredzētas sugas centīšos pameklēt (piemēram, ļoti gribētos šogad beidzot satikties ar <i>Chlorophorus herbstii</i> Plostu nogāzē), bet tā baigo gada sarakstu taisīt tā kā nē (blaktis būs tomēr prioritāte). Protams, ja kāda parastāka suga blakus uz zieda sēdēs vai no kāda zara nobirs - bez šaubām nofotografēs un ziņos Dabasdatos, lai tie novērojumi krājas. </p><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgoWA4F8IiB4TTb7j0D07-KZNalKdeKgc8hRdb7b7VIgdf_7C_U75uqrO5kWYaEbXDAf3jHqFJGIZf9H7yGm-Y12PPcSGE02tD3TT_093s5vbpaI5JHT7voNymAwtyjid-5ZlLi9LecBYui/s800/blogs3559_Chlorochroa_pinicola.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgoWA4F8IiB4TTb7j0D07-KZNalKdeKgc8hRdb7b7VIgdf_7C_U75uqrO5kWYaEbXDAf3jHqFJGIZf9H7yGm-Y12PPcSGE02tD3TT_093s5vbpaI5JHT7voNymAwtyjid-5ZlLi9LecBYui/w640-h428/blogs3559_Chlorochroa_pinicola.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Priežu vairogblakts </b>(<i>Chlorochroa pinicola</i>)</td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiDu1Y1kr-isXT7PlqmUB9EysnZPhU1vguIwc2P3c0CMtgK2MbpKkl1WfLFlK43CtGagyMfoTEn5hR6p8SMXdHpZ1GB705L68EzqoAXzrAlHa4VNGZFwijFtnCw3V1l-MOpTwcmTdxvEPVb/s800/blogs3560_Chlorochroa_pinicola.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiDu1Y1kr-isXT7PlqmUB9EysnZPhU1vguIwc2P3c0CMtgK2MbpKkl1WfLFlK43CtGagyMfoTEn5hR6p8SMXdHpZ1GB705L68EzqoAXzrAlHa4VNGZFwijFtnCw3V1l-MOpTwcmTdxvEPVb/w640-h428/blogs3560_Chlorochroa_pinicola.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Priežu vairogblakts </b>(<i>Chlorochroa pinicola</i>)</td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjzDX_Mt6LoaFuI-ZlbUTKtD7j7q9425iFbzxUu7wp9Gzg1d865CaurbS_US6h_QQhR1jtmP7_E1VRy6tQiS0uPPIXFI1MiXsyi8L_3VQJlsHwxN7avh8kmXQVUcBd9KWp8ZZQHufr-1eRC/s800/blogs3560a_Chlorochroa_pinicola.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjzDX_Mt6LoaFuI-ZlbUTKtD7j7q9425iFbzxUu7wp9Gzg1d865CaurbS_US6h_QQhR1jtmP7_E1VRy6tQiS0uPPIXFI1MiXsyi8L_3VQJlsHwxN7avh8kmXQVUcBd9KWp8ZZQHufr-1eRC/w640-h428/blogs3560a_Chlorochroa_pinicola.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Priežu vairogblakts </b>(<i>Chlorochroa pinicola</i>)</td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjfrn70WK0iwQVmcsyBUb2d26zP97TRltzsL-vdTpP5Dpi5dNacNUfp09gOzZarAlhKlK0o_a_c8UMmjrgigmjcMIa6afMHFp7I-jz1mpxmpFcWBbfaGlJf6bMi4lA57kf9uC2YydbqFU-5/s800/blogs3561_Palomena_prasina.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjfrn70WK0iwQVmcsyBUb2d26zP97TRltzsL-vdTpP5Dpi5dNacNUfp09gOzZarAlhKlK0o_a_c8UMmjrgigmjcMIa6afMHFp7I-jz1mpxmpFcWBbfaGlJf6bMi4lA57kf9uC2YydbqFU-5/w640-h428/blogs3561_Palomena_prasina.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Zaļā vairogblakts </b>(<i>Palomena prasina</i>)</td></tr></tbody></table><p style="text-align: justify;">Vienā vietā uz saulaina priedes stumbra pamanīju sēžam priežu vairogblakti (<i>Chlorochroa pinicola</i>) - to uztvēru kā zīmi, ka jāmaina taktika. Paladziņu salocīju un liku atpakaļ somā un pārgāju uz vienkārši acu metodi jeb sāku uzmanīgi vērot priežu stumbrus un zarus. Varbūt var pamanīt meklēto vienkārši rāpojam pa stumbru? Šī metode izrādījās daudz produktīvāka! Nē.. Diemžēl meklēto 'amerikānieti' tā arī neatradu, taču priežu stumbru un zaru hipnotizēšana izvērtās tīri interesanta. Piemēram, jau minētās priežu vairogblaktis stabili redzēju vairāk kā visā savā iepriekšējā dzīvē kopā! Kādi 15 īpatņi vismaz! Atļāvos šīs safotografēt no visām pusēm, ja jau tāda iespēja tika man dota. Suga ir parastāka par parastu, bet nezinu - varbūt vēlāk sezonā tās sarāpjas kaut kur augstāk priežu zaros, kur tās grūtāk pamanīt vai kā, bet parasti gadā atrodu vien pāris-dažus īpatņus un visus tieši pavasara pirmajā pusē martā un aprīlī (vai pat kā ziemojošus īpatņus). Vairākās vietās pamanīju arī zaļās vairogblaktis (<i>Palomena prasina</i>), kas vēl bija savā ziemošanas krāsojumā - sarkanbrūnas nevis zaļas. Nemaz tik viegli pamanīt tās nebija, tā ka mierinu sevi ar domu, ka biju it kā pietiekami vērīgs - ja būtu bijusi tā meklētā ornamentblakts, tad būtu taču to pamanījis? Nekas - gan jau šogad no manis tā nekur neaizmuks! Ja ne Dārziņos, tad kaut kur citur atradīšu. </p><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhxQmSbIE7oZXo8Oofh9H7BdRnghDTW3PRoM-b0cPfHKBqbYIk2liQTnNHQ-x5JST_uJCphmDXpZ9fEbmkalj-IG24OpHRez2x0GYPk-REyawPMGfjDVh_7sEvAJ5pQQL2OrszZO1xOBLM7/s800/blogs3564_Exochomus_quadripunctatus.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhxQmSbIE7oZXo8Oofh9H7BdRnghDTW3PRoM-b0cPfHKBqbYIk2liQTnNHQ-x5JST_uJCphmDXpZ9fEbmkalj-IG24OpHRez2x0GYPk-REyawPMGfjDVh_7sEvAJ5pQQL2OrszZO1xOBLM7/w640-h428/blogs3564_Exochomus_quadripunctatus.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Četrplankumu melnmārīte </b>(<i>Exochomus quaripustulatus</i>)</td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiNNp0S8uNBA6sW9tie3VMzkV6veRYqKqJc_PafKj8jySvE5BBIo-XIXCMfM5XjxdXzHFPMi84fz1QEfeIHqT8XDfU6Yc_FBb-E9jTfG9d2AXgIPCsG4sLNSzCRhTsPGA40c7YNVzNq7mcO/s800/blogs3562_Harmonia_quadripunctata.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiNNp0S8uNBA6sW9tie3VMzkV6veRYqKqJc_PafKj8jySvE5BBIo-XIXCMfM5XjxdXzHFPMi84fz1QEfeIHqT8XDfU6Yc_FBb-E9jTfG9d2AXgIPCsG4sLNSzCRhTsPGA40c7YNVzNq7mcO/w640-h428/blogs3562_Harmonia_quadripunctata.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Četrpunktu mārīte </b>(<i>Harmonia quadripunctata</i>)</td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjQbsXMfEkkAeVw44rxJ2kZ6K4CQjsPWtD6rKrIRGKbZReSe7ZdiaVahxeg7ybCbFrujpHSGczD-FtQhZR0nKw2mXgiYLA_laJJ7lbkngIbx5n0qL3GafzMP4unPG8PHsfPw26jcl8LmjRP/s800/blogs3563_Adalia_bipunctata.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjQbsXMfEkkAeVw44rxJ2kZ6K4CQjsPWtD6rKrIRGKbZReSe7ZdiaVahxeg7ybCbFrujpHSGczD-FtQhZR0nKw2mXgiYLA_laJJ7lbkngIbx5n0qL3GafzMP4unPG8PHsfPw26jcl8LmjRP/w640-h428/blogs3563_Adalia_bipunctata.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Divpunktu mārīte </b>(<i>Adalia bipunctata</i>)</td></tr></tbody></table><p style="text-align: justify;">Ja par citām radībām, tad uz priežu zariem klasiski šajā agra pavasara periodā var novērot arī diezgan daudz mārītes. Pamatā jau četrplankumu melnmārītes (<i>Exochomus quadripustulatus</i>), kas arī te, protams, bija simtiem. Tiešām daudz! Bet līdzīga situācija droši vien ir jebkurā saulainā priežu mežmalā šobrīd. Taču starp mārītēm atradās arī viena priekš manis interesanta suga - četrpunktu mārīte (<i>Harmonia quadripunctata</i>), ko pieaugušas mārītes stadijā līdz šim nebiju sastapis (vienu reizi tikai kāpurs fotografēts). Nekas jau pārāk rets - tipiska priežu mežus apdzīvojoša suga. Tāpat kā vēl viena šodien sastaptā suga - lāsumainā mārīte (<i>Myzia oblongoguttata</i>). Tā ka, ja interesē mārīšu sugu meklēšana, tad saulainu priežu mežmalu apmeklēšana pavasarī ir obligāti darāmo darbu sarakstā. Ceturtā suga šajā mežmalā bija Latvijas Nacionālais kukainis - divpunktu mārīte (<i>Adalia bipunctata</i>), ko vienmēr ir prieks sastapt. Te varbūt der atgādināt, ka punktu skaits uz mārītes segspārniem nenorāda to cik tai mārītei ir gadu. Nē, katrai mārīšu sugai vienkārši ir savs noteiks plankumu skaits, kas dzīves laikā ir nemainīgs. Tā lūk - pat nezinu no kurienes sabiedrībā ir radies šāds ļoti plaši izplatīts mīts. </p><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjVQzCwLSTdc4EksS__pGIlzq_WUiFuWUWIGO54AZVA2c9PRoNCewOtXATmIeR-jzhATTveh6U0vSmHDeaHDsE4YzXj5e1uL9EvHdCPgfEJDhBm8JzuvXJtO4AfRi-sfc8Q-a6n1r2pwTBZ/s800/blogs3566_Pionosomus_opacellus.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjVQzCwLSTdc4EksS__pGIlzq_WUiFuWUWIGO54AZVA2c9PRoNCewOtXATmIeR-jzhATTveh6U0vSmHDeaHDsE4YzXj5e1uL9EvHdCPgfEJDhBm8JzuvXJtO4AfRi-sfc8Q-a6n1r2pwTBZ/w640-h428/blogs3566_Pionosomus_opacellus.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Zemesblakts </b><i>Pionosomus opacellus</i></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhGeGkNkFKlvsbDzmoIdroK8FjXVN0WIOMSeua5hbuSZ86Hxv2TF4ry_xxpbjJVt_LOGagpYiuQlPWhONAIkEI_wcf9xvoD52wwV1hFXAvVvtqRqWFeqPTWkAIyN-hIToNsNlE269C5TFHc/s800/blogs3558_Lygus_punctatus.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhGeGkNkFKlvsbDzmoIdroK8FjXVN0WIOMSeua5hbuSZ86Hxv2TF4ry_xxpbjJVt_LOGagpYiuQlPWhONAIkEI_wcf9xvoD52wwV1hFXAvVvtqRqWFeqPTWkAIyN-hIToNsNlE269C5TFHc/w640-h428/blogs3558_Lygus_punctatus.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Mīkstblakts </b><i>Lygus punctatus</i></td></tr></tbody></table><p style="text-align: justify;">Papildus glavenajai dienas misijai man prātā bija arī pāris mazāki mērķīši - no kuriem viens gan arī tāds diezgan ambiciozs (ja atrastu - būtu jauna suga Latvijai). Tā nu piestāju arī parušināties 'Dārziņu stepē' - kā man šodien ienāca prātā to nosaukt. Tur vienā vietā netālu no dzelzeļa pārbrauktuves plešas neliela, skraja, smilšaina pļava ar mārsiliem un retām (augšanas blīvuma ziņā) graudzālēm. Neesmu bijis stepē, bet iedomājos, ka tur izskatās līdzīgi? Nu vienīgi šāda veida ainava tur stiepjas līdz pat horizontam nevis 100x20m platībā. Lai nu kā, šis pleķītis iepriekšējos gados ir bijis ļoti produktīvs un tur esmu atradis vairākas šādu sausu, atklātu ainavu sugas no kurām dažas pat tīri retas. Šodien tur tā rušinoties atradu vēl vienu papildinājumu šim reto sugu sarkastam - zemesblakti <i>Pionosomus opacellus</i>, kam Latvijā nav pārāk daudz atraudmu. Forši - jauns 'ķeksis' šim Dārziņu 10x10km kvadrātam. Tuvojas pamazām 200 sugām! Tiesa ar katru reizi varbūt paliek nedaudz neinteresantāk uz šejieni braukt, jo, lai arī jaunas sugas atroads (kā to šī diena pierāda), lielāks azarts tomēr ir meklēt sugas tukšā kvadrātā, kur vai ik katra tā ir jaunums! Bet ne vienmēr var uz tiem tukšajiem tā operatīvi nokļūt, tā ka te Dārziņu apkārtnē jau noteikti šogad vēl kādas reizes iegriezīšos. Ja katru reizi pa kādai jaunai sugai kvadrātam izdotos atrast, tad jau tas būtu tīri Ok. Gada sarakstam šodien savukārt pieplusoju kopā 6 sugas. Bez minētās zemesblakts vērtīgākā suga varētu būt mīkstblakts <i>Lygus punctatus</i>, kas nav reta, bet ir nedaudz sarežģīta noteikšanā (segspārni ar ļoti retajiem matiņiem kombinācijā ar ķermeņa krāsojumu, manuprāt, tīri labi atbilst šai sugai. Precīzāk nevarēšu pārbuadīt, jo blakts pamanījās no manis aizmukt). Kopā šobrīd gada listē ir 40 sugas. Samērā normāls rezultāts - 2019. gadā, kad taisīju savu pirmo blakšu 'Big year' jeb lielo gadu, šajā datumā man bija 33 sugas. Līdz marta beigām līdz 50 jau varētu it kā tikt. </p><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgHjLv4XUnQcBPP5uZaeYLXcMAlW9NaGy2BSH7lHikyoiySZ4hS6i2_wMZ0hnc3_ghIDXQ-xyCT_I3dgAQpgcveV0vQ8q5rTqgQl9GdCd8jYzWyrshc9W1R4-NBUyS3LSLN1MjBWIWLJl4Z/s800/blogs3565_Salticus_sp.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgHjLv4XUnQcBPP5uZaeYLXcMAlW9NaGy2BSH7lHikyoiySZ4hS6i2_wMZ0hnc3_ghIDXQ-xyCT_I3dgAQpgcveV0vQ8q5rTqgQl9GdCd8jYzWyrshc9W1R4-NBUyS3LSLN1MjBWIWLJl4Z/w640-h428/blogs3565_Salticus_sp.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Zebrzirneklis </b><i>Salticus </i>sp. - <b>Gada Bezmugurkaulnieks 2021!</b></td></tr></tbody></table><p style="text-align: justify;">Ak jā, šodien pirmo reizi šogad sastapu arī Gada Bezmugurkaulnieku 2021 - zebrzirnekli! Viens indivīds piesardzīgi lodāja pa saules apsīdētu priedes stumbru. Ilgi gan man nepozēja - uz portretu neparakstījās. Ielīda kādā mizas spraugā un ne pa kam ārā negribēja rāpot. Nu nekas - gan jau kāds cits būs atsaucīgāks modelis. </p>Uģis Piterānshttp://www.blogger.com/profile/12043555167738509951noreply@blogger.com1tag:blogger.com,1999:blog-4395289100350981207.post-1626280258213141952021-03-26T20:35:00.005+02:002021-03-26T22:10:21.927+02:004 km piecās stundās<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEin4b1LkWvaGNoijezewG6t0oBgT5IDGZM54xXvId41pB2PUWV7zBXa_BVzyeVHbE9IR8A5qeCZf6PRMywxZzRja9WQs_5-Wb7sAEwWwdtzY9LE4auIazTcELHZzcn7E8D-lq_qQ5N3hga9/s800/blogs3563_Cena_Ozolnieki.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="509" data-original-width="800" height="408" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEin4b1LkWvaGNoijezewG6t0oBgT5IDGZM54xXvId41pB2PUWV7zBXa_BVzyeVHbE9IR8A5qeCZf6PRMywxZzRja9WQs_5-Wb7sAEwWwdtzY9LE4auIazTcELHZzcn7E8D-lq_qQ5N3hga9/w640-h408/blogs3563_Cena_Ozolnieki.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>26. marta maršruts. Cena - Ozolnieki.</b></td></tr></tbody></table><p style="text-align: justify;">Šodien beidzot patiešām silta pavasara diena - krūkļu balteņi jeb citrontauriņi lidinās visās malās! Grēks šo dienu pavadīt četrās sienās, tāpēc devos Jelgavas virzienā, kur bija plāns pastaigāt Cenas dzelceļa stacijas apkārtnē. Doma galvenokārt bija beidzot mazliet 'nomierināties' un beigt desot 10+ kilometrus katrā pastaigā, jo nu pēdējās pāris reizēs tie tukšie kilometri, kad īsti nekas tāds nenotiek, šķita nedaudz par daudz (tur gan maršruta plānošana ar pie vainas). Tā nu izkāpu Cenas stacijā un, tā lēni rušinoties mežmalās, virzījos uz Ozolnieku pusi. Cerēju šajā posmā apmēram arī visu pastaigai atvēlēto laiku pavadīt. Izdevās! 5h laikā šādā gliemeža tempā (es tāds ar mugursomu plecos, sakņupis mežmalā varbūt attāli arī izskatījos pēc liela gliemeža) nogāju vien 4,5km, kas normāli būtu tāds knapi stundas jautājums. Bet pats galvenais jau, ka pastaiga pati par sevi bija pietiekami produktīva, ar dažādiem foršiem atradumiem - tajā skaitā pat nofotogrāfēju iepriekš neredzētu kukaiņu kārtu! </p><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjA8KpKK00F8fQJMNIrs7I-u6nsbW4YJAOWkNCTmF3_XSyPPGWXyV1IDOpojI26Jr5X0bAbWaWHYnRVij8dp_lMWhTrzQjpbol6OJSkfiLGs3k3sWgdTkXjMpMjUsG-yS0akGUiqUjGg5u2/s800/blogs3548_Diplura.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjA8KpKK00F8fQJMNIrs7I-u6nsbW4YJAOWkNCTmF3_XSyPPGWXyV1IDOpojI26Jr5X0bAbWaWHYnRVij8dp_lMWhTrzQjpbol6OJSkfiLGs3k3sWgdTkXjMpMjUsG-yS0akGUiqUjGg5u2/w640-h428/blogs3548_Diplura.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Diplūra</b></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjIkLOo1NInyi4efcOcnCBsdPZQabDwGNykSC347MU_m63rILYq9JMjjyse4-bdc_yPJdAiSm9ZhJ9H0Uq_dVhkG_8dfaF_1qv2UuGWO2rNu49q1JWxKZ0soR7JFuh5WQiIzmf0MWJ4h73h/s800/blogs3549_Diplura.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjIkLOo1NInyi4efcOcnCBsdPZQabDwGNykSC347MU_m63rILYq9JMjjyse4-bdc_yPJdAiSm9ZhJ9H0Uq_dVhkG_8dfaF_1qv2UuGWO2rNu49q1JWxKZ0soR7JFuh5WQiIzmf0MWJ4h73h/w640-h428/blogs3549_Diplura.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Diplūra</b></td></tr></tbody></table><p style="text-align: justify;">Tad uzreiz vērsim pie ragiem - tie iepriekš neredzētie kukaiņi bija diplūras (Diplura)! Tā ir diezgan primitīva kukaiņu kārta, kas radniecīga zvīņenēm un protūrām (tās ar nekad neesmu redzējis) - bez spārniem un acīm, bet ar raksturīgām divām, posmotām cerkām vēdera galā. Sastapu šos diezgan daudz dzelceļa uzbēruma malā zem akmeņu šķembām, kur tās strauji skraidelēja starp augsnes pikučiem. Izmērā nav pārāk lielas (kādi 3-4mm, ar visu 'asti'), ļoti kustīgas - pirmie daži eksmeplāri no manis aizmuka pirms paspēju tās iemūžināt. Aizmuka, jo varbūt tā vizuāli šķiet, ka augsne zem akmeņa ir visai blīvi pieblietēta, bet izrādās nē - priekš diplūras tur atradās kāda sprauga starp smilšu graudiem, kur nozust un paslēpties. Tas arī laikam skaitās šo kukaiņu galvenā dzīves vide - vismaz to, ka tās var atrast zem akmeņiem raksta arī citur. Diplūras pamatā pārtiek no augu atliekām un trūdvielām, kas nu tur augsnes virskārtā ir atrodamas. Tā uz aci šķita, ka man tur divi dažādi diplūru veidi skraidīja (vismaz izmēri bija atšķirīgi - bet tas varbūt ar dzimumu/vecumu saistīts? Kas zin.), bet diplūru sugu noteikšana man pagaidām ir absolūti tumša bilde. Vēlāk jāpalasa detalizētāk, bet nebrīnīšos, ja tā sugu noteikšana ir visai specifiska un pēc fotoattēliem to izdarīt nevar. </p><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjFNjGSjY6Dcn3gD4Ya4_PdgAund4EXthFZkwRaPBDHvhSBfyIX8B_z_DR87yWwIENMmcb53VLEztwonUOFQcWkbt8kUTYPtSUSYY_VnRC954DFQv3AHuqOzpPxZuPnDVQENDCyzCY6yUOl/s800/blogs3550_Amphiareus_obscuriceps.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjFNjGSjY6Dcn3gD4Ya4_PdgAund4EXthFZkwRaPBDHvhSBfyIX8B_z_DR87yWwIENMmcb53VLEztwonUOFQcWkbt8kUTYPtSUSYY_VnRC954DFQv3AHuqOzpPxZuPnDVQENDCyzCY6yUOl/w640-h428/blogs3550_Amphiareus_obscuriceps.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Koku laupītājblakts </b><i>Amphiareus obscuriceps</i></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEimzVjHZVgFgQ1daALF02heGm5zyZDgqImwXt6CO9bGmjcOe0boKpjyQfDMvsjxrTqtzBmbGTZR9xoFLQcYdrjgx1X85KGTbOjPVwV7_fzmLnDVYnJPn_AHh3W_r7FvdadkRS9udHBeQAhK/s800/blogs3551_Lasiosomus_enervis.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEimzVjHZVgFgQ1daALF02heGm5zyZDgqImwXt6CO9bGmjcOe0boKpjyQfDMvsjxrTqtzBmbGTZR9xoFLQcYdrjgx1X85KGTbOjPVwV7_fzmLnDVYnJPn_AHh3W_r7FvdadkRS9udHBeQAhK/w640-h428/blogs3551_Lasiosomus_enervis.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Zemesblakts </b><i>Lasiosomus enervis</i></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEguzJHkJ9Yb-s_o2EqCFM95PgI4n8Zf98OI0hTG0zjndM_uZWKNUDWeJayq0vVUcwZYqBv5I5eTgDe1hGgXfoDyAg_EgFEpzjCbLi0YrkjPMu3G5-i5dhoZ07yThh8V1HGyWG8AfuFLqHfR/s800/blogs3553_Drymus_brunneus.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEguzJHkJ9Yb-s_o2EqCFM95PgI4n8Zf98OI0hTG0zjndM_uZWKNUDWeJayq0vVUcwZYqBv5I5eTgDe1hGgXfoDyAg_EgFEpzjCbLi0YrkjPMu3G5-i5dhoZ07yThh8V1HGyWG8AfuFLqHfR/w640-h428/blogs3553_Drymus_brunneus.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Zemesblakts </b><i>Drymus brunneus</i></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh9oKaIBKvYvkl1p37-OZQxli-nPX3dISnGRmqIGUuccWkseX5CQQVupGDO1fg2tLvz4To5DQMJVmLWJtciiPLida4SC7FvuEgJMlQ9V0bsQzarBV-OURaAaRrxdbt1o4I7DsJPha40YUDL/s800/blogs3554_Drymus_ryei.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="534" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh9oKaIBKvYvkl1p37-OZQxli-nPX3dISnGRmqIGUuccWkseX5CQQVupGDO1fg2tLvz4To5DQMJVmLWJtciiPLida4SC7FvuEgJMlQ9V0bsQzarBV-OURaAaRrxdbt1o4I7DsJPha40YUDL/w640-h428/blogs3554_Drymus_ryei.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Zemesblakts </b><i>Drymus ryei</i></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiTlmX_gzRteMhcdIzVs69BDTrIjYsFxpOudJKbKHZrswCDTddadTjAv_6SoiDbLPbENo2H1I2-h6wNfcjI-yIG9ghY7gJR6CDF_8vd4yLE3hyphenhyphen0EhpPuiPxnh-SXgFRjHoGp5DJBXhx5AxN/s800/blogs3552_Drymus_sylvaticus.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiTlmX_gzRteMhcdIzVs69BDTrIjYsFxpOudJKbKHZrswCDTddadTjAv_6SoiDbLPbENo2H1I2-h6wNfcjI-yIG9ghY7gJR6CDF_8vd4yLE3hyphenhyphen0EhpPuiPxnh-SXgFRjHoGp5DJBXhx5AxN/w640-h428/blogs3552_Drymus_sylvaticus.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Zemesblakts </b><i>Drymus sylvaticus</i></td></tr></tbody></table><p style="text-align: justify;">Šīs dienas galvenais mērķis gan bija blaktis, jo šis 10x10km kvadrāts līdz šim rādījās tāds diezgan patukšs. Kādas 10-20 sugas cerēju sarušināt. Varbūt pat vairāk, ja paveicas. Tā uz ātro tagad sarēķinot izskatās, ka būs 19 sugas šai dienai, tātad diezgan tuvu cerētā augšējai robežai. Labi! Un pats galvenais, ka bija arī dažas tīri foršas sugas par kurām pat ir tiešām prieks - īpaši par koku laupītājblakti <i>Amphiareus obscuriceps</i> un zemesblakti <i>Lasiosomus enervis</i>, kam abām ir līdz šim zināmi vien daži atradumi Latvijā (<i>L.enervis </i>kā jauna suga Latvijai tika atrasta vien pagājušajā gadā - M.Ieviņš Slīteres NP). Abas gan pats esmu jau vairākkārt sastapis tā ka visticamāk tie nav nekādi mega-retumi un turpmāko gadu laikā visticamāk novērojumu skaits sniegsies jau desmitos (varbūt optimistiska prognoze). No citām sugām nekas tāds pārāk izceļams - sagaidāmas sugas. Ja nu var atzīmēt, ka izdevās vienā dienā sastapt visas trīs biežāk sastopamās <i>Drymus </i>ģints zemesblaktis (<i>D.brunneus </i>ar savu bumbierveidīgo ķermeņa formu ir mans favorīts). Gada sarakstam, ja aprēķini man neliek vilties, pieplusoju 9 sugas. Arī nav slikti. </p><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgv5_WtoNYpAJ2Dz9rpokuMMQyzxy_mPc8Opwm6WvyEBdYh0XVL3AnS6kkqH4QfO7SmwkWggs9cDSonqoB8uw8AFDbRvX9IpqjdX0UcmjvNcQ4grWDbpIg0-EIsReFNKHrRizvwQATmbLl3/s800/blogs3555_Scydmaenus_hellwigii.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgv5_WtoNYpAJ2Dz9rpokuMMQyzxy_mPc8Opwm6WvyEBdYh0XVL3AnS6kkqH4QfO7SmwkWggs9cDSonqoB8uw8AFDbRvX9IpqjdX0UcmjvNcQ4grWDbpIg0-EIsReFNKHrRizvwQATmbLl3/w640-h428/blogs3555_Scydmaenus_hellwigii.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Pundurvabole </b><i>Scydmaenus hellwigii</i></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiAKf-KHX9i9JCVsZSKzCFsljeR7_kXHmhiJzL0NvFwcAX_Vl3w7UO9kZSnYAAzaA23kQXQU5SCW8pf6f-YsuQSpsXqZ1nVBTDcK1xYrOJE1othlcvB2jg5fwO7621v6WKkhtHM4D6MbMfY/s800/blogs3556_Scydmaenus_hellwigii.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiAKf-KHX9i9JCVsZSKzCFsljeR7_kXHmhiJzL0NvFwcAX_Vl3w7UO9kZSnYAAzaA23kQXQU5SCW8pf6f-YsuQSpsXqZ1nVBTDcK1xYrOJE1othlcvB2jg5fwO7621v6WKkhtHM4D6MbMfY/w640-h428/blogs3556_Scydmaenus_hellwigii.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Pundurvabole </b><i>Scydmaenus hellwigii</i></td></tr></tbody></table><p style="text-align: justify;">Ja runā par blakšu meklēšanu, tad viena suga, kas man pagaidām nedodas rokās ir viena cita koku laupītājblakšu suga - <i>Xylocoris formicetorum</i>. Grūti atrodama, jo izmērā ļoti sīka (vien 2 mm) un.. dzīvo skudru pūžņos. Jā, tas pēdējais fakts ir tas sarežģītākais, jo nu nav man līdz šim tā ļoti skaidrs kur tieši skudru pūznī šī suga jāmeklē (runa ir par lielajiem <i>Formica </i>ģins pūžņiem, kas kā lielas čupas mežos un mežmalās). Kaut kur maliņā pamatnē? Dziļumā iekšā? Ja kaut kur iekšienē, tad tas bēdīgi, jo jāsaka, ka nejūtos īpaši ērti (morālu apsvērumu dēļ?) tā dziļi urķēties pūžņa kaudzē. Tā tomēr diezgan destruktīva darbība šķiet. Jā, nav jau šie skudru pūžņi retums un gan jau ātri vien to caurumu (nu ja puspūzni nenoārda) skudras aizlāpīs, bet nezinu - kaut kā nešķiet pareizi. Bet sugu atrast tomēr gribas. Tad nu pēdējos pāris gadus pavasara sākumā tomēr pārkāpju nepatikai un kādus 2-3 pūžņus paurķēju. Šodien ar vienu tā piesardzīgi pabakstīju. Nekad neko gan nebiju līdz šim atradis (skudru pūžņos dzīvo arī vesela virkne citu kukaiņu, ne tikai šī pieminētā blakts), bet nu šodien beidzot paveicās! Nē, ne blakts. Atradās viena sīka sīka vabolīte - pundurvabole <i>Scydmaenus hellwigii</i>. Parasti šīs dzimtas sugas ir grūti noteikt, bet šī ir diezgan raksturīga - tēviņam galva aizmugurējā daļā paplatināta un pakausis ar dziļām iedobēm. Visbiežāk arī esot sastopama tieši skudru pūžņos. Latvijā nav pārāk daudz publicētu atradumu, bet nu sīkā izmēra un specifiskā dzīvesveida dēļ - skaidrs, ka grūti konstatējama suga. Šis atradums jāsaka, nedaudz vieš cerību, ka skudru pūžņu inspicēšana nav pilnīgi bezjēdzīga padarīšana. Bet nu jāatceras ar to pārāk neaizrauties. </p><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiLuFiREbFvo5mK2s2ZTZfKZJ91VtrpsZ0XIOaGtzWGLv-WWjNqL4qEPqcmHaeTySgW_maptD1b2koau2E_3ES2yudVLuM6Oga3EhUW6dF2a89U0lDD_0GePfNMPEK3SYMyAosSVt6n3EQ_/s800/blogs3557_Neobisium.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiLuFiREbFvo5mK2s2ZTZfKZJ91VtrpsZ0XIOaGtzWGLv-WWjNqL4qEPqcmHaeTySgW_maptD1b2koau2E_3ES2yudVLuM6Oga3EhUW6dF2a89U0lDD_0GePfNMPEK3SYMyAosSVt6n3EQ_/w640-h428/blogs3557_Neobisium.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Māņskorpions </b><i>Neobisium </i>sp.</td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiQSxOEYa19H7nm2dV2ZEG8WGFKVRqqNbydBOnWDP0onf4aE-RBEw2YM-Ndv1FJCFSUKkfAi5aBPLgTVTutFor-3X7ECqX2mbAwN4MvCTxT-CWoqQSpSY7lOHEPlwnMQJupUcMyolgaeoIl/s800/blogs3558_Erythraeidae.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiQSxOEYa19H7nm2dV2ZEG8WGFKVRqqNbydBOnWDP0onf4aE-RBEw2YM-Ndv1FJCFSUKkfAi5aBPLgTVTutFor-3X7ECqX2mbAwN4MvCTxT-CWoqQSpSY7lOHEPlwnMQJupUcMyolgaeoIl/w640-h428/blogs3558_Erythraeidae.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Kāda ērcīte. Varbūt Erythraeidae dzimta</b></td></tr></tbody></table><p style="text-align: justify;">No citām radībām šādā agra pavasara faunā, protams, diezgan dominē dažādi zirnekļviedīgie. Bet tiem gan es godīgi sakot pievēršu maz uzmanību. Nu visam jau nevar. Bet šoreiz acīs iekrita diezgan lielais <i>Neobisium </i>ģints māņskropionu daudzums. Suga droši vien <i>N.carcinoides</i>, bet nu tur ar tiem māņskorpioniem visādi var gadīties - jāpapēta pēc kādiem detalizētākiem noteicējiem. Šiem varbūt patīk tādu mitrāku mežu lapu nobiras (tā ir to galvenā dzīves vide), jo viena alkšņu nogabala malā, tie atradās kādi 6 nelielā pleķītī. Parasti redzu labi ja kādu vienu visas dienas laikā. Kopā šodien bija kādi 10 vismaz. Neticami daudz? Nekas rets jau tas gan nav, bet nu māņskorpioni joprojām šķiet tādi pietiekami eksotiski radījumi, kurus katru reizi ir prieks sastapt. Ja vien tā sugu noteikšana būtu vieglāka. </p><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgPjGdO9gYfl4VstrsPt4uOk6QqefVWI9aqHnTh0tU-4whOcv1oKwdKCnxgFF2gLpjkSsmJ8L7yK_fNVQWL_pqxIWese2xZrs-VwIy7ACAVzPcPzJuXoCmh8KYL01YQNwjV2EZ5eCqAKU5i/s800/blogs3560_Aphodius_sp.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgPjGdO9gYfl4VstrsPt4uOk6QqefVWI9aqHnTh0tU-4whOcv1oKwdKCnxgFF2gLpjkSsmJ8L7yK_fNVQWL_pqxIWese2xZrs-VwIy7ACAVzPcPzJuXoCmh8KYL01YQNwjV2EZ5eCqAKU5i/w640-h428/blogs3560_Aphodius_sp.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Mēslu vabole </b><i>Aphodius </i>sp.</td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgtTWAJJ3lN8N7RBp7GpbNXZm9UAhNqyLKQIndb_jGl7SkVWTz-S5kDSDFyBs1YrAwfSmjSzHoU4pu2QPNAf-wubhkcVPsaKWUgL2zeeQhuGDX6T0XrqstMNpuppBndFTISLh2vkmI-3B26/s800/blogs3559_Zyras_collaris.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgtTWAJJ3lN8N7RBp7GpbNXZm9UAhNqyLKQIndb_jGl7SkVWTz-S5kDSDFyBs1YrAwfSmjSzHoU4pu2QPNAf-wubhkcVPsaKWUgL2zeeQhuGDX6T0XrqstMNpuppBndFTISLh2vkmI-3B26/w640-h428/blogs3559_Zyras_collaris.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Īsspārnis </b><i>Zyras collaris</i></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEilAdxHsAu9gYWZN0wz6UPw8WR0Xs2zrxgZBKsZoFjH2j7hlupBheOby02a1wDwi7TbhXdChlZQeWrvs6QXki_bzPR_Z-eMJ9t3ECX_qnkzzNNS1QaNC1_r5hp7kDYP66llMEPdBEHzQvmy/s800/blogs3562_Quedius_cf_nigriceps.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEilAdxHsAu9gYWZN0wz6UPw8WR0Xs2zrxgZBKsZoFjH2j7hlupBheOby02a1wDwi7TbhXdChlZQeWrvs6QXki_bzPR_Z-eMJ9t3ECX_qnkzzNNS1QaNC1_r5hp7kDYP66llMEPdBEHzQvmy/w640-h428/blogs3562_Quedius_cf_nigriceps.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Īsspārnis<i>, </i>varbūt </b><i>Quedius nigriceps</i></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEirVVRIMCeBPSKPF7i6E_oDk6g813bbArcFwCVlMM8temMdvR801FsAw-aBLtPh6AtzKNku9-h1F010GCi1shvb6pPw5FY8Lrh3jOQR7sj9Zm3qqvf5adHMQlfXQNK3n6bIin1NCJx65MSY/s800/blogs3561_Demetrias_monostigma.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="558" data-original-width="800" height="446" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEirVVRIMCeBPSKPF7i6E_oDk6g813bbArcFwCVlMM8temMdvR801FsAw-aBLtPh6AtzKNku9-h1F010GCi1shvb6pPw5FY8Lrh3jOQR7sj9Zm3qqvf5adHMQlfXQNK3n6bIin1NCJx65MSY/w640-h446/blogs3561_Demetrias_monostigma.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Skrejvabole </b><i>Demetrias monostigma</i></td></tr></tbody></table><p style="text-align: justify;">Nobeigumā vēl dažas vaboles, kur daļa saprotamas un nosakāmas - citas vēl pārbaudāmas un sugas idnetitāte atšķetināma. Interesanta šķita melna krāsojuma <i>Aphodius </i>ģints mēslu vabolīte - tur vairākas tādas līdzīgas. Uz ašo pēc foto nevarēju tā izdomāt. Šis gan nokļuva burciņā - varēs vēlāk pētīt rūpīgāk. Plauktā ir Skandināvijas mēsluvaboļu noteicējs - pēc tā jau vajadzētu varēt tikt galā. Pārmaiņas pēc šoreiz arī vēl daži tādi it kā krāsaināki īsspārņi - <i>Zyras collaris </i>un varbūt <i>Quedius nigriceps? </i>Sarežģīti ar tiem īsspārņiem. Domāju, ka sezonai uzņemot apgriezienus, par tiem būs vispār jāaizmirst. Tā teikt sezonas sākumā 'aiz bada' ir tīri interesanti tos paskatīt un pafotografēt, bet vēlāk, kad visa kā būs apkārt ļoti daudz, tad jau būs jākļūst izvēlīgākam un jākoncentrējas uz blaktīm, plēvspārņiem un kādām noteikšanā vieglākām (vai citādi interesantākām) vaboļu grupām. </p>Uģis Piterānshttp://www.blogger.com/profile/12043555167738509951noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-4395289100350981207.post-12219709501830475552021-03-17T20:59:00.006+02:002021-03-17T22:10:00.359+02:00Saulkalnes cilpa<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhWG9IKTmsTX7Rky_YvTAxxKlMMG9nSUjqB4QmH8dsrYr2ecsD4mrE9h48tGbX2UXsWfAq2IjrjRlPTQfw9BKI8usky03AtXyymytVhx9ifnHY0WZW7ONw7wdwSgw9kPy2sDkZJrVNn752d/s800/blogs3535_Corylus_avellana.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhWG9IKTmsTX7Rky_YvTAxxKlMMG9nSUjqB4QmH8dsrYr2ecsD4mrE9h48tGbX2UXsWfAq2IjrjRlPTQfw9BKI8usky03AtXyymytVhx9ifnHY0WZW7ONw7wdwSgw9kPy2sDkZJrVNn752d/w640-h428/blogs3535_Corylus_avellana.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Lazdas (</b><i>Corylus avellana</i><b>) sievišķais zieds</b></td></tr></tbody></table><p style="text-align: justify;">Pēc vakardienas 15km pastaigas līdz Svētes zosīm un atpakaļ, šodien bija jūtams sagurums. Varētu jau vainot smago somu uz pleciem (nebija gan nemaz tik smaga, ap 13kg - no rīta intereses pēc nosvēru), bet nu galvenais vaininieks jau, protams, ir fiziskā formas trūkums. Kopš Ziemassvētkiem esmu diezgan palaidies - palicis kusls un nevarīgs. Tā nu šorīt lielais plāns piecelties agri agri nerealizējās - aizgulējos. Lai diena nebūtu galīgi norakstīta, beigās tomēr saņēmos un devos nelielā pastaigā uz Saulkalnes pusi. To visu laiku tagad mēģinu sev atgādināt - mājās sēžot jau noteikti neko nevarēs ieraudzīt. Tā ka labāk iziet kaut vai pāris stundu pastaigā kaut kur tuvumā nekā sēdēt mājās (ja, protams, nav kādi citi svarīgi datordarbi darāmi). Laiks aiz loga gan visnotaļ cītīgi mēģināja šo manu pārliecību pārbaudīt - nomācies, nedaudz vējains un temperatūra tā ap 0. Ne īpaši vilinoši. Ja ne ziedošas lazdas, tad pēc sajūtām pat tā kā novembris būtu aiz loga. Bet kaut kādas kukaiņu radības beigu beigās, protams, sakasīju. Tajā skaitā vienu pat ļoti interesantu radību - ar to tad arī sākšu!</p><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhlApnbZxet8wDO1IAxhVMxizGDZAL3sWwmWO_4rVAugR4FiLHfR4b4LL_C56Lwkh7mAqJXYMXb5SrBAgY3IDq7EfptvXDMQVAO-ajaImvkdMp2NNGkxE-Al30CCwKbWmE_wz0QHg9tfBDp/s800/blogs3537_Trogulus_tricarinatus.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhlApnbZxet8wDO1IAxhVMxizGDZAL3sWwmWO_4rVAugR4FiLHfR4b4LL_C56Lwkh7mAqJXYMXb5SrBAgY3IDq7EfptvXDMQVAO-ajaImvkdMp2NNGkxE-Al30CCwKbWmE_wz0QHg9tfBDp/w640-h428/blogs3537_Trogulus_tricarinatus.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Māņzirneklis </b><i>Trogulus tricarinatus</i></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgMe_EumoXVCP4OGmJrQ6gv9DM0gUcGfSN4KvTcUjbPy8-RJKBANayx4uhh-D6m7APdAkWk0cqJL9no-7IorYFhwC5KXN7Dd190nBYlzw4D2K84ZqW5Fbc1I7ND4y0yww6uKbpAQfV-LlKc/s800/blogs3538_Trogulus_tricarinatus.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgMe_EumoXVCP4OGmJrQ6gv9DM0gUcGfSN4KvTcUjbPy8-RJKBANayx4uhh-D6m7APdAkWk0cqJL9no-7IorYFhwC5KXN7Dd190nBYlzw4D2K84ZqW5Fbc1I7ND4y0yww6uKbpAQfV-LlKc/w640-h428/blogs3538_Trogulus_tricarinatus.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Māņzirneklis </b><i>Trogulus tricarinatus</i></td></tr></tbody></table><p style="text-align: justify;">Interesantā radība ir viens no māņzirnekļiem - <i>Trogulus tricarinatus. </i>Ja tipiski māņzirnekļi ir kā nelielas ovālas lodītas ar ļoti garām garām kājām (gan jau katrs tādus ir redzējis - tautas valodā it kā tos mēdz saukt par 'garkājtētiņiem', kaut gan man šķiet, ka šādu nosaukumu arī lieto runājot par garkājodiem. Tā ka labāk pieturēties pie zinātniskākiem nosaukumiem) - šis izteikti iegarenas formas, viegli saplacināts un ar īsām, samērā strupām kājām. Izsijāju šo lapu nobiru slānī meža nogāzes stūrī, kur pamatā auga lazdas un dažas vecākas apses. Radījums bija diezgan flegmatisks un kopumā, ja vien es nebūtu pētījis kaut ko kustīgāku tieši tam blakus, ļoti tāds neuzkrītošs tajā izsijātajā nobiru materiālā. Jāsaka, ka neko tādu nebiju savā dzīvē redzējis. Pat ne interneta attēlos. Bet nu biju diezgan drošs, ka tas ir māņzirneklis un tā kā tā forma un izskats ir tik ļoti raksturīgs, tālāk tad sugu tīmeklī atrast bija visai viegli. Izrādās mūsu reģionā reta vai pat ļoti reta suga - Latvija atrodas uz areāla ziemeļu robežas (Igaunijā šķiet nav sastopams?), bet pat Zviedrijā tas ir atrasts vien dažās vietās pašā valsts dienvidu daļā. Latvijā literatūrā figurē vien dažas atradnes (skatoties pēc <a href="http://leb.daba.lv/45-sp3.pdf">V.Spuņģa 2008. gada publikācijas</a> un V.Tumša 1963. gada publikācijas) - Ķemeri, Lielvārde, Antiņciems, Stukmaņi, Pērses upes ieleja. Bet, ņemot vērā, sugas relatīvi slēpto dzīvesveidu - varētu būt, ka sastopama biežāk (kaut gan tajās pašās publikācijās - citām sugām ir pat diezgan daudz atradumu). Būs jāpatur prātā, ka šādas radības ar eksistē un varbūt vēl kādā citā reizē, sijājot lapu nobiru slāni, kas tāds iekrīt acīs. Bet jā - viens šāds 'brīnums' un diena principā ir izdevusies un gājiens nav bijis veltīgs! Un es vēl prātoju vai nevajag palikt mājās. </p><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjnbaKezYOiMVUz8NPhRtzYsHi4F85cnZEIGx5xv8A-SM6X_G9XXSkbSk3HErhfwD6HC4aQ9gVcMdLvaPjTtzvfK2Ji__2_ipvWeO1J-bZlr4-pYpkDlTvdzbYyBC75gt_g1BcMjUNpISH9/s800/blogs3536_Sospitta_vigintiguttata.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjnbaKezYOiMVUz8NPhRtzYsHi4F85cnZEIGx5xv8A-SM6X_G9XXSkbSk3HErhfwD6HC4aQ9gVcMdLvaPjTtzvfK2Ji__2_ipvWeO1J-bZlr4-pYpkDlTvdzbYyBC75gt_g1BcMjUNpISH9/w640-h428/blogs3536_Sospitta_vigintiguttata.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Divdesmitplankumu mārīte (</b><i>Sospitta vigintiguttata</i><b>) - oranžā krāsu forma</b></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj5mPgQ_gj1OnOhGs1AYCT9gw58A1T3rPEfo7ke02TpWlVN2YcDtRz1fgJBv82yyAC6X9DXSKVlBtYDQPBIpD9uelRiwE50cJuROB3yCFvjqYE5uphiyQ4RG6K6YpbPJqDzJIHdBT2tVuZ0/s800/blogs3541_Adalia_decempunctata.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj5mPgQ_gj1OnOhGs1AYCT9gw58A1T3rPEfo7ke02TpWlVN2YcDtRz1fgJBv82yyAC6X9DXSKVlBtYDQPBIpD9uelRiwE50cJuROB3yCFvjqYE5uphiyQ4RG6K6YpbPJqDzJIHdBT2tVuZ0/w640-h428/blogs3541_Adalia_decempunctata.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Desmitpunktu mārīte (</b><i>Adalia decempunctata</i><b>)</b></td></tr></tbody></table><p style="text-align: justify;">Tad nu tālāk ātrā galopā jāpārskrien citiem sastaptajiem objektiem. Vispār šajā Latvijas stūrī sniegs vēl mežos vietām bija diezgan daudz un tā rušināšanās tik ļoti produktīva līdz ar to neizvērtās. Īpaši pastaigas noslēdzošā daļa Salaspils pusē. Būtu to zinājis ātrāk - varēju vairāk laika veltīt, lai rušinātos Saulkalnes pusē. Ehh. Nevaru sagaidīt, kad beidzot būs pavasaris ar pilnu jaudu, lai par šādām niansēm (būs mežā sniegs vai nebūs) nav jādomā! Labi, tad par citiem atradumiem. No vabolēm interesanta ir šī viena oranžā mārīte - dabā to tā precīzi nenoteicu, jo nu Latvijā ir variākas tādas mārītes ar oranžu pamattoni un baltiem plankumiem. Tagad mājās skatot un pētot sarpatu, ka nu īsti nevienai no tām sugām neatbilst. Kā tas ir iespējams? Bet nu atcerējos, ka divdesmitplankumu mārītei (<i>Sospitta vigintiguttata</i>), kas parasti ir melna ar lieliem dzelteniem plankumiem (ļoti koša - viena no manām mīļākajām mārīšu sugām), ir arī krāsu forma, kur plankumi ir balti, bet pati mārīte oranža. Un jā, plankumu skaits un novietojums pilnībā atbilst šai suga. Pirmo reizi šo krāsu formu sastapu dabā. Zīmējuma mainība vispār ir daudzām mārīšu sugām tāda raksturīga iezīme (taču ir sugas ar relatīvi nemainīgu un konstantu zīmējumu) - tā, piemēram, turpat blakus atradās arī desmitpunktu mārīte (<i>Adalia decempunctata</i>), kam ir liels skaits visdažādāko krāsu variāciju. To var labi aplūkot šajā vācu kerbtier.de lapas sadaļā, kas tieši apskata mārīšu zīmējuma variabilitāti - <a href="https://www.kerbtier.de/cgi-bin/enFarbvarCoccinellidae.cgi">links uz lapu</a>. </p><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhO4VSOBXktvYASGg5Op2BmPaLPcz-abvyQuetI4dJHAxRvhrSqJN5tQ84VOgg0H3CoHuXzhEer3iwCv_QvnxguR0VKjwhWEWR2LttW6CVgOl1fYck_a5DaYdrkludSEBhF6Xu8VONsKpWG/s800/blogs3543_Trichocellus_placidus.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhO4VSOBXktvYASGg5Op2BmPaLPcz-abvyQuetI4dJHAxRvhrSqJN5tQ84VOgg0H3CoHuXzhEer3iwCv_QvnxguR0VKjwhWEWR2LttW6CVgOl1fYck_a5DaYdrkludSEBhF6Xu8VONsKpWG/w640-h428/blogs3543_Trichocellus_placidus.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Skrejvabole </b><i>Trichocellus placidus</i></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjx4M2CVtH0W11acG-ZGt7dqH0u7bPtoFoMEwlgD9wzFLs_kR80iz4LFZM4zjBIWKhH9jOcqLJA8NjYzCeoBxnU-wznmrpgzQ8GjzY5rzVV8weOXxlaj59UQRJcDfgniK0AmvoD0f9-MZ0R/s800/blogs3542_Notiophilus_palustris.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjx4M2CVtH0W11acG-ZGt7dqH0u7bPtoFoMEwlgD9wzFLs_kR80iz4LFZM4zjBIWKhH9jOcqLJA8NjYzCeoBxnU-wznmrpgzQ8GjzY5rzVV8weOXxlaj59UQRJcDfgniK0AmvoD0f9-MZ0R/w640-h428/blogs3542_Notiophilus_palustris.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Skrejvabole </b><i>Notiophilus palustris</i></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhJERvNH1I1p4NGSr_WQrWp911qisysepF-538zSuLr3GD0A8h5_czkhNgTsCjBseUgG_nvAJS99zf3sXdOQXBxeHLM5WDUrDq00FkwJir8KZ-VhNfBB6Kw2nntiqSsQNzCP2cXloyLBTqT/s800/blogs3544_Stenus_sp.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhJERvNH1I1p4NGSr_WQrWp911qisysepF-538zSuLr3GD0A8h5_czkhNgTsCjBseUgG_nvAJS99zf3sXdOQXBxeHLM5WDUrDq00FkwJir8KZ-VhNfBB6Kw2nntiqSsQNzCP2cXloyLBTqT/w640-h428/blogs3544_Stenus_sp.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Īsspārnis </b><i>Stenus </i>sp.</td></tr></tbody></table><p style="text-align: justify;">Kā jau ierasts, rušinoties pērnajās lapās, daudz var atrast gan skrejvaboles, gan dažādus īsspārņus. To jau esmu pieminējis iepreikšējos ierakstos. Šajā dienā izrušinājās pat viena man jauna skrejvaboļu suga - <i>Trichocellus placidus</i>. Izmēros diezgan sīka, pēc krāsojuma ar tāds 'nekas īpašs' (līdzīga dažām <i>Acupalpus </i>sugām, bet priekškrūšu vairogs mazāks, noapaļotiem aizmugurējiem stūriem) - nav arī nekas rets. Var jau būt, ka kaut kur fotoarhīva dziļumos ir kāds nenoteikts šīs sugas eksemplārs, bet nu uz doto brīdi šis ir pirmais. Tāpat izdevās sarušināt dažus 'lielačus' - <i>Notiophilus </i>ģints skrejvaboli un <i>Stenus </i>ģints īsspārni. Tie man baigi patīk - interesantas radības. Ja <i>Notiophilus </i>noteikšana ir pat samērā 'ņemams' pasākums, tad <i>Stenus </i>ir sarežģīta grupa. Šo gan iemetu trauciņā - varbūt pēc kāda laika (dienām, nedēļām, mēnešiem, vai pat gadiem? Kas zin) izdodas noteikt precīzāk. </p><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgzrtn1G8UeIH1e0brBp07edKHDSi6jGmK4K21gNE8dlVinvENxJKuO4MNWWId9xGY_776sBCQudQfslJyiJN0hONVJ9joIn0tu3GE8AXZK8MVD_Nj9JKcGL8Bbb9WJ6JSBZ72L_O0AYYXz/s800/blogs3545_Agonopterix_arenella.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgzrtn1G8UeIH1e0brBp07edKHDSi6jGmK4K21gNE8dlVinvENxJKuO4MNWWId9xGY_776sBCQudQfslJyiJN0hONVJ9joIn0tu3GE8AXZK8MVD_Nj9JKcGL8Bbb9WJ6JSBZ72L_O0AYYXz/w640-h428/blogs3545_Agonopterix_arenella.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Depresārijs </b><i>Agonopterix arenella</i></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhbMYqCdSZxjnk6he3Ab3Ur5DhRkE6hWF8vA3fs88_2Ap6eDTKZ_UwXBzccCqXMFFVOUCGs8Odf3hZqKwpYnRKxQ1b50w9mp0EghuapDBAABet8vNmZMj3sr2eyZpEQQINVHpGkhV3v2t8e/s800/blogs3547_Diaea_dorsata.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhbMYqCdSZxjnk6he3Ab3Ur5DhRkE6hWF8vA3fs88_2Ap6eDTKZ_UwXBzccCqXMFFVOUCGs8Odf3hZqKwpYnRKxQ1b50w9mp0EghuapDBAABet8vNmZMj3sr2eyZpEQQINVHpGkhV3v2t8e/w640-h428/blogs3547_Diaea_dorsata.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Krabjzirneklis </b><i>Diaea dorsata</i></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhspFAqoFkuTHKtXDw0QKPFHhNcyrBL5X2Vru0bqOaz6skP6EjrB9tjMDUwb0suBCzFvsNUF-3IDiadVdh8142bY4KImPJEdemWQDt-aj8bT0eA4i6gfTpskt0uDHzKLU5NHlPXi-nzSJI1/s800/blogs3539_Nuctenea_umbratica.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhspFAqoFkuTHKtXDw0QKPFHhNcyrBL5X2Vru0bqOaz6skP6EjrB9tjMDUwb0suBCzFvsNUF-3IDiadVdh8142bY4KImPJEdemWQDt-aj8bT0eA4i6gfTpskt0uDHzKLU5NHlPXi-nzSJI1/w640-h428/blogs3539_Nuctenea_umbratica.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Riteņzirneklis </b><i>Nuctenea umbratica</i></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgUGQX2TcTMAfyxUstrCw3P1WynJLw2hL52H-ugKLivUkZRsgs3HOWjUezV-ngUaCqtIbEobOXErSDeMUicmmu1Ww7d9JCUJISu0EOad5W2fmmy_sXejfKdF_9OI6afabb6QPLNdh9CIaLq/s800/blogs3540_Endomychus_coccineus.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgUGQX2TcTMAfyxUstrCw3P1WynJLw2hL52H-ugKLivUkZRsgs3HOWjUezV-ngUaCqtIbEobOXErSDeMUicmmu1Ww7d9JCUJISu0EOad5W2fmmy_sXejfKdF_9OI6afabb6QPLNdh9CIaLq/w640-h428/blogs3540_Endomychus_coccineus.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Piepjmīļa </b><i>Endomychus coccineus </i><b>kāpurs</b></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiBtrf_TIwnG85r7KE_xjOPooyWCcC-UQup-zQzHcX8arrXeJbgY3P2O4uyzBLsTUBXRBuXhPraJSo7cMxzLbEyqcvdqDpjQVBPIEUklvTBAdrcCM2MuvSgrsi5lHzk14FRIJlFSGpkAPay/s800/blogs3546_Ampedus_sp.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiBtrf_TIwnG85r7KE_xjOPooyWCcC-UQup-zQzHcX8arrXeJbgY3P2O4uyzBLsTUBXRBuXhPraJSo7cMxzLbEyqcvdqDpjQVBPIEUklvTBAdrcCM2MuvSgrsi5lHzk14FRIJlFSGpkAPay/w640-h428/blogs3546_Ampedus_sp.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Sprakšķis </b><i>Ampedus </i>sp.</td></tr></tbody></table><p style="text-align: justify;">Tā citādi, kā jau minēju, šeit sniega bija vairāk kā Svētes apkārtnē. Daudzas radības vēl savās ziemošanas vietās - zem kādām mizas plēksnēm, satrupējušās kritalās utml. Šoreiz tā baigi aktīvi necentos šīs vietas revidēt - tik vienu nolūzušas apses galotni palupināju, ļoti satrupējušu bērza kritalu paurbināju un vienam egles stumbenim dažus atlikušos mizas gabalus nolobīju. Egle krita par manu upuri, jo gribējās atrast mizasblakti <i>Aradus obtectus</i>, bet šoreiz nekā. Nebija gan arī uz šīs egles stumbeņa neviena piepe, kas parasti norāda uz lielāku potenciālu šo sugu satapt. Zem viena vaļēja mizasgabala gan atradās ziemojoši depresāriji (vismaz divas sugas - tauriņu vērošanas sezona atklāta!), gan vairāki zirnekļi. Krabjzirneklis <i>Diaea dorsata</i> uz vispārējā brūno toņu fona tāds tīri košs izskatās. Beigu beigās pastaiga jau nebija nemaz tik slikta. Mazliet gan pietrūkst tāds pavasara siltumiņš (nu man pietiktu arī ar +8 grādiem iesākumā), lai tā skatīšanās un pētīšana komfortablāka un arī tie kukaiņi varbūt paši nedaudz nāktu pretī. Citādi šobrīd tas pagaidām vēl ir tāds, ja ne gluži smags, tad neatlaidīgs darbs gan. </p>Uģis Piterānshttp://www.blogger.com/profile/12043555167738509951noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-4395289100350981207.post-3293570389171795932021-03-16T18:52:00.006+02:002021-03-16T19:13:36.058+02:00Svētes zosis [un dažas sīkās radības]<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh2RiGPvXAAjyDwKNIVnD4souSbbbdfxtPvA8QV3ed7kdLtuWONTP4Ko5MLLDyd816FDbsAk63m5VOB3GW6zhlYe087r1sjeDeA6I-jlOvmkxlBkcNrQ1rz0FHvuH4MYVoTJQ9VAYznTXb3/s800/blogs3529_Svete_floodplains.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh2RiGPvXAAjyDwKNIVnD4souSbbbdfxtPvA8QV3ed7kdLtuWONTP4Ko5MLLDyd816FDbsAk63m5VOB3GW6zhlYe087r1sjeDeA6I-jlOvmkxlBkcNrQ1rz0FHvuH4MYVoTJQ9VAYznTXb3/w640-h428/blogs3529_Svete_floodplains.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Svētes palienes lauki</b></td></tr></tbody></table><p class="MsoNormal" style="text-align: justify;"><span lang="LV">Pēc 1. marta pavasarīgā gājiena laiks diemžēl
sabojājās un tikai šodien atkal izdevās iziet kādā garākā pastaigā. Izvēle
krita par labu apvienotam putnu-kukaiņu gājienam – pamatā ar domu, ka īsti
nebiju pārliecināts par sniega daudzumu mežos (kaut kas jau it kā nedaudz bija
snidzis pa šo laiku). Tā teikt, ja īsti kukaiņiem nebūs labi, tad vismaz putnus
varēs paskatīties. Par to ka putni (g.k. zosis) Svētes palienē būs man it kā
šaubu nebija. <o:p></o:p></span></p><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjczUzWMAj2gwqZ19X-h5RKgLBbsEc8vDy8O3zCsTD6eYKfd4AszNB3V3ZdQ53SEQHk-jjaeogp6U_bXovhxdHtsvv1GbOIJY_KdnaF7fHFigwOpjQCMA-nzGVb2YR9Fw9a5Qrw-_2MnVpI/s800/blogs3529_Svete_floodplains_Anser.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjczUzWMAj2gwqZ19X-h5RKgLBbsEc8vDy8O3zCsTD6eYKfd4AszNB3V3ZdQ53SEQHk-jjaeogp6U_bXovhxdHtsvv1GbOIJY_KdnaF7fHFigwOpjQCMA-nzGVb2YR9Fw9a5Qrw-_2MnVpI/w640-h428/blogs3529_Svete_floodplains_Anser.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Zosu tūkstoši Svētes palienes apkārtnes laukos</b></td></tr></tbody></table><p class="MsoNormal"><span lang="LV"></span></p><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiFfdhMEUh7umnqPuj9UYjbWSRUc35xTpp9HLhEmdBJhxTUC3ImBINGo_b02RIPC3Z2sYfydpbV3-Ixwv3bGr5Q6ehib_uSQx10MfJT_zqbF8kFoginGZw8OmFmigmXuDHqbSjezYAns1eh/s800/blogs3528_Anser_brachyrhynchus.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiFfdhMEUh7umnqPuj9UYjbWSRUc35xTpp9HLhEmdBJhxTUC3ImBINGo_b02RIPC3Z2sYfydpbV3-Ixwv3bGr5Q6ehib_uSQx10MfJT_zqbF8kFoginGZw8OmFmigmXuDHqbSjezYAns1eh/w640-h428/blogs3528_Anser_brachyrhynchus.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Īsknābja zoss (apmēram pa vidu - sārtajām kājām) starp sējas un baltpieres zosīm. </b></td></tr></tbody></table><p class="MsoNormal" style="text-align: left;"><span lang="LV"></span></p>
<p class="MsoNormal" style="text-align: justify;"><span lang="LV">Domāts darīts – ar vilcienu līdz Jelgavai (covid laikos vilciens man šķiet relatīvi drošākais pārvietošanās līdzeklis. Abi reisi uz/atpakaļ no Jelgavas arī bija tiešām tukši),
tālāk dažas pieturas ar 4. autobusu līdz Lapskalna ielai un tad ar kājām gar Lielupi
uz lidlauka pusi, kur var sākt jau skatīties zosis. Šis maršruts man tā kā
ierasts pēdējos gados, jo no tā stūra vienmēr rīta
pusē zosis ir samērā tuvu un labā gaismā. Arī šodien šī taktika nepievīla –
zosu bija tūkstošiem!! Tālākos baros pat neskatīju, jo pilnībā pietika ar
tuvāko zosu pētīšanu, mēģinot pa vidu kaut ko interesantāku sazīmēt – kādu
retāku sugu vai kādu zosi ar kakla gredzenu. Diemžēl tāda ļoti ilga vērošana gan
nesanāca, jo apmēram pēc 2h pār laukam samērā zemu pārlidoja kaut kāds lidaparāts (pat
nepievērsu tam uzmanību - pēc skaņas šķiet helikopters) un pilnīgi viss daudztūkstošu zosu bars pacēlās
spārnos. Skats un zosu koris gan ļoti iespaidīgs! Daļa aizlidoja tālāk prom
palienes dziļumā, daļa apsēdās vairāk lauku vidusdaļā – pārāk tālu, lai tā ar
baudu tās vērotu. Nu neko darīt. Nevienu kakla grezenu nepaspēju atrast, bet nu
vismaz 2 īsknābja zosis izdevās sazīmēt, kas nav nekas rets, bet nu man pašam
tā ir tāda suga ‘bubulis’, ko ne katru gadu izdodas saskatīt zosu baros
(atskaitot gandrīz ikgadējos Svētes palienes apmeklējumus gan ļoti daudz kur citur man
tās zosis apskatīt nemaz nesanāk). Gan jau ka to tur bija vēl vairāk, jo
kvalitatīvi caurskatīju varbūt labi ja 1/10 daļu no milzīgā zosu bara. Aizgāju vēl līdz
galvenajam palienes dambim pie lieguma zonas, kur tālumā applūdumā sazīmēju sauju garkakļu,
krīkļu, baltvēderu un citu pīļu. Nē nu tā jau kārtīgs pavasaris – putnu
migrācija sāk uzņemt apgriezienus. <o:p></o:p></span></p><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgBmKAnpL_EENphYV8iqSJyJFwa4AziUKQ0VeWJvOYMDvQB8opbato4YLAvj8b24cz1_-h8_wkPpPb2Ushw0qmCH8sjz9VHpfSLthM9M4wouWVLIpy5eCX1YHZCHi2gX07t9LNfIc0O9P3a/s800/blogs3534_Galerucella_nymphaeae.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgBmKAnpL_EENphYV8iqSJyJFwa4AziUKQ0VeWJvOYMDvQB8opbato4YLAvj8b24cz1_-h8_wkPpPb2Ushw0qmCH8sjz9VHpfSLthM9M4wouWVLIpy5eCX1YHZCHi2gX07t9LNfIc0O9P3a/w640-h428/blogs3534_Galerucella_nymphaeae.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Lapgrauzis</b> <i>Galerucella nymphaeae</i></td></tr></tbody></table><p class="MsoNormal"><span lang="LV"></span></p>
<p class="MsoNormal" style="text-align: justify;"><span lang="LV">Ap pusdienlaiku pārslēdzos uz kukaiņu
vērošanu, ko biju paredzējis realizēt rušinoties un sijājot nobirušās koku
lapas g.k. krūmājā un koku puduros gar Lielupi. Uzreiz jāsaka, ka piedzīvoju
zināmu vilšanos. Var jau būt, ka biju ar nedaudz jau noguris (lai arī putnu
vērošanas rīki man ir relatīvi sīciņi un viegli – ar domu, lai varētu tieši ilgi un nenogurstoši staipīt apkār – tomēr kaut kāds papildus svars jau tas ir kas mugursomā
jāiekrāmē. Vēl laikam nav tā fiziskā forma atgūta, lai tā brīvi bizotu apkārt ar piekrāmētu mugursomu), bet nu tās prātā noskatītās vietas
baigi neuzrunāja<b> </b>uz rušināšanos. Vai nu bija biezs kūlas slānis, kas
apgrūtina sijāšanas<b> </b>metodes izmantošanu vai arī bija nejēdzīgi
piedrazotas (fui fui makšķernieki?). Dažās vietās gan imitēju darbību, bet nu
drīzi vien sāka ar līņāt lietus, ko uztvēru kā zīmi, ka jābeidz ākstīties un
jāiet atpakaļ uz vilcienu. <o:p></o:p></span></p><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh2GTUIR3a6xnjvwNMYoolXJDuzvl-08VhjqDY9C8W3ltv7FS6b2-9FdjbQHKLcs-KSz3d1TP466zcMHfEYXQRaWs9TnBipch2DpXZNRsQYV4fjufBDlvKgYDvIadKodMxnMUXCBGdugtxg/s800/blogs3533_Rugilus_rufipes.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh2GTUIR3a6xnjvwNMYoolXJDuzvl-08VhjqDY9C8W3ltv7FS6b2-9FdjbQHKLcs-KSz3d1TP466zcMHfEYXQRaWs9TnBipch2DpXZNRsQYV4fjufBDlvKgYDvIadKodMxnMUXCBGdugtxg/w640-h428/blogs3533_Rugilus_rufipes.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Īsspārnis </b><i>Rugilus rufipes</i></td></tr></tbody></table><p class="MsoNormal" style="text-align: left;"><span lang="LV"></span></p><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjSjt9QhiZ7pxFfAUGI6GFr_2JmE39h66mX-AjRMiawwsDa2MDrOzt-1mDSwc08HBszrRROk1nDilCtFGHziLRisBo6xUkvdmpM6-DoycsJQrG8eqQ3-1h7FYfWsCin0zvn80k4DcjJ5QFr/s800/blogs3530_Arpedium_quadrum.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjSjt9QhiZ7pxFfAUGI6GFr_2JmE39h66mX-AjRMiawwsDa2MDrOzt-1mDSwc08HBszrRROk1nDilCtFGHziLRisBo6xUkvdmpM6-DoycsJQrG8eqQ3-1h7FYfWsCin0zvn80k4DcjJ5QFr/w640-h428/blogs3530_Arpedium_quadrum.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Īsspārnis, iespējams</b> <i>Arpedium quadrum</i></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj2WAT-94j6yNpguQdKmcpE9aRAFyjgmtQvlRKCsgi97_3oL3Iumwnig8XMpwt8Nn7OsHfmlw0K3YkKiMBfNPIxEd_QK-ex-Ary2Qlrv54tuIqqK11Ty5j8-4HrENv03tltM35EZROjdMhX/s800/blogs3532_Micrommata_virescens.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj2WAT-94j6yNpguQdKmcpE9aRAFyjgmtQvlRKCsgi97_3oL3Iumwnig8XMpwt8Nn7OsHfmlw0K3YkKiMBfNPIxEd_QK-ex-Ary2Qlrv54tuIqqK11Ty5j8-4HrENv03tltM35EZROjdMhX/w640-h428/blogs3532_Micrommata_virescens.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Zaļais medniekzirneklis</b> (<i>Micrommata virescens</i>)</td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEglhaeOeiReuueHj01XLRnD2cHcHzDcqthOC18oEkijqQUyzG59RuokgL5SGG4QRCB9o1iRYFxyAHhPLNTerQrAOLn6gjgvhyphenhyphen-yE7SA8i1MB8WrowSBCDXh-8gxe1Gw8smoBVCA0PrTBJi8/s800/blogs3531_Hemerobiidae.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEglhaeOeiReuueHj01XLRnD2cHcHzDcqthOC18oEkijqQUyzG59RuokgL5SGG4QRCB9o1iRYFxyAHhPLNTerQrAOLn6gjgvhyphenhyphen-yE7SA8i1MB8WrowSBCDXh-8gxe1Gw8smoBVCA0PrTBJi8/w640-h428/blogs3531_Hemerobiidae.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Kāds no brūnajiem tīklspārņiem</b> (Hemerobiidae)</td></tr></tbody></table>
<p class="MsoNormal" style="text-align: justify;"><span lang="LV">Pirms lietus tomēr divas blakšu sugas gadam paspēju
pievienot – ūdensmērītāju <i>Gerris argentatus </i>un zemesblakti <i>Drymus ryeii</i>.
Nekas jau rets. Starp vabolēm atkal bija daudz īsspārņu, tiesa šoreiz pamatā
sīki melni, ne īpaši raskturīgi. Izcelšu vien divus. Vēl vienu <i>Rugilus </i>ģints
eksemplāru, kas izskatās būs cita suga kā iepriekšējā ierkastā - <i>R.rufipes. </i>Man jauna suga izrādās - tā ka nav galīgi tukšs gājiens! Otra atzīmējamā suga ir, manuprāt, <i>Arpedium quadrum</i>, kas ir viens no īsspārņiem, kam saīsinātie segspārni ir pat relatīvi diezgan gari (redzamā vēdera daļa un segspārni - apmēram vienāda garuma). Tādi diezgan daudz atradās tiešā Lielupes krasta tuvumā, palu
sanesu zonā. Varbūt tas tāds sugai specifisks biotops? Jāpalasa. Tie abi gandrīz
vai tad arī interesantākie kustoņi. Nu vēl bija smukais zaļais medniekzirneklis (<i>Micrommata
virescens</i>), ko vasarā, kad viss ir baigi sazaļojis, ir dabā ļoti grūti pamanīt.
Tagad uz brūno lapu fona, protams, ļoti izceļas - pat nedaudz eksotisks izskatās. Nu labi, vēl var atzīmēt vienu
no tīklspārņiem, kam īsti latviskā nosaukuma nav (brūnie tīklspārņi? Brūnās
zeltactiņas?) – sugu vēl neesmu atkodis. Vispār jau
gan šie ir relatīvi interesanta grupa, ko ar varētu nedaudz vairāk papētīt
(sugu tur nav pārāk daudz) – vienīgi noteikšana pamatā balstās spārnu
dzīslojuma niansēs, ko fotoattēlos, kad kukainis ir miera stāvoklī ar sakļautiem spārniem, bieži vien ir grūti saskatīt. Bet nu tas gan
pēdējais. Kopumā jau galīgi nekas dižs. Putni šajā dienā atstāja daudz paliekošāku iespaidu kā kukaiņi. Bet jāmēģina tomēr vēl
pirms gaidāmajām relatīvi aukstajām naktīm paspēt vēl kādā citā vietā parušināties. Citādi to
īsteno pavasari jau paliek tā diezgan grūti sagaidīt!<b><o:p></o:p></b></span></p>Uģis Piterānshttp://www.blogger.com/profile/12043555167738509951noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-4395289100350981207.post-25640328752867943722021-03-05T01:06:00.011+02:002021-03-05T13:09:55.468+02:00Pirmais kukaiņu izgājiens 2021!<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgrjUlI0M4s1x9dVp2NIo0R1h_Xz1f_9VbSiOXfMBu69BS_4lcAMKeuHTbYazJTXmdzR-kNBg_DqGjP9gunDtT6VZ4IEgBjrsfqfurmNFMC5LNZ9LmYriQCcTp4wxtk8U_UpGC0OYmEwASw/s800/blogs3525_Marts_01_Ciemupe.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="429" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgrjUlI0M4s1x9dVp2NIo0R1h_Xz1f_9VbSiOXfMBu69BS_4lcAMKeuHTbYazJTXmdzR-kNBg_DqGjP9gunDtT6VZ4IEgBjrsfqfurmNFMC5LNZ9LmYriQCcTp4wxtk8U_UpGC0OYmEwASw/w640-h429/blogs3525_Marts_01_Ciemupe.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>1. marta gājiena maršruts. Nepārspīlējot - priekš pirmās reizes kā iesildīšanās. </b></td></tr></tbody></table><p style="text-align: justify;">Tātad, atceroties savu svaigo apņemšanos, ka vajadzētu tomēr atsākt biežāk rakstīt blogu (kaut vai tīri pašam priekš sevis - citreiz ir tīri forši palasīt savus ierakstus, kas nu jau stiepjas pat 10!! gadu senā pagātnē) - mēģinu to arī darīt. Rakstīšanas prasmes droši vien ir mazliet ierūsējušas, tāpēc centīšos īsi, jo esošajā 'formā' droši vien gara rakstīšana izvērstos ļoti ūdeņainā un izplūdušā palagā (tas gan droši vien notiks šā vai tā). Raksts būs par pirmo 2021. gada nopietnāko izgājienu kukaiņu meklēšanā. Šorez to izdevās realizēt vien 1. martā, jo pārmaiņas pēc ziema šogad bija gana ziemīga - pie tādiem dziļiem sniegiem nekas cits jau neatlikā kā 'sēdēt vien mājās' (bet nu kukaiņu pētniekiem ziemā tāpat nerūkst ko darīt - t.i. ar 2020. gadā sastrādāto tā arī droši vien nebūšu nemaz ticis tā pavisam galā. Bildes nesašķirotas, viss nav saziņots Dabasdati.lv utml.). Kaut gan ir gan bijuši arī sliktāki gadi - piemēram, 2018. gadā pirmo reizi kukaiņus forogrāfēt devos vien 6. maijā (nejēdzīgi vēlu!), tā ka februāra beigas/marta sākums tā kopumā Latvijas apstākļiem, varētu būt Ok brīdis sezonas atklāšanai. Maršruta izvēle krita par labu Ciemupes apkārtnei, jo tur pašreizējā blakšu izplatības kartē (<a href="https://dabasdati.lv/site/img/pub/1/15/240/l1612486784.jpg?610004437">attēls te</a>) 10x10km kvadrāts bija tās relatīvi patukšs (pēc maniem aprēķiniem Dabasdati.lv tur līdz šim ziņotas tikai 3 sugas) - parušinoties pērnajās lapās bija cerība kādu čupiņu sugu pievienot. Laiks saulains, silts (lai arī varbūt brīžam vējelis tāds nepatīkams), migrējošu cīruļu balsis debesīs (tajā skaitā viens sila cīrulis ar) - skaista diena, mana dvēsele dzied no priekiem! Tā kā mežos tomēr vēl sniegs, grāvji pilni ar ūdeni un visādi citādi apgrūtinoši apstākļi bridienam 'pa taisno', tad nu gāju mierīgi pa ceļu - ar nelieliem iekāpieniem saulainākās mežmalās. </p><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgnrrZGMSVjcLuRP7KnbNa9HOEBrAm8wN7Hd9u6lOCDkMwBex588jjhh2a-Bo_KYYkfZSGSTy9TJn352z6GTZnv2yMgUvMTiXVXzAKDFu2UTVDXhUO53COhYVrjRKYsXpqaYkhhK-uYxR9q/s800/blogs3518_Chelidurella_acanthopygia.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgnrrZGMSVjcLuRP7KnbNa9HOEBrAm8wN7Hd9u6lOCDkMwBex588jjhh2a-Bo_KYYkfZSGSTy9TJn352z6GTZnv2yMgUvMTiXVXzAKDFu2UTVDXhUO53COhYVrjRKYsXpqaYkhhK-uYxR9q/w640-h428/blogs3518_Chelidurella_acanthopygia.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Meža spīļaste (</b><i>Chelidurella acanthopygia</i><b>)</b></td></tr></tbody></table><p style="text-align: justify;">Pirmais nopietnākais pieturas punkts bija saulaina mežmala ar vidēja vecuma apsēm stūrī un ziemzaļajām kosām lakstaugu stāvā. Tā uz aci potenciāls tumšās jeb kosu pūcītes (<i>Xylomoia strix</i>) biotops, bet nejutu sevi pārāk dziļu motivāciju meklēt šīs sugas bojājumus (kaut gan tā droši vien būtu jauna sugas atradne) tāpēc pēc tādas īsas un relatīvi paviršas mežmalai tuvāko kosu stiebru aplūkošanas, ķēros klāt pie galvenā šīs dienas darbarīka - sijājamā sieta. Grābu ar ķetnām apšu lapas, bēru kulē ar sietu un purināju cik spēka - cenšoties caur sieta acīm izbirdināt lapu nobiru slāņa smalkāko frakciju, kur pa vidu noteikti bija jābūt arī kukaiņiem. Un bija ar, protams! Pats pirmais kukainis izrādījās pat visai zīmīgs - pirmā gada spīļaste, kuras ir šogad Gada Kukaiņa godā! Par šo konkrēto sugu gan būtu nedaudz plašāks stāsts vajadzīgs, bet īsais rezumē būtu šāds: tikai neilgi pēc šīs pastaigas (tās pašas dienas vakarā) noskaidroju, ka pēc jaunākajiem pētījumiem (samērā nejauši uzgāju internetā 2020. gada septembrī publicētu čehu zinātnieku rakstu par spīļastu ģenētiskajiem pētījumiem) šī suga, ko bija ierasts dēvēt par <i>Chelidurella guentheri </i>(latviski - Gintera spīļaste) patiesībā nav nekas vairāk kā <i>Chelidurella acanthopygia</i> variācija. Šī otrā suga patiesībā ir tā ko agrāk uzskatīja par sastopamu arī Z-ZA Eiropā, bet 1994. gadā itāļu zinātnieks Galvanji (<i>Galvagni</i>) aprakstīja šo Gintera spīļasti kā jaunu sugu un tā citi pētnieki (piemēram, poļi), pārskatot savus spīļastu 'krājumus', noskaidroja, ka viņiem izrādās tieši šī Gintera spīļaste (vai tai līdzīgi eksemplāri) ir sastopama masās, bet tā pirmā pat īsti pārliecinoši nemaz nav? Bet ja seko šim jaunajam čehu zinātnieku pētījumam, tad principā šī iepriekšējā revolūcija ir jāaizmirst un jāatgriežas pie sākotnējā versijas - mūsu reģionā ir sastopama tikai <i>Chelidurella acanthopygia. </i>Nē nu lai tā būtu! Vienīgā problēma varbūt ar latvisko nosaukumu, jo nu par Gintera spīļasti to vairs nevar dēvēt (tas gan ar tāds svaigs nosaukums, speciāli darināts priekš Gada Kukaiņa akcijas un tika atvasināts no zinātniskā nosaukuma sugas epiteta - <i>guentheri</i>). Šo tēmu nedaudz apspriežot ar Dabas muzeja kolēģiem, kā alternatīvs sugas nosaukums manuprāt labs būtu meža spīļaste, jo tā tiešām ir visai izteikta mežu suga. Protams, arī parastā spīļaste var būt sastopama mežos, bet tomēr ļoti bieži arī citur - dārzos utml. Tā ka kopumā, manuprāt, šis nosaukums 'meža spīļate' gana labi šo sugu raksturo. Šajā dienā kopā izdevās izsijāt diezgan daudz šo spīļastu - praktiski katrā meža pudurī, kur piestāju uz nedaudz ilgāku laiku (bet 0 parastās spīļaste). Šeit tātad bieži sastopama suga?</p><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgUlOmUvPayqvwo8pL2E-0Go4fza1LZP1v_-FaQ87-V1vB0MswwMyym2TxHiRNYzqtYFQfV9MVcPgPE7v_3Li4bBbX2Tr1_EByPlgtgKaOyypeWkDAklE03l6S3e9u4np9A1JCBCrzQf934/s800/blogs3526_Rugilus_similis.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgUlOmUvPayqvwo8pL2E-0Go4fza1LZP1v_-FaQ87-V1vB0MswwMyym2TxHiRNYzqtYFQfV9MVcPgPE7v_3Li4bBbX2Tr1_EByPlgtgKaOyypeWkDAklE03l6S3e9u4np9A1JCBCrzQf934/w640-h428/blogs3526_Rugilus_similis.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Īsspārnis </b><i>Rugilus similis<br /></i></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhknUaHbsoKCu_uPcXx27Q1TJMFYE_HNHtyg-yK4aN16Xws1N58IDn3_60qXTCbh72vBis10eUDbkAX7fu39YtDPDM13lXOmkM8NAtQVoSG5XW8xu-zrGvBOo6CRoJ63fVVgxKy8fPq1li5/s800/blogs3527_Paederus_sp.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhknUaHbsoKCu_uPcXx27Q1TJMFYE_HNHtyg-yK4aN16Xws1N58IDn3_60qXTCbh72vBis10eUDbkAX7fu39YtDPDM13lXOmkM8NAtQVoSG5XW8xu-zrGvBOo6CRoJ63fVVgxKy8fPq1li5/w640-h428/blogs3527_Paederus_sp.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Īsspārnis </b><i>Paederus </i>sp.<br /></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh9My6yApgFl39qS7zrggfAqyWX65aPc6J7tTNLsBT9RrDF6fhHf5SvZyxqCm1-vLyVtEVSLG5QdA4NEDN9o79_h_6r7VhZ1yI2NpUs7KXo2oK6nBMtlyeGgQLsWbMfAfZIoGmlbvmGrCkB/s800/blogs3517_Lebia_chlorocephala.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh9My6yApgFl39qS7zrggfAqyWX65aPc6J7tTNLsBT9RrDF6fhHf5SvZyxqCm1-vLyVtEVSLG5QdA4NEDN9o79_h_6r7VhZ1yI2NpUs7KXo2oK6nBMtlyeGgQLsWbMfAfZIoGmlbvmGrCkB/w640-h428/blogs3517_Lebia_chlorocephala.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Skrejvabole</b> <i>Lebia chlorocephala<br /></i></td></tr></tbody></table><p style="text-align: justify;">No citām šajā stūrī izrušinātajām radībām var pieminēt dažādas vaboles - piemēram, visādi sīki īsspārņi tur bija biezā slānī. Kādus dažus zīmīgākos nofotogrāfēju un arī ieliku trauciņā precīzākai noteikšanai kaut kad vēlāk (protams, nedzīvā viedā - būs papildinājums muzeja kolekcijai), jo īsspārņi ir tā grupa, kuru noteikšana pēc foto bieži vien ir praktiski neiespējams uzdevums. Te tad daži tādi 'krāsaināki' un pēc skata it kā raksturīgāki eksemplāri - <i>Paederus </i>sp. (varbūt <i>littoralis</i>?) un <i>Rugilus </i>sp., kas, manuprāt, ir <i>Rugilus similis</i> un varētu būt jauna suga manam fotoarhīvam<i>. </i>Pēdējais ar visai specifisku ķermeņa formu - šķiet, ka galva turās uz pēdējā diedziņa un draud kuru katru mirkli nokrist. Ja runā par jaunumiem, tad šis pleķītis atnesa arī jaunu skrejvaobļu sugu personīgai listei - <i>Lebia chlorocephala. </i>Diezgan glīta, koši spīdīga - nesajaucama ar citām sugām. Nav gan nekas rets. Atminos, ka dabā to redzējis esmu, bet foto līdz šim nebija izdevies iegūt.</p><p style="text-align: justify;"></p><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhh3sscXDp9fBr-xEZVzYgDocSqaVm0oE1zMaqi0cpWqXQn0oxpQ9BQVF-uX_J1EY97KCodNj_CFjP6Nv-Q1lrgffWxKRdmGU7XE5nXfcFKwlSrQdBIUsL2s9Ge-rcv-cHBuEecqRs0gt-X/s800/blogs3516_Ciemupes_apkartne.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="452" data-original-width="800" height="362" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhh3sscXDp9fBr-xEZVzYgDocSqaVm0oE1zMaqi0cpWqXQn0oxpQ9BQVF-uX_J1EY97KCodNj_CFjP6Nv-Q1lrgffWxKRdmGU7XE5nXfcFKwlSrQdBIUsL2s9Ge-rcv-cHBuEecqRs0gt-X/w640-h362/blogs3516_Ciemupes_apkartne.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Ciemupes apkārtnes mežu ainava</b></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiFFxosYZ4dBweE7Y6SnYynmnkE8w0zynZBbr_r67HVEzhiR_yp0R1jNzIgQTj-dqLJicOkE23ZRh2S6raG0PvJttPgqyJLkhpuKVvz9SCcOF8UWimCkCZ7LVk8CF1sg-sb_O7WKmeqmfk6/s800/blogs3520_Mezira_tremulae.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiFFxosYZ4dBweE7Y6SnYynmnkE8w0zynZBbr_r67HVEzhiR_yp0R1jNzIgQTj-dqLJicOkE23ZRh2S6raG0PvJttPgqyJLkhpuKVvz9SCcOF8UWimCkCZ7LVk8CF1sg-sb_O7WKmeqmfk6/w640-h428/blogs3520_Mezira_tremulae.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Mizasblakts </b><i>Mezira teremulae</i></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjxJ72XUmombssRy3rufRGvuc-OkZi21gKeBvsPSUAFZ8iNvfbrRinoVEwi7hRoKlvwl_29o_9XK0hzBsxw6_F5_hcH21PlRqDEggH3BQjMtZa951u3Sn3RJ8PcIjQsIkIsSaIQTHXgKr0M/s800/blogs3520_Mezira_tremulae_nymph.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjxJ72XUmombssRy3rufRGvuc-OkZi21gKeBvsPSUAFZ8iNvfbrRinoVEwi7hRoKlvwl_29o_9XK0hzBsxw6_F5_hcH21PlRqDEggH3BQjMtZa951u3Sn3RJ8PcIjQsIkIsSaIQTHXgKr0M/w640-h428/blogs3520_Mezira_tremulae_nymph.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Mizasblakts </b><i>Mezira tremulae<b> </b></i><b>nimfa</b></td></tr></tbody></table><p></p><p style="text-align: justify;">Tālākaiz ceļš veda uz vietām, kur kartē it kā vajadzētu būt mežam, bet jāsaka, ka te tie koku puduri bija svaigi diezgan stipri paretināti. Nu neko darīt - kailcirte ir Latvijas ainavas neatņemama sastāvdaļa gan šobrīd, gan jādomā, ka tuvākā un tālākā nākotnē. Tā vēroju, ka vispār apkārt šajās meža driskās ir gana daudz vecu apšu un, lai arī tālu pa izcirtumiem nebiju apņēmies brist (vispār tam iemesls ar, ka biju uzvilcis diezgan vieglus pārgājiena apavus, jo nu solīja +10 grādus pat. Ar zābakiem jau varētu brist bez bēdu), viena izcirtuma malā netālu no ceļa pamanīju brangas (diametrā droši >60cm) apses - vienu mirstošu, otru jau nolūzušu, mirušu. Tā uz aci labs biotops mizasblaktij <i>Mezira tremulae</i>, kas tāda gana reti sastopama suga un kas dzīvo tieši uz vecu, resnu apšu nokaltušiem stumbeņiem. Sen nebiju saticis, tāpēc gāju skatīt un... šoreiz intuīcija nepievīla! Zem pāris mizas plēksnēm atradās gan vairāki pieauguši īpatņi, gna nimfas. Turpmāk gar ceļu līdzīgas apses (bet tālāk no ceļa - pamatā kā ekoloģiskos kokus vai koku grupiņas izcirtumos) manīju arī atsevišķās citās vietās, tā ka varētu pieņemt, ka te tām pagaidām varētu būt labi dzīves apstākļi - esošā mežu apsaimniekošana izcirtumu veidā pat varbūt kaut kādā mērā šai sugai palīdz? Taču tā kā jaunas apses tām īsti nederēs, tad es tomēr teiktu, ka sugas nākotne Latvijā ilgtermiņā varētu būt sarežģītāka, jo tas periods, kad viens konkrēts atmiris koks ir šai sugai apdzīvojams (miza jau lobās nost, bet nav pilnībā nokritusi), noteikti nav ļoti garš (diez vai vairāk par 10 gadiem) - tātad sugas eksistence lielā mērā it atkarīga no tā, lai šādi vecu, mirušu apšu stumbeņi kaut kādā noteiktā teritorijā parādītos laiku pa laikam ar zināmu regularitāti. Ja šādu koku nav - sugai diži daudz iespēju izdzīvot nav. Laiks rādīs kā šai sugai Latvijā klāsies - citur Eiropā tā ir jau iekļauta dažādos apdraudēto sugu sarakstos. </p><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiilHWuI3Q2FY2n0-XPZVCjcgRMfstnG7goOa6POT3bgTgVx44lN2lVZZNDZOqB-3_NkxsCvZFyNYxpRk1daHLj8bbj_ye2yF7K8trlGcmvaefVGbvN3An8hKS65HpWIaT-WAW4wHS-SpOS/s800/blogs3521_Anthocoris_nemorum.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiilHWuI3Q2FY2n0-XPZVCjcgRMfstnG7goOa6POT3bgTgVx44lN2lVZZNDZOqB-3_NkxsCvZFyNYxpRk1daHLj8bbj_ye2yF7K8trlGcmvaefVGbvN3An8hKS65HpWIaT-WAW4wHS-SpOS/w640-h428/blogs3521_Anthocoris_nemorum.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Koku laupītājblakts </b><i>Anthocoris nemorum<br /></i></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEid80ZpF41aTDzTI1rQXeO9ApRlisBYpQqUHO3Bzz8QIYKCJefbY_cnyHSThFbBJ-CkApYDtd-enJg7fYfT0sDTTo7BoI5_yeeKFf4QrZ8NL9cCpOLLpah_Ut6qF9CtS3PA-D4Ty24lfq-v/s800/blogs3523_Gastrodes_abietum.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEid80ZpF41aTDzTI1rQXeO9ApRlisBYpQqUHO3Bzz8QIYKCJefbY_cnyHSThFbBJ-CkApYDtd-enJg7fYfT0sDTTo7BoI5_yeeKFf4QrZ8NL9cCpOLLpah_Ut6qF9CtS3PA-D4Ty24lfq-v/w640-h428/blogs3523_Gastrodes_abietum.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Egļu čiekuru zemesblakts (</b><i>Gastrodes abietum</i><b>)</b><br /></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiySEUkAw_xc598UuhVgo0nVj8P77AAQoFsKBF0GJryyabgILdp1FP90SckiN8M0A0oqttQZxoAww0HDHsA7iIXRI8PtPMypT5OZvGu219ihBJSLmeIUKJtYKfUVbwzGoMnyvEwKxcd-HVv/s800/blogs3524_Megalonotus_antennatus.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiySEUkAw_xc598UuhVgo0nVj8P77AAQoFsKBF0GJryyabgILdp1FP90SckiN8M0A0oqttQZxoAww0HDHsA7iIXRI8PtPMypT5OZvGu219ihBJSLmeIUKJtYKfUVbwzGoMnyvEwKxcd-HVv/w640-h428/blogs3524_Megalonotus_antennatus.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Zemesblakts </b><i>Megalonotus antennatus<br /></i></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEha9Uada6oI7YRScN9Gs27A_QPjAItBqLxw_EU_elroD8peuQ62BkKm4g1wBwP7LNYL3dHRR0oH3Os0m3Fj1qokK8P9f-Irl3FxQIluhh0CZdovTZt52YNnHTtf7CDkPBMa0FZGUtmiWqOv/s800/blogs3521_Psyllobora_vigintiduopunctata.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEha9Uada6oI7YRScN9Gs27A_QPjAItBqLxw_EU_elroD8peuQ62BkKm4g1wBwP7LNYL3dHRR0oH3Os0m3Fj1qokK8P9f-Irl3FxQIluhh0CZdovTZt52YNnHTtf7CDkPBMa0FZGUtmiWqOv/w640-h428/blogs3521_Psyllobora_vigintiduopunctata.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Melndzeltenā sēņmārīte (</b><i>Psyllobora vigintiduopunctata</i><b>)</b><br /></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiD-GpGkpehpoFU6XmlFaTWkkBlIKUWErmp6VrMPRZ3pqXSunYsZ_zha7GJ5zCHAl1f9tQk-3ucjRhFV1CCZ0eU05aEy8ll_kHlYbCc4EB5lB3XzNpT6T_Ivs1qteo4j9Zn6Gvb3q7ZSHtz/s800/blogs3522_Lepyrus_capucinus.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiD-GpGkpehpoFU6XmlFaTWkkBlIKUWErmp6VrMPRZ3pqXSunYsZ_zha7GJ5zCHAl1f9tQk-3ucjRhFV1CCZ0eU05aEy8ll_kHlYbCc4EB5lB3XzNpT6T_Ivs1qteo4j9Zn6Gvb3q7ZSHtz/w640-h428/blogs3522_Lepyrus_capucinus.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Smecernieks </b><i>Lepyrus capucinus<br /></i></td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: justify;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh_OgYyDq6essT5_AntL4zjRiyAAxE_6hzQgUOWQgmYT8wDh78CMzhPaCbh-Kj7TLykQumDZxibAmHEKWXWZoCbLm4Vv37bQohhN6Or0jpJGh8HEItDsHwxzpHCnePokpS7jZNPc6L8fPhd/s800/blogs3522_Brachygluta_sp.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh_OgYyDq6essT5_AntL4zjRiyAAxE_6hzQgUOWQgmYT8wDh78CMzhPaCbh-Kj7TLykQumDZxibAmHEKWXWZoCbLm4Vv37bQohhN6Or0jpJGh8HEItDsHwxzpHCnePokpS7jZNPc6L8fPhd/w640-h428/blogs3522_Brachygluta_sp.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Vālīšvabole, iespējams </b><i>Brachygluta </i><b>sp.</b><br /></td></tr></tbody></table><span style="text-align: justify;"><div style="text-align: justify;">Šī mizasblakts tad arī, manuprāt, bija šīs pastaigas interesantākais atradums. Kopumā izdevās saķeksēt laikam 16 dažādas blakšu sugas, kas varbūt ir nedaudz mazāk kā cerēju (dažas ļoti parastas zemesblakšu sugas, kas citrreiz ir vai ikkatrā nobirušo lapu saujā, šoreiz netrāpījās), bet grēks jau sūdzēties. Pašās pastaigas beigās arī izdevās piefiksēt vēl vienu jaunu vaboļu sugu savam fotoarhīvam - smecernieku <i>Lepyrus capucinus, </i>ko arī, protams, izbirdināju no no zemsedzē sakasītām lapām u.c. gružiem. Uz vaboļu foto ar vajadzētu nedaudz iespringt, jo teorētiski 1000 nofotogrāfēto sugu robeža nav nemaz tik ļoti tālu - šobrīd manā kontā ir nedaudz virs 820 noteiktām sugām. Nu ja ne 1000, tad varbūt var mēģināt tēmēt uz 900 sugām? Dažus no šajā dienā nofotografētajiem eksemplāriem ieliku trauciņā vēlākai noteikšanai. Kā, piemēram, vienu no sīkajām ~2mm garjaām vālīšvabolēm, jo šajā dzimtā manā fotoarhīvā nav neviena noteikta suga. Bet nu šo vālīšvaboļu noteikšana pēc foto to sīkā izmēra dēļ nav diez ko reāla. Šī, piemēram, izskatās pēc <i>Brachygluta fossulata</i>, bet, lai tā droši būtu pārliecība, jābūt eksemplāram 'rokās'. Šoreiz tad ir - varbūt ar laiku izdodas šo versiju apstiprināt. Šī (nofotografēto eksemplāru ievākšana) droši vien arī būtu vienīgā metode kā panākt straujāku sugu papildinājumu, jo tādas 'uz aci' vienkārši nosakāmas sugas nāk tomēr ar katru gadu aizvien grūtāk un grūtāk, bet, ķerot visādas skrejvaboles, īsspārņus, smecerniekus un citas 'grūtās' grupas ar noteikšanā sarežģītām sugām, kādas 200-300 sugu varētu sakrāt elementāri diezgan īsā laika periodā. Piemēram, šobrīd manā fotoarhīvā ir noteiktas tikai 32 no ~700 Latvijā sastopamajām īsspārņu sugām, smecerniekiem 86 no ~400, skrejvabolēm 89 no ~330 utml. Neizmērojami plašs darba lauks. Ar to arī varētu nošaut divus zaķus vienlaicīgi - papildinātu gan savu foto arhīvu, gan papildinātu muzeja kolekciju ar ievāktajiem vaboļu eksemplāriem. Win win tā teikt. Bet nu tas tā nesteidzīgā veidā, jo 2021. gada galvenās prioritātes tomēr paliks blaktis un arī centīšos iedziļināties dažādu plēvspārņu (bites, racējlpasenes utml.) noteikšanas smalkumos, ko jau patiesībā pamazām iesāku darīt jau 2020. gadā. Redzēs, kas no tā sanāks. Cerams procesors neuzkārsies. Galvenais, jau lai mainīgajos Covid-19 apstākļos ir ļauts doties dabā - man principā neko vairāk ar nevajag.</div></span>Uģis Piterānshttp://www.blogger.com/profile/12043555167738509951noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-4395289100350981207.post-68768833141580152362021-03-02T00:48:00.071+02:002021-08-03T22:55:39.129+03:00Blaktis 2021<p style="text-align: justify;">Tā, jauns gads, jauns saraksts! Ja tradicionāli šādu vārdus sakām var dzirdēt pamatā putnu vērotājus, tad priekš manis pēdējos gados tas pat biežāk izskan blakšu vērošanas kontekstā. Jā, putni ir nedaudz atstāti novārtā, bet nu gan jau paspēs kaut kad arī pie tiem atgriezties. Ja gribas ar kukaiņu pētīšanu nodarboties braucot ja ne gluži 6. ātrumā, tad 5. noteikti, tad kaut kā tās prioritātes tomēr jāsarindo - putni šoreiz zaudētājos. Bet nu kādu jaunu mūža ķeksi putnu listē gan ar vajadzētu 2021. gadā tomēr dabūt. Tumšo čakstīti varbūt? Ok, vispār stāsts jau ne par putniem, bet par blaktīm! Iepriekšējā gada mērķi - sagatavot un nofotogrāfēt 300 blakšu 'pasu foto' ar kolekcijas eksemplāriem - neizpildīju. Patiesībā totāli izgāzos, jo, lai arī vēl šadu un tad <a href="http://upiterans.blogspot.com/2020/01/blaktis-2020.html">nedaudz šo sarakstu papildinu</a> (jo bildes sagatavei ir sataisītas vēl gana daudz - nav laiks tik apstrādāt), 300 neizdosies sasniegt nekādā gadījumā (max 250). Pārāk ambiciozs mērķis bija jeb šādu foto sagatavošana kā izrādās tomēr prasa pārāk daudz laiku, ko šķita varēšu atrast ziemas laikā, bet kaut kā nesamenedžējos. Tāpēc arī šogad patiesībā blakšu ziņā mērķis būs ja ne gluži piezemētāks, tad vismaz tehniskajā izpildījumā vienkāršāks - vēlos gada laikā noķert un konstatēt 400 blakšu sugas, taču ne kā iepriekš, lai visas būtu obligāti nofotogrāfētas. Te pamatā publicēšu vienkārši pliku, garu (cerams) sarakstu un foto būs vienīgi tām sugām, kas jaunas manā mūža listē. Tātad principā šis būs vairāk tāds atskaites punkts man pašam un lasītājam no malas, kas īpaši par blaktīm neinteresējas, diezgan droši tas nebūs pārāk interesants, jo nu pamatā būs neko daudz neizsakoši latīniskie nosaukumi. Savukārt, lai to labotu, šogad esmu apņēmies būt nedaudz centīgāks bloga ierakstu rakstītājs. Pēdējos trīs (!!!) gados to esmu atstājis pavisam novārtā, lai gan 2017. gads pat izdevās baigi produktīvs. Lielā mērā tas laikam saistīts ar atgriešanos uz zinātnes takas - to laiku, ko agrāk pavadīju vakaros rakstot bloga ierakstus (tāds garš un pamatīgs ieraksts citreiz aizņem pat 3-4 stundas), to tagad bieži vien pavadu līmējot un apstrādājot ievākto blakšu materiālu. Iespējams jāraksta īsāk, bet... nemāku!? Taču ir doma kaut kā mēģināt šim rast laiku un vismaz kaut kādus melnrakstus uzmest brīžos kad pārvietojos sabiedriskajā transportā no/uz kādiem tālākiem ekspedīciju galapunktiem. Kā izdosies - skatīsies (iespējams neizdosies, ha). <br /><br />Bet atpakaļ pie blaktīm - šobrīd gada listē man ir <span style="color: #990000;"><b>310 </b></span>sugas, no tām <b>23</b> man jaunas sugas personīgajam sarakstam (foto zemāk) no kurām <b><span style="color: #990000;"><u>3</u></span></b> jaunas sugas Latvijai! Zemāk hronoloģisks saraksts grupēts pa dienām (vienas dienas ietvaros sugas grupēsies kaut kā pa dzimtām, lai nav tik haotiski ja liktu patiesi hronoloģiski pēc pulksteņa). Teorētiski būtu labi to pašu arī kaut kā sistemātiski, bet jāpārdomā kā to ērtāk realizēt.</p><p style="text-align: justify;"></p><div style="text-align: left;"><u>27.II - Carnikava, Gaujas grīva</u></div><div style="text-align: left;">1. <b style="font-style: italic;">Pyrrhocoris apterus </b>(Pyrrhocoridae)</div><div style="text-align: left;">2. <i><b>Rhopalus parumpunctatus</b> </i>(Rhopalidae)<br />3. <i><b>Elasmucha grisea</b> </i>(Acanthosomatidae)</div><div style="text-align: left;">4. <i style="font-weight: bold;">Kleidocerys resedae </i>(Lygaeidae)</div><div style="text-align: left;"><br /></div><div style="text-align: left;"><u>1.III - Ciemupes un Pārogres apkārtne</u></div><div style="text-align: left;">5. <b style="font-style: italic;">Anthocoris nemorum </b>(Anthocoridae)</div><div style="text-align: left;">6. <i><b>Anthocoris confusus</b></i> (Anthocoridae)</div><div style="text-align: left;"><i>7. <b>Lygus rugulipennis</b> </i>(Miridae)</div><div style="text-align: left;"><i>8. <b>Gastrodes abietum </b></i>(Lygaeidae)</div><div style="text-align: left;"><i>9. <b>Megalonotus antennatus</b> </i>(Lygaeidae)</div><div style="text-align: left;">10.<b> <i>Scolopostethus thomsoni </i></b>(Lygaeidae)</div><div style="text-align: left;">11. <i><b>Scolopostethus pictus</b> </i>(Lygaeidae)</div><div style="text-align: left;">12. <i><b>Rhyparochromus pini</b></i> (Lygaeidae)</div><div style="text-align: left;">13. <i><b>Aradus betulae</b></i> (Aradidae)</div><div style="text-align: left;">14. <i><b>Mezira tremulae</b> </i>(Aradidae)</div><div style="text-align: left;">15. <i><b>Nabis brevis</b></i> (Nabidae)</div><div style="text-align: left;">16. <i><b>Adomerus biguttatus</b></i> (Cydnidae)</div><div style="text-align: left;">17. <i><b>Neottiglossa pusilla </b></i>(Pentatomidae)</div><div style="text-align: left;">18. <i><b>Peribalus strictus</b></i> (Pentatomidae)</div><div style="text-align: left;"><br /></div><div style="text-align: left;"><u>16.III - Svētes paliene un apkārtne</u><br />19. <i style="font-weight: bold;">Gerris argentatus </i>(Gerridae)<br />20. <i style="font-weight: bold;">Drymus ryei </i>(Lygaeidae)</div><div style="text-align: left;"><br /></div><div style="text-align: left;"><u>17.III - Saulkalnes apkārtne</u><br />21. <i style="font-weight: bold;">Eurydema dominulus </i>(Pentatomidae)</div><div style="text-align: left;"><br /></div><div style="text-align: left;"><u>23.III. - Medemciema apk.</u></div><div style="text-align: left;">22. <i style="font-weight: bold;">Palomena prasina </i>(Pentatomidae)</div><div style="text-align: left;">23. <i style="font-weight: bold;">Nabis ferus </i>(Nabidae)</div><div style="text-align: left;"><br /></div><div style="text-align: left;"><u>26.III - Cena - Ozolnieki</u><br />24. <b><i>Rhopalus maculatus</i> </b>(Rhopalidae)</div><div style="text-align: left;">25. <b><i>Amphiareus obscuriceps</i></b><b> </b>(Anthocoridae)<b><i> </i></b> </div><div style="text-align: left;">26. <b><i>Stenodema laevigata</i></b><b> </b>(Miridae)</div><div style="text-align: left;">27. <b><i>Stenodema calcarata</i></b><b> </b>(Miridae)</div><div style="text-align: left;">28. <b><i>Drymus brunneus</i></b><b> </b>(Lygaeidae)</div><div style="text-align: left;">29. <b><i>Drymus sylvaticus</i></b><b> </b>(Lygaeidae)</div><div style="text-align: left;">30. <b><i>Lasiosomus enervis</i></b><b> </b>(Lygaeidae)</div><div style="text-align: left;">31. <b><i>Stygnocoris fuligineus</i></b><b> </b>(Lygaeidae)</div><div style="text-align: left;">32. <b><i>Eremocoris abietis</i></b><b> </b>(Lygaeidae)</div><div style="text-align: left;">33. <i style="font-weight: bold;">Scolopostethus pilosus </i>(Lygaeidae)</div><div style="text-align: left;">34. <i style="font-weight: bold;">Nabis pseudoferus </i>(Nabidae)</div><div style="text-align: left;"><br /></div><div style="text-align: left;"><u>27.III - Dārziņi - Dole</u></div><div style="text-align: left;">35. <i style="font-weight: bold;">Lygus punctatus </i>(Miridae)</div><div style="text-align: left;">36. <i style="font-weight: bold;">Chlorochroa pinicola </i>(Pentatomidae)<br />37. <i style="font-weight: bold;">Sciocoris cursitans </i>(Pentatomidae)</div><div style="text-align: left;">38. <i style="font-weight: bold;">Aradus cinnamomeus </i>(Aradidae)</div><div style="text-align: left;">39. <i style="font-weight: bold;">Trapezonotus arenarius </i>(Lygaeidae)</div><div style="text-align: left;">40. <i style="font-weight: bold;">Pionosomus opacellus </i>(Lygaeidae)</div><div style="text-align: left;"><br /></div><div style="text-align: left;"><u>11.IV - Dzērumi - Stīpnieki</u></div><div style="text-align: left;">41. <b style="font-style: italic;">Aradus corticalis </b>(Aradidae)</div><div style="text-align: left;">42. <b><i>Aradus betulinus</i></b><b style="font-style: italic;"> </b>(Aradidae)</div><div style="text-align: left;">43. <b><i>Aradus depressus</i></b><b style="font-style: italic;"> </b>(Aradidae) - nimfa</div><div style="text-align: left;">44. <b><i>Aradus obtectus</i></b><b style="font-style: italic;"> </b>(Aradidae) - nimfa</div><div style="text-align: left;">45. <i style="font-weight: bold;">Xylocoris cursitans </i>(Anthocoridae)</div><div style="text-align: left;"><br /></div><div style="text-align: left;"><u>12.IV - Valdlauči</u></div><div style="text-align: left;">46. <b><i>Coriomeris scabricornis </i></b>(Coreidae)</div><div style="text-align: left;"><br /></div><div style="text-align: left;"><u>16.IV - Salaspils botāniskais dārzs</u></div><div style="text-align: left;">47. <b style="font-style: italic;">Gastrodes grossipes </b>(Lygaeidae)</div><div style="text-align: left;">48. <i style="font-weight: bold;">Gerris lacustris </i>(Gerridae)</div><div style="text-align: left;"><br /></div><div style="text-align: left;"><u>18.IV - Egļupe - Sigulda</u></div><div style="text-align: left;">49. <i style="font-weight: bold;">Scolopostethus decoratus </i>(Lygaeidae)</div><div style="text-align: left;">50. <b><i>Macrodema micropterum</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Lygaeidae)</div><div style="text-align: left;">51. <b><i>Pterotmetus staphyliniformis</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Lygaeidae)</div><div style="text-align: left;">52. <b><i>Ischnocoris angustulus</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Lygaeidae)</div><div style="text-align: left;">53. <b><i>Trapezonotus anorus</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Lygaeidae)</div><div style="text-align: left;">54. <i><b>Cymus claviculus</b></i><i style="font-weight: bold;"> </i>(Lygaeidae)</div><div style="text-align: left;">55. <b><i>Eurydema oleracea</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Pentatomidae)</div><div style="text-align: left;">56. <b><i>Aelia acuminata</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Pentatomidae)</div><div style="text-align: left;">57. <b><i>Rubiconia intermedia</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Pentatomidae)</div><div style="text-align: left;">58. <b><i>Stictopleurus punctatonervosus</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Rhopalidae)</div><div style="text-align: left;">59. <i style="font-weight: bold;">Aquarius najas </i>(Gerridae)</div><div style="text-align: left;"><br /></div><div style="text-align: left;"><u>19.IV - Aizkraukle - Skrīveri</u></div><div style="text-align: left;">60. <i style="font-weight: bold;">Microvelia reticulata </i>(Veliidae)</div><div style="text-align: left;">61. <i style="font-weight: bold;">Tritomegas bicolor </i>(Cydnidae)</div><div style="text-align: left;">62. <i style="font-weight: bold;">Tingis cardui </i>(Tingidae)</div><div style="text-align: left;"><br /></div><div style="text-align: left;"><u>1.V - Nida - Pape - Rucava</u></div><div style="text-align: left;">63. <i style="font-weight: bold;">Cyphostethus tristriatus </i>(Acanthosomatidae)</div><div style="text-align: left;">64. <i style="font-weight: bold;">Chartoscirta cincta </i>(Saldidae)</div><div style="text-align: left;">65. <i style="font-weight: bold;">Syromastus rhombeus </i>(Coreidae)</div><div style="text-align: left;"><br /></div><div style="text-align: left;"><u>2.V - Skrunda</u></div><div style="text-align: left;">66. <i style="font-weight: bold;">Legnotus picipes </i>(Cydnidae)</div><div style="text-align: left;">67. <i style="font-weight: bold;">Lygus pratensis </i>(Miridae)</div><div style="text-align: left;">68. <i style="font-weight: bold;">Notostira elongata </i>(Miridae)<br />69. <b><i>Hydrometra gracilenta</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Hydrometridae)<b><i> </i></b></div><div style="text-align: left;">70. <b><i>Nepa cinerea</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Nepidae)</div><div style="text-align: left;">71. <b><i>Orius niger</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Anthocoridae)</div><div style="text-align: left;">72. <i style="font-weight: bold;">Neides tipularius </i>(Berytidae)</div><div style="text-align: left;"><br /></div><div style="text-align: left;"><u>10.V - Ķemeru NP</u></div><div style="text-align: left;"><b style="text-decoration-line: underline;">73.</b><b> </b><i style="font-weight: bold;">Pachybrachius luridus </i>(Lygaeidae)</div><div style="text-align: left;">74. <i style="font-weight: bold;">Acompus rufipes </i>(Lygaeidae)</div><div style="text-align: left;">75. <i style="font-weight: bold;">Gerris lateralis </i>(Gerridae)</div><div style="text-align: left;">76. <b><i>Limnoporus rufoscutellatus</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Gerridae)</div><div style="text-align: left;">77. <b><i>Dolycoris baccarum</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Pentatomidae)</div><div style="text-align: left;">78. <b><i>Rhacognathus punctatus</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Pentatomidae)</div><div style="text-align: left;">79. <b><i>Carpocoris purpureipennis </i></b>(Pentatomidae)</div><div style="text-align: left;">80. <i style="font-weight: bold;">Eurygaster maura </i>(Scutelleridae)</div><div style="text-align: left;">81. <b><i>Elasmucha ferrugata</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Acanthosomatidae)</div><div style="text-align: left;">82. <b><i>Chartoscirta elegantula</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Saldidae)</div><div style="text-align: left;">83. <b><i>Physatocheila smreczynskii</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Tingidae)</div><div style="text-align: left;">84. <b><i>Nabis ericetorum</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Nabidae)</div><div style="text-align: left;">85. <b><i>Charagochilus gyllenhalii</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Miridae)</div><div style="text-align: left;">86. <b><i>Ilyocoris cimicoides</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Naucoridae)<br /></div><div style="text-align: left;">87. <i style="font-weight: bold;">Orius majusculus </i>(Anthocoridae)</div><div style="text-align: left;"><br /></div><div style="text-align: left;"><u>11.V - Eleja</u></div><div style="text-align: left;">88. <b><i>Megalonotus chiragra </i></b>(Lygaeidae)</div><div style="text-align: left;">89. <b><i>Cymus melanocephalus</i></b><b><i> </i></b>(Lygaeidae)</div><div style="text-align: left;">90. <b><i>Jalla dumosa </i></b>(Pentatomidae)</div><div style="text-align: left;">91. <b><i>Palomena viridissima </i></b>(Pentatomidae)</div><div style="text-align: left;">92. <b><i>Carpocoris fuscispinus </i></b>(Pentatomidae)</div><div style="text-align: left;">93.<i> <b>Coreus marginatus </b></i>(Coreidae)</div><div style="text-align: left;">94. <b><i>Piesma maculatum </i></b>(Piesmatidae)</div><div style="text-align: left;">95. <i><b>Elasmostethus interstinctus</b> </i>(Acanthosomatidae)</div><div style="text-align: left;">96. <i style="font-weight: bold;">Corizus hyosciami </i>(Rhopalidae)</div><div style="text-align: left;"><br /></div><div style="text-align: left;"><u>12.V - Eleja</u></div><div style="text-align: left;">97. <b><i>Tingis ampliata </i></b>(Tingidae)</div><div style="text-align: left;">98. <b><i>Zicrona caerulea</i></b> (Pentatomidae)</div><div style="text-align: left;">99. <b><i>Troilus luridus </i></b>(Pentatomidae)</div><div style="text-align: left;">100. <b><i>Liocoris tripustulatus </i></b>(Miridae)</div><div style="text-align: left;">101. <b><i>Rhopalus subrufus </i></b>(Rhopalidae)</div><div style="text-align: left;">102. <b><i>Pachybrachius fracticollis </i></b>(Lygaeidae)</div><div style="text-align: left;">103. <b><i>Sehirus luctuosus </i></b>(Cydnidae)</div><div style="text-align: left;"><br /></div><div style="text-align: left;"><u>16.V - Glāznieku apk.</u></div><div style="text-align: left;">104. <b style="font-style: italic;">Sigara fallenoidea </b>(Corixidae)</div><div style="text-align: left;">105. <b><i>Agnocoris rubicundus </i></b>(Miridae)</div><div style="text-align: left;">106. <b><i>Orthops campestris </i></b>(Miridae)</div><div style="text-align: left;"><u style="font-weight: bold;">107.</u> <i style="font-weight: bold;">Nemocoris fallenii </i>(Coreidae)</div><div style="text-align: left;"><br /></div><div style="text-align: left;"><u>22.V - Rīga, Ķīpsala</u></div><div style="text-align: left;"><b><u>108.</u> </b><i style="font-weight: bold;">Orsillus depressus </i>(Lygaeidae)</div><div style="text-align: left;"><b><u>109.</u></b> <i style="font-weight: bold;">Chlamydatus evanescens </i>(Miridae)</div><div style="text-align: left;"><br /></div><div style="text-align: left;"><u>25.V - Rīga, Grāpju pussala</u></div><div style="text-align: left;"><b>110. </b><i style="font-weight: bold;">Cymus aurescens </i>(Lygaeidae)</div><div style="text-align: left;"><b>111. <i>Cymus glandicolor</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Lygaeidae)</div><div style="text-align: left;"><br /></div><div style="text-align: left;"><u>28.V - Skrīveri - Dendrārijs</u></div><div style="text-align: left;"><b>112. <i>Dicyphus globulifer</i></b><b><i> </i></b>(Miridae)</div><div style="text-align: left;"><b>113. <i>Dicyphus stachydis</i></b><b><i> </i></b>(Miridae)</div><div style="text-align: left;"><b>114. <i>Rhabdomiris striatellus </i></b>(Miridae) - nimfa</div><div style="text-align: left;"><b>115. <i>Aneurus avenius</i></b><b><i> </i></b>(Aradidae)</div><div style="text-align: left;"><b>116. <i>Berytinus clavipes</i></b><b><i> </i></b>(Berytidae)</div><div style="text-align: left;"><b>117. <i>Dictyla humuli</i></b><b><i> </i></b>(Tingidae)</div><div style="text-align: left;"><b><br /></b></div><div style="text-align: left;"><u>29.V - Dārziņi - Dole</u></div><div style="text-align: left;"><b>118. <i>Piezodoros lituratus</i></b><b><i> </i></b>(Pentatomidae)</div><div style="text-align: left;"><b>119. <i>Aelia klugii</i></b><b><i> </i></b>(Pentatomidae)</div><div style="text-align: left;"><b>120. <i>Elatophilus nigricornis</i></b><b><i> </i></b>(Anthocoridae)</div><div style="text-align: left;"><b>121. <i>Lasiacantha capucina</i></b><b><i> </i></b>(Tingidae)</div><div style="text-align: left;"><b>122. <i>Dictyla echii</i></b><b><i> </i></b>(Tingidae)</div><div style="text-align: left;"><b>123. <i>Derephysia cristata</i></b><b><i> </i></b>(Tingidae)</div><div style="text-align: left;"><b>124. <i>Chlamydatus pullus</i></b><b><i> </i></b>(Miridae)</div><div style="text-align: left;"><b><u>125</u>. <i>Philomyrmex insignis</i></b><b><i> </i></b>(Lygaeidae)</div><div style="text-align: left;"><b><u>126</u>. </b><i style="font-weight: bold;">Phimodera flori </i>(Scutelleridae)</div><div style="text-align: left;"><br /></div><div style="text-align: left;"><u>1.VI - Rīga, Bišumuiža</u></div><div style="text-align: left;"><b>127. <i>Ischnodema sabuleti</i></b><b><i> </i></b>(Lygaeidae)</div><div style="text-align: left;"><b>128. <i>Dryophilocoris flavoquadrimaculatus</i></b><b><i> </i></b>(Miridae)</div><div style="text-align: left;"><b>129. <i>Deraeocoris lutescens</i></b><b><i> </i></b>(Miridae)</div><div style="text-align: left;"><b>130. <i>Cyllecoris histrionius</i></b><b><i> </i></b>(Miridae) - nimfa</div><div style="text-align: left;"><b>131. <i>Stictopleurus abutilon</i></b><b><i> </i></b>(Rhopalidae)</div><div style="text-align: left;"><b>132. <i>Phimodera humeralis </i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Scutelleridae)</div><div style="text-align: left;"><br /></div><div style="text-align: left;"><u>2.VI - Dobelnieku apk.</u></div><div style="text-align: left;"><b>133. <i>Sciocoris umbrinus</i></b><b><i> </i></b>(Pentatomidae)</div><div style="text-align: left;"><b>134. <i>Aradus ribauti</i></b><b><i> </i></b>(Aradidae)</div><div style="text-align: left;"><b>135. <i>Nabis rugosus</i></b><b><i> </i></b>(Nabidae)</div><div style="text-align: left;"><br /></div><div style="text-align: left;"><u>3.VI - Vidrižu apk.</u></div><div style="text-align: left;"><b>136. </b><i style="font-weight: bold;">Rhynocoris annulatus </i>(Reduviidae)</div><div style="text-align: left;"><b>137. </b><i style="font-weight: bold;">Orthops basalis </i>(Miridae)</div><div style="text-align: left;"><b><i><br /></i></b></div><div style="text-align: left;"><u>4.VI - Garkalne - Krievupe</u></div><div style="text-align: left;"><b>138. <i>Miris striatus</i></b><b><i> </i></b>(Miridae) - nimfa</div><div style="text-align: left;"><b>139. <i>Plesiodema pinetella</i></b><b><i> </i></b>(Miridae) - nimfa</div><div style="text-align: left;"><b>140. <i>Thyreocoris scarabaeoides</i></b><b><i> </i></b>(Thyreocoridae)</div><div style="text-align: left;"><b>141. <i>Tropidophlebia costalis </i></b>(Lygaeidae)</div><div style="text-align: left;"><b>142. <i>Rhyparochromus phoeniceus</i></b><b><i> </i></b>(Lygaeidae)</div><div style="text-align: left;"><b>143. <i>Xanthochilus quadratus</i></b><b><i> </i></b>(Lygaeidae)</div><div style="text-align: left;"><b>144. <i>Chlorochroa juniperina</i></b><b><i> </i></b>(Pentatomidae)</div><div style="text-align: left;"><b>145. <i>Stictopleurus crassicornis</i></b><b><i> </i></b>(Rhopalidae)</div><div style="text-align: left;"><br /></div><div style="text-align: left;"><u>5.VI - Koknese</u></div><div style="text-align: left;"><b>146. <i>Ranatra linearis</i></b><b><i> </i></b>(Nepidae)</div><div style="text-align: left;"><b>147. <i>Plea minutissima</i></b><b><i> </i></b>(Pleidae)</div><div style="text-align: left;"><b>148. </b><b><i>Hebrus pusillus</i></b><b><i> </i></b>(Hebridae)</div><div style="text-align: left;"><b>149. <i>Hebrus ruficeps</i></b><b><i> </i></b>(Hebridae)</div><div style="text-align: left;"><b>150. <i>Sigara falleni</i></b><b><i> </i></b>(Corixidae)</div><div style="text-align: left;"><b>151. <i>Aquarius paludum</i></b><b><i> </i></b>(Gerridae)</div><div style="text-align: left;"><br /></div><div style="text-align: left;"><u>6.VI - Taurupe</u><br /><b>152. <i>Pentatoma rufipes</i></b><b><i> </i></b>(Pentatomidae) - nimfa</div><div style="text-align: left;"><b>153. <i>Anthocoris gallarumulmi</i></b><b><i> </i></b>(Anthocoridae)</div><div style="text-align: left;"><b>154. <i>Phylus coryli</i></b><b><i> </i></b>(Miridae) - nimfa</div><div style="text-align: left;"><b>155. <i>Lygus wagneri</i></b><b><i> </i></b>(Miridae)</div><div style="text-align: left;"><b>156. <i>Monalocoris filicis</i></b><b><i> </i></b>(Miridae)</div><div style="text-align: left;"><br /></div><div style="text-align: left;"><u>9.VI - Teiču purvs</u></div><div style="text-align: left;"><b>157. </b><i style="font-weight: bold;">Agramma femorale </i>(Tingidae)</div><div style="text-align: left;"><br /></div><div style="text-align: left;"><u>10.VI - Dundaga - Šlītere</u></div><div style="text-align: left;"><b>158. </b><i style="font-weight: bold;">Coriomeris denticulatus </i>(Coreidae)</div><div style="text-align: left;"><b>159. <i>Acetropis gimmerthalii</i></b><b><i> </i></b>(Miridae)</div><div style="text-align: left;"><b>160. <i>Calocoris alpestris</i></b><b><i> </i></b>(Miridae) - nimfa</div><div style="text-align: left;"><b>161. <i>Closterotomus biclavatus</i></b><b><i> </i></b>(Miridae) - nimfa</div><div style="text-align: left;"><br /></div><div style="text-align: left;"><u>14.VI - Ceraukstes apk.</u></div><div style="text-align: left;"><b>162. <i>Eysarcoris venustissimus</i></b><b><i> </i></b>(Pentatomidae)</div><div style="text-align: left;"><b>163. <i>Atractotomus mali</i></b><b><i> </i></b>(Miridae) - nimfa</div><div style="text-align: left;"><div><b>164. <i>Capsodes gothicus</i></b><b><i> </i></b>(Miridae) - nimfa</div><div><b>165. <i>Capsus ater</i></b><b><i> </i></b>(Miridae)</div></div><div style="text-align: left;"><b>166. <i>Deraeocoris trifasciatus</i></b><b><i> </i></b>(Miridae)</div><div style="text-align: left;"><b>167. <i>Grypocoris sexguttatus</i></b><b><i> </i></b>(Miridae) - nimfa</div><div style="text-align: left;"><b>168. <i>Leptopterna dolabrata</i></b><b><i> </i></b>(Miridae)</div><div style="text-align: left;"><b>169. <i>Macrolophus pygmaeus</i></b><b><i> </i></b>(Miridae)</div><div style="text-align: left;"><b>170. <i>Macrotylus solitarius</i></b><b><i> </i></b>(Miridae) - nimfa</div><div style="text-align: left;"><b>171. <i>Phylus melanocephalus</i></b><b><i> </i></b>(Miridae)</div><div style="text-align: left;"><b>172. <i>Polymerus nigrita</i></b><b><i> </i></b>(Miridae)</div><div style="text-align: left;"><b>173. <i>Psallus ambiguus</i></b><b><i> </i></b>(Miridae)</div><div style="text-align: left;"><b>174. <i>Psallus variabilis</i></b><b><i> </i></b>(Miridae)</div><div style="text-align: left;"> </div><div style="text-align: left;"><u>16.-17.VI - Pastarati - Zemgale</u></div><div style="text-align: left;"><b>175. <i>Elasmostethus brevis</i></b><b><i> </i></b>(Acanthosomatidae)</div><div style="text-align: left;"><b>176. <i>Closterotomus fulvomaculatus</i></b><b><i> </i></b>(Miridae)</div><div style="text-align: left;"><b>177. <i>Strongylocoris leucocephalus</i></b><b><i> </i></b>(Miridae)</div><div style="text-align: left;"><b>178. <i>Amblytylus nasutus</i></b><b><i> </i></b>(Miridae)</div><div style="text-align: left;"><b>179. <i>Stenotus binotatus</i></b><b><i> </i></b>(Miridae)</div><div style="text-align: left;"><b>180. <i>Chlamydatus pulicarius</i></b><b><i> </i></b>(Miridae)</div><div style="text-align: left;"><b>181. <i>Hoplomachus thunbergii</i></b><b><i> </i></b>(Miridae)</div><div style="text-align: left;"><b>182. <i>Criocoris quadrimaculatus </i></b>(Miridae)<b><i> </i></b></div><div style="text-align: left;"><b>183. <i>Rhopalus </i>cf. <i>conspersus</i></b><b><i> </i></b>(Rhopalidae)</div><div style="text-align: left;"><span style="color: #990000;"><b><span><u>184.</u> <i>Heterogaster artemisiae</i></span></b><b><i> </i></b></span>(Lygaeidae)</div><div style="text-align: left;"><br /></div><div style="text-align: left;"><u>19.VI - Olaines n., Stīpnieki</u></div><div style="text-align: left;"><b><span style="color: #990000;"><u>185.</u> <i>Psallus montanus </i></span></b>(Miridae)</div><div style="text-align: left;"><b>186. <i>Orthotylus marginalis</i></b><b><i> </i></b>(Miridae)</div><div style="text-align: left;"><b>187. <i>Callicorixa praeusta</i></b><b><i> </i></b>(Corixidae)</div><div style="text-align: left;"><b>188. <i>Sigara lateralis</i></b><b><i> </i></b>(Corixidae)</div><div style="text-align: left;"><br /></div><div style="text-align: left;"><u>21.VI - Rudbārži</u></div><div style="text-align: left;"><b><u>189</u>. </b><i style="font-weight: bold;">Orthotylus flavinervis </i>(Miridae)</div><div style="text-align: left;"><b>190. <i>Bryocoris pteridis</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Miridae)</div><div style="text-align: left;"><br /></div><div style="text-align: left;"><u>22.VI - Embūte</u></div><div style="text-align: left;"><b>191. <i>Salicarius roseri</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Miridae)</div><div style="text-align: left;"><br /></div><div style="text-align: left;"><u>23.VI - Skrunda</u></div><div style="text-align: left;"><b>192. <i>Nithecus jacobaeae</i></b><span style="color: #990000;"><b><i> </i></b></span>(Lygaeidae)</div><div style="text-align: left;"><b>193. <i>Peritrechus geniculatus</i></b><span style="color: #990000;"><b><i> </i></b></span>(Lygaeidae)</div><div style="text-align: left;"><b>194. <i>Placochilus seladonicus</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Miridae)</div><div style="text-align: left;"><b>195. <i>Globiceps flavomaculatus</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Miridae)</div><div style="text-align: left;"><b>196. <i>Systellonotus triguttatus</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Miridae)</div><div style="text-align: left;"><b>197. <i>Megalocoerea recticornis</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Miridae)</div><div style="text-align: left;"><b>198. <i>Orthotylus virens</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Miridae)</div><div style="text-align: left;"><b>199. <i>Plagiognathus chyrsanthemi</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Miridae)</div><div style="text-align: left;"><b>200. <i>Catoplatus fabricii</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Tingidae)</div><div style="text-align: left;"><b>201. <i>Coptosoma scutellatum</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Plataspidae)</div><div style="text-align: left;"><b>202. <i>Alydus calcaratus</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Alydidae) - nimfa</div><div style="text-align: left;"><b>203. <i>Picromerus bidens</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Pentatomidae)</div><div style="text-align: left;"><b><u>204</u>. <i>Berytinus montivagus</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Berytidae)</div><div style="text-align: left;"><b>205. <i>Bathysolen nubilus</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Coreidae) - nimfa</div><div style="text-align: left;"><b>206. <i>Ceraleptus lividus</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Coreidae)</div><div style="text-align: left;"><b>207. <i>Aphelocheirus aestivalis</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Aphelocheiridae)</div><div style="text-align: left;"><br /></div><div style="text-align: left;"><u>26.VI - Taurupe</u></div><div style="text-align: left;"><b>208. <i>Psallus flavellus</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Miridae)</div><div style="text-align: left;"><b>209. <i>Psallus lepidus</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Miridae)</div><div style="text-align: left;"><u>Rīga, Jāņavārti</u></div><div style="text-align: left;"><b>210. <i>Kalama tricornis</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Tingidae)</div><div style="text-align: left;"><b>211. <i>Orthotylus flavosparsus</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Miridae)</div><div style="text-align: left;"><b>212. <i>Polymerus vulneratus</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Miridae)</div><div style="text-align: left;"><b>213. <i>Nysius thymi</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Lygaeidae)</div><div style="text-align: left;"><br /></div><div style="text-align: left;"><u>27.VI - Ciemupe</u></div><div style="text-align: left;"><b><u>214</u>. <i>Micronecta minutissima</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Corixidae)</div><div style="text-align: left;"><b>215. <i>Atractotomus magnicornis</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Miridae)</div><div style="text-align: left;"><b>216. <i>Camptozygum aequale</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Miridae)</div><div style="text-align: left;"><b>217. <i>Criocoris crassicornis</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Miridae)</div><div style="text-align: left;"><b>218. <i>Orthotylus binotatus</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Miridae)</div><div style="text-align: left;"><b>219. <i>Phoenicocoris modestus</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Miridae)</div><div style="text-align: left;"><b>220. <i>Phoenicocoris obscurellus</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Miridae)</div><div style="text-align: left;"><b>221. <i>Phylus plagiatus</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Miridae)</div><div style="text-align: left;"><b>222. <i>Pilophorus perplexus</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Miridae)</div><div style="text-align: left;"><b>223. <i>Plagiognathus arbustorum</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Miridae)</div><div style="text-align: left;"><b>224. <i>Psallus mollis</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Miridae)</div><div style="text-align: left;"><b>225. <i>Temnostethus gracilis</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Anthocoridae)</div><div style="text-align: left;"><b>226. <i>Ortholomus punctipennis</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Lygaeidae)</div><div style="text-align: left;"><br /></div><div style="text-align: left;"><u>28.-29.VI - Lugažu apk.</u></div><div style="text-align: left;"><b>227. <i>Acetropis carinata</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Miridae)</div><div style="text-align: left;"><b>228. <i>Adelphocoris seticornis</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Miridae)</div><div style="text-align: left;"><b>229. <i>Bothynotus pilosus</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Miridae)</div><div style="text-align: left;"><b>230. <i>Halticus apterus</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Miridae)</div><div style="text-align: left;"><b>231. <i>Mecomma ambulans</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Miridae)</div><div style="text-align: left;"><b>232. <i>Lopus decolor</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Miridae)</div><div style="text-align: left;"><b>233. <i>Orthops kalmii</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Miridae)</div><div style="text-align: left;"><b>234. <i>Myrmedobia exilis</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Microphysidae)</div><div style="text-align: left;"><b>235. </b><i style="font-weight: bold;">Myrmus miriformis </i>(Rhopalidae)</div><div style="text-align: left;"><br /></div><div style="text-align: left;"><u>30.VI - Plosti</u></div><div style="text-align: left;"><b>236. <i>Heterocordylus erythrophthalmus</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Miridae)</div><div style="text-align: left;"><b>237. <i>Macrotylus paykulli</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Miridae)</div><div style="text-align: left;"><b>238. <i>Neolygus contaminatus</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Miridae)</div><div style="text-align: left;"><br /></div><div style="text-align: left;"><u>1.VII - Ludzas n., Astenci</u></div><div style="text-align: left;"><b>239. <i>Strongylocoris luridus</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Miridae)</div><div style="text-align: left;"><b><i><br /></i></b></div><div style="text-align: left;"><u>2.VII - Istalsna</u></div><div style="text-align: left;"><b><u>240.</u> <i>Deraeocoris ventralis</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Miridae)</div><div style="text-align: left;"><br /></div><div style="text-align: left;"><u>4.VII - Kolka - Melnsils</u></div><div style="text-align: left;"><b>241. <i>Leptopterna ferrugata</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Miridae)</div><div style="text-align: left;"><b>242. <i>Orthotylus ericetorum</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Miridae)</div><div style="text-align: left;"><b>243. <i>Megalocoleus molliculus</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Miridae)</div><div style="text-align: left;"><b>244. <i>Saldula opacula</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Saldidae)</div><div style="text-align: left;"><br /></div><div style="text-align: left;"><u>5.VII - Olaines n., Celtnieks</u></div><div style="text-align: left;"><b>245. <i>Nysius helveticus</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Lygaeidae)</div><div style="text-align: left;"><b>246. <i>Chilacis typhae</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Lygaeidae)</div><div style="text-align: left;"><b>247. <i>Blepharidopterus angulatus</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Miridae)</div><div style="text-align: left;"><b>248. <i>Blepharidopterus diaphanus</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Miridae)</div><div style="text-align: left;"><b>249. <i>Deraeocoris ruber</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Miridae)</div><div style="text-align: left;"><b>250. <i>Orthotylus viridinervis</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Miridae)</div><div style="text-align: left;"><b>251. <i>Orthotylus prasinus</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Miridae)</div><div style="text-align: left;"><b>252. <i>Pilophorus clavatus</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Miridae)</div><div style="text-align: left;"><b>253. <i>Trigonotylus caelestialium</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Miridae)</div><div style="text-align: left;"><br /></div><div style="text-align: left;"><u>7.VII - Pape</u></div><div style="text-align: left;"><b><u>254.</u> <i>Arenocoris fallenii</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Coreidae)</div><div style="text-align: left;"><b><u>255</u>. <i>Emblethis denticollis</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Lygaeidae)</div><div style="text-align: left;"><b>256. <i>Graptopeltus lynceus</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Lygaeidae)</div><div style="text-align: left;"><b>257. <i>Sphragisticus nebulosus</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Lygaeidae)</div><div style="text-align: left;"><b>258. <i>Brachycarenus tigrinus</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Rhopalidae)</div><div style="text-align: left;"><b>259. <i>Piesma capitatums</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Piesmatidae)</div><div style="text-align: left;"><b>260. <i>Megalocoleus tanaceti</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Miridae)</div><div style="text-align: left;"><b>261. <i>Psallus haematodes</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Miridae)</div><div style="text-align: left;"><b><u>262</u>. </b><i style="font-weight: bold;">Sehirus morio </i>(Cydnidae)</div><div style="text-align: left;"><br /></div><div style="text-align: left;"><u>10.VII - Dunava - Daugavpils - Ilgas</u></div><div style="text-align: left;"><b>263. <i>Adelphocoris lineolatus</i> </b>(Miridae)</div><div style="text-align: left;"><b>264. <i>Adelphocoris quadripunctatus</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Miridae)</div><div style="text-align: left;"><b>265. <i>Lygus </i>cf. <i>gemellatus</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Miridae)</div><div style="text-align: left;"><b>266. <i>Myrmecoris gracilis</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Miridae)</div><div style="text-align: left;"><b>267. <i>Pilophorus confusus</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Miridae)</div><div style="text-align: left;"><b>268. <i>Stenodema holsata</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Miridae)</div><div style="text-align: left;"><b>269. </b><b><i>Nabis flavomarginatus</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Nabidae)</div><div style="text-align: left;"><br /></div><div style="text-align: left;"><u>12.-13.VII - Kolka, Slīteres NP, Stikli</u></div><div style="text-align: left;"><b>270. <i>Apolygus lucorum</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Miridae)</div><div style="text-align: left;"><b>271. <i>Nabis limbatus</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Nabidae)</div><div style="text-align: left;"><br /></div><div style="text-align: left;"><u>14.VII - Garkalne</u></div><div style="text-align: left;"><b>272. <i>Chorosoma schillingi</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Coreidae)</div><div style="text-align: left;"><b>273. <i>Spathocera dalmanii</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Coreidae)</div><div style="text-align: left;"><b>274. <i>Ligyrocoris sylvestris</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Lygaeidae)</div><div style="text-align: left;"><b>275. <i>Dictyla convergens</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Tingidae) - nimfa</div><div style="text-align: left;"><u><br /></u></div><div style="text-align: left;"><u>16.VII - Ogre</u></div><div style="text-align: left;"><b>276.<i> Tetraphleps bicuspis</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Anthocoridae) </div><div style="text-align: left;"><b>277.<i> Campylomma annulicorne</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Miridae) </div><div style="text-align: left;"><b>278.<i> Sthenarus rotermundi</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Miridae) </div><div style="text-align: left;"><b>279.<i> Galeatus affinis</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Tingidae) </div><div style="text-align: left;"><b>280.<i> Chartoscirta cocksii</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Saldidae) - nimfa</div><div style="text-align: left;"><b>281.<i> Mesovelia furcata</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Mesoveliidae) </div><div style="text-align: left;"><b>282.<i> Himacerus apterus</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Nabidae) </div><div style="text-align: left;"><br /></div><div style="text-align: left;"><u>17.VII - Rumbula</u></div><div style="text-align: left;"><b>283. <i>Oncotylus viridiflavus</i></b></div><div style="text-align: left;"><b><i><br /></i></b></div><div style="text-align: left;"><u>18.VII - Olaines n., Stīpnieki</u></div><div style="text-align: left;"><b>284. <i>Orthotylus nassatus</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Miridae) </div><div style="text-align: left;"><b>285. <i>Polymerus holosericeus</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Miridae) </div><div style="text-align: left;"><b>286</b><b>. <i>Psallus falleni</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Miridae) </div><div style="text-align: left;"><b>287. <i>Stenodema virens</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Miridae) </div><div style="text-align: left;"><br /></div><div style="text-align: left;"><u>21.VII - Vecdaugava</u></div><div style="text-align: left;"><b><u>288.</u> <i>Salda littoralis</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Saldidae) </div><div style="text-align: left;"><b><u>289.</u> <i>Salda muelleri</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Saldidae) </div><div style="text-align: left;"><b>290. <i>Saldula saltatoria </i></b>(Saldidae) </div><div style="text-align: left;"><b>291. <i>Chlamydatus saltitans</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Miridae) </div><div style="text-align: left;"><b><u>292.</u> <i>Teratocoris antennatus</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Miridae) </div><div style="text-align: left;"><b><u>293.</u> <i>Peritrechus nubilus</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Lygaeidae) </div><div style="text-align: left;"><b>294. <i>Nabis lineatus</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Nabidae) </div><div style="text-align: left;"><br /></div><div style="text-align: left;"><u>23.VII - Bērzciems</u></div><div style="text-align: left;"><b>295. <i>Acalypta parvula </i></b>(Tingidae)</div><div style="text-align: left;"><b>296. <i>Stephanitis oberti </i></b>(Tingidae)</div><div style="text-align: left;"><b>297. </b><i style="font-weight: bold;">Pilophorus cinnamopterus </i>(Miridae)</div><div style="text-align: left;"><b><u>298.</u> <i>Saldula melanoscela </i></b>(Saldidae) </div><div style="text-align: left;"><b><u>299.</u> <i>Saldula pilosella</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Saldidae) </div><div style="text-align: left;"><b><i><br /></i></b></div><div style="text-align: left;"><u>25.VII - Lubāna ezers</u></div><div style="text-align: left;"><b><u>300.</u> <i>Oeciacus hirundinis </i></b>(Cimicidae)</div><div style="text-align: left;"><u>Taurupe</u></div><div style="text-align: left;"><b>301. <i>Anthocoris amplicollis</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Anthocoridae)</div><div style="text-align: left;"><b>302. <i>Anthocoris simulans </i></b>(Anthocoridae)</div><div style="text-align: left;"><b>303. <i>Phytocoris longipennis</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Miridae)</div><div style="text-align: left;"><b><i><br /></i></b></div><div style="text-align: left;"><u>26.VII - Cēsis</u></div><div style="text-align: left;"><b>304. <i>Campylomma verbasci</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Miridae)</div><div style="text-align: left;"><b>305. <i>Phytocoris reuteri</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Miridae)</div><div style="text-align: left;"><b>306. <i>Phytocoris tiliae</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Miridae)</div><div style="text-align: left;"><b>307. <i>Pinalitus cervinus</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Miridae)</div><div style="text-align: left;"><b>308. <i>Orthocephalus coriaceus</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Miridae)</div><div style="text-align: left;"><b>309. <i>Gonocerus acuteangulatus</i></b><i style="font-weight: bold;"> </i>(Coreidae) - nimfa</div><div style="text-align: left;"><b><i><br /></i></b></div><div style="text-align: left;"><u>27.VII - Lejasciems</u></div><div style="text-align: left;"><b><span style="color: #990000;"><u>310.</u> </span><i><span style="color: #990000;">Tytthus pubescens </span></i></b>(Miridae)</div><div style="text-align: left;"><br /></div><div style="text-align: center;"><b>Jaunās sugas manam personīgajam blakšu sarakstam: </b><br /><b></b></div><table cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjqQNYPIo3xzVhR26rKwCF72JOSceXVshECBRtrOMTkiRZGzKM9eiK6cws8QXlFzMOhszqYsfr4ZzF8zntiJjE8mxux09IWIzPTV1U9RU7V2MlMcAvxg4jMdRhnj6ai9_4OrNVCvSkL0PT6/s800/blogs3674_Pachybrachius_luridus.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjqQNYPIo3xzVhR26rKwCF72JOSceXVshECBRtrOMTkiRZGzKM9eiK6cws8QXlFzMOhszqYsfr4ZzF8zntiJjE8mxux09IWIzPTV1U9RU7V2MlMcAvxg4jMdRhnj6ai9_4OrNVCvSkL0PT6/w640-h428/blogs3674_Pachybrachius_luridus.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Zemesblakts </b><i>Pachybrachius luridus</i><br />Ķemeru NP,<b> </b>10.maijs</td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhNr9zZsRwDDhy6hfUqDJ3fAzYGuD9dT_CAc3ajKABIasHXyAEU4UTjXGsiX2f28rXOneYovRQXHQJQZt_49UK2njrve_L49LcAvN3G3GyMIBiaJU12MHjU_WxGZAzouhgJQrbf0t7pfyAc/s800/blogs3700_Nemocoris_fallenii.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhNr9zZsRwDDhy6hfUqDJ3fAzYGuD9dT_CAc3ajKABIasHXyAEU4UTjXGsiX2f28rXOneYovRQXHQJQZt_49UK2njrve_L49LcAvN3G3GyMIBiaJU12MHjU_WxGZAzouhgJQrbf0t7pfyAc/w640-h428/blogs3700_Nemocoris_fallenii.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Ornamentblakts </b><i>Nemocoris fallenii</i><br />Glāznieku apkārtne,<b> </b>16.maijs<br /></td></tr></tbody></table><div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgElN19R2j-loUdR9mCvW-0kvssdRoHHugig9KtaGjhV2LMLWenCOCNAlIZKbPOdFbhuswvYfI_s1hZn-OtYsXxundPuaEdHVaV7I1Oxm37JkL5u7T32lVUHKH7n5B-Oi5ZaNUP_lLzPZ77/w640-h428/blogs3698_Orsillus_depressus.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;" width="640" /></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Zemesblakts </b><i>Orsillus depressus</i><br />Rīga, Ķīpsala,<b> </b>22.maijs</td></tr></tbody></table></div><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEic9lObiw-5H62mRAZ3t1927IZ_mHNF_Pgbd1Ej6kmurCzVGd2SIYrd9RqN84X0oSZHn1u8MRGbl3itkZnTefcLc534sTgbkNQFO65rgAjEmiMzbIAhQyx3U9TIGnYhpXeY0-5mYgHD-Tfx/s800/blogs3699_Chlamydatus_evanescens.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEic9lObiw-5H62mRAZ3t1927IZ_mHNF_Pgbd1Ej6kmurCzVGd2SIYrd9RqN84X0oSZHn1u8MRGbl3itkZnTefcLc534sTgbkNQFO65rgAjEmiMzbIAhQyx3U9TIGnYhpXeY0-5mYgHD-Tfx/w640-h428/blogs3699_Chlamydatus_evanescens.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Mīkstblakts </b><i>Chlamydatus evanescens</i><br />Rīga, Ķīpsala,<b> </b>22.maijs</td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjRB72NZPU-O8mJi32lcGGhvJ_4sq5ECKA98hY8qXdoY0naiIx0S98H1m8ff8wP-BLHetAM4f5hsOXnEG8HoANbt4uZR_EtoRQ6nTD347tG50V_u-U9f4xumYRA2ytRrXB9o7xHV9kImaP4/s800/blogs3701_Philomyrmex_insignis.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjRB72NZPU-O8mJi32lcGGhvJ_4sq5ECKA98hY8qXdoY0naiIx0S98H1m8ff8wP-BLHetAM4f5hsOXnEG8HoANbt4uZR_EtoRQ6nTD347tG50V_u-U9f4xumYRA2ytRrXB9o7xHV9kImaP4/w640-h428/blogs3701_Philomyrmex_insignis.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Zemesblakts </b><i>Philomyrmex insignis</i><br />Dārziņi - Dole,<b> </b>29.maijs</td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEid2FYocP1hWvNUNtMy_t7z3xtHFvpofBCOPLxfPU0-4hn0MIqyOS5KufEQp26pjsJUCobQLLOTkMmPYqiqlG0dh2w3YLngINZIjSbHCKHagEsIdSIhrtVyne6OyIVthuyzk7F3m-EAZxD9/s800/blogs3702_Phimodera_flori.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEid2FYocP1hWvNUNtMy_t7z3xtHFvpofBCOPLxfPU0-4hn0MIqyOS5KufEQp26pjsJUCobQLLOTkMmPYqiqlG0dh2w3YLngINZIjSbHCKHagEsIdSIhrtVyne6OyIVthuyzk7F3m-EAZxD9/w640-h428/blogs3702_Phimodera_flori.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Bruņublakts </b><i>Phimodera flori</i><br />Dārziņi - Dole,<b> </b>29.maijs</td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEggKTV0xwFwR_HT82lfG8qlL90V25l65tyD_PWZJZEcz6xgfB1cZ7busab4UcOpwOE5O07t8797INT6_UFq2U1EZgx5exZagXfjrIejQB0-9fH94km6_HTO-ngzbJH5NbUSLOHNI89hsXFI/s800/blogs3703_Heterogaster_artemisiae.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="569" data-original-width="800" height="456" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEggKTV0xwFwR_HT82lfG8qlL90V25l65tyD_PWZJZEcz6xgfB1cZ7busab4UcOpwOE5O07t8797INT6_UFq2U1EZgx5exZagXfjrIejQB0-9fH94km6_HTO-ngzbJH5NbUSLOHNI89hsXFI/w640-h456/blogs3703_Heterogaster_artemisiae.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b><span style="color: #990000;">Zemesblakts <i>Heterogaster artemisiae</i></span></b><br />Kščeva,<b> </b>16.jūnijs</td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgM_6YkRr7ehEj82xshUP3P_Df52ZQTNC5nNTi6t6umhS5MgdOFIgautafWwiJkYP2PCpoHhXSO4Vjj7teY8QcOgRJxQuA1k1QZ5BvCK2AzWQAknf7lqTlPXNqrkdlEZodiuPF4zEdjM1Mg/s800/blogs3710_Psallus_montanus.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="534" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgM_6YkRr7ehEj82xshUP3P_Df52ZQTNC5nNTi6t6umhS5MgdOFIgautafWwiJkYP2PCpoHhXSO4Vjj7teY8QcOgRJxQuA1k1QZ5BvCK2AzWQAknf7lqTlPXNqrkdlEZodiuPF4zEdjM1Mg/w640-h428/blogs3710_Psallus_montanus.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b><span style="color: #990000;">Mīkstblakts <i>Psallus montanus</i></span></b><br />Olaines n.,<b> </b>19.jūnijs</td></tr></tbody></table><div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgElN19R2j-loUdR9mCvW-0kvssdRoHHugig9KtaGjhV2LMLWenCOCNAlIZKbPOdFbhuswvYfI_s1hZn-OtYsXxundPuaEdHVaV7I1Oxm37JkL5u7T32lVUHKH7n5B-Oi5ZaNUP_lLzPZ77/s800/blogs3698_Orsillus_depressus.jpg" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"></a></div><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjIVjwLrxI4bMYUSKl2o-_Xquv-h8gNnSZJkwrWu9kcRIpc5mp4qwiO9fyqmkRL6j1LudvyK1nNke76qkDX81G31PhP5OhmeJrqsp-lEqb_mS-PNOJln9r1OxDTeRYkHeVZkiD8aG45yHHD/s800/blogs3704_Orthotylus_flavinervis.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="497" data-original-width="800" height="398" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjIVjwLrxI4bMYUSKl2o-_Xquv-h8gNnSZJkwrWu9kcRIpc5mp4qwiO9fyqmkRL6j1LudvyK1nNke76qkDX81G31PhP5OhmeJrqsp-lEqb_mS-PNOJln9r1OxDTeRYkHeVZkiD8aG45yHHD/w640-h398/blogs3704_Orthotylus_flavinervis.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b><span>Mīkstblakts <i>Orthotylus flavinervis</i></span></b><br />Rudbārži,<b> </b>21.jūnijs</td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjyMSTrVlidjR1W46XLBPFqG3w96jmFBqUKvgTqAV9F4zAZgQYJkEm6O2p5OeNpFDqGjG9H0zhZkZJ-XSu1IF5hD4zuhXZU-KJ2I3REsgQZ9ZqdxWkyg007HWd6mVVxKqP_KcVWzR0nG_tb/s800/blogs3705_Berytinus_montivagus.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjyMSTrVlidjR1W46XLBPFqG3w96jmFBqUKvgTqAV9F4zAZgQYJkEm6O2p5OeNpFDqGjG9H0zhZkZJ-XSu1IF5hD4zuhXZU-KJ2I3REsgQZ9ZqdxWkyg007HWd6mVVxKqP_KcVWzR0nG_tb/w640-h428/blogs3705_Berytinus_montivagus.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b><span>Vālīšblakts <i>Berytinus montivagus</i></span></b><br />Skrunda,<b> </b>23.jūnijs</td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhj47PhJr4aEGggfncsOj8bfcgFj9BA_W8XJI1GMZ76XdrVc6U1S2DM55iokQgWbMkbY2BAjGqe_1nLiZ5ueABCt43hNw3Z9VYmE9Iwb_Hjt_X-wl-fzmefcdxrZIYzVKsTOgb_XA9BQLV1/s800/blogs3706_Micronecta_minutissima.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhj47PhJr4aEGggfncsOj8bfcgFj9BA_W8XJI1GMZ76XdrVc6U1S2DM55iokQgWbMkbY2BAjGqe_1nLiZ5ueABCt43hNw3Z9VYmE9Iwb_Hjt_X-wl-fzmefcdxrZIYzVKsTOgb_XA9BQLV1/w640-h428/blogs3706_Micronecta_minutissima.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b><span>Airblakts <i>Micronecta minutissima</i></span></b><br />Ciemupe,<b> </b>27.jūnijs</td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg3-1B9WtUvIiUrrm9E4ojcf9qPTF7ulw4lEvmQKbYf737Av6YMRHVKCAtPgAZKaX25jz40yPZEMQXYvhnOHITw9VELwBJS-pfpvsuc-5pwDCw1CuQfnCAdWhfEHC8TLBwJ4KKbhE7TU-tw/s800/blogs3707_Deraeocoris_ventralis.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg3-1B9WtUvIiUrrm9E4ojcf9qPTF7ulw4lEvmQKbYf737Av6YMRHVKCAtPgAZKaX25jz40yPZEMQXYvhnOHITw9VELwBJS-pfpvsuc-5pwDCw1CuQfnCAdWhfEHC8TLBwJ4KKbhE7TU-tw/w640-h428/blogs3707_Deraeocoris_ventralis.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b><span>Mīkstblakts <i>Deraeocoris ventralis</i></span></b><br />Istalsna,<b> </b>2.jūlijs</td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgEzDryoz1LNWPZMT7IAhvhuw7-tXj1ePs_Sb4sLc0Op3ssZ7YW9AaRnM4NJPnAsNhkTUGZ8iQbHlabYLnYP7x65gG3Upjnqa78NRBA2n_1KC5m_m8KhVv18Su-XIvMfJQFjj2tFR-frX7X/s800/blogs3708_Arenocoris_fallenii.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgEzDryoz1LNWPZMT7IAhvhuw7-tXj1ePs_Sb4sLc0Op3ssZ7YW9AaRnM4NJPnAsNhkTUGZ8iQbHlabYLnYP7x65gG3Upjnqa78NRBA2n_1KC5m_m8KhVv18Su-XIvMfJQFjj2tFR-frX7X/w640-h428/blogs3708_Arenocoris_fallenii.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b><span>Ornamentblakts <i>Arenocoris fallenii</i></span></b><br />Pape,<b> </b>7.jūlijs</td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhMN24VQzfdxg3ISFDs6i85OGAAZAiT0O_Tcg1dPyJGqz1a1Xaj1WWVLbYWWMzKy3C-Gx0yglDLgg4Kz89uOq81eXlK76_HoNE8YyY22TBBnQIhTofN6Ii9c7tR0wuPiP_Ouj2rDSM4bCXP/s800/blogs3709_Emblethis_denticollis.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhMN24VQzfdxg3ISFDs6i85OGAAZAiT0O_Tcg1dPyJGqz1a1Xaj1WWVLbYWWMzKy3C-Gx0yglDLgg4Kz89uOq81eXlK76_HoNE8YyY22TBBnQIhTofN6Ii9c7tR0wuPiP_Ouj2rDSM4bCXP/w640-h428/blogs3709_Emblethis_denticollis.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b><span>Zemesblakts <i>Emblethis denticollis</i></span></b><br />Pape,<b> </b>7.jūlijs</td></tr></tbody></table><div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhW3jJ-5pE3SahjhWiWjNVdyuP72_oyQXDaHdwU5ALjbo9wGoEn6RgGvGAPfu5CLYLJ7yhxeBI4jCki8xtkK31pN-hmL4yh3tNEEJUZbhNFpjGTMxdt_3Yriwhr6VfuBKIpThDedYPOKvhM/s800/blogs3711_Sehirus_morio.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhW3jJ-5pE3SahjhWiWjNVdyuP72_oyQXDaHdwU5ALjbo9wGoEn6RgGvGAPfu5CLYLJ7yhxeBI4jCki8xtkK31pN-hmL4yh3tNEEJUZbhNFpjGTMxdt_3Yriwhr6VfuBKIpThDedYPOKvhM/w640-h428/blogs3711_Sehirus_morio.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b><span>Racējblakts <i>Sehirus morio</i></span></b><br />Pape,<b> </b>7.jūlijs</td></tr></tbody></table></div><div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhuTVQ5QAbcB-py_H-9gh6IlVMPTGnGQvJmT_mM1a6G98AazFFoh2koSx3Lrx90Ya4yuu2GmwqBPOmL42XPnt_mQq0Cgls4Yt-nK4GaaKGRN1SCinT9c_qjKga5BnrphuWujZdyWrgl3Sdl/s800/blogs3712_Salda_littoralis.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhuTVQ5QAbcB-py_H-9gh6IlVMPTGnGQvJmT_mM1a6G98AazFFoh2koSx3Lrx90Ya4yuu2GmwqBPOmL42XPnt_mQq0Cgls4Yt-nK4GaaKGRN1SCinT9c_qjKga5BnrphuWujZdyWrgl3Sdl/w640-h428/blogs3712_Salda_littoralis.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b><span>Lēcējblakts <i>Salda littoralis</i></span></b><br />Vecdaugava,<b> </b>21.jūlijs</td></tr></tbody></table></div><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhTIfXfud0zDGGU3dNH7BRadFM-GLZNkOCoqORi_0zcu0bK57D9XXJAXABdUXOoKCR6J5NHsY4vgzeyTfk3iyyz9AAC1MXmi3FZwENTpR89Fxm7HfWf3lwvmS6jkMRSg4UbUlRjZCEeMAuS/s800/blogs3713_Salda_muelleri.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhTIfXfud0zDGGU3dNH7BRadFM-GLZNkOCoqORi_0zcu0bK57D9XXJAXABdUXOoKCR6J5NHsY4vgzeyTfk3iyyz9AAC1MXmi3FZwENTpR89Fxm7HfWf3lwvmS6jkMRSg4UbUlRjZCEeMAuS/w640-h428/blogs3713_Salda_muelleri.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b><span>Lēcējblakts <i>Salda muelleri</i></span></b><br />Vecdaugava,<b> </b>21.jūlijs</td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgwiHeyyByxH5d6IzEvk0VSK0hEHtN_eXLLtSML2H6vpjbMY0Oge_B-kBfObNVV68EzqCM0PzIG8FfbL51S__qf8VCpwpJJhMegD0GWSUlQeidmgv5cgUZyOYQMj3Ywlu3-YgVlfHDli5uc/s800/blogs3714_Peritrechus_nubilus.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgwiHeyyByxH5d6IzEvk0VSK0hEHtN_eXLLtSML2H6vpjbMY0Oge_B-kBfObNVV68EzqCM0PzIG8FfbL51S__qf8VCpwpJJhMegD0GWSUlQeidmgv5cgUZyOYQMj3Ywlu3-YgVlfHDli5uc/w640-h428/blogs3714_Peritrechus_nubilus.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b><span>Zemesblakts <i>Peritrechus nubilus</i></span></b><br />Vecdaugava,<b> </b>21.jūlijs</td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgL8vuqu-nW0hro1DdIXm37ceJ-JhViQKUr7dVmBlkItKJIi4-erMklCrarNjdyUDGh2Z_LvtAy7rcKB2OjWJP3eQKGTs30Xt3mZLO_C3SktfkMRyqpLBqIS-BkSBM1dn_0rZkYWuBmCeL1/s800/blogs3714_Teratocoris_antennatus.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgL8vuqu-nW0hro1DdIXm37ceJ-JhViQKUr7dVmBlkItKJIi4-erMklCrarNjdyUDGh2Z_LvtAy7rcKB2OjWJP3eQKGTs30Xt3mZLO_C3SktfkMRyqpLBqIS-BkSBM1dn_0rZkYWuBmCeL1/w640-h428/blogs3714_Teratocoris_antennatus.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b><span>Mīkstblakts <i>Teratocoris antennatus</i></span></b><br />Vecdaugava,<b> </b>21.jūlijs</td></tr></tbody></table><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjBkyUrWvtzMadevcRL56RtlyPBI9bzS1RFyIgZuMq4ANIbdejCBaX8WHjdBggTwDFF1NpDiVbvsgwMtHUI672S2esu9YkOMHbVgFDlEa5H3VnTiO_lPRglb9GMe38ODN1JP4H7MD5_pda_/s800/blogs3718_Saldula_melanoscela.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjBkyUrWvtzMadevcRL56RtlyPBI9bzS1RFyIgZuMq4ANIbdejCBaX8WHjdBggTwDFF1NpDiVbvsgwMtHUI672S2esu9YkOMHbVgFDlEa5H3VnTiO_lPRglb9GMe38ODN1JP4H7MD5_pda_/w640-h428/blogs3718_Saldula_melanoscela.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b><span>Lēcējblakts <i>Saldula melanoscela</i></span></b><br />Bērzciems,<b> </b>23.jūlijs<br /><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhsFyqCVYKc2MHLYqEBi5jfRfigLa10R5t0Z3c38_m4szTuJgVPG3la80HpTdOi9GLs0oR1O7rhc-pfcbH60b8yrAS5XOB76xXWVVN45ddGtw1-52AK80Ulvk_kpF5FqlXAOk1_X-dN3qU0/s800/blogs3717_Saldula_pilosella.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhsFyqCVYKc2MHLYqEBi5jfRfigLa10R5t0Z3c38_m4szTuJgVPG3la80HpTdOi9GLs0oR1O7rhc-pfcbH60b8yrAS5XOB76xXWVVN45ddGtw1-52AK80Ulvk_kpF5FqlXAOk1_X-dN3qU0/w640-h428/blogs3717_Saldula_pilosella.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b><span>Lēcējblakts <i>Saldula pilosella</i></span></b><br />Bērzciems,<b> </b>23.jūlijs<br /></td></tr></tbody></table></td></tr></tbody></table><div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjrleo-BJq7I8sTusvGHDVFyylRU96UTQLURFiqPn6z-9MD-mhMs9nn7eT8SFZZf56AEiB6sPANW5OkomNNAFoDN4qZy9gtxsdxRIdzQOxd6eUFz1OHR5Ivkzubq92ArDKc8xtlnUswKXmv/s800/blogs3715_Oeciacus_hirundinis.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjrleo-BJq7I8sTusvGHDVFyylRU96UTQLURFiqPn6z-9MD-mhMs9nn7eT8SFZZf56AEiB6sPANW5OkomNNAFoDN4qZy9gtxsdxRIdzQOxd6eUFz1OHR5Ivkzubq92ArDKc8xtlnUswKXmv/w640-h428/blogs3715_Oeciacus_hirundinis.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b><span>Bezdelīgu blakts <i>Oeciacus hirundinis</i></span></b><br />Lubāna ezers,<b> </b>24.jūlijs</td></tr></tbody></table></div><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEheos6Ud4eAQW2mydIVcDz6TAsfCgmhj_KUHgm2rqA1BtuaMOdiCsdkGowx0ysKdxYRjRPtNR7o0g3DIY5hXqX3QkVXkQ79fSzyzlTzUQIsSsDsbDs4SxHkCVqO1spJVtQQX4vZuKafL2fq/s800/blogs3716_Tytthus_pubescens.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEheos6Ud4eAQW2mydIVcDz6TAsfCgmhj_KUHgm2rqA1BtuaMOdiCsdkGowx0ysKdxYRjRPtNR7o0g3DIY5hXqX3QkVXkQ79fSzyzlTzUQIsSsDsbDs4SxHkCVqO1spJVtQQX4vZuKafL2fq/w640-h428/blogs3716_Tytthus_pubescens.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b><span style="color: #990000;">Mīkstblakts <i>Tytthus pubescens</i></span></b><br />Lejasciems,<b> </b>27.jūlijs</td></tr></tbody></table><br /><br /><div class="separator" style="clear: both; text-align: left;"><br /></div>Uģis Piterānshttp://www.blogger.com/profile/12043555167738509951noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-4395289100350981207.post-84692266478982106832020-02-05T21:06:00.000+02:002020-07-29T21:36:27.919+03:00Koksngrauži 2020<div style="text-align: justify;">
Ja par pirmo gada mērķi jau esmu iesācis rakstīt (nav pārsteigums - <a href="https://upiterans.blogspot.com/2020/01/blaktis-2020.html">turpināšu meklēt blaktis</a>), tad tagad ir pienācis laiks 'atklāt' šī gada otro dabas vērošanas mērķi - koksngraužu meklēšanu! Šis šoreiz g.k. pateicoteis <a href="http://dabasfoto.lv/">Mareka Ieviņa</a> iniciatīvai - viņam šogad īpaša interese tieši par koksngraužiem un to dzīves smalkumu izkošanai (galu galā par daudzu sugu bioloģiju mēs Latvijā vēl daudz ko nezinām - iespējams tāpēc tās mums šķiet retas kaut patiesībā varbūt vienkārši ir jāiemācās tās atrast). Kā atskaites punktus cik tad īsti varētu gada laikā koksngraužu sugas ieraudzīt varētu minēt divus - 1) pirms pāris gadiem Mareks mēģināja saskaitīt cik koksngraužu sugas var viena gada laikā atrast Slīteres Nacionālajā parkā - rezultātā <a href="http://dabasfoto.lv/banerris3.html">izdevās nofotogrāfēt <b>46</b> sugas</a> (+ 2 ārpus SNP, tātad kopā gada laikā <b>48</b>), 2) <a href="https://www.researchgate.net/publication/338331254_To_the_knowledge_of_longhorn_beetles_Coleoptera_Cerambycidae_fauna_of_Latvia">Arvīda Barševska un Katerinas Leckas publikācija par konsgraužu faunistiskajiem novērojumiem Latvijā 2019. gadā</a>, kur viņiem rakstā minētas <b>46</b> sugas. Pilnībā pieņemu, ka tie nav tādi labākie viena gada rezultāti, jo kādi no citiem aktīvajiem vaboļu pētniekiem, piemēram, Dmitrijs Teļnovs vai Aleksands Napolovs ir iespējams kādā no gadiem sastrādājis vairāk sugu. Bet tā pavelkot līdzi sugu sarakstam, pašam it kā šķiet, ka 50 sugas jau vajadzētu gada laikā tomēr dabūt - līdz ar to mērķis jāstāda mazliet augstāks. Kāds? Nu droši vien 60 būtu Ok, bet varbūt, lai izaicinājums būtu interesantāks, jātēmē augstāk? Piemēram 66 šķiet tāds 'apaļš' skaitlis. Kāpēc ne! <b>Mērķis tad šogad ir atrast un nofotogrāfēt <u><span style="color: #990000;">66</span></u> koknsgraužu sugas. </b><br />
<br />
Tīri salīdzinājumam, lai tas cipars būtu kontekstuāli vieglāk saprotams - Latvijā ir konstatētas nedaudz vairāk par 120 sugām no kurām līdz šim savā dzīvē esmu nofotogrāfējis 83 sugas (+ trīs citu cilvēku atrastas sugas, kas fotogrāfēti kā dzīvi eksemplāri, transportēti prom no to atrašanas vietas) + 2 sugas esmu noķēris jaunības dienās, kad vēl nefotogrāfēju. Tātad pats savas dzīves laikā esmu dabā redzējis (tas tātad ieskaitot braucienus uz zināmām sugu atradnēm) 85 sugas. Tā ka uz tāda fona 66 jau nešķiet nemaz tik daudz, bet nu jāņem vērā, ka daudzas koksngraužu sugas tomēr ir ar zemu populācijas blīvumu un slēptu dzīvesveidu kā rezultātā tās, pat pavadot diezgan daudz laika dabā, izdodas sastapt visai vai pat ļoti reti. Tā, piemēram, no sava saraksta 13 sugas esmu sastapis tieši vienu reizi un novērojumus nav pagaidām izdevies atkārtot. Tā ka 66, manuprāt, būs diezgan Ok latiņa uz ko tiekties jeb būs tomēr nedaudz jāiesvīst un jāplāno braucieni ar konkrētiem mērķiem (Slīteres NP sugas, piemēram) un jācer uz retumu veiksmi. Kā sanāks to redzēs - galu galā blaktīm jau ar laiks tomēr būs jāvelta.<br />
<br />
Līdzīgu aktivitāti šogad veic arī pats Mareks un viņa sarakstam var sekot <a href="http://dabasfoto.lv/raksti_cerambycidae_2020.html">viņa mājaslapā.</a> Pagaidām diezgan līdzīgi mums iet :)<br />
<br />
Līdz šim sarakstā <b>83 </b>sugas - mērķis izpildīts (naktī no 3. uz 4. jūliju, plkst. 0:50)! Mūža sarakstam <b><u>sešas</u> </b>jaunas sugas. Ar * atzīmētas tās sugas, kas ir izaudzētas mājas apstākļos no dabā ievāktām koku detaļām (g.k. kādem zariem).</div>
<br />
<table border="0" cellpadding="4" cellspacing="0" style="width: 100%px;"><tbody>
<tr> <td><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg2uX6kvibNAgCnkWEKHsNAJPY8o2BBrmFKfZbcRtzo4WDgCm4Ma9NNEBmAzdznHJhgzSFzjAM-Ssfyq36kgCFu9AwwNhLQ-Y0nymnXecGijAK1amMP0BwtUmSfKt3RNoRqNEtz46UStOkx/s1600/blogs3512_Prionus_coriarius.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="531" data-original-width="796" height="213" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg2uX6kvibNAgCnkWEKHsNAJPY8o2BBrmFKfZbcRtzo4WDgCm4Ma9NNEBmAzdznHJhgzSFzjAM-Ssfyq36kgCFu9AwwNhLQ-Y0nymnXecGijAK1amMP0BwtUmSfKt3RNoRqNEtz46UStOkx/s320/blogs3512_Prionus_coriarius.jpg" width="320" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="font-size: 12.8px;"><b><u><span style="font-size: 12.8px;">83. </span><span style="font-size: 12.8px;"><i>Prionus coriarius </i></span><span style="font-size: 12.8px;"><i>- </i>Daugavpils apk., 29.VII</span></u></b></td></tr>
</tbody></table>
</td> <td><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgkrXduF8xBe-iHdTMHEQejKtIw2Q4lYrzpWJhMUGfpGn9YlaLsiab69E5t2mGVePf-mk8GdkoPpSNZnT7izRW3CWHp6akpbekdfzqR9Chr77MddVN-KKbUrTZJe_RifvJ1kdTS_Q0qHRNW/s1600/blogs3510_Saperda_carcharias.JPG" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="531" data-original-width="796" height="213" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgkrXduF8xBe-iHdTMHEQejKtIw2Q4lYrzpWJhMUGfpGn9YlaLsiab69E5t2mGVePf-mk8GdkoPpSNZnT7izRW3CWHp6akpbekdfzqR9Chr77MddVN-KKbUrTZJe_RifvJ1kdTS_Q0qHRNW/s320/blogs3510_Saperda_carcharias.JPG" width="320" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="font-size: 12.8px;"><span style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;">82. </span><span style="font-size: 12.8px;"><i>Saperda carcharias </i></span><span style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;"><i>- </i>Sīkrags, 27.VII</span></td></tr>
</tbody></table>
</td> </tr>
<tr> <td><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgN-mKBk7p-XJWvCRa-j4Mrye6WkNhrlz_s5uSNO6tBWzXqU-7YxBHYn6e2sar8e_RxoUvH0KI_VGqMIt36bTjiY3vFQIhVQGWJC-zjzL_Hi9Sj2mP8Y84r4IjV-oiH6XCy_erzboVJcvxT/s1600/blogs3509_Hylotrupes_bajulus.JPG" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="214" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgN-mKBk7p-XJWvCRa-j4Mrye6WkNhrlz_s5uSNO6tBWzXqU-7YxBHYn6e2sar8e_RxoUvH0KI_VGqMIt36bTjiY3vFQIhVQGWJC-zjzL_Hi9Sj2mP8Y84r4IjV-oiH6XCy_erzboVJcvxT/s320/blogs3509_Hylotrupes_bajulus.JPG" width="320" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><span style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;">81. </span><span style="font-size: 12.8px;"><i>Hylotrupes bajulus </i></span><span style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;"><i>- </i>Kolka, 27.VII</span></td></tr>
</tbody></table>
</td> <td><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiP-wYxtL9qOMzurc-j3ZZAXUfgYrYvGw_oHW0qQlzQ_xei7-rO8piXEmHa9HcsL6x4iFkq41Vb6_8RyJg7V19V3wYEpoLen_g7oX-4Lr0_7SRJBKrbXU1ZpbVzjsv5Lvd0JbwfoJO697cf/s1600/blogs3507_Monochamus_galloprovincialis.JPG" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="214" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiP-wYxtL9qOMzurc-j3ZZAXUfgYrYvGw_oHW0qQlzQ_xei7-rO8piXEmHa9HcsL6x4iFkq41Vb6_8RyJg7V19V3wYEpoLen_g7oX-4Lr0_7SRJBKrbXU1ZpbVzjsv5Lvd0JbwfoJO697cf/s320/blogs3507_Monochamus_galloprovincialis.JPG" width="320" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><span style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;">80. </span><span style="font-size: 12.8px;"><i>Monochamus galloprovincialis </i></span><span style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;"><i>- </i>Kolka, 27.VII</span></td></tr>
</tbody></table>
</td> </tr>
<tr> <td><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhgdgmyfmyK-bxpUeTdYWfYwyClJRbRy8JR9fBDNKxrVy-WN3a0wFtCHltsHrBZLvX7Jy-h0HBRx9a5-Cb2Dxp74robWOn7NnWRDnaYoYv6h8FEq1fgOAZD1TOf6x8HwewQ6gofmpyCZvmN/s1600/blogs3508_Ergates_faber.JPG" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="214" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhgdgmyfmyK-bxpUeTdYWfYwyClJRbRy8JR9fBDNKxrVy-WN3a0wFtCHltsHrBZLvX7Jy-h0HBRx9a5-Cb2Dxp74robWOn7NnWRDnaYoYv6h8FEq1fgOAZD1TOf6x8HwewQ6gofmpyCZvmN/s320/blogs3508_Ergates_faber.JPG" width="320" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><span style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;">[79,5]. </span><span style="font-size: 12.8px;"><i>Ergates faber </i></span><span style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;"><i>- </i>Šlīteres NP, 26.VII</span></td></tr>
</tbody></table>
</td> <td><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh_xX2dbmqGGktSoEd0-WZKBlZTC3RFINLiHzSmZmUUxVumOd0o-579HzeyJ2S4ec6_2nqgwDRIifzmh9TvJ0DpkTNH3UQJtTplBjtB4GueLjTxL3BkP7RrqFatzncAvyYFG_ReUenSXC5z/s1600/blogs3505_Aromia_moschata.JPG" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="214" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh_xX2dbmqGGktSoEd0-WZKBlZTC3RFINLiHzSmZmUUxVumOd0o-579HzeyJ2S4ec6_2nqgwDRIifzmh9TvJ0DpkTNH3UQJtTplBjtB4GueLjTxL3BkP7RrqFatzncAvyYFG_ReUenSXC5z/s320/blogs3505_Aromia_moschata.JPG" width="320" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><span style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;">79. </span><span style="font-size: 12.8px;"><i>Aromia moschata </i></span><span style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;"><i>- </i>Šlītere, 26.VII</span></td></tr>
</tbody></table>
</td> </tr>
<tr> <td><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgxmna9i1ghO7YTkbP7QfI3PKZIgd9mpn-Ug4128_4HpsvmhMpYQgYQFl2KR9-gir8IOxBfIkl2z7j465dT41ET_4LVbGE48qijwc-yaSIdqrPgZYjouEiHWi3oFGwM3qTwxUqn09_CCh41/s1600/blogs3504_Stenurella_bifasciata.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="214" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgxmna9i1ghO7YTkbP7QfI3PKZIgd9mpn-Ug4128_4HpsvmhMpYQgYQFl2KR9-gir8IOxBfIkl2z7j465dT41ET_4LVbGE48qijwc-yaSIdqrPgZYjouEiHWi3oFGwM3qTwxUqn09_CCh41/s320/blogs3504_Stenurella_bifasciata.jpg" width="320" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><span style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;">78. </span><span style="font-size: 12.8px;"><i>Stenurella bifasciata </i></span><span style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;"><i>- </i>Pāvilosta, 22.VII</span></td></tr>
</tbody></table>
</td> <td><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgbkS5yDmX9AUzUqP7NjrYFYam1SLyLY3F2EdKzlY5VJAyYf2Mo7yw_hM8ov21g42Hhy7wLg8O7_uX9nufhLTIOYytBHVrMTlaTSKDeeM6O1GVxIYPjQLlA370KEKE7X5dnaoO9_slBBHNX/s1600/blogs3503_Saperda_perforata.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="214" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgbkS5yDmX9AUzUqP7NjrYFYam1SLyLY3F2EdKzlY5VJAyYf2Mo7yw_hM8ov21g42Hhy7wLg8O7_uX9nufhLTIOYytBHVrMTlaTSKDeeM6O1GVxIYPjQLlA370KEKE7X5dnaoO9_slBBHNX/s320/blogs3503_Saperda_perforata.jpg" width="320" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="font-size: 12.8px;"><span style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;">77. </span><span style="font-size: 12.8px;"><i>Saperda perforata </i></span><span style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;"><i>- </i>Dobelnieku apk., 17.VII</span></td></tr>
</tbody></table>
</td> </tr>
<tr> <td><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjV0WvWo8Y68vzNNCJyW-L2LC2G1HE41fNCuikeQKLTOOU2wrfN4EHUEl3pVfsMdGU-eyABlzOaZjLfPhZFJPD9RHaGMlYQzpPjM22STBj8Lxxr9u5V6VmWvsc4gbU3QuQmEzTgJTKUSv7e/s1600/blogs3502_Lepturobosca_virens.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="214" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjV0WvWo8Y68vzNNCJyW-L2LC2G1HE41fNCuikeQKLTOOU2wrfN4EHUEl3pVfsMdGU-eyABlzOaZjLfPhZFJPD9RHaGMlYQzpPjM22STBj8Lxxr9u5V6VmWvsc4gbU3QuQmEzTgJTKUSv7e/s320/blogs3502_Lepturobosca_virens.jpg" width="320" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><span style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;">76. </span><span style="font-size: 12.8px;"><i>Lepturobosca virens </i></span><span style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;"><i>- </i>Gulbenes n., 16.VII</span></td></tr>
</tbody></table>
</td> <td><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhLfGArMtKYbaOsCkxYe4adPmbtPFwaqNv0-JotzHqMPw95eVEAEkPivbBHfwgJIQU7KdcRck2eU1jMtx1nP09PWrIsCPqvmnaxLqE-jrKaX0wvSb9LdJyGJ5sHYQ-dpKs9_8MueIpJL0Dx/s1600/blogs3501_Tragosoma_depsarium.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="214" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhLfGArMtKYbaOsCkxYe4adPmbtPFwaqNv0-JotzHqMPw95eVEAEkPivbBHfwgJIQU7KdcRck2eU1jMtx1nP09PWrIsCPqvmnaxLqE-jrKaX0wvSb9LdJyGJ5sHYQ-dpKs9_8MueIpJL0Dx/s320/blogs3501_Tragosoma_depsarium.jpg" width="320" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b><u><span style="font-size: 12.8px;">75. </span><span style="font-size: 12.8px;"><i>Tragosoma depsarium </i></span><span style="font-size: 12.8px;"><i>- </i>Slīteres NP, 15.VII</span></u></b></td></tr>
</tbody></table>
</td> </tr>
<tr> <td><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgOCXQ3iy8z0xX6XApOtGyiKPJfUTHg00SmYvR6w9TJXWO1Z6aOB8S-z0dvaQVPKNcXvlbZ-wsd4v_2rUOe-NmbKMa-XNpHFu9vOIcJruMQW3D3daiEMPFMrNzFzGLlnWaQ29laqtzm7P9q/s1600/blogs3500_Nothorhina_muricata_punctata.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="214" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgOCXQ3iy8z0xX6XApOtGyiKPJfUTHg00SmYvR6w9TJXWO1Z6aOB8S-z0dvaQVPKNcXvlbZ-wsd4v_2rUOe-NmbKMa-XNpHFu9vOIcJruMQW3D3daiEMPFMrNzFzGLlnWaQ29laqtzm7P9q/s320/blogs3500_Nothorhina_muricata_punctata.jpg" width="320" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><span style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;">74. </span><span style="font-size: 12.8px;"><i>Nothorhina muricata </i></span><span style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;"><i>- </i>Kolka, 15.VII</span></td></tr>
</tbody></table>
</td> <td><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgfTzOyX8rn_C7LYZz0l2pJWst65uBAcpeCf4wRk8ru_VSAZs_QHReq-GADo9xV41WhuPGTfC5LBCVsGF5sV3Kr8UIi8SXQn2DRG0phLnJDeVfIemG8jPk58LTfGlFVGjKib8NpgYh9DKvk/s1600/blogs3499_Cyrtoclytus_capra.JPG" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="214" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgfTzOyX8rn_C7LYZz0l2pJWst65uBAcpeCf4wRk8ru_VSAZs_QHReq-GADo9xV41WhuPGTfC5LBCVsGF5sV3Kr8UIi8SXQn2DRG0phLnJDeVfIemG8jPk58LTfGlFVGjKib8NpgYh9DKvk/s320/blogs3499_Cyrtoclytus_capra.JPG" width="320" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><span style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;">73. </span><span style="font-size: 12.8px;"><i>Cyrtoclytus capra </i></span><span style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;"><i>- </i>Šlītere, 15.VII</span></td></tr>
</tbody></table>
</td> </tr>
<tr> <td><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh7FkUlRtwORpkDckkjWpBMWsVY_t9mZoHb8Ywj7ej3dsWNAYzGROWbmVVpV432JhRxFe39q5ScVyo683vkrHHJO18-3Zh7HbRDxJiTNTjnTz-4Iv-DrDRXpEoef9fT1Oir18PSiAkHVqRo/s1600/blogs3498_Etorofus_pubescens.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="214" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh7FkUlRtwORpkDckkjWpBMWsVY_t9mZoHb8Ywj7ej3dsWNAYzGROWbmVVpV432JhRxFe39q5ScVyo683vkrHHJO18-3Zh7HbRDxJiTNTjnTz-4Iv-DrDRXpEoef9fT1Oir18PSiAkHVqRo/s320/blogs3498_Etorofus_pubescens.jpg" width="320" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><span style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;">72. </span><span style="font-size: 12.8px;"><i>Pedostrangalia pubescens </i></span><span style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;"><i>- </i>Šlītere, 15.VII</span></td></tr>
</tbody></table>
</td> <td><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEguv2dLKTbxo2Y6c3HUux9NozIL6ZIMRXkFxIiXINvxYcHJgC1cWKKvg5Bw3KJehfLFLs2l1pu5oqe2aK0G9xOJS1CLTnzVEGqEHnSI9-Fn5868gwGEbtIimaZ9GL7tHuyibUU2BlwBcO4Z/s1600/blogs3497_Stictoleptura_scutellata.JPG" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="214" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEguv2dLKTbxo2Y6c3HUux9NozIL6ZIMRXkFxIiXINvxYcHJgC1cWKKvg5Bw3KJehfLFLs2l1pu5oqe2aK0G9xOJS1CLTnzVEGqEHnSI9-Fn5868gwGEbtIimaZ9GL7tHuyibUU2BlwBcO4Z/s320/blogs3497_Stictoleptura_scutellata.JPG" width="320" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><span style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;">71. </span><span style="font-size: 12.8px;"><i>Stictoleptura scutellata </i></span><span style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;"><i>- </i>Šlītere, 15.VII</span></td></tr>
</tbody></table>
</td> </tr>
<tr> <td><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhDGzsHUWLccCZkZMuAcTsLIHO4kG5pMgIWb8PC4-Ybv8RG2r-f9cmoCXtp03TWhIoGiBCAuEuycLuJzaB74HXcnZoNjYgs51GcR4JRqVFkB76y9tKvzVbJ4xtJvwWo8e4cot7xSfecBVsr/s1600/blogs3495_Spondylis_buprestoides.JPG" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="214" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhDGzsHUWLccCZkZMuAcTsLIHO4kG5pMgIWb8PC4-Ybv8RG2r-f9cmoCXtp03TWhIoGiBCAuEuycLuJzaB74HXcnZoNjYgs51GcR4JRqVFkB76y9tKvzVbJ4xtJvwWo8e4cot7xSfecBVsr/s320/blogs3495_Spondylis_buprestoides.JPG" width="320" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><span style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;">70. </span><span style="font-size: 12.8px;"><i>Spondylis buprestoides </i></span><span style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;"><i>- </i>Ogres apk., 09.VII</span></td></tr>
</tbody></table>
</td> <td><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEioE4ymVmLcZTwyaGJZq7nVL-bvxoxTXjUBAmtk489hSdFm4TvURv6Pab2mzrq6XKIu8k0XAi4Gr6fI3MI3jBjIK5IhaScVbKFj8GTUdVIsSXuzJ6IbQ2B8jK5Bqzpg46jkAz_SYFLx00yt/s1600/blogs3494_Anastrangalia_sanguinolenta.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="214" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEioE4ymVmLcZTwyaGJZq7nVL-bvxoxTXjUBAmtk489hSdFm4TvURv6Pab2mzrq6XKIu8k0XAi4Gr6fI3MI3jBjIK5IhaScVbKFj8GTUdVIsSXuzJ6IbQ2B8jK5Bqzpg46jkAz_SYFLx00yt/s320/blogs3494_Anastrangalia_sanguinolenta.jpg" width="320" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><span style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;">69. </span><span style="font-size: 12.8px;"><i>Anastrangalia sanguinolenta </i></span><span style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;"><i>- </i>Ogre, 09.VII</span></td></tr>
</tbody></table>
</td> </tr>
<tr> <td><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiqd8kLIRwh5YuBoZPEF3odFTlh1tpKiB7T3d6PpJbPFzYSvHdg7FR5FZwthUb3HK3_Tii8H_TyLEu8XNgbEGFkLEPFHENPcQLRZ0h5eHI-Cn69utxZw6bSK33ee0TH38wEJowZR7mzAcB-/s1600/blogs3493_Stictoleptura_rubra.JPG" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="214" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiqd8kLIRwh5YuBoZPEF3odFTlh1tpKiB7T3d6PpJbPFzYSvHdg7FR5FZwthUb3HK3_Tii8H_TyLEu8XNgbEGFkLEPFHENPcQLRZ0h5eHI-Cn69utxZw6bSK33ee0TH38wEJowZR7mzAcB-/s320/blogs3493_Stictoleptura_rubra.JPG" width="320" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><span style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;">68. </span><span style="font-size: 12.8px;"><i>Sticoleptura rubra </i></span><span style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;"><i>- </i>Plosti, 04.VII</span></td></tr>
</tbody></table>
</td> <td><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjnKI3dJIoT9B1OtdEP4IAmc7K0BIA0VvrN8f8FCMT7Dk6FCJqXS3RGWq8H1GFgX1iTfR5m3P3aGCLoxwqAMsweaEddTlX4wS0bejZceCgOFpx4OAFAaAgcjZxoH4p9iZrD5mg0tDWdohzs/s1600/blogs3492_Strangalia_attenuata.JPG" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="214" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjnKI3dJIoT9B1OtdEP4IAmc7K0BIA0VvrN8f8FCMT7Dk6FCJqXS3RGWq8H1GFgX1iTfR5m3P3aGCLoxwqAMsweaEddTlX4wS0bejZceCgOFpx4OAFAaAgcjZxoH4p9iZrD5mg0tDWdohzs/s320/blogs3492_Strangalia_attenuata.JPG" width="320" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><span style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;">67. </span><span style="font-size: 12.8px;"><i>Strangalia attenuata </i></span><span style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;"><i>- </i>Plosti, 04.VII</span></td></tr>
</tbody></table>
</td> </tr>
<tr> <td><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEioAFeRxLN-GTUhlLc3KYuaNFPZpS2feCmI95XI8VC1DZGxRy1h5QPQTGAiuwuwW5alE3NpIWG9oTVUS2TkpsuQZ_1GAP6Dnu00F3JY-klNeiSmUPoTEStGsSHTtwBCICEozamTzMu8uQ8Q/s1600/blogs3491_Monochamus_roesenmuelleri.JPG" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="214" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEioAFeRxLN-GTUhlLc3KYuaNFPZpS2feCmI95XI8VC1DZGxRy1h5QPQTGAiuwuwW5alE3NpIWG9oTVUS2TkpsuQZ_1GAP6Dnu00F3JY-klNeiSmUPoTEStGsSHTtwBCICEozamTzMu8uQ8Q/s320/blogs3491_Monochamus_roesenmuelleri.JPG" width="320" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><span style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;">66. </span><span style="font-size: 12.8px;"><i>Monochamus rosenmuelleri </i></span><span style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;"><i>- </i>Ogre, 04.VII</span></td></tr>
</tbody></table>
</td> <td><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh_2ucxfk5B5Mf2cCsjAIhVo-6UAejlS7hMhJu_2ky95w_OH8N_q6fNAhMuRWgrWWFb54eLHVT09OoHbGlUhyphenhyphen_G4txNTXTTZweiu8nFNEyfwSFxo1ZZaOlmI26ULTJkztyxcuhB-qd6AAJt/s1600/blogs3490_Arhopalus_rusticus.JPG" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="214" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh_2ucxfk5B5Mf2cCsjAIhVo-6UAejlS7hMhJu_2ky95w_OH8N_q6fNAhMuRWgrWWFb54eLHVT09OoHbGlUhyphenhyphen_G4txNTXTTZweiu8nFNEyfwSFxo1ZZaOlmI26ULTJkztyxcuhB-qd6AAJt/s320/blogs3490_Arhopalus_rusticus.JPG" width="320" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><span style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;">65. </span><span style="font-size: 12.8px;"><i>Arhopalus rusticus </i></span><span style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;"><i>- </i>Ogre, 03.VII</span></td></tr>
</tbody></table>
</td> </tr>
<tr> <td><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiHABcz0tsCysLf8FREB6EkTGxSUvjoeD5hO9m3XxHMIY7ATwaDgbOwIgWq1fC5tMrdBhyFYGd8OU_DL14aXCPhcMtUqT5tvDGTKVRK6drd3W7Gh9PC9i-cQDNHKPrGDr6sP1bqIn4iTbQ0/s1600/blogs3489_Acanthocinus_griseus.JPG" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="214" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiHABcz0tsCysLf8FREB6EkTGxSUvjoeD5hO9m3XxHMIY7ATwaDgbOwIgWq1fC5tMrdBhyFYGd8OU_DL14aXCPhcMtUqT5tvDGTKVRK6drd3W7Gh9PC9i-cQDNHKPrGDr6sP1bqIn4iTbQ0/s320/blogs3489_Acanthocinus_griseus.JPG" width="320" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><span style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;">64. </span><span style="font-size: 12.8px;"><i>Acanthocinus griseus </i></span><span style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;"><i>- </i>Ogre, 03.VII</span></td></tr>
</tbody></table>
</td> <td><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiFcTGsFeI1lAfZMLdmqvPfbSX8XqJvBU4WYZqxhyphenhyphenT_J-PeKRxlZ4WJ7cZGV7Av2dvtmIIi1OOxZ2ezR8t8DX8CxNAAP2qZinnVp69Fko-msyzYun1G-GM6Vle87zFmSTIn97W_t2-89X8X/s1600/blogs3488_Rhamnusium_bicolor.JPG" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="214" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiFcTGsFeI1lAfZMLdmqvPfbSX8XqJvBU4WYZqxhyphenhyphenT_J-PeKRxlZ4WJ7cZGV7Av2dvtmIIi1OOxZ2ezR8t8DX8CxNAAP2qZinnVp69Fko-msyzYun1G-GM6Vle87zFmSTIn97W_t2-89X8X/s320/blogs3488_Rhamnusium_bicolor.JPG" width="320" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="font-size: 12.8px;"><span style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;">63. </span><span style="font-size: 12.8px;"><i>Rhamnusium bicolor </i></span><span style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;"><i>- </i>Rīga, Ķengarags, 02.VII</span></td></tr>
</tbody></table>
</td> </tr>
<tr> <td><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgGCW6WXjpzmV_6mGlqlP3kbnHMXGCBS1kVd1dRT7cRfa1cJWImRiBftGe46Hzo3sVY9GRjW7TWjTdoK3uLvIBIq_9M4QXJm6do-Ll7-0da0HmVYwHr76zH-Ofs7UfCTsBv119BjRotpVDN/s1600/blogs3487_Obrium_cantharinum.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="214" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgGCW6WXjpzmV_6mGlqlP3kbnHMXGCBS1kVd1dRT7cRfa1cJWImRiBftGe46Hzo3sVY9GRjW7TWjTdoK3uLvIBIq_9M4QXJm6do-Ll7-0da0HmVYwHr76zH-Ofs7UfCTsBv119BjRotpVDN/s320/blogs3487_Obrium_cantharinum.jpg" width="320" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="font-size: 12.8px;"><span style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;">62. </span><span style="font-size: 12.8px;"><i>Obrium cantharinum </i></span><span style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;"><i>- </i>Rīga, Ķengarags, 28.VI</span></td></tr>
</tbody></table>
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
</div>
</td> <td><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjOCKAh0k7doCUdTynHSrwi_iTWfiKRIuZf8_fEl0Cp_w3J_1j-ukLDwqarrxiCQJ26O12i5YTu_sSNIAgICfNmiJxGel8Rs31aI_ZXuxv7UllyT_SIPA0UpWNW7qlu0uNuh3IKuymOwBek/s1600/blogs3487_Oberea_pupillata.JPG" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="214" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjOCKAh0k7doCUdTynHSrwi_iTWfiKRIuZf8_fEl0Cp_w3J_1j-ukLDwqarrxiCQJ26O12i5YTu_sSNIAgICfNmiJxGel8Rs31aI_ZXuxv7UllyT_SIPA0UpWNW7qlu0uNuh3IKuymOwBek/s320/blogs3487_Oberea_pupillata.JPG" width="320" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="font-size: 12.8px;"><span style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;">61. </span><span style="font-size: 12.8px;"><i>Oberea pupillata</i></span><i style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;"> </i><span style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;"><i>- </i>Eleja, 28.VI</span></td></tr>
</tbody></table>
</td> </tr>
<tr> <td><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgboxWUD64eC9Dr6NlRjYkfrqSKCBJC9hBxi6QfougPswEGoGpanW6Y7xFFwiIyCi67WZ8ZVUJHqTRHXlK67rNnjRG9GxXSi3LbOtOHK8B1PytI1ib3mAB6FyRnkIr-JHkbhxmu7fRHQ4Cb/s1600/blogs3486_Tetrops_starkii.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="214" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgboxWUD64eC9Dr6NlRjYkfrqSKCBJC9hBxi6QfougPswEGoGpanW6Y7xFFwiIyCi67WZ8ZVUJHqTRHXlK67rNnjRG9GxXSi3LbOtOHK8B1PytI1ib3mAB6FyRnkIr-JHkbhxmu7fRHQ4Cb/s320/blogs3486_Tetrops_starkii.jpg" width="320" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><span style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;">60. </span><span style="font-size: 12.8px;"><i>Tetrops starkii</i></span><i style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;"> </i><span style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;"><i>- </i>Eleja, 28.VI</span></td></tr>
</tbody></table>
</td> <td><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiuHahyphenhyphenwwhujOqXoOo8wEt1NbSHVS3CX2W7n0M05x7zqcJZuHScmYP9uelwqi4FbN1IsjN7AYnaqfZrunD-wB-Dr71eTrrLEZc4EdTLEUeekN18qbpSvNlHioNVRqYCsaeSXOXfvoC3y2X3/s1600/blogs3485_Exocentrus_lusitanus.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="214" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiuHahyphenhyphenwwhujOqXoOo8wEt1NbSHVS3CX2W7n0M05x7zqcJZuHScmYP9uelwqi4FbN1IsjN7AYnaqfZrunD-wB-Dr71eTrrLEZc4EdTLEUeekN18qbpSvNlHioNVRqYCsaeSXOXfvoC3y2X3/s320/blogs3485_Exocentrus_lusitanus.jpg" width="320" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><span style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;">59. </span><span style="font-size: 12.8px;"><i>Exocentrus lusitnaus</i></span><i style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;"> </i><span style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;"><i>- </i>Eleja, 28.VI</span></td></tr>
</tbody></table>
</td> </tr>
<tr> <td><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiz1L61SphKHWfmHbbri7ToI7OFp8lUSCy95UM6KGqkSwK0jadgsnBxrgEQYkjN69d2SGXPXwqrxylSJoCfsh3KrV59Nw9CGmaHMcC58cw_RiHqonLkCSmsdZvBCn8HFyWWMl_GphLXemG1/s1600/blogs3484_Lamia_textor.JPG" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="214" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiz1L61SphKHWfmHbbri7ToI7OFp8lUSCy95UM6KGqkSwK0jadgsnBxrgEQYkjN69d2SGXPXwqrxylSJoCfsh3KrV59Nw9CGmaHMcC58cw_RiHqonLkCSmsdZvBCn8HFyWWMl_GphLXemG1/s320/blogs3484_Lamia_textor.JPG" width="320" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><span style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;">58. </span><span style="font-size: 12.8px;"><i>Lamia textor</i></span><i style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;"> </i><span style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;"><i>- </i>Ziemeļgauja, 25.VI</span></td></tr>
</tbody></table>
</td> <td><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg8ItAVRUv3-4zvEFV8-0AP2QEwBBxH72J9bsxP9zVRdT83-Am2lfgVAR9O2Gvl4dLoEF1Dszy7Ra1s7gh0aWhgtOYm9TdMBv4jXv3kpmpbstDw0U30GwmguaNOblgehCgPZXwDY-CUIQtS/s1600/blogs3483_Stenurella_nigra.JPG" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="214" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg8ItAVRUv3-4zvEFV8-0AP2QEwBBxH72J9bsxP9zVRdT83-Am2lfgVAR9O2Gvl4dLoEF1Dszy7Ra1s7gh0aWhgtOYm9TdMBv4jXv3kpmpbstDw0U30GwmguaNOblgehCgPZXwDY-CUIQtS/s320/blogs3483_Stenurella_nigra.JPG" width="320" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><span style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;">57. </span><span style="font-size: 12.8px;"><i>Stenurella nigra</i></span><i style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;"> </i><span style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;"><i>- </i>Slītere, 23.VI</span></td></tr>
</tbody></table>
</td> </tr>
<tr> <td><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhvVA43u9eBQHFK3SlOEfkDhtNwK5bhjsM659lOasB7OehvKzE2ztm0AE8bMmIq861t6wYiL4MpHSjR3U4iTgt2dLDAy9eJhVHCW8m-1hYeMRrPEpHhUiH9HqYS9F4k1v42X_RoCy2uYI0f/s1600/blogs3482_Phymatodes_testaceus.JPG" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="214" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhvVA43u9eBQHFK3SlOEfkDhtNwK5bhjsM659lOasB7OehvKzE2ztm0AE8bMmIq861t6wYiL4MpHSjR3U4iTgt2dLDAy9eJhVHCW8m-1hYeMRrPEpHhUiH9HqYS9F4k1v42X_RoCy2uYI0f/s320/blogs3482_Phymatodes_testaceus.JPG" width="320" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><span style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;">56. </span><span style="font-size: 12.8px;"><i>Phymatodes testaceus</i></span><i style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;"> </i><span style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;"><i>- </i>Skrunda, 22.VI</span></td></tr>
</tbody></table>
</td> <td><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjxmh_zkhPIlLhprG0UHA7qawz9v5i9RVwSFS7flzEADD_-qkPrTGGLrTB1xv7ynSunkbmX4vjSfrIMwlgGJRVBgFHNFwYfOLFMJfohn0lca4sGmbTeoQM1ID8__mcZRHYhAB2Cd8IKgAN4/s1600/blogs3481_Callidium_coriaceum.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="214" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjxmh_zkhPIlLhprG0UHA7qawz9v5i9RVwSFS7flzEADD_-qkPrTGGLrTB1xv7ynSunkbmX4vjSfrIMwlgGJRVBgFHNFwYfOLFMJfohn0lca4sGmbTeoQM1ID8__mcZRHYhAB2Cd8IKgAN4/s320/blogs3481_Callidium_coriaceum.jpg" width="320" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><span style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;">55. </span><span style="font-size: 12.8px;"><i>Callidium coriaceum</i></span><i style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;"> </i><span style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;"><i>- </i>Skrunda, 22.VI</span></td></tr>
</tbody></table>
</td> </tr>
<tr> <td><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj0P95nuITc_2NQH23R1SSaC9jgpUA-kczu0OZxWgfbF7KLNZjuMwa2PnmhILCBb0TSXv8rbEzm-4cNmJRVFD-mIustsJfDCVOOcb9zRKPiZ-8NeBRn-Cmsb_tl0Idhs9ZwvBsMMJxVmUIj/s1600/blogs3480_Pseudovadonia_livida.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="214" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj0P95nuITc_2NQH23R1SSaC9jgpUA-kczu0OZxWgfbF7KLNZjuMwa2PnmhILCBb0TSXv8rbEzm-4cNmJRVFD-mIustsJfDCVOOcb9zRKPiZ-8NeBRn-Cmsb_tl0Idhs9ZwvBsMMJxVmUIj/s320/blogs3480_Pseudovadonia_livida.jpg" width="320" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><span style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;">54. </span><span style="font-size: 12.8px;"><i>Pseudovadonia livida</i></span><i style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;"> </i><span style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;"><i>- </i>Skrundas apk., 22.VI</span></td></tr>
</tbody></table>
</td> <td><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiyZosesycu4RI_glOjMRhLgL0i7OII2OAMO9FUY96qTg47Fo-n0pbCqKusKfKllj_JGHqHK4n9sdx5BjfgL6597oBIVbHpNGkIz4i1snxpfnKmN2t5XloXA5yxfKThjed-sKTNBNKtCmBb/s1600/blogs3479_Anastrangalia_reyi.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="214" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiyZosesycu4RI_glOjMRhLgL0i7OII2OAMO9FUY96qTg47Fo-n0pbCqKusKfKllj_JGHqHK4n9sdx5BjfgL6597oBIVbHpNGkIz4i1snxpfnKmN2t5XloXA5yxfKThjed-sKTNBNKtCmBb/s320/blogs3479_Anastrangalia_reyi.jpg" width="320" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><span style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;">53. </span><span style="font-size: 12.8px;"><i>Anastrangalia reyi</i></span><i style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;"> </i><span style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;"><i>- </i>Rudbāržu apk., 22.VI</span></td></tr>
</tbody></table>
</td> </tr>
<tr> <td><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjipSgAVFsuPeMO-fch95LsFm303rHJ-M5mOUv1-3PnkipRzb9FnWbOq83ZxQRjE8vQc8mZwUwoKCeobspIpvrxEqx73hP9wenHFhIRku4ZBvBeXZah46c6MjEUTlTjiwQuQoFYWmfzSO4q/s1600/blogs3478_Pachyta_quadrimaculata.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="214" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjipSgAVFsuPeMO-fch95LsFm303rHJ-M5mOUv1-3PnkipRzb9FnWbOq83ZxQRjE8vQc8mZwUwoKCeobspIpvrxEqx73hP9wenHFhIRku4ZBvBeXZah46c6MjEUTlTjiwQuQoFYWmfzSO4q/s320/blogs3478_Pachyta_quadrimaculata.jpg" width="320" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><span style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;">52. </span><span style="font-size: 12.8px;"><i>Pachyta quadrimaculata</i></span><i style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;"> </i><span style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;"><i>- </i>Rudbārži, 22.VI</span></td></tr>
</tbody></table>
</td> <td><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgiKCNQIA2g7vTfbniRVrsBGFX70MW4cj6VHPci-4iD6kKvQ5E2Z_RY8N7S_WQ3xgWbKKj0XOyJgqA9DVPjN4WQ11l9qc3YhyphenhyphenLBVCXgL9A1nagmqnKXCynNpDf3g9mlBKQdOZSfmxGA-nnk/s1600/blogs3477_Leiopus_punctulatus.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="214" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgiKCNQIA2g7vTfbniRVrsBGFX70MW4cj6VHPci-4iD6kKvQ5E2Z_RY8N7S_WQ3xgWbKKj0XOyJgqA9DVPjN4WQ11l9qc3YhyphenhyphenLBVCXgL9A1nagmqnKXCynNpDf3g9mlBKQdOZSfmxGA-nnk/s320/blogs3477_Leiopus_punctulatus.jpg" width="320" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="font-size: 12.8px;"><span style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;">51. </span><span style="font-size: 12.8px;"><i>Leiopus punctulatus</i></span><i style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;"> </i><span style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;"><i>- </i>Vidrižu n., 19.VI</span></td></tr>
</tbody></table>
</td> </tr>
<tr> <td><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjHhAfHv0_oQs_XGOEaxUKqfKmoo4UDKmnJ-CuqG6nEQVQFr_rGzvrz6zVeuZEBV51QrgzqLJ0FxD_6-PLNwFAIxjSPtlxwEZ6MASpiZZRyX1MoxX2UdJHhrpABkI79H6n3VSRj9TwIz4HJ/s1600/blogs3476_Anoplodera_sexguttata.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="214" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjHhAfHv0_oQs_XGOEaxUKqfKmoo4UDKmnJ-CuqG6nEQVQFr_rGzvrz6zVeuZEBV51QrgzqLJ0FxD_6-PLNwFAIxjSPtlxwEZ6MASpiZZRyX1MoxX2UdJHhrpABkI79H6n3VSRj9TwIz4HJ/s320/blogs3476_Anoplodera_sexguttata.jpg" width="320" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><span style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;">50. </span><span style="font-size: 12.8px;"><i>Anoplodera sexguttata</i></span><i style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;"> </i><span style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;"><i>- </i>Dundagas n., 17.VI</span></td></tr>
</tbody></table>
</td> <td><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEis2-2b8hyphenhyphen4NPkhrdKsJMk8Z43uf6w_evWKiEaALuq7izz4THhaIBbNTF8niy6tCcRiBrIvtCisanqWAPvDqkQDYCNwSGf6z9ZCza8AZgLwXUlr_f3AgKnihk4AZPVFVWDJnh9caDzln8r0/s1600/blogs3475_Nivellia_sanguinosa.JPG" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="214" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEis2-2b8hyphenhyphen4NPkhrdKsJMk8Z43uf6w_evWKiEaALuq7izz4THhaIBbNTF8niy6tCcRiBrIvtCisanqWAPvDqkQDYCNwSGf6z9ZCza8AZgLwXUlr_f3AgKnihk4AZPVFVWDJnh9caDzln8r0/s320/blogs3475_Nivellia_sanguinosa.JPG" width="320" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b><u><span style="font-size: 12.8px;">49. </span><span style="font-size: 12.8px;"><i>Nivellia sanguinosa</i></span><i style="font-size: 12.8px;"> </i><span style="font-size: 12.8px;"><i>- </i>Dundagas n., 17.VI</span></u></b></td></tr>
</tbody></table>
</td> </tr>
<tr> <td><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiy46UxHpQ0-tqlMR2idOOsBxJHbFgbVBqW_Gu5A4BNLK7PgmLsPrrW1OmhOGNc2KpiO0kNvEkkXNQPK3Jbe3TnwTDfGHGewYCRvL_tgakCk0R1Cdbd0CpMyzzMbwm9yI3BKZR9_3bWQJNX/s1600/blogs3474_Rutpela_maculata.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="214" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiy46UxHpQ0-tqlMR2idOOsBxJHbFgbVBqW_Gu5A4BNLK7PgmLsPrrW1OmhOGNc2KpiO0kNvEkkXNQPK3Jbe3TnwTDfGHGewYCRvL_tgakCk0R1Cdbd0CpMyzzMbwm9yI3BKZR9_3bWQJNX/s320/blogs3474_Rutpela_maculata.jpg" width="320" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><span style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;">48. </span><span style="font-size: 12.8px;"><i>Rutpela maculata</i></span><i style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;"> </i><span style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;"><i>- </i>Dundagas n., 17.VI</span></td></tr>
</tbody></table>
</td> <td><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgo9SNBCL6NkazUiax14QwsxdtsUzDn6H-Z9_Dwr3F4zoM0cjJAb6ClswV1H-WKtj-by933sf4C1nCKn8l3xSmyO3jRTwywGHFKFHbclgSVIJQl8gLXF48uwVkJQuA-nDqydFckwt0etUQW/s1600/blogs3473_Plagionotus_detritus.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="214" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgo9SNBCL6NkazUiax14QwsxdtsUzDn6H-Z9_Dwr3F4zoM0cjJAb6ClswV1H-WKtj-by933sf4C1nCKn8l3xSmyO3jRTwywGHFKFHbclgSVIJQl8gLXF48uwVkJQuA-nDqydFckwt0etUQW/s320/blogs3473_Plagionotus_detritus.jpg" width="320" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><span style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;">47. </span><span style="font-size: 12.8px;"><i>Plagionotus detritus</i></span><i style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;"> </i><span style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;"><i>- </i>Dundagas n., 17.VI</span></td></tr>
</tbody></table>
</td> </tr>
<tr> <td><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhAJuIvFLV4ErLdvIo3G1VKGRaHCDpSt-DvfQeLmnpyr66geCcTs4MY_xja1ZjgrI5vAq_SlnuJZryR3oLjqOiDkjKPvjPVphN5IfpliZ7sE6uYgf9ev1nEW0_lHvdhEsXG7ZMdfzVz3RqX/s1600/blogs3472_Plagionotus_arcuatus.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="214" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhAJuIvFLV4ErLdvIo3G1VKGRaHCDpSt-DvfQeLmnpyr66geCcTs4MY_xja1ZjgrI5vAq_SlnuJZryR3oLjqOiDkjKPvjPVphN5IfpliZ7sE6uYgf9ev1nEW0_lHvdhEsXG7ZMdfzVz3RqX/s320/blogs3472_Plagionotus_arcuatus.jpg" width="320" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="font-size: 12.8px;"><span style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;">46. </span><span style="font-size: 12.8px;"><i>Plagionotus arcuatus</i></span><i style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;"> </i><span style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;"><i>- </i>Dundagas n., 17.VI</span></td></tr>
</tbody></table>
</td> <td><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgyq90Hnm3jGUbKr6FMbZcFh-ZqT4o16TJvZrzqJ8pdfkB6jl0vJ5ZlrAHGaT8lhUuXvaXL8Wsn3S0X2bKM6czAN6AoO0qZyxWYyt90RLrLy0CuMMaj2eOBnJxERcJLAvw8sQxbwqp5aVTA/s1600/blogs3471_Stenurella_melanura.JPG" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="214" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgyq90Hnm3jGUbKr6FMbZcFh-ZqT4o16TJvZrzqJ8pdfkB6jl0vJ5ZlrAHGaT8lhUuXvaXL8Wsn3S0X2bKM6czAN6AoO0qZyxWYyt90RLrLy0CuMMaj2eOBnJxERcJLAvw8sQxbwqp5aVTA/s320/blogs3471_Stenurella_melanura.JPG" width="320" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="font-size: 12.8px;"><span style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;">45. </span><span style="font-size: 12.8px;"><i>Stenurella melanura</i></span><i style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;"> </i><span style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;"><i>- </i>Plosti, 14.VI</span></td></tr>
</tbody></table>
</td> </tr>
<tr> <td><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgx40vV7zSn_qzEV48Ad_VFWOWZJOj10vd77VhfhH_vaHDGWsKeXPUL67rUEYc7szl0hgS8uiLusqp0x7ekSK2Nu_sWkwdryh3TYoDhHAzZhR8Zs7T17j6bcluy1JGYWKQ_z2dDrsO9Lpug/s1600/blogs3470_Leptura_quadrifasciata.JPG" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="214" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgx40vV7zSn_qzEV48Ad_VFWOWZJOj10vd77VhfhH_vaHDGWsKeXPUL67rUEYc7szl0hgS8uiLusqp0x7ekSK2Nu_sWkwdryh3TYoDhHAzZhR8Zs7T17j6bcluy1JGYWKQ_z2dDrsO9Lpug/s320/blogs3470_Leptura_quadrifasciata.JPG" width="320" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><span style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;">44. </span><span style="font-size: 12.8px;"><i>Leptura quadrifasciata</i></span><i style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;"> </i><span style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;"><i>- </i>Plosti, 14.VI</span></td></tr>
</tbody></table>
</td> <td><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgYCvQcrVWYgZso-6JtwXmvvpAEfI4QD1zhHx6FX2RQvpYMj8PmOMgWxdHS7bnXXqYizs2JmqDXOaFHDsxlOjHxJtbrzx30ZRNfX5XzyTz0lcLqqfaFtOh1tLZGo4dX859bays63aFYw3SV/s1600/blogs3469_Obrium_brunneum.JPG" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="214" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgYCvQcrVWYgZso-6JtwXmvvpAEfI4QD1zhHx6FX2RQvpYMj8PmOMgWxdHS7bnXXqYizs2JmqDXOaFHDsxlOjHxJtbrzx30ZRNfX5XzyTz0lcLqqfaFtOh1tLZGo4dX859bays63aFYw3SV/s320/blogs3469_Obrium_brunneum.JPG" width="320" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><span style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;">43. </span><span style="font-size: 12.8px;"><i>Obrium brunneum</i></span><i style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;"> </i><span style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;"><i>- </i>Plosti, 14.VI</span></td></tr>
</tbody></table>
</td> </tr>
<tr> <td><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhdHRJgxsqa4WxOvKTpq9ZU0QNPEJkF88oRbfeBrolbfyKB7aM-H11ZX6TEthh3kf3Wp0fEBMrw9RdhYozrjnueG-9wEF62S6UR9wEoL2Ic3HUxe1oJPGhjvAqIL773GkJqY07vCQYsUIHg/s1600/blogs3468_Glaphyra_umbellatarum.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="214" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhdHRJgxsqa4WxOvKTpq9ZU0QNPEJkF88oRbfeBrolbfyKB7aM-H11ZX6TEthh3kf3Wp0fEBMrw9RdhYozrjnueG-9wEF62S6UR9wEoL2Ic3HUxe1oJPGhjvAqIL773GkJqY07vCQYsUIHg/s320/blogs3468_Glaphyra_umbellatarum.jpg" width="320" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="font-size: 12.8px;"><span style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;">42. </span><span style="font-size: 12.8px;"><i>Glaphyra umbellatarm</i></span><i style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;"> </i><span style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;"><i>- </i>Plosti, 14.VI</span></td></tr>
</tbody></table>
</td> <td><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjAZ8vRwDS0MU1nEIWi54XYs0pCHN5TEbukqhYhjLgVML0Lqf4iqokdLR1NjpqB23DJ6Wi2A5My_q76CEe24ShxAJVePZ0hDF5ouHV9zcb3KI5gyxjqNS87LOcnx8A2EM-x-GV3h867Altk/s1600/blogs3467_Leptura_annularis.JPG" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="214" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjAZ8vRwDS0MU1nEIWi54XYs0pCHN5TEbukqhYhjLgVML0Lqf4iqokdLR1NjpqB23DJ6Wi2A5My_q76CEe24ShxAJVePZ0hDF5ouHV9zcb3KI5gyxjqNS87LOcnx8A2EM-x-GV3h867Altk/s320/blogs3467_Leptura_annularis.JPG" width="320" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="font-size: 12.8px;"><span style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;">41. </span><span style="font-size: 12.8px;"><i>Leptura annularis</i></span><i style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;"> </i><span style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;"><i>- </i>Aizkraukles purva apk., 13.VI</span></td></tr>
</tbody></table>
</td> </tr>
<tr> <td><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjAm27Z6YkSO9V3Q8hqvcLYF0Z7QrDXbPdzpthdeaEvCjRI9u5c1Ai8Gc_-ohyphenhyphenKeGPvxSMu2TDkTZiwqs7BvNefvceDJYlHP2Pp2IQfHD4eAogYMDqsU_aeBE-N-Wsbz2mlQ5D0srH_o0cU/s1600/blogs3466_Leptura_aethiops.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="214" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjAm27Z6YkSO9V3Q8hqvcLYF0Z7QrDXbPdzpthdeaEvCjRI9u5c1Ai8Gc_-ohyphenhyphenKeGPvxSMu2TDkTZiwqs7BvNefvceDJYlHP2Pp2IQfHD4eAogYMDqsU_aeBE-N-Wsbz2mlQ5D0srH_o0cU/s320/blogs3466_Leptura_aethiops.jpg" width="320" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><span style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;">40. </span><span style="font-size: 12.8px;"><i>Leptura aethiops</i></span><i style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;"> </i><span style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;"><i>- </i>Aizkraukles purva apk., 13.VI</span></td></tr>
</tbody></table>
</td> <td><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhlV38v37jkZAynACCvHqtuGfIdLXTI7AOCd1toMMu_RODNEK8uFXmYZNcTVVPg2ofjqq4rD3O4PWAlS6PfTB7VoEtIRxE9vWDhPbu-7C_EqmRzWN1gub6IFQvTwblfzd8S9YW6LtMTUkzc/s1600/blogs3465_Oplosia_cinerea.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="214" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhlV38v37jkZAynACCvHqtuGfIdLXTI7AOCd1toMMu_RODNEK8uFXmYZNcTVVPg2ofjqq4rD3O4PWAlS6PfTB7VoEtIRxE9vWDhPbu-7C_EqmRzWN1gub6IFQvTwblfzd8S9YW6LtMTUkzc/s320/blogs3465_Oplosia_cinerea.jpg" width="320" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b><u><span style="font-size: 12.8px;">39. </span><span style="font-size: 12.8px;"><i>Oplosia cinerea</i></span><i style="font-size: 12.8px;"> </i><span style="font-size: 12.8px;"><i>- </i>Aizkraukles purvs, 13.VI</span></u></b></td></tr>
</tbody></table>
</td> </tr>
<tr> <td><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj2MGlrYncTb8RrBVOHiljI8Iw8dUxwabu4JBgKhQV4N-uPvkCHtvM5QeWPJidr3VETNNFD_i1lC1QXG6bTmNmPCxmr4ySPD2_hSmobvLzCh2cl_xD58bugroRWqig3IJIJ3gFKEh8vl8Ic/s1600/blogs3464_Stenostola_dubia.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="214" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj2MGlrYncTb8RrBVOHiljI8Iw8dUxwabu4JBgKhQV4N-uPvkCHtvM5QeWPJidr3VETNNFD_i1lC1QXG6bTmNmPCxmr4ySPD2_hSmobvLzCh2cl_xD58bugroRWqig3IJIJ3gFKEh8vl8Ic/s320/blogs3464_Stenostola_dubia.jpg" width="320" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><span style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;">38. </span><span style="font-size: 12.8px;"><i>Stenostola dubia</i></span><i style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;"> </i><span style="font-size: 12.8px; font-weight: bold;"><i>- </i>Aizkraukles purvs, 13.VI</span></td></tr>
</tbody></table>
</td> <td><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjRrUktpspP5ZmA4DekFhCZhXfLd3wYBuMXLB_RTBJK-UzwjtOq_FGflxP3MA49r5XtN-pjrr7lKM-Ym8szjt-wn1ti7oBlf5VuKQRR3g_QCY0Xdq2ZWQ1RRwZa2aaNvxD3-N8fKuo7VNqJ/s1600/blogs3463_Alosterna_ingrica.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="214" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjRrUktpspP5ZmA4DekFhCZhXfLd3wYBuMXLB_RTBJK-UzwjtOq_FGflxP3MA49r5XtN-pjrr7lKM-Ym8szjt-wn1ti7oBlf5VuKQRR3g_QCY0Xdq2ZWQ1RRwZa2aaNvxD3-N8fKuo7VNqJ/s320/blogs3463_Alosterna_ingrica.jpg" width="320" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="font-size: 12.8px;"><b><u><span style="font-size: 12.8px;">37. </span><span style="font-size: 12.8px;"><i>Alosterna ingrica</i></span><i style="font-size: 12.8px;"> </i><span style="font-size: 12.8px;"><i>- </i>Lubāna mitrājs, Pededze, 11.VI</span></u></b></td></tr>
</tbody></table>
</td> </tr>
<tr> <td><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhQY333C5SZcolSGA2bRDz1bUZYwjd0NtUoNnZIhtLDsIPh5de2k0HkYFX2ui6AmDJe3xjkKobF4Gm9XfTjuAynxhd4JI5soDztt7EXfuknSe85QUnkIfuFixRMxZkHthjJW7bo7UTYxpis/s1600/blogs3462_Oxymirus_cursor.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="214" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhQY333C5SZcolSGA2bRDz1bUZYwjd0NtUoNnZIhtLDsIPh5de2k0HkYFX2ui6AmDJe3xjkKobF4Gm9XfTjuAynxhd4JI5soDztt7EXfuknSe85QUnkIfuFixRMxZkHthjJW7bo7UTYxpis/s320/blogs3462_Oxymirus_cursor.jpg" width="320" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b style="font-size: 12.8px;">36. </b><span style="font-size: 12.8px;"><i>Oxymirus cursor</i></span><i style="font-size: 12.8px;"> </i><b style="font-size: 12.8px;"><i>- </i>Lubāna mitrājs, Pededze, 11.VI</b></td></tr>
</tbody></table>
</td> <td><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgdGipLgUJ7fKYTQEzuuWys2Odq4KYh043oKf2FQIBmsCNpSVCF0xHTFxipaomJ1ddKTMm_IwoOb3RJZ3D6MS1MsI8d1xn4_7B2Nq99RSupnhRY6TMVsnnfq7bjLIwuYwLs6NriLd-cHrQd/s1600/blogs3461_Paracorymbia_Stictoleptura_maculicornis.JPG" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="214" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgdGipLgUJ7fKYTQEzuuWys2Odq4KYh043oKf2FQIBmsCNpSVCF0xHTFxipaomJ1ddKTMm_IwoOb3RJZ3D6MS1MsI8d1xn4_7B2Nq99RSupnhRY6TMVsnnfq7bjLIwuYwLs6NriLd-cHrQd/s320/blogs3461_Paracorymbia_Stictoleptura_maculicornis.JPG" width="320" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="font-size: 12.8px;"><b style="font-size: 12.8px;">35. </b><span style="font-size: 12.8px;"><i>Paracorymbia maculuicornis</i></span><i style="font-size: 12.8px;"> </i><b style="font-size: 12.8px;"><i>- </i>Leokādijas, 8.VI</b></td></tr>
</tbody></table>
</td> </tr>
<tr> <td><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiXP-IOus4VlouE18wEFFlXrEJU8ObdkCNJJBPLCTEhdajm0-bO3suuuHoEDoKzE8CjPaAduzXNTcFJB6Zs1V9f92zYpsmqyPCre6Lb8N2xLW0VENV7lf_kSnDiEdrMRm7rZBxAV4hsGgmL/s1600/blogs3460_Pidonia_lurida.JPG" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="214" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiXP-IOus4VlouE18wEFFlXrEJU8ObdkCNJJBPLCTEhdajm0-bO3suuuHoEDoKzE8CjPaAduzXNTcFJB6Zs1V9f92zYpsmqyPCre6Lb8N2xLW0VENV7lf_kSnDiEdrMRm7rZBxAV4hsGgmL/s320/blogs3460_Pidonia_lurida.JPG" width="320" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b style="font-size: 12.8px;">34. </b><span style="font-size: 12.8px;"><i>Pidonia lurida</i></span><i style="font-size: 12.8px;"> </i><b style="font-size: 12.8px;"><i>- </i>Leokādijas, 8.VI</b></td></tr>
</tbody></table>
</td> <td><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhlcFwRj77qXOWseeYnu7xgvRSWvwDyWV0zNXiGHsSv6OAk3Nf1wft2evM767z5JZs79TBJ__xhWdVTPXoh5iOM4XFQdisQ_u3Ia9UrSWDtMTk8mqgk8JdzsG6_k8mAUXhyphenhypheneIQxsTs9_5Yg/s1600/blogs3459_Monochamus_sutor.JPG" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="214" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhlcFwRj77qXOWseeYnu7xgvRSWvwDyWV0zNXiGHsSv6OAk3Nf1wft2evM767z5JZs79TBJ__xhWdVTPXoh5iOM4XFQdisQ_u3Ia9UrSWDtMTk8mqgk8JdzsG6_k8mAUXhyphenhypheneIQxsTs9_5Yg/s320/blogs3459_Monochamus_sutor.JPG" width="320" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b style="font-size: 12.8px;">33. </b><span style="font-size: 12.8px;"><i>Monochamus sutor</i></span><i style="font-size: 12.8px;"> </i><b style="font-size: 12.8px;"><i>- </i>Taurupe, 7.VI</b></td></tr>
</tbody></table>
</td> </tr>
<tr> <td><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhhX9zoKO4b01-0-Icr_5jANOlgRBCrM-S7oV1tWxknRI_zcLkQ_LZnoATB4XtDNKhQWiTCtfVQjV0L2crXqwUK94_hGKFUd7RmGdL8vqUVRAWKv0ZYg1YAlBBzLghVc9UTaGW9KeQPL_Vg/s1600/blogs3458_Agapanthia_villosoviridescens.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="214" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhhX9zoKO4b01-0-Icr_5jANOlgRBCrM-S7oV1tWxknRI_zcLkQ_LZnoATB4XtDNKhQWiTCtfVQjV0L2crXqwUK94_hGKFUd7RmGdL8vqUVRAWKv0ZYg1YAlBBzLghVc9UTaGW9KeQPL_Vg/s320/blogs3458_Agapanthia_villosoviridescens.jpg" width="320" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b style="font-size: 12.8px;">32. </b><span style="font-size: 12.8px;"><i>Agapanthia villosoviridescens</i></span><i style="font-size: 12.8px;"> </i><b style="font-size: 12.8px;"><i>- </i>Ogres apk., 5.VI</b></td></tr>
</tbody></table>
</td> <td><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjyBa0nmAEAMEfNQcMgS72l9QK5jWNRr23PDYGXbez_czY3gvIQJAN0gZrq2UL8fvAmw8r1nkvpTHGSwas10Dgs-nNulfMokVgvZGt6mXpG-iDwl-IIYPXRRCVr4tHsl7wV0zZrvlcvFZp3/s1600/blogs3457_Aegomorphus_clavipes.JPG" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="214" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjyBa0nmAEAMEfNQcMgS72l9QK5jWNRr23PDYGXbez_czY3gvIQJAN0gZrq2UL8fvAmw8r1nkvpTHGSwas10Dgs-nNulfMokVgvZGt6mXpG-iDwl-IIYPXRRCVr4tHsl7wV0zZrvlcvFZp3/s320/blogs3457_Aegomorphus_clavipes.JPG" width="320" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="font-size: 12.8px;"><b style="font-size: 12.8px;">31. </b><span style="font-size: 12.8px;"><i>Aegomorphus clavipes</i></span><i style="font-size: 12.8px;"> </i><b style="font-size: 12.8px;"><i>- </i>Vidrižu apk., 1.VI</b></td></tr>
</tbody></table>
</td> </tr>
<tr> <td><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgozcmBrguoBRT6wRQPUvhXBbcUe8RFOZ0YYdqK5Lui8T6ikpIo5ZoXD5QBfc24hYRemS1GFbLJzUXVPlx2ikdThHM9Jsj3YLuYflh2-Pv_mkQ8AGcw3VnrmvyEIzxT_Nj9cxKeOQA2iw2v/s1600/blogs3456_Judolia_sexmaculata.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="214" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgozcmBrguoBRT6wRQPUvhXBbcUe8RFOZ0YYdqK5Lui8T6ikpIo5ZoXD5QBfc24hYRemS1GFbLJzUXVPlx2ikdThHM9Jsj3YLuYflh2-Pv_mkQ8AGcw3VnrmvyEIzxT_Nj9cxKeOQA2iw2v/s320/blogs3456_Judolia_sexmaculata.jpg" width="320" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="font-size: 12.8px;"><b style="font-size: 12.8px;">30. </b><span style="font-size: 12.8px;"><i>Judolia sexmaculata</i></span><i style="font-size: 12.8px;"> </i><b style="font-size: 12.8px;"><i>- </i>Vidrižu apk., 1.VI</b></td></tr>
</tbody></table>
</td> <td><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhOpGqKBwSl684ZMY1hFicbQnAgrIp5fx5eamA_vjyJDU7Lzil3LmHb4deAJB1j7EinoSGlgJUSt5COiheGWNmv4am6Rqtum3En7F0P275sepCQNQVy_xhDiRaDe2JIzY9ywTdlN0pILT6i/s1600/blogs3455_Agapanthia_intermedia.JPG" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="214" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhOpGqKBwSl684ZMY1hFicbQnAgrIp5fx5eamA_vjyJDU7Lzil3LmHb4deAJB1j7EinoSGlgJUSt5COiheGWNmv4am6Rqtum3En7F0P275sepCQNQVy_xhDiRaDe2JIzY9ywTdlN0pILT6i/s320/blogs3455_Agapanthia_intermedia.JPG" width="320" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="font-size: 12.8px;"><b style="font-size: 12.8px;">29. </b><span style="font-size: 12.8px;"><i>Agapanthia intermedia</i></span><i style="font-size: 12.8px;"> </i><b style="font-size: 12.8px;"><i>- </i>Egļupe, 31.V</b></td></tr>
</tbody></table>
</td> </tr>
<tr> <td><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhHwAH4gfvjyx-RBo87lY3fHrotTq1LcEg6LE0d62CzP8L7otd0H6MYbMPl12IrnHXhMCGQxVheU7O7wR2DxwWezcbAv6XiFjM4f4dZB5igCnIIS9Th5bvjKcNbBTnYAHownQl93xOQbQpj/s1600/blogs3454_Dinoptera_collaris.JPG" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="214" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhHwAH4gfvjyx-RBo87lY3fHrotTq1LcEg6LE0d62CzP8L7otd0H6MYbMPl12IrnHXhMCGQxVheU7O7wR2DxwWezcbAv6XiFjM4f4dZB5igCnIIS9Th5bvjKcNbBTnYAHownQl93xOQbQpj/s320/blogs3454_Dinoptera_collaris.JPG" width="320" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b style="font-size: 12.8px;">28. </b><span style="font-size: 12.8px;"><i>Dinoptera collaris</i></span><i style="font-size: 12.8px;"> </i><b style="font-size: 12.8px;"><i>- </i>Sigulda, 31.V</b></td></tr>
</tbody></table>
</td> <td><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg0ka8tIdl47VBh4pNZSsH-vO5YNp_z4PerGXkykB_fSSnZAgqiS_P69djiZagLbqnTRLPG6xKB0ZzuXIle1P9uNyzI4biwERY_6QJXImhawxrGbkEThxHsLUyRM62nmE50Mj7KqByxXQBN/s1600/blogs3453_Allosterna_tabacicolor.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="214" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg0ka8tIdl47VBh4pNZSsH-vO5YNp_z4PerGXkykB_fSSnZAgqiS_P69djiZagLbqnTRLPG6xKB0ZzuXIle1P9uNyzI4biwERY_6QJXImhawxrGbkEThxHsLUyRM62nmE50Mj7KqByxXQBN/s320/blogs3453_Allosterna_tabacicolor.jpg" width="320" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b style="font-size: 12.8px;">27. </b><span style="font-size: 12.8px;"><i>Alosterna tabacicolor</i></span><i style="font-size: 12.8px;"> </i><b style="font-size: 12.8px;"><i>- </i>Sigulda, 31.V</b></td></tr>
</tbody></table>
</td> </tr>
<tr> <td><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjuYSD78twlLwvovYUs7BjNtCAIlg11aroJGR8kOlqequRk7RUv0brpB1DO7tnKuPzd08AsLH2NS1LZWepA7fY_l1th7KLrbRIUu2nHQFVxacZHRUMmOlWqOhF0xoNI3eLyDRPEZGeralJ1/s1600/blogs3452_Xylotrechus_Rusticoclytus_rusticus.JPG" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="214" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjuYSD78twlLwvovYUs7BjNtCAIlg11aroJGR8kOlqequRk7RUv0brpB1DO7tnKuPzd08AsLH2NS1LZWepA7fY_l1th7KLrbRIUu2nHQFVxacZHRUMmOlWqOhF0xoNI3eLyDRPEZGeralJ1/s320/blogs3452_Xylotrechus_Rusticoclytus_rusticus.JPG" width="320" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b style="font-size: 12.8px;">26. </b><span style="font-size: 12.8px;"><i>Rusticoclytus rusticus</i></span><i style="font-size: 12.8px;"> </i><b style="font-size: 12.8px;"><i>- </i>Pilsrundāle, 30.V</b></td></tr>
</tbody></table>
</td> <td><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjtRF8j7oHvxAmdXmrC6dNqPLU-zcjTNnholzdG48eG2LBn20jDF9sdnOpIZcivtrvaWMeVGTVu-HEBJdglRcG06OvGaJTsGDRMYvUqs2-RkMRqlwrfGleYH_kH0d4kD0D3ep3Wj-jwbVKt/s1600/blogs3451_Phytoecia_cylindrica.JPG" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="214" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjtRF8j7oHvxAmdXmrC6dNqPLU-zcjTNnholzdG48eG2LBn20jDF9sdnOpIZcivtrvaWMeVGTVu-HEBJdglRcG06OvGaJTsGDRMYvUqs2-RkMRqlwrfGleYH_kH0d4kD0D3ep3Wj-jwbVKt/s320/blogs3451_Phytoecia_cylindrica.JPG" width="320" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b style="font-size: 12.8px;">25. </b><span style="font-size: 12.8px;"><i>Phytoecia cylindrica</i></span><i style="font-size: 12.8px;"> </i><b style="font-size: 12.8px;"><i>- </i>Pilsrundāle, 30.V</b></td></tr>
</tbody></table>
</td> </tr>
<tr> <td><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh9WG1ZSetIStCANN7Wm2mE1Gfw1YWeTUrzhkeiFM3qSMTIkGRKo8aoX0MTi9i01oemL7ihl1wYfokUbAMxF_7GFSzQOYWTVV79Hp9bWuW-IX8SKLQG-gqF6_Ljd8GcR77Cykt3qNH6-WqK/s1600/blogs3450_Clytus_arietis.JPG" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="214" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh9WG1ZSetIStCANN7Wm2mE1Gfw1YWeTUrzhkeiFM3qSMTIkGRKo8aoX0MTi9i01oemL7ihl1wYfokUbAMxF_7GFSzQOYWTVV79Hp9bWuW-IX8SKLQG-gqF6_Ljd8GcR77Cykt3qNH6-WqK/s320/blogs3450_Clytus_arietis.JPG" width="320" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b style="font-size: 12.8px;">24. </b><span style="font-size: 12.8px;"><i>Clytus arietis</i></span><i style="font-size: 12.8px;"> </i><b style="font-size: 12.8px;"><i>- </i>Pilsrundāle, 30.V</b></td></tr>
</tbody></table>
</td> <td><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjrpWvFIdKUteLxbWelUnAZIu-Sis2coRqZ1iSaTTfb-jnEEsoMEOCMsyf8R8wdAU-ZN6qonN9JuKftIOfagXYhSiKuDQg46GtQTvIkwHdaRJsidnefDve8n4LG2bKhx3NLuofIUX22b_mX/s1600/blogs3449_Saperda_scalaris.JPG" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="214" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjrpWvFIdKUteLxbWelUnAZIu-Sis2coRqZ1iSaTTfb-jnEEsoMEOCMsyf8R8wdAU-ZN6qonN9JuKftIOfagXYhSiKuDQg46GtQTvIkwHdaRJsidnefDve8n4LG2bKhx3NLuofIUX22b_mX/s320/blogs3449_Saperda_scalaris.JPG" width="320" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b style="font-size: 12.8px;">23. </b><span style="font-size: 12.8px;"><i>Saperda scalaris</i></span><i style="font-size: 12.8px;"> </i><b style="font-size: 12.8px;"><i>- </i>Pilsrundāle, 30.V</b></td></tr>
</tbody></table>
</td> </tr>
<tr> <td><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgHTWM0DEZpQrNQ1fwNI57_l8B77gIN3g9di94kMYji-KWMzZrGlAqZrhUALTDtX3TYuQBBs1XLUKigNIfJDY4Ct3S7akw2XakhroNar1vA3_9TccEnYxZ3_DHYjUx_3OaV1idxBbCoUZwV/s1600/blogs3448_Poecilium_alni.JPG" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="214" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgHTWM0DEZpQrNQ1fwNI57_l8B77gIN3g9di94kMYji-KWMzZrGlAqZrhUALTDtX3TYuQBBs1XLUKigNIfJDY4Ct3S7akw2XakhroNar1vA3_9TccEnYxZ3_DHYjUx_3OaV1idxBbCoUZwV/s320/blogs3448_Poecilium_alni.JPG" width="320" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b style="font-size: 12.8px;">22. </b><span style="font-size: 12.8px;"><i>Poecilium alni</i></span><i style="font-size: 12.8px;"> </i><b style="font-size: 12.8px;"><i>- </i>Pilsrundāle, 30.V</b></td></tr>
</tbody></table>
</td> <td><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjBh4Hol2ty4UVFvOoGZvXWmV7za5hm0EfyOUXFq1w1ABxWTKP2n3LakH-ynJCQmC89WHfKzGsQ2xFGwZVZL1Va_JQVnJ9IcEZdMGrb2hMlUzDDuhmUqMpouQNG_f5eEGYKyhF6xVfKGFre/s1600/blogs3447_Stenocorus_meridianus.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="214" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjBh4Hol2ty4UVFvOoGZvXWmV7za5hm0EfyOUXFq1w1ABxWTKP2n3LakH-ynJCQmC89WHfKzGsQ2xFGwZVZL1Va_JQVnJ9IcEZdMGrb2hMlUzDDuhmUqMpouQNG_f5eEGYKyhF6xVfKGFre/s320/blogs3447_Stenocorus_meridianus.jpg" width="320" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b style="font-size: 12.8px;">21. </b><span style="font-size: 12.8px;"><i>Stenocorus meridianus</i></span><i style="font-size: 12.8px;"> </i><b style="font-size: 12.8px;"><i>- </i>Pilsrundāle, 30.V</b></td></tr>
</tbody></table>
</td> </tr>
<tr> <td><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhpwuOA1ksqfdRWpWFRCC872sa1CqN-6XJl73GTZmOJln_YbQn143W-T6ZZJMZufT80XCzpmVX1YkjKPwI_IOHSaLuj_vJKpFb5_kFdhDY8hvEyd4Tz8qxGM-qmygdtq9Ge8jFab3cE2Wid/s1600/blogs3446_Ropalopus_macropus.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="214" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhpwuOA1ksqfdRWpWFRCC872sa1CqN-6XJl73GTZmOJln_YbQn143W-T6ZZJMZufT80XCzpmVX1YkjKPwI_IOHSaLuj_vJKpFb5_kFdhDY8hvEyd4Tz8qxGM-qmygdtq9Ge8jFab3cE2Wid/s320/blogs3446_Ropalopus_macropus.jpg" width="320" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b><u><span style="font-size: 12.8px;">20. </span><span style="font-size: 12.8px;"><i>Ropalopus macropus</i></span><i style="font-size: 12.8px;"> </i><span style="font-size: 12.8px;"><i>- </i>Pilsrundāle, 30.V</span></u></b></td></tr>
</tbody></table>
</td> <td><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhcem9hyphenhyphenLa7V42ZjWNZgyyQadxn2PMIoUsVv8g9F8-DSCNcvdHKefL_a6FU14N1gduB31WmpGhykRILFLBRGZzANhgW6FGblP-pNRdn7fWNPdPn33S6tA8skAl9b_RayulqlbTJz4J7gYFq/s1600/blogs3445_Leiopus_linnei_nebulosus.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="214" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhcem9hyphenhyphenLa7V42ZjWNZgyyQadxn2PMIoUsVv8g9F8-DSCNcvdHKefL_a6FU14N1gduB31WmpGhykRILFLBRGZzANhgW6FGblP-pNRdn7fWNPdPn33S6tA8skAl9b_RayulqlbTJz4J7gYFq/s320/blogs3445_Leiopus_linnei_nebulosus.jpg" width="320" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b style="font-size: 12.8px;">19. </b><span style="font-size: 12.8px;"><i>Leiopus linnei/nebulosus</i></span><i style="font-size: 12.8px;"> </i><b style="font-size: 12.8px;"><i>- </i>Pilsrundāle, 30.V</b></td></tr>
</tbody></table>
</td> </tr>
<tr> <td><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg2s_4ZdWnN5mDLe8Q8SwSE31ib4ZxQrwOFzxANvuQxEnqroE_BtA1x2RSdLktHvquW5GwQMoQGZfC4S1ZI4Hc76zo4vaDPty87cVfuwaC6bY2nIW9A71puw59vfa6kFuLMCfoQE1e_XGp8/s1600/blogs3444_Grammoptera_ruficornis.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="214" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg2s_4ZdWnN5mDLe8Q8SwSE31ib4ZxQrwOFzxANvuQxEnqroE_BtA1x2RSdLktHvquW5GwQMoQGZfC4S1ZI4Hc76zo4vaDPty87cVfuwaC6bY2nIW9A71puw59vfa6kFuLMCfoQE1e_XGp8/s320/blogs3444_Grammoptera_ruficornis.jpg" width="320" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="font-size: 12.8px;"><b style="font-size: 12.8px;">18. </b><span style="font-size: 12.8px;"><i>Grammoptera ruficornis</i></span><i style="font-size: 12.8px;"> </i><b style="font-size: 12.8px;"><i>- </i>Pilsrundāle, 30.V</b></td></tr>
</tbody></table>
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
</div>
</td> <td><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjZc0O1KELb8I8ssKj1fSwoxhx-6ejihTMNcKDRlTPXdugsRkRdm-XK-S62XcL0ZxOGTl2R-4HFHGl_qr1XUhMGM3PsLapJTNAGmi1lNgzwAsqvPIZ_fBxUHa_2jVHvss2OgUEiIqhyhWjs/s1600/blogs3443_Tetrops_praeustus.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="214" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjZc0O1KELb8I8ssKj1fSwoxhx-6ejihTMNcKDRlTPXdugsRkRdm-XK-S62XcL0ZxOGTl2R-4HFHGl_qr1XUhMGM3PsLapJTNAGmi1lNgzwAsqvPIZ_fBxUHa_2jVHvss2OgUEiIqhyhWjs/s320/blogs3443_Tetrops_praeustus.jpg" width="320" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b style="font-size: 12.8px;">17. </b><span style="font-size: 12.8px;"><i>Tetrops praeustus</i></span><i style="font-size: 12.8px;"> </i><b style="font-size: 12.8px;"><i>- </i>Rīga, Botdārzs, 29.V</b></td></tr>
</tbody></table>
</td> </tr>
<tr> <td><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh8t7j_h-SH0FbsCr7J63fExqt9g-ek_urpcj951xLrPX40c8BlhgMWAVs-91bYcUsfE4WKzl0TMCMptWRTPMccDf_Pr9alF7GT4Vzv0iYwSz1YfsLtFTD1ex4N0Usdr3vYozNTAPVb1rpy/s1600/blogs3442_Callidium_aeneum.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="214" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh8t7j_h-SH0FbsCr7J63fExqt9g-ek_urpcj951xLrPX40c8BlhgMWAVs-91bYcUsfE4WKzl0TMCMptWRTPMccDf_Pr9alF7GT4Vzv0iYwSz1YfsLtFTD1ex4N0Usdr3vYozNTAPVb1rpy/s320/blogs3442_Callidium_aeneum.jpg" width="320" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b style="font-size: 12.8px;">16. </b><span style="font-size: 12.8px;"><i>Callidium aeneum</i></span><i style="font-size: 12.8px;"> </i><b style="font-size: 12.8px;"><i>- </i>Rimzātu dīķi 26.V</b></td></tr>
</tbody></table>
</td> <td><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgnxLN5Xf71q3hVPeMIJ-3JJfhcfo4LyHXM0RDm_WJvDv8ZW8TCHk7x_yHzmuCFXFhixF3BOdNqpLumo3UxUw8H15wKp8vjqEQXkKFpBCrWCfvCGi3iWmsuwLeY1KrXuiPO1v4eiUctkjKS/s1600/blogs3441_Gaurotes_virginea.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="214" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgnxLN5Xf71q3hVPeMIJ-3JJfhcfo4LyHXM0RDm_WJvDv8ZW8TCHk7x_yHzmuCFXFhixF3BOdNqpLumo3UxUw8H15wKp8vjqEQXkKFpBCrWCfvCGi3iWmsuwLeY1KrXuiPO1v4eiUctkjKS/s320/blogs3441_Gaurotes_virginea.jpg" width="320" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b style="font-size: 12.8px;">15. </b><span style="font-size: 12.8px;"><i>Gaurotes virginea</i></span><i style="font-size: 12.8px;"> </i><b style="font-size: 12.8px;"><i>- </i>Rimzātu dīķi 26.V</b></td></tr>
</tbody></table>
</td> </tr>
<tr> <td><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhuAWsrU7YvRIiwamH3mGlZGyaYw4D89o_7gWXJ5-qxXq3MIi6ZIp1VnknwpQYc5-d3MH607D0ls0zpHakWK9CU1CTGoOJalQxaY0l17NX5mV7Ggbh0k0QPqSK2kTP_Ux76aLgSApt-fN_F/s1600/blogs3440_Tetropium_fuscum.JPG" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="214" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhuAWsrU7YvRIiwamH3mGlZGyaYw4D89o_7gWXJ5-qxXq3MIi6ZIp1VnknwpQYc5-d3MH607D0ls0zpHakWK9CU1CTGoOJalQxaY0l17NX5mV7Ggbh0k0QPqSK2kTP_Ux76aLgSApt-fN_F/s320/blogs3440_Tetropium_fuscum.JPG" width="320" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b style="font-size: 12.8px;">14. </b><i style="font-size: 12.8px;">Tetropium fuscum </i><b style="font-size: 12.8px;"><i>- </i>Ogre 23.V</b></td></tr>
</tbody></table>
</td> <td><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhgSnqJYNwktu7WgRIs1xlkBaMDArg1dLW0T_4Z__kHvmftqKiFNYMI-bsd6Fjszq5kvUc5cszKipx8odPLysydG9ApTLwCa4s2zDs_Dn7u4OYgwcu8gJxH4uSuAKuqdpNioZa1L9kIDN34/s1600/blogs3439_Asemum_striatum.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="214" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhgSnqJYNwktu7WgRIs1xlkBaMDArg1dLW0T_4Z__kHvmftqKiFNYMI-bsd6Fjszq5kvUc5cszKipx8odPLysydG9ApTLwCa4s2zDs_Dn7u4OYgwcu8gJxH4uSuAKuqdpNioZa1L9kIDN34/s320/blogs3439_Asemum_striatum.jpg" width="320" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b style="font-size: 12.8px;">13. </b><i style="font-size: 12.8px;">Asemum striatum </i><b style="font-size: 12.8px;"><i>- </i>Glāznieku apk. 23.V</b></td></tr>
</tbody></table>
</td> </tr>
<tr> <td><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh72DP_YrH1HOpjqCuttxVS3c9KNFTwi2vt3Z_1Ffk_3AlcgCWOo8dR1_tfrUlck-Ahqn0yUSanJtth0h4NQyVo0h2plJekq-_H565uPGrA6x6FmXSKgmEVXClHULQVY7EgZ3bly9RKIoz8/s1600/blogs3438_Evodinus_borealis.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="214" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh72DP_YrH1HOpjqCuttxVS3c9KNFTwi2vt3Z_1Ffk_3AlcgCWOo8dR1_tfrUlck-Ahqn0yUSanJtth0h4NQyVo0h2plJekq-_H565uPGrA6x6FmXSKgmEVXClHULQVY7EgZ3bly9RKIoz8/s320/blogs3438_Evodinus_borealis.jpg" width="320" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b style="font-size: 12.8px;">12. </b><i style="font-size: 12.8px;">Evodinus borealis </i><b style="font-size: 12.8px;"><i>- </i>Glāznieku apk. 23.V</b></td></tr>
</tbody></table>
</td> <td><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi1_5pDV5_WI-s_AgxVOJHE2-wt2spbY3Q13rH_utytRmyoJivadksr_Yj7wgTgh3Uj8HdR0_J2zB_zfkXX0RBTolMgQcwICBW40yFihzPPIUEnPB3FswAdyHVxwIsxpxZV0YzCRaA_R4v9/s1600/blogs3437_Tetropium_castaneum.JPG" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="214" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi1_5pDV5_WI-s_AgxVOJHE2-wt2spbY3Q13rH_utytRmyoJivadksr_Yj7wgTgh3Uj8HdR0_J2zB_zfkXX0RBTolMgQcwICBW40yFihzPPIUEnPB3FswAdyHVxwIsxpxZV0YzCRaA_R4v9/s320/blogs3437_Tetropium_castaneum.JPG" width="320" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b style="font-size: 12.8px;">11. </b><i style="font-size: 12.8px;">Tetropium castaneum </i><b style="font-size: 12.8px;"><i>- </i>Glāznieku apk. 23.V</b></td></tr>
</tbody></table>
</td> </tr>
<tr> <td><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiBZV-k3N0uylAjdraPSHCUITUB29WVmHUbwAtduScbeitoFOc6Pyo5sooXHJEWXc6JRS9fH595y-aKiclagWldC9g46vHvOvgHSH4hQa8uOFiACtm3cb3zzQiSbAMoqfa0gYKztBtvkqMg/s1600/blogs3436_Molorchus_minor.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="214" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiBZV-k3N0uylAjdraPSHCUITUB29WVmHUbwAtduScbeitoFOc6Pyo5sooXHJEWXc6JRS9fH595y-aKiclagWldC9g46vHvOvgHSH4hQa8uOFiACtm3cb3zzQiSbAMoqfa0gYKztBtvkqMg/s320/blogs3436_Molorchus_minor.jpg" width="320" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="font-size: 12.8px;"><b style="font-size: 12.8px;">10. </b><i style="font-size: 12.8px;">Molorchus minor </i><b style="font-size: 12.8px;"><i>- </i>Ķemeru NP, 21.V</b></td></tr>
</tbody></table>
</td> <td><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjNb18DQDlCh88BtUZL1lbZpEnqd0idzHklr00SqVdTj4r_SermRVfohPqKKjygoNe2xhZ7-G8kh_PGewrvyXo-IWYLiRq17ztzl24bVTfJEuZDNzwzdmxHdOZZYNvWaGHJ2fdKFhD0jW6Z/s1600/blogs3435_Phytoecia_nigricornis.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="214" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjNb18DQDlCh88BtUZL1lbZpEnqd0idzHklr00SqVdTj4r_SermRVfohPqKKjygoNe2xhZ7-G8kh_PGewrvyXo-IWYLiRq17ztzl24bVTfJEuZDNzwzdmxHdOZZYNvWaGHJ2fdKFhD0jW6Z/s320/blogs3435_Phytoecia_nigricornis.jpg" width="320" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b style="font-size: 12.8px;">9. </b><i style="font-size: 12.8px;">Phytoecia nigricornis </i><b style="font-size: 12.8px;"><i>- </i>Lucavsala, 10.V</b></td></tr>
</tbody></table>
</td> </tr>
<tr> <td><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiVh_SBRigiGiIq3J9JJSVXXs8Anwgp1VFvpP7P1vstK7nL-SYUhvnn9RIQe6-GdyW6LLAx3MhYeb6M8rSU9pDGH-oo1w1A6OYV4LM9wnolq0wUT1vxKBZVAnFEXDN0p3uw15SbIVgx9Yj3/s1600/blogs3434_Rhagium_mordax.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="214" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiVh_SBRigiGiIq3J9JJSVXXs8Anwgp1VFvpP7P1vstK7nL-SYUhvnn9RIQe6-GdyW6LLAx3MhYeb6M8rSU9pDGH-oo1w1A6OYV4LM9wnolq0wUT1vxKBZVAnFEXDN0p3uw15SbIVgx9Yj3/s320/blogs3434_Rhagium_mordax.jpg" width="320" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b style="font-size: 12.8px;">8. </b><i style="font-size: 12.8px;">Rhagium mordax </i><b style="font-size: 12.8px;"><i>- </i>Glāznieku apk., 08.V</b></td></tr>
</tbody></table>
</td> <td><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhHJPOozCLup1p6JAwbhpfaSDR6FDmY5kTej9xu0wItJgBYRn4ussR_GK1nhvmP57r-2XBMy-FsAiiFtxZedLidQd0s-aHZe9EHo_lhuWbGfUt3okwd1XVTbsmGZGbu-kq28ugW0P5vlqES/s1600/blogs3433_Pogonocherus_fasciculatus.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="214" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhHJPOozCLup1p6JAwbhpfaSDR6FDmY5kTej9xu0wItJgBYRn4ussR_GK1nhvmP57r-2XBMy-FsAiiFtxZedLidQd0s-aHZe9EHo_lhuWbGfUt3okwd1XVTbsmGZGbu-kq28ugW0P5vlqES/s320/blogs3433_Pogonocherus_fasciculatus.jpg" width="320" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>7. </b><i>Pogonocherus fasciculatus </i><b><i>- </i>Glāznieku apk., 08.V</b></td></tr>
</tbody></table>
</td> </tr>
<tr> <td><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjKQoicnjo3XkZvtX3WwgB0XNuxdzsTKuktqKJDcuO-zz_dOj0ZZjVSj1Fv6SFFwevNY_NPydItzNyjC0FCnlGCWvXf1IQmi0Y8ixXtDHw4QfkdfFOm1-sAnNYCQhJH5iRbumN9ADiSooNt/s1600/blogs3432_Pogonocherus_hispidus.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="214" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjKQoicnjo3XkZvtX3WwgB0XNuxdzsTKuktqKJDcuO-zz_dOj0ZZjVSj1Fv6SFFwevNY_NPydItzNyjC0FCnlGCWvXf1IQmi0Y8ixXtDHw4QfkdfFOm1-sAnNYCQhJH5iRbumN9ADiSooNt/s320/blogs3432_Pogonocherus_hispidus.jpg" width="320" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b style="font-size: small;">6. </b><i style="font-size: small;">Pogonocherus hispidus </i><b style="font-size: small;">- Rīga, Imantas apk. 04.V</b></td></tr>
</tbody></table>
</td> <td><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhgoysrrGhIzGZJhnF4NVhlBl5Q0Zr8_vGNan8PbSuwWuLDbDVdCdQLgqmzl6lzICOoR_3Pwto5hfuHxdMW-yokOH_3AOj_NyfxGFyOAkRJzZjdlLv8QcAZX6O-Cqk72JMhcvWexBkAh5zS/s1600/blogs3430_Acanthocinus_aedilis.JPG" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="214" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhgoysrrGhIzGZJhnF4NVhlBl5Q0Zr8_vGNan8PbSuwWuLDbDVdCdQLgqmzl6lzICOoR_3Pwto5hfuHxdMW-yokOH_3AOj_NyfxGFyOAkRJzZjdlLv8QcAZX6O-Cqk72JMhcvWexBkAh5zS/s320/blogs3430_Acanthocinus_aedilis.JPG" width="320" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b style="font-size: small;">5. </b><i style="font-size: small;">Acanthocinus aedilis </i><b style="font-size: small;">- Čaukciema purvs 6.IV</b></td></tr>
</tbody></table>
</td> </tr>
<tr> <td><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhJAi45Yp8m6mTQEtAERFPowcnlEZW_nys7CJfvv5dkl30P3z1HfJqbxmZezWgv7uTkHBCGkGfcP2mV_VTo8SON5kUclbYNVmfOz0HHDUx257V0Cxy3-Zx-T1GJowC7ysrxAKfss0M_Pgq8/s1600/blogs3429_Pogonocherus_hispidulus.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="214" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhJAi45Yp8m6mTQEtAERFPowcnlEZW_nys7CJfvv5dkl30P3z1HfJqbxmZezWgv7uTkHBCGkGfcP2mV_VTo8SON5kUclbYNVmfOz0HHDUx257V0Cxy3-Zx-T1GJowC7ysrxAKfss0M_Pgq8/s320/blogs3429_Pogonocherus_hispidulus.jpg" width="320" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><span style="font-size: small;"><b>4. </b><i>Pogonocherus hispidulus </i><b>- Antiņciems 19.III</b></span></td></tr>
</tbody></table>
</td> <td><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhUJR1UNzSKny58QAZM5G6XVu4av5vFIkPCy8kbUdoFjYAbZBlurTNWYBw9xF4uKxuU3r3chypXj7eMUauLWdvbSoZPfE7VJOmgob9_3gX8EXruinPzIqzUg4EDlF8b3JIVOXj9A6ltzh6V/s1600/blogs3428_Rhagium_inquisitor.JPG" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="214" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhUJR1UNzSKny58QAZM5G6XVu4av5vFIkPCy8kbUdoFjYAbZBlurTNWYBw9xF4uKxuU3r3chypXj7eMUauLWdvbSoZPfE7VJOmgob9_3gX8EXruinPzIqzUg4EDlF8b3JIVOXj9A6ltzh6V/s320/blogs3428_Rhagium_inquisitor.JPG" width="320" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><span style="font-size: small;"><b>3. </b><i>Rhagium inquisitor </i><b>- Rītabuļļi 8.III</b></span></td></tr>
</tbody></table>
</td> </tr>
<tr> <td><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiKyKnLM0dmTwra2qG_resfY4bQql6MMUjQYL3NDHvAecrni6K53aVurTlNTTaeekyn7_CK0biog9h3qyAGdtcbegi-ayn197o9TJuQWqZDxbp2Yp5_sIhhBb7leDnS8NbiuLCLc0QzjPmX/s1600/blogs3426_Saperda_populnea.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="214" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiKyKnLM0dmTwra2qG_resfY4bQql6MMUjQYL3NDHvAecrni6K53aVurTlNTTaeekyn7_CK0biog9h3qyAGdtcbegi-ayn197o9TJuQWqZDxbp2Yp5_sIhhBb7leDnS8NbiuLCLc0QzjPmX/s320/blogs3426_Saperda_populnea.jpg" width="320" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><span style="font-size: small;"><b>2. </b><i>Saperda populnea </i><b>- Dārziņu apkārtne 4.II*</b></span></td></tr>
</tbody></table>
</td> <td><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhKsj661CMsvtMV8bEL2_6SgDrbKzrqzc09ox2gtuTbkE__x96ZUS9mmFJ3efieZtdKVh1uTyVWtDG15sM75tkEb5BhwfHEy-UiR1f1Hl-ydS2mcbRgtI7E8JRZfToHpYiQSU5NmmhPTC2j/s1600/blogs3427_Pogonocherus_decoratus.JPG" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="214" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhKsj661CMsvtMV8bEL2_6SgDrbKzrqzc09ox2gtuTbkE__x96ZUS9mmFJ3efieZtdKVh1uTyVWtDG15sM75tkEb5BhwfHEy-UiR1f1Hl-ydS2mcbRgtI7E8JRZfToHpYiQSU5NmmhPTC2j/s320/blogs3427_Pogonocherus_decoratus.JPG" width="320" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><span style="font-size: small;"><b>1. </b><i>Pogonocherus decoratus </i><b>- Dārziņu apkārtne 19.I</b></span></td></tr>
</tbody></table>
</td> </tr>
</tbody></table>
____________________________________________________<br />
<br />Uģis Piterānshttp://www.blogger.com/profile/12043555167738509951noreply@blogger.com2tag:blogger.com,1999:blog-4395289100350981207.post-77406776434608581822019-10-31T17:23:00.001+02:002019-10-31T17:23:14.329+02:00Spānijas [garās] piezīmes<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
</div>
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
</div>
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<br /></div>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh-4NngApWTYRpjxFL6O9iRv7P7Plk8URj9kenYXsmI4zRgVVDUL5t3WdX9iFteqNOLpNETfpCRCcB4t3kWE5zOy4SVM2vWZ6ycpbyU0k9A21l3OE8qdRowohxChPqAJC2U6aMpzuWe3VA8/s1600/blogs3044_Spain_Nerja.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh-4NngApWTYRpjxFL6O9iRv7P7Plk8URj9kenYXsmI4zRgVVDUL5t3WdX9iFteqNOLpNETfpCRCcB4t3kWE5zOy4SVM2vWZ6ycpbyU0k9A21l3OE8qdRowohxChPqAJC2U6aMpzuWe3VA8/s640/blogs3044_Spain_Nerja.jpg" width="640" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Spānijas karogs - Nerhas (<i>Nerja</i>) pilsētiņas ielās</b></td></tr>
</tbody></table>
<div style="text-align: justify;">
2019. gads nebija izņēmums un arī šajā gadā vienu ārzemju ceļojumu izdevās izspiest - atkal tā 'pa lēto', samērā agri pavasarī un uz samērā īsu laiku (no 2. līdz 8. aprīlim, bet pirmā/pēdējā diena lidostās - tā ka pilnās dienas tik piecas). Šoreiz izvēle krita uz Spāniju. Galamērķis bija Malagas pilsēta un tuvākā apkārtne - Nerhas (<i>Nerja</i>) un Torremolinosas (<i>Torremolinos</i>) pilsētiņas. Programma līdzīga kā citos gados samērā piesātināta - jo šajās 5 dienās tapa iespiesta gan kultūras programma, gan atrašanās dabā. Šajā ierakstā, protams, galvenais uzsvars uz dabu. Dabas vērošanai pamatā bija atvēlēta viena pilna diena Nerhas pusē, kas tika pavadīta kāpjot 1,5km augstajā Pico del Cielo virsotnē (nekas jau dižs, bet vajadzētu būt augstākajam punktam kurā esmu pats uzrāpies), viens rīts Gvadalorses dabas parkā (<i>Parque del Guadalhorce</i>) pie Malagas un, protams, atsevišķi brīži pārējās dienās, jo arī Spānijas pilsētvidē, turot acis vaļā, var pamanīt daudz ko mūsu platuma grādiem neredzētu. Tad nu pamazām par visu pēc kārtas. Kā ierasts - teksts droši vien būs daudz, tāpēc ne par gramu neapvainošos, ja to pilnībā izlasīs tikai retais. Savā ziņā to rakstu pamatā priekš sevis - kā tādas atmiņu piezīmes, ko pašam ir interesanti vēlāk pēc kādiem pāris gadiem palasīt. Lai nu kā - esam vēlā 2. aprīļa vakarā nolaidušies Malagā, pārlaiduši nakti viesnīcā, kur mūsu numuriņā jau bija pamanījies iemitināties kāds cits tūrists, un agrā 3. aprīļa rītā dodamies pastaigāt pa Malagu. Tātad 'kultūras programma' pilsētā. Bet vai tikai? :)<br />
<br />
<div style="text-align: center;">
<b>1. DIENA - MALAGA</b></div>
</div>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiko4yBBD-wyZ-BJDB0SELPu6JF-n9B7LtJP1G7ORR40HJupRhYStr87cJVz6OqHJWQLa0r1Zj_JGulbEs9VARGDl6h09ovkgdIxbuw4AK69b2LFECDSNIUGZllVovXCD9Pu-aJJ5h8YzJy/s1600/blogs3045_Spain_Malaga_Myiopsitta_monachus.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiko4yBBD-wyZ-BJDB0SELPu6JF-n9B7LtJP1G7ORR40HJupRhYStr87cJVz6OqHJWQLa0r1Zj_JGulbEs9VARGDl6h09ovkgdIxbuw4AK69b2LFECDSNIUGZllVovXCD9Pu-aJJ5h8YzJy/s640/blogs3045_Spain_Malaga_Myiopsitta_monachus.jpg" width="640" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Mūku papagaiļi (</b><i>Myiopsitta monachus</i><b style="font-size: 12.8px;">) Malagā</b></td></tr>
</tbody></table>
<div style="text-align: justify;">
Nu un pārāk tālu nebija nemaz jāiet, lai sastaptu pirmo latvieša acīm eksotisko putnu - brīvā dabā dzīvojošus papagaiļus! Šī gan ir arī zināmā mērā eksotika arī Eiropas kontekstā, jo skaidrs, ka Eiropā nedzīvo vietējās papagaiļu sugas un visi dabā redzamie papagaiļi ir izmukuši kādam no krātiņa. Taču vismaz divas sugas - Krāmera papagailis (<i>Psittacula krameri</i>) un mūku papagailis (<i>Myiopsitta monachus</i>) Eiropā ir ļoti labi iedzīvojušies un atsevišķos reģionos tām ir izveidojušās jau visai iespaidīga lieluma populācijas (īpaši attiecībā uz Krāmera papagaili, kur, piemēram, Lielbritānijā jau ligzdo daudzi tūkstoši šo putnu pāru). Malagā ir sastopamas abas šīs sugas taču skaitliski vairāk ir sastopami mūku papagaiļi - kuri tad bija mūsu redzētie putni. </div>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEinvCYF094tyY6LAjT1-J13IINVNwi2I4r1ezV8a43MEkHHMwocomWHgm6ZuSgt_x1xDNJSxpxN9mWKydA6zInvzBNo9rhxu6zY9YqrJhfVIp5nKgk1oC-rwBqJ6xDYEdD63xlnfpLbz5GP/s1600/blogs3046_Spain_Malaga_Myiopsitta_monachus.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEinvCYF094tyY6LAjT1-J13IINVNwi2I4r1ezV8a43MEkHHMwocomWHgm6ZuSgt_x1xDNJSxpxN9mWKydA6zInvzBNo9rhxu6zY9YqrJhfVIp5nKgk1oC-rwBqJ6xDYEdD63xlnfpLbz5GP/s640/blogs3046_Spain_Malaga_Myiopsitta_monachus.jpg" width="640" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b style="font-size: 12.8px;">Mūku papagaiļi (</b><i style="font-size: 12.8px;">Myiopsitta monachus</i><b style="font-size: 12.8px;">) Malagā</b></td></tr>
</tbody></table>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhLnI5zqG1TcLls0w0vHIWmLedrkb5UlCTxwFyFOCiUSihdkAdGgUHadeVyxMmth7UCnss-4D2-S8VcybcvTG4Sp8HJu5KWYOBbc8Mf8E3enPXsAiVlbA-3fx4BSTmgrm4ZPw0BPYkEaSrU/s1600/blogs3047_Spain_Malaga_Myiopsitta_monachus.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhLnI5zqG1TcLls0w0vHIWmLedrkb5UlCTxwFyFOCiUSihdkAdGgUHadeVyxMmth7UCnss-4D2-S8VcybcvTG4Sp8HJu5KWYOBbc8Mf8E3enPXsAiVlbA-3fx4BSTmgrm4ZPw0BPYkEaSrU/s640/blogs3047_Spain_Malaga_Myiopsitta_monachus.jpg" width="640" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b style="font-size: 12.8px;">Mūku papagailis (</b><i style="font-size: 12.8px;">Myiopsitta monachus</i><b style="font-size: 12.8px;">) Malagā</b></td></tr>
</tbody></table>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhusTKbP4uWa6tjAvU-g-IfadEaMkhnmrLBk7gsi5xdaEVbK7fY8I3KSAjK6rapr-GqJdosXNSspcQtaqU3mYPXRPDzSBYfKHa5zZpe1MaEwQ0DGsPhUfVtB_QtYw0juH9bnC9q_UqPCsjA/s1600/blogs3048_Spain_Torremolinos_Myiopsitta_monachus_nest.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhusTKbP4uWa6tjAvU-g-IfadEaMkhnmrLBk7gsi5xdaEVbK7fY8I3KSAjK6rapr-GqJdosXNSspcQtaqU3mYPXRPDzSBYfKHa5zZpe1MaEwQ0DGsPhUfVtB_QtYw0juH9bnC9q_UqPCsjA/s640/blogs3048_Spain_Torremolinos_Myiopsitta_monachus_nest.jpg" width="640" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b style="font-size: 12.8px;">Mūku papagaiļu ligzdas (</b><i style="font-size: 12.8px;">Myiopsitta monachus</i><b style="font-size: 12.8px;">) Torremolinosā</b></td></tr>
</tbody></table>
<div style="text-align: justify;">
Dabiskais to izplatības areāls ir Dienvidamerika, bet pirmo reizi Spānijā parādījušies pagājušā gadsimta 1970-ajos gados un mūsdienās daudzās lielākajās pilsētās (Madridē, Barseolonā, piemēram) to skaits arī jau ir sasniedzis daudzus tūkstošus. Putni ir diezgan uzkrītoši, samērā trokšņaini un viegli pamanāmi - no cilvēkiem šķietami arī pārāk nebaidās. Vietām uzvedās kā tādi lieli, zaļi zvirbuļi - lēkājot pa zemi un lasot maizes drupačas. Interesanti, ka ligzdo nevis dobumos, kā varētu no papagaiļa sagaidīt (vismaz manā izpratnē), bet dzīvo kolonijās, kur veido diezgan lielas, 'salmu čupas' (pati ligzda čupas viducī) koku žāklēs, palmu zaros u.c. Vēlāk Torremolinosā vienā vietā varēja redzēt vienu tādu diezgan iespaidīga izmēra (ligzdu skaita ziņā) koloniju, kur gan ligzdas izskatījās 'noplakušas', bet tā kā bija vēl samērā agra sezona, tad ligzdas varbūt nebija vēl atjaunotas. Skata ziņā analoģijas nedaudz ar krauķu kolonijām Latvijā. Trokšņa ziņā arī varētu būt līdzīgi. Jānoslēdz droši vien ar to, ka nekas pārāk labs jau šie papagaiļi gan nav, jo tā skaitās invazīva suga, kas ir pietiekami agresīva savos barošanās un ligzdošanas paradumos, līdz ar to konkurē ar vietējām sugām. </div>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhXBPXJr3g1rNKE8WHBDeH4EujIMk5mR41zxzbD3Gd06_ZwMsSQILMpv5Y2LJplcYaqgwXa3HER09ML-HYmhGBAajfSQdGKhlKVGRp95vPV3RgnsVZ9v_loT7vFwlQEucgMeqpXBYFgW3bi/s1600/blogs3049_Spain_Malaga_Apus_pallidus.JPG" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhXBPXJr3g1rNKE8WHBDeH4EujIMk5mR41zxzbD3Gd06_ZwMsSQILMpv5Y2LJplcYaqgwXa3HER09ML-HYmhGBAajfSQdGKhlKVGRp95vPV3RgnsVZ9v_loT7vFwlQEucgMeqpXBYFgW3bi/s640/blogs3049_Spain_Malaga_Apus_pallidus.JPG" width="640" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Bālā svīre (</b><i>Apus pallidus</i><b>)</b></td></tr>
</tbody></table>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjMGzHnjCBl-hN0CuRBDapk27BcGUnEPvTiGx3D7Y7u9iLGjAjssZYfp0CZBqmnPyghiG3w7vqp4vNvwaMytStOgSD56PYe1hDbkUfFbi_tMBJyk_Isz2XtLXg9RUTlV8Lhylyn33j0IKK0/s1600/blogs3050_Spain_Malaga_Lasiommata_megera.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjMGzHnjCBl-hN0CuRBDapk27BcGUnEPvTiGx3D7Y7u9iLGjAjssZYfp0CZBqmnPyghiG3w7vqp4vNvwaMytStOgSD56PYe1hDbkUfFbi_tMBJyk_Isz2XtLXg9RUTlV8Lhylyn33j0IKK0/s640/blogs3050_Spain_Malaga_Lasiommata_megera.jpg" width="640" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Mūru samtenis (</b><i>Lasimmata megera</i><b>)</b></td></tr>
</tbody></table>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgURoZpwaPIhP_85z0iq91LGWqP8X4o-AQpve1Oa5VNGhRyoRhuPLJZ0gYBBpwHzEL8m_V_por0dOaW398jHlZCAD_GKQ4D1JqIELGstJHm-GqBGRSXrzlqknJ02gxmS-PMpxBIOO8EIULQ/s1600/blogs3051_Spain_Malaga_Sciurus_vulgaris.JPG" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgURoZpwaPIhP_85z0iq91LGWqP8X4o-AQpve1Oa5VNGhRyoRhuPLJZ0gYBBpwHzEL8m_V_por0dOaW398jHlZCAD_GKQ4D1JqIELGstJHm-GqBGRSXrzlqknJ02gxmS-PMpxBIOO8EIULQ/s640/blogs3051_Spain_Malaga_Sciurus_vulgaris.JPG" width="640" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Eirāzijas vāvere (</b><i>Sciurus vulgaris</i><b>)</b></td></tr>
</tbody></table>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEilTqQRlanaUifwm4M-QpKol0v83aQQXVXjaeJIQBMMi_8sVaqN9WAe3mWfQIrAt_1vBxRT2Fje3VCM8GIUJHJy9d-JHC9G9Q8lAAzFG3068Rp6i8N314a_dY05CQH-TisRhWmglhTZdj-Y/s1600/blogs3051_Spain_Malaga_Sturnus_unicolor.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEilTqQRlanaUifwm4M-QpKol0v83aQQXVXjaeJIQBMMi_8sVaqN9WAe3mWfQIrAt_1vBxRT2Fje3VCM8GIUJHJy9d-JHC9G9Q8lAAzFG3068Rp6i8N314a_dY05CQH-TisRhWmglhTZdj-Y/s640/blogs3051_Spain_Malaga_Sturnus_unicolor.jpg" width="640" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="font-size: 12.8px;"><b>Vienmuļie strazdi (</b><i>Sturnus unicolor</i><b>)</b></td></tr>
</tbody></table>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg5FBqizDsmSngAKJkjCVhXW07BlZyqwTD2sRzFl_faI5fvF3-zfLlHsYlBUKThVW-OzrTnEAG2n0TzfB-PSeKFKZkI4II9nwvuQ4NgepU6ir0LstCljWadHSQ6STsgHbbcRVUYd7chxVDT/s1600/blogs3052_Spain_Malaga_Pieris_rapae.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg5FBqizDsmSngAKJkjCVhXW07BlZyqwTD2sRzFl_faI5fvF3-zfLlHsYlBUKThVW-OzrTnEAG2n0TzfB-PSeKFKZkI4II9nwvuQ4NgepU6ir0LstCljWadHSQ6STsgHbbcRVUYd7chxVDT/s640/blogs3052_Spain_Malaga_Pieris_rapae.jpg" width="640" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="font-size: 12.8px;"><b>Rāceņu baltenis (</b><i>Pieris rapae</i><b>)</b></td></tr>
</tbody></table>
<div style="text-align: justify;">
Turpinājumā uzrāpāmies vienā no Malagas pilsētas stāvajiem pakalniem kura galā bija kāds cietoksnis un no kura pavērās skats uz pilsētu. Debesīs visai zemu riņķoja svīres un, tā kā apgaismojums bija diezgan jēdzīgs, mēģināju tās rūpīgāk papētīt, lai saprastu kura no svīru sugām tā ir - parastā vai bālā svīre. Pēc manas saprašanas visai droši ka balā svīre (<i>Apus pallidus - </i>nav man jauna suga, jo tika redzētas arī Portugālē), bet nu jāsaka ka pat labā gaismā abas sugas nav viegli atšķirt. Īpaši aprīļa sākumā, kad ir pagājuši kādi 7 mēneši kopš pēdējās redzētās svīres Latvijā. Šajā pašā vietā trāpījās pirmais ceļojumā redzētais tauriņš - mūru samtenis. Nasing spešal, bet savā ziņā vēsture atkārtojas - arī Portugāles braucienā pirmā suga bija mūru samtenis. No citiem objektiem, ko varētu atzīmēt ir spāņu vāvere (suga gan tā pati, kas pie mums) un vienmuļie strazdi, kas ir mūsu mājas strazdu analogs Pireneju pussalā - tik vien, ka bez baltajiem punktiņiem uz ķermeņa (un nedaudz atšķirīgu dziesmu). </div>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjxTBsXdBPTNehjR8kxvXgt7hp4S2vmqsl7fwEXhEkcWdOg07dDVYeZGCTqtIEgS-8VJt5HFCgx9TT6gqEfRlTvgxsMCoWDFdFyJwb80devxFxyc8TLYwErK87UZyTIeGwlKTHsYFCkahJN/s1600/blogs3053_Spain_Malaga_Hiraaetus_pennatus.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="534" data-original-width="800" height="426" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjxTBsXdBPTNehjR8kxvXgt7hp4S2vmqsl7fwEXhEkcWdOg07dDVYeZGCTqtIEgS-8VJt5HFCgx9TT6gqEfRlTvgxsMCoWDFdFyJwb80devxFxyc8TLYwErK87UZyTIeGwlKTHsYFCkahJN/s640/blogs3053_Spain_Malaga_Hiraaetus_pennatus.jpg" width="640" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Pundurērglis (</b><i>Hieraaetus pennatus</i><b>)</b></td></tr>
</tbody></table>
<div style="text-align: justify;">
Malagā pavadītā pirmā dienas puse gan atnesa arī vienu jaunu 'laiferi' jeb iepriekš neredzētu putnu sugu - pundurērgli (<i>Hieraaetus pennatus</i>), kas gan nav nekas īpašs, jo šajā reģionā šī suga ir absolūti parasta lieta. Spānijā vien ligzdojot ap 20 tūkstoši pāru un patiesībā biju uz šo sugu cerējis Portugālē, bet tā kā tur ligzdojot ne īpaši vairāk par 1000 pāriem, tad varbūt tur palikšana tukšā tomēr ir loģiska. Šajā ceļojumā pirmais redzētais īpatnis gan bija nedaudz sarežģītāks noteikšanā, jo bija no tā dēvētās tumšās morfas, kas visumā ir daudz līdzīgāka citiem plēšputniem kā gaišā morfa (tādu redzēju citā dienā - foto būs zemāk). Putns tiešām priekš plēsīgā putna, kam nosaukumā ir figurē 'ērglis', ir diezgan neliels - apmēram klijāna izmēra. Taču spārnu un ķermeņa proporcijas gan visnotaļ 'ērgliskas'. Te attēlā tas nedaudz grūtāk nolasās, jo putns ir slīdošā planējumā ar viegli ieliektiem spārniem un nedaudz sakļautiem to galiem - kā rezultātā ērgļiem raksturīgie garie 'pirksti' spārnu galos neizskatās tik izteikti. Bet kopumā gribētos teikt, ka putna kopējais tēls ir visai tipisks. Vismaz tajā brīdī, kad pamanīju šo slīdam lēni virs cietokšņa, kaut kā uzreiz bija skaidrs - pundurērglis! </div>
<table cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhJSYhi658UE4YRpx0HImW45lrcWpO3hme4myj85RR5TnrD8DagP4cuYPkcKPvmXYHpmzKQ-6zR87qhktnG6h1ssQIgnQa73f2oW6I9aZ3Dp771nzcGtBpZ_aIqwyXOq8kk-zx1Hh5sjBR0/s1600/blogs3054_Spain_Nerja_Pico_del_Cielo.JPG" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhJSYhi658UE4YRpx0HImW45lrcWpO3hme4myj85RR5TnrD8DagP4cuYPkcKPvmXYHpmzKQ-6zR87qhktnG6h1ssQIgnQa73f2oW6I9aZ3Dp771nzcGtBpZ_aIqwyXOq8kk-zx1Hh5sjBR0/s640/blogs3054_Spain_Nerja_Pico_del_Cielo.JPG" width="640" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Skats uz Pico del Cielo kalnu no Nerhas pilsētiņas</b></td></tr>
</tbody></table>
<div style="text-align: justify;">
Pēc Malagas apskates plāns bija tās pašas dienas vakarpusē jau pamest šo pilsētu un doties gar Vidusjūras piekrasti austrumu virzienā - uz nelielo Nerhas (<i>Nerja</i>) pilsētiņu. Tur, protams, vispirms iekārtošanās viesnīcā (kur saimniekoja dāma vārdā Tatjana - līdz ar to ar saziņu šoreiz nebija problēmu) un neliela pastaiga apskatot Vidusjūras (jeb Alvoranas jūras, kā dēvē šo Vidusjūras rietumu galu) apskalotos pilsētiņas krastus. No šī punkta arī pavērās pirmais skats uz nākamās dienas mērķi - Pico del Cielo kalna virsotni. Kā pirms tam bija izlasīts, tad uz šo 1508m augsto virsotni ved taka, kas ir labi piemērota tieši tādam vienas dienas gājienam turp-atpakaļ jeb 9km vienā virzienā. No virsotnes arī paveroties lielisks skats uz Vidusjūras piekrasti un labos laikapstākļos varot par Āfrikas krastus redzēt. Kāpiena laikā, protams, liku lielas cerība uz kādiem faunas elementiem. No divām Nerhas pilsētiņā plānotajām dienām tieši nākamā laika apstākļi tika prognozēti jēdzīgākie tāpēc nolēmām daudz 'nemarinēt', jo lietū kāpt kalnā noteikti nebija nekāda vēlme.<br />
<br />
<div style="text-align: center;">
<b>2. DIENA - PICO DEL CIELO</b></div>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjPGagv_75R-9wuZvwpSerFR6Lfn0o4bB5QQKbxuFGLK8WepLxyouEC0KIYpSu3HUDXuS0q_ANzs0Ihe0Judb743A3rdu-BVdafJ3BvgPnaosGQUuBP6JyTvabq_1KkW0lEDyG9RKat1biF/s1600/blogs3055_Spain_Nerja_Agapanthia_annularis.JPG" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjPGagv_75R-9wuZvwpSerFR6Lfn0o4bB5QQKbxuFGLK8WepLxyouEC0KIYpSu3HUDXuS0q_ANzs0Ihe0Judb743A3rdu-BVdafJ3BvgPnaosGQUuBP6JyTvabq_1KkW0lEDyG9RKat1biF/s640/blogs3055_Spain_Nerja_Agapanthia_annularis.JPG" width="640" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Koksngrauzis </b><i>Agapanthia annularis</i></td></tr>
</tbody></table>
</div>
<div style="text-align: justify;">
Nākamais rīts uzausa skaidrs, saulains un silts. Šķietami ideāli laikapstākļi pastaigai kalnainā apvidū! Pabraucām ar autobusu līdz starta punktam un sākām gājienu. Sākumā tāds jaunu priedīšu biotops ar visādiem neredzētiem augiem ceļmalās. Tā vien prasījās piestāt ilgāk varbūt kādā punktā un papētīt kādus kukaiņus, bet nu vēl tāls ceļš priekšā - daudz laika tam nevarēja atvēlēt. Tik uz viena dadzim līdzīga auga atradu <i>Agapanthia </i>ģints koksngraužus, kas man izskatās pēc <i>A.annularis. </i>Gan jau, ka nav reta suga. </div>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjb7LfDSg3v-goBmgWI2oFLZ7cE4AjVlfRAyID4_26UIfdo2WhZkyQKaa2HsZQZvCiyKJwDpsKP5NXpE7YrAxsmpX1YKG1KRsgc9V8Yy37PiuzzBzj75FxZn9pkLk8l4cNzytJq4tPzBdS6/s1600/blogs3058_Spain_Nerja_route_to_Pico_del_Cielo.JPG" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjb7LfDSg3v-goBmgWI2oFLZ7cE4AjVlfRAyID4_26UIfdo2WhZkyQKaa2HsZQZvCiyKJwDpsKP5NXpE7YrAxsmpX1YKG1KRsgc9V8Yy37PiuzzBzj75FxZn9pkLk8l4cNzytJq4tPzBdS6/s640/blogs3058_Spain_Nerja_route_to_Pico_del_Cielo.JPG" width="640" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="font-size: 12.8px;"><b>Kalnu virsotnes pārņem mākoņu migla</b></td></tr>
</tbody></table>
<table cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgsIc49X5CkD1QGzYYqI4iea8T8B_7RAjvumsrNC_Pqw92yOuoeafk8sKA2FPAdseGLrjcP6bzyQCu_umQo1LUTpowOTn2tKsjai99ecpPlsV6jH2YVZlkkVvKz8IOnLF-SVC4alLhyphenhyphenFo4b/s1600/blogs3056_Spain_Nerja_Thaumetopoea_pityocampa.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgsIc49X5CkD1QGzYYqI4iea8T8B_7RAjvumsrNC_Pqw92yOuoeafk8sKA2FPAdseGLrjcP6bzyQCu_umQo1LUTpowOTn2tKsjai99ecpPlsV6jH2YVZlkkVvKz8IOnLF-SVC4alLhyphenhyphenFo4b/s640/blogs3056_Spain_Nerja_Thaumetopoea_pityocampa.jpg" width="640" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Naktstauriņa </b><i>Thaumetopoea pityocampa </i><b>kāpuru 'karavāna'</b></td></tr>
</tbody></table>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi-Fb8OU_vgBJPkPGMx64rPWPU2FnccxVu4wLuN2ANnxfHvBlSXzf01ATLNb6CRNHtrfIkO2ZdSATP068zP3ugykdLlcIi1HSz3f1N_2Wy_OpmSC58e0B0FqC0Pkj96zvrCyREdx6d_dmai/s1600/blogs3057_Spain_Nerja_Thaumetopoea_pityocampa.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi-Fb8OU_vgBJPkPGMx64rPWPU2FnccxVu4wLuN2ANnxfHvBlSXzf01ATLNb6CRNHtrfIkO2ZdSATP068zP3ugykdLlcIi1HSz3f1N_2Wy_OpmSC58e0B0FqC0Pkj96zvrCyREdx6d_dmai/s640/blogs3057_Spain_Nerja_Thaumetopoea_pityocampa.jpg" width="640" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b style="font-size: 12.8px;">Naktstauriņa </b><i style="font-size: 12.8px;">Thaumetopoea pityocampa </i><b style="font-size: 12.8px;">kāpuru ligzda priedes zarā</b></td></tr>
</tbody></table>
<div style="text-align: justify;">
Saule gan jāsaka pārāk ilgi šajā rītā neuzkavējās - vismaz mūsu galamērķa virzienā. Aiz muguras un pa kreisi it kā joprojām bija zilas debesis, bet tur kur mums jāiet - savilkās zemie mākoņi. Nu neko darīt - atpakaļ jau tāpēc negriezīsies. Šajā brīdī pāris vietās jau bija izdevies ieraudzīt vienus no, manuprāt, interesantākajiem naktstauriņu kāpuriem - Thaumetopoeidae<i> </i>dzimtas pārstāvjus, kam latviski īsti nosaukuma šķiet nav (angliski - Processionary Moths). Vikipēdijā figurē 'karavānkode', bet nu kodēm tie galīgi nedz līdzīgi, nedz radniecīgi. Pēc izskata un bioloģijas tie vistuvāk būtu vērpējiem (Lasiocampidae), jo kāpuri arī veido tīmekļu ligzdas kokos, bet sistemātiski vistuvāk ir zobspārņiem (Notodontidae). Tad jau drīzāk sauktu tos par karavānvērpējiem. Kāpēc tās karavānas tiek piesauktas domāju ir labi redzams pirmajā attēlā augšā - šīs dzimtas tauriņu kāpuri no barības auga nokāpj (pamatā, lai meklētu iekūņošanās vietas, bet arī lai meklētu citu barības avotu, ja ar oriģinālo koku ir bijis par maz) šādā raksturīgā manierē, cieši viens aiz otra kā tāda kamieļu (vai smago auto mūsdienu analoģijās) karavāna. Iespējams to dara tāpēc, lai neuzmanīgam vērotājam iztālēm atgādinātu kādu čūsku? Tie gan pārvietojas visai lēni tāpēc šāda izlikšanās par čūsku droši nav īpaši efektīva, tāpēc tiem ir vēl viens visai nopietns aizsardzības veids - to ķermeni klāj kairinošu matiņu pušķīši. It kā līdzīgi ir arī daudziem citiem naktsauriņu kāpuriem (arī Latvijā sastopamajiem), taču no Eiropā sastopamajām sugām šie skaitās visbīstamākie un jebkurš ilgstošāks kontakts ar šiem kāpuriem vai kāpuru veidotajām ligzdām atstās ziņkārīgo ar stipri niezošām rokām. Interesanti, ka pieaugušie kāpuri varot briesmu brīdi pat šos matiņus no ķermeņa virsmas 'izšaut' un tie ieduroties ādā kā tādas miniatūras harpūnas. Šo kāpuru ligzdās matiņu koncentrācija ir vēl lielāka, tāpēc esot ļoti ieteicams tās vispār neaiztikt, jo kustinot un purinot tās ligzdas pastāv risks, ka matiņi iekļūst acīs vai elpceļos un tad esot vēl trakāk. Gan jau nāve nedraud, bet ja nu rodas kāda alerģiska reakcija, tad visādas komplikācijas var rasties. Vienā vietā Nerhas pilsētiņā zem priedes bija pat izvietoti brīdinoši plakāti koši dzeltenā krāsā, ka uz šī koka dzīvo (vai vismaz dzīvoja - tajā brīdī nevienu neredzēju) šie kāpuri un ir kategoriski jāizvairās no kontakta ar tiem. Apmēram to visu pirms tam jau zināju, tāpēc fotogrāfēju uzmanīgi un bakstīt šos neiedomājos. Latvijā neviena šīs dzimtas suga nav sastopama kaut gan viena (<i>T.pinivorana</i>) ir novērota Lietuvā, Kuršu kāpas apkārtnē. Tā ka var būt ar laiku kas tāds ir sagaidāms pie mums. </div>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiislFYUehE75Uhnoc2ORuHpWTpcrBksyX6oMOC_fFlmvr7KEa4MOqZ7U_-0WCFXMWCLX0WHmYevRhLIMI7ag1FbykWPRtZO3PzsQVPatK8ZA7OzO6agySCssf0j8LlR2cBF2ow86Dmy8DO/s1600/blogs3059_Spain_Nerja_route_to_Pico_del_Cielo_Emberiza_cia.JPG" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiislFYUehE75Uhnoc2ORuHpWTpcrBksyX6oMOC_fFlmvr7KEa4MOqZ7U_-0WCFXMWCLX0WHmYevRhLIMI7ag1FbykWPRtZO3PzsQVPatK8ZA7OzO6agySCssf0j8LlR2cBF2ow86Dmy8DO/s640/blogs3059_Spain_Nerja_route_to_Pico_del_Cielo_Emberiza_cia.JPG" width="640" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Klinšu stērste (</b><i>Emberiza cia</i><b>)</b></td></tr>
</tbody></table>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjLuoH3IRLQBSgPK4uWsPq1ik9fsQP9Qlngh7CJK9k6TsnxnCWJdzzaRIip6V1bf3cpxw_Lb-iwd9yV1cLpm4g30Rdu7wT-wQkpdcG-mWEGE5foZXhKe245w6CUtBOTCAkIjP6sQRz9wTiE/s1600/blogs3060_Spain_Nerja_route_to_Pico_del_Cielo_Emberiza_cia.JPG" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjLuoH3IRLQBSgPK4uWsPq1ik9fsQP9Qlngh7CJK9k6TsnxnCWJdzzaRIip6V1bf3cpxw_Lb-iwd9yV1cLpm4g30Rdu7wT-wQkpdcG-mWEGE5foZXhKe245w6CUtBOTCAkIjP6sQRz9wTiE/s640/blogs3060_Spain_Nerja_route_to_Pico_del_Cielo_Emberiza_cia.JPG" width="640" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Klinšu stērste (</b><i>Emberiza cia</i><b>)</b></td></tr>
</tbody></table>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiiI1aLxtwTbBBDUSp1_b1qzoEZdF69OwJbr4UMoilCtVBjo2BTACUSooFididrvXkHS3lUfQz63MtGm0WM6X28o2vBqgJW-_oA88y-wU9GuJzozd5FXU2kpiEWWlTacX9ZKSCvDIoDuiZP/s1600/blogs3061_Spain_Nerja_route_to_Pico_del_Cielo_Sylvia_undata.JPG" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiiI1aLxtwTbBBDUSp1_b1qzoEZdF69OwJbr4UMoilCtVBjo2BTACUSooFididrvXkHS3lUfQz63MtGm0WM6X28o2vBqgJW-_oA88y-wU9GuJzozd5FXU2kpiEWWlTacX9ZKSCvDIoDuiZP/s640/blogs3061_Spain_Nerja_route_to_Pico_del_Cielo_Sylvia_undata.JPG" width="640" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Garastes ķauķis (</b><i>Sylvia undata</i><b>)</b></td></tr>
</tbody></table>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgZqYJf4-EJ49j-Ur2_XpYR-WTbbPll7_Otvm7dIw13Lo1issG5-WRBiMp1_L-qHMfwlpdeGN52JyYBcNhPd9zUvRMHB95gsiHBdrvlJqIdYmFb5o2Qx_U-dNjsCjKe7_qMcIIKAWIBcy0h/s1600/blogs3062_Spain_Nerja_route_to_Pico_del_Cielo_Sylvia_undata.JPG" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgZqYJf4-EJ49j-Ur2_XpYR-WTbbPll7_Otvm7dIw13Lo1issG5-WRBiMp1_L-qHMfwlpdeGN52JyYBcNhPd9zUvRMHB95gsiHBdrvlJqIdYmFb5o2Qx_U-dNjsCjKe7_qMcIIKAWIBcy0h/s640/blogs3062_Spain_Nerja_route_to_Pico_del_Cielo_Sylvia_undata.JPG" width="640" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b style="font-size: 12.8px;">Garastes ķauķis (</b><i style="font-size: 12.8px;">Sylvia undata</i><b style="font-size: 12.8px;">)</b></td></tr>
</tbody></table>
<div style="text-align: justify;">
Kāpjot augstāk kalnā kļuva aiz vien mākoņaināks un drēgnāks - tāpēc kukaiņu vērošanu metu pie malas. Bija arī nedaudz vairāk jāpievēršas un jākoncentrējas kāju kustināšanai, jo nu laikam jau sen bijām pārsnieguši Gaiziņkalna mērogus un līdz šim nepieredzētais metru daudzums virs jūras līmeņa pamazām lika par sevi manīt. Pa ceļam gan mēģināju vismaz kādu putnus saklausīt, jo šķita, ka te tādā kalnainā apvidū varētu būt kādas sugas, ko manas acis vēl nebija redzējušas. Divas atradās! Viena no tām - klinšu stērste (<i>Emberiza cia</i>) varbūt tiešām tāda suga, kas ir pamatā saistīta ar šādiem kalnainiem biotopiem, bet otra (<i>Sylvia undata</i>) mēdz būt arī zemākos metros. Abas sugas nav nekāds retums Eiropā - stērste visā Dienvideiropā, bet garastes ķauķis pamatā tikai R daļā ar atsevišķām populācijām nedaudz tālāk uz ziemeļiem (Francijas ZR, Lielbritānijas D). Garastes ķauķis bija viena no tādām mērķa sugām šajā braucienā, jo ļoti gribējās šo skaisto putnu ieraudzīt. Toreiz Portugālē kaut kā netrāpījās - varbūt saucienu īsti labi tad nezinājām. Tagad it kā biju to atkārtojis un kad kalnainajā krūmājā to izdzirdēju, tad bija skaidrs - garastes ķauķis. Tālāk jau tas bija tik tā 'tehnikas jautājums', lai to jēdzīgi apskatītu. Gribēju dzirdēt/redzēt arī akmeņu zvirbuli, bet pārliecinoši netrāpījās - vien attālas skaņas, par kurām nebiju pietiekami pārliecināts, lai ieskaitītu sarakstā. Bet tā vispār putnu šajā kalnā bija maz. Kaut kā biju domājis, ka to būs vairāk. </div>
<table cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgpbEes8O_i3ncBFe3kKtZSTrkhl9UzD5BNH7N6GHYNcbFGqjSqbfOyqG3f9yAunOqb6ubtPBBp0atiom7SOoxromMlYL7Vrs911nCL-f_4JMX-J-Prmd6MiKKmNrV46BSoiRhagc9Bmvc4/s1600/blogs3063_Spain_Nerja_route_to_Pico_del_Cielo_Sylvia_undata.JPG" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgpbEes8O_i3ncBFe3kKtZSTrkhl9UzD5BNH7N6GHYNcbFGqjSqbfOyqG3f9yAunOqb6ubtPBBp0atiom7SOoxromMlYL7Vrs911nCL-f_4JMX-J-Prmd6MiKKmNrV46BSoiRhagc9Bmvc4/s640/blogs3063_Spain_Nerja_route_to_Pico_del_Cielo_Sylvia_undata.JPG" width="640" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b style="font-size: 12.8px;">Garastes ķauķis (</b><i style="font-size: 12.8px;">Sylvia undata</i><b style="font-size: 12.8px;">) biotopā</b></td></tr>
</tbody></table>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjHOMEBOfDMYUn9BU8zmkJRuH0FODVIbcDIRdrJmIofiIMH9LQhWdKX1LzMtWXZGewxngET6knUoqyF1XZ0kU0aIdOJLum8IQRR5xDYB2AjTiQVoQYMvVcOZ22h7-N5vLTzHcUNJRU-E757/s1600/blogs3064_Spain_Nerja_route_to_Pico_del_Cielo_Zygaena_lavandulae.JPG" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjHOMEBOfDMYUn9BU8zmkJRuH0FODVIbcDIRdrJmIofiIMH9LQhWdKX1LzMtWXZGewxngET6knUoqyF1XZ0kU0aIdOJLum8IQRR5xDYB2AjTiQVoQYMvVcOZ22h7-N5vLTzHcUNJRU-E757/s640/blogs3064_Spain_Nerja_route_to_Pico_del_Cielo_Zygaena_lavandulae.JPG" width="640" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Raibspārnis </b><i>Zygaena lavandulae</i></td></tr>
</tbody></table>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi6Ji3k2b2fsf4QDoudy3zqvB9DFUTWClBtI0xGtFMU5O6iUP-R-cSN8ixnELbuV2jHnqfGD6Hp02pC_ZvAp3RdC-iFzg4E13mU97Y73_PLOu8hvkgQhg7-nmTMkXvn43aloXEA-L11k0v4/s1600/blogs3065c_Spain_Nerja_route_to_Pico_del_Cielo.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi6Ji3k2b2fsf4QDoudy3zqvB9DFUTWClBtI0xGtFMU5O6iUP-R-cSN8ixnELbuV2jHnqfGD6Hp02pC_ZvAp3RdC-iFzg4E13mU97Y73_PLOu8hvkgQhg7-nmTMkXvn43aloXEA-L11k0v4/s640/blogs3065c_Spain_Nerja_route_to_Pico_del_Cielo.jpg" width="640" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="font-size: 12.8px;"><b>Virsotnei tuvāk mākoņu migla tik paliek biezāka...</b></td></tr>
</tbody></table>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhVLNcwfO4Rp6m6ZPd78e-3rXRkPTnSOsCgx_zZaABANNPuYqKYe1rOcy4oV-NQWsAwuGswW3V2hZg9ly0Wf15kVdCm8_ZCXXN4DACUASe1pU4fzqPDiYJYEln97_dyfOiBc0NEXaAuaeRu/s1600/blogs3065d_Spain_Nerja_route_to_Pico_del_Cielo.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="958" data-original-width="640" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhVLNcwfO4Rp6m6ZPd78e-3rXRkPTnSOsCgx_zZaABANNPuYqKYe1rOcy4oV-NQWsAwuGswW3V2hZg9ly0Wf15kVdCm8_ZCXXN4DACUASe1pU4fzqPDiYJYEln97_dyfOiBc0NEXaAuaeRu/s1600/blogs3065d_Spain_Nerja_route_to_Pico_del_Cielo.jpg" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="font-size: 12.8px;"><b>Virsotne sasniegta! Es 1508m augstumā. </b></td></tr>
</tbody></table>
<div style="text-align: justify;">
Šajā brīdī droši vien kādas 2/3 no kāpiena bija veiktas un ar katru brīdi dabas vērošanai atlicināju aizvien mazāk laika - tik atpūtas pauzēs, jo nu kalns palika aizvien stāvāks, mākoņi aizvien biezāki. Taka gan par laimi bija visai labi iezīmēta un vismaz augšā kāpjot ar to problēmu nebija. Bet nu jā - mēs jau tādi baigie klinšu kāpēji neesam un, lai arī Latvijā tajā brīdī staigāts pa mežiem bija gana daudz, tomēr slīpums ir slīpums - kājas to jūt un līdz ar to virsotni pievārēt galīgi nebija viegli. Īpaši smagi bija pēdējie ~500 metri, bet nu ja jau tik tuvu bijām, tad padoties negrasījāmies. Un izdevās! Tiesa skats no kalna gala mākoņu dēļ galīgi nebija kā 'uz pastkartītes'. T.i. pareizāk sakot - skata nebija vispār. Vienā brīdī redzamība vispār saruka līdz dažiem desmitiem metru - kāda vēl Āfrika... Neko darīt - piedzīvojums jau tāpat jauks! </div>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi2Nl3UyDzJxeBoGoPNibsq1Yd1J9q3rRP4F3kFryveHV20_MLTpq9aUj4FORp4KmRuAqjfP0omUwRxrvxifYMTPbD7_NTrFx8JABiuBUli12izONPcRwtSV7PqyUSZuqanwivJXWuSYzyj/s1600/blogs3065e_Spain_Nerja_route_to_Pico_del_Cielo.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi2Nl3UyDzJxeBoGoPNibsq1Yd1J9q3rRP4F3kFryveHV20_MLTpq9aUj4FORp4KmRuAqjfP0omUwRxrvxifYMTPbD7_NTrFx8JABiuBUli12izONPcRwtSV7PqyUSZuqanwivJXWuSYzyj/s640/blogs3065e_Spain_Nerja_route_to_Pico_del_Cielo.jpg" width="640" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="font-size: 12.8px;"><b>Kāpiens lejup sākas ar pavisam biezu mākoņu miglu. Kur ir taka? </b></td></tr>
</tbody></table>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh4sbizZDh8qGNpgGSheXgtGlrWLCGySzXBqRBAA3JN5GZxlEUHJ5jMyzE7icLhAwuXJwtD1AZtO3N6aStg_XFw4y9lPSqogiGywjnexOa0Wbsrwwi_QPJQGunDXSJUCqIPX2v13nwO2UzK/s1600/blogs3065a_Spain_Nerja_route_to_Pico_del_Cielo.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh4sbizZDh8qGNpgGSheXgtGlrWLCGySzXBqRBAA3JN5GZxlEUHJ5jMyzE7icLhAwuXJwtD1AZtO3N6aStg_XFw4y9lPSqogiGywjnexOa0Wbsrwwi_QPJQGunDXSJUCqIPX2v13nwO2UzK/s640/blogs3065a_Spain_Nerja_route_to_Pico_del_Cielo.jpg" width="640" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="font-size: 12.8px;"><b>Glābējčupiņas</b></td></tr>
</tbody></table>
<div style="text-align: justify;">
<span style="text-align: justify;">Tā tur kalna galā pusdienojot sākām domāt, ka piedzīvojums jau īsti nebeidzas - lejā jau taču ar vēl jātiek... Kājas piekusušas. Biezs mākonis visapkārt. Un vēl mana doma, ka jāiet pa citu ceļu, jo 2x pa vienu un to pašu jau nebūs interesanti. Kas gan var noiet greizi? Es kā šīs 'ekspedīcijas vadītājs' it kā kartē pētīju kur īsti sākas tā taka pa otro pusi kalna pusi lejā, bet nu - kaut kā laikam netrāpīju un aizgājām šķībi. Sanāca, ka biezajā mākonī klumburējām lejā pa diezgan stāvo, akmeņaino nogāzi principā 'uz dullo'. T.i telefonā kartē ātri jau piekoriģēju pareizo virzienu, lai uztrāpītu uz takas, bet nu tā kā īsti nevarēja redzēt to kas mūs sagaida pēc metriem 50, tad īpaši omulīgi šajā brīdi nejutos. Ja nu starp taku un mūsu atrašanos vietu kāds straujāks kritums vai kāds cits nepārvarams šķērslis? Ok, beigu beigās nekas pārāk bīstams starp mums un taku nebija (droši vien, ja būtu skaidrs laiks - varētu cilpot bez bēdu) un pēc dažu minūšu klumburēšanas uzdūrāmies pirmajai akmeņu čupiņai, kas nozīmēja to, ka visticamāk nu jau esam uz pareizā ceļa. Paraugoties apkārt varēja redzēt jau nākamo akmeņu čupiņu un turpmāk tās lieti noderēja lai turētos uz takas, jo tajā augstumā vēl tas augājs bija diezgan šķidrs un vispārējā akmeņu peizāžā tā taka pārlieku pamanāma nebija (tālāk, kad tā vijās jau starp blīvu krūmāju - taka kā taka, nomaldīties grūti). Atlika vien virzīties no vienas čupiņas uz nākamo, kas bija redzamas arī biezajā mākoņa miglā, un pamazām uztraukums par apmaldīšanos un iekrišanu kādā stāvā aizā (tādas turpmākajā lejupceļā dažas varēja manīt - tā ka varbūt uztraukums ne bez pamata) pazuda. Bet nu visumā tomēr laba mācība, ka ar kalniem (pat tikai 1,5km austumā) joki mazi un pārgalvībai te galīgi nav vietas. Īpaši, ja pieredze ar jebkādu kalnainu apvidu, kas ir augstāks par dažiem simtiem metru ir apaļa 0. Pieņemu, ka pats lejā kāpiena sākums no manas puses bija mazliet pārgalvīgs, bet nu viss labs, kas labi beidzas. </span><br />
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjI-X3k9gRg2CmdNw-EMV8GfBUJuV2ktgjjYOeGviuAS_bfDmDSVe6v2IGEJ10zxnSim2ELZBXYMtl7vSUQxnikpyiKat2e5caCclJIyI35aC9bjL2wLdTwNadPK9ldL1HBsT8W8spoAEk9/s1600/blogs3065f_Spain_Nerja_route_to_Pico_del_Cielo.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="534" data-original-width="800" height="426" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjI-X3k9gRg2CmdNw-EMV8GfBUJuV2ktgjjYOeGviuAS_bfDmDSVe6v2IGEJ10zxnSim2ELZBXYMtl7vSUQxnikpyiKat2e5caCclJIyI35aC9bjL2wLdTwNadPK9ldL1HBsT8W8spoAEk9/s640/blogs3065f_Spain_Nerja_route_to_Pico_del_Cielo.jpg" width="640" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="font-size: 12.8px;"><b>Taka atrasta un var papriecāties par ainavu apkārt</b></td></tr>
</tbody></table>
</div>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh6z0-RfZ5kd-8PwDAhzxbPEWEjMVKq2WB22a9QjOoWb9pZ06YRNfRdARz-7UZV0WSpCwswJc7R0AEaRj95wS8tHvkOlXFRMGQdVtteTGQJ4MOWKtNoGWbayJLJdZPNF2Uuhl6P0akfRxh-/s1600/blogs3065b_Spain_Nerja_route_to_Pico_del_Cielo.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh6z0-RfZ5kd-8PwDAhzxbPEWEjMVKq2WB22a9QjOoWb9pZ06YRNfRdARz-7UZV0WSpCwswJc7R0AEaRj95wS8tHvkOlXFRMGQdVtteTGQJ4MOWKtNoGWbayJLJdZPNF2Uuhl6P0akfRxh-/s640/blogs3065b_Spain_Nerja_route_to_Pico_del_Cielo.jpg" width="640" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="font-size: 12.8px;"><b>Kāpjot lejup no Pico del Cielo</b></td></tr>
</tbody></table>
<table cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: right;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjXS0T__4AzHY7pMO6QlnAXAhBj5oPZe-wOSGs8JKOO5d8UPMLXCXooPFJzxt7UmdN6s6DHzIDufPp_UG0IgKEhmnBbpahlPoE6rXiHb4fYRc-IRpv9zGAbVWlgp3NqMyD8RKeTtEV1x5Qa/s1600/blogs3064a_Spain_Nerja_route_to_Pico_del_Cielo_Psammodromus_algirus.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjXS0T__4AzHY7pMO6QlnAXAhBj5oPZe-wOSGs8JKOO5d8UPMLXCXooPFJzxt7UmdN6s6DHzIDufPp_UG0IgKEhmnBbpahlPoE6rXiHb4fYRc-IRpv9zGAbVWlgp3NqMyD8RKeTtEV1x5Qa/s640/blogs3064a_Spain_Nerja_route_to_Pico_del_Cielo_Psammodromus_algirus.jpg" width="640" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Ķirzaka </b><i>Psammodromus algirus</i><b style="font-style: italic;"> </b>[Large psammodromus]</td></tr>
</tbody></table>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgKDotFydFebKMw3FjuAu0uzRwVCB7eZu_OU5kmXEopZVoCjbtJe4YN1d_xRsG2JCZhtj9L7Q2EWkIMHObxBiNCAx-Wl5MdYZa8ZcuswoRpSLmRsSlARtKC4V-hBym1SKwoOEto_HyNpRSO/s1600/blogs3065_Spain_Nerja_route_to_Pico_del_Cielo_Stray_dogs.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgKDotFydFebKMw3FjuAu0uzRwVCB7eZu_OU5kmXEopZVoCjbtJe4YN1d_xRsG2JCZhtj9L7Q2EWkIMHObxBiNCAx-Wl5MdYZa8ZcuswoRpSLmRsSlARtKC4V-hBym1SKwoOEto_HyNpRSO/s640/blogs3065_Spain_Nerja_route_to_Pico_del_Cielo_Stray_dogs.jpg" width="640" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Aizdomīga paskata rejoši suņi uz šauras takas...</b></td></tr>
</tbody></table>
<div style="text-align: justify;">
Lai nu kā - kāpiens lejā laikam izvērtās vizuāli skaistāks kā rāpšanās augšup, jo debesis sāka pamazām skaidroties un skatam sāka pavērties plašas un glītas ainavas. Protams, pats lejā iešanas process joprojām bija visai nervus sasprindzinošs, jo kāju stāvoklis tuvojās galertam līdzīgai konsistencei un katrs solis bija rūpīgi jāpārdomā, lai neuzkāptu kādam nestabilākam akmens gabalam, kas varētu izslīdēt no kājapakšas. Galvenā doma bija tikt lejā vismaz ar sāpošiem muskuļiem, bet bez mežģītām locītavām un citiem sasitumiem. Varbūt tās tik tādas iedomas, bet šķita ka lejupceļš bija nedaudz stāvāks un tā lēsām, ka ja būtu bijis jākāpj augšā pa šo taku, tad varbūt nebūtu nemaz uzvilkušies. Kas zin. Bet nu pats stāvā kāpiena noslēgums sagaidīja ar vēl vienu nervus kutinošu pārsteigumu - takas malā rejošiem, aizdomīga paskata suņiem. Tajā vietā taka beidzot bija sasniegusi horizontālu plakni - izžuvušas upītes ieleju, kas sākumā bija tāda šaura un blīvi aizaugusi visādiem ērkšķainiem augiem starp kuriem tad aizvijās mums vajadzīgā šaurā taciņa. Un tieši uz šīs taciņas - starp krūmiem sēdēja divi šķietami klaiņojoši suņi. Ne tie mazākie - tāpēc baigi garām iet tiem negribējās. Vienā brīdī viens no suņiem it kā pazuda - pagājos mazliet pa taku uz priekšu, lai izlūkotu vai nevar tomēr kaut kā pašmaukt garām. Hmm.. kur gan ir tas suns? Ahā - izrādās 10m attālumā sēž zālē un lūr uz mani. Ok. Diezgan neomulīgi. Kaut kā garām iet vairs negribējās. Pagājām atpakaļ, bet nu kartē reāli citu variantu nebija - tā bija vienīgā taka, kas izveda uz grantētā ceļa, kas mūs aizvestu atpakaļ uz pilsētu. Mazās upītes ielejas abos krastos - diezgan stāvas, blīviem krūmiem apaugušas nogāzes. Tās 'forsēt', lai kaut kā apietu suņus ar plašu loku, nešķita reāli. Pati upītes gultne virzījās gar takas kreiso pusi kādus 10-15 metrus no tās un, lai arī arī bija aizaugusi visādiem 'brikšņiem', tomēr bija nedaudz šķidrāka un šķita ka tur gan varētu mēģināt izlīst cauri. Varianti līdz ar to palika tikai divi - turpināt ceļu pa taku cerībā, ka suņi būs draudzīgi vai apiet suņus pa upītes gultni, cerībā ka šie nepamanīs vai arī novērtēs mūsu centienus tiem nešķērsot ceļu un līdz ar to liks mūs mierā. Izvēlējāmies otro variantu un par laimi tas sekmīgi izdevās. Vairāk tos suņus tā arī neredzējām. Bet nu nedaudz adrenalīns asinīs ieplūda, jo nu klaiņojoši suņi kaut kā galīgi nekādu uzticību neraisa - ne Latvijā, ne Spānijā. </div>
<table cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj_mG_iiwwGKqCIdvKeiq0BuExkhiinNR1F2PJOmzbazGOzdBOLJb_RI5DKPDCYXv2UCrgw4nPjMCZtbkIynS4wUos59DZ5xWrAqvdP0JXpVZKnaKtWZspJumJc4Mufg7SjnsAgLbwbWHYj/s1600/blogs3068a_Spain_Nerja_route_to_Pico_del_Cielo.JPG" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj_mG_iiwwGKqCIdvKeiq0BuExkhiinNR1F2PJOmzbazGOzdBOLJb_RI5DKPDCYXv2UCrgw4nPjMCZtbkIynS4wUos59DZ5xWrAqvdP0JXpVZKnaKtWZspJumJc4Mufg7SjnsAgLbwbWHYj/s640/blogs3068a_Spain_Nerja_route_to_Pico_del_Cielo.JPG" width="640" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="font-size: 12.8px;"><b>Tauriņiem bagātākā vieta kāpienā - sausa upes ieleja ar daudz ziedošiem ziediem</b></td></tr>
</tbody></table>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi6NpokZ9dLEqR-aKKQfpHcfrbuHNbLPU7bD_wcBhxEz8h790hx7EqrNPmsGzR1TiYwd7IPlfYcZ2GVdXZJbWtRMQqOJQeo3bkqeZ2fbWJuX32ACWCiV94APiUl7tWNj4IGhJVsRSIgM_4Q/s1600/blogs3066_Spain_Nerja_route_to_Pico_del_Cielo_Pararge_aegeria.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi6NpokZ9dLEqR-aKKQfpHcfrbuHNbLPU7bD_wcBhxEz8h790hx7EqrNPmsGzR1TiYwd7IPlfYcZ2GVdXZJbWtRMQqOJQeo3bkqeZ2fbWJuX32ACWCiV94APiUl7tWNj4IGhJVsRSIgM_4Q/s640/blogs3066_Spain_Nerja_route_to_Pico_del_Cielo_Pararge_aegeria.jpg" width="640" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Eglāju samtenis (</b><i>Pararge aegeria</i><b>)</b></td></tr>
</tbody></table>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh0JBFIgtCrAUWGT9uqQnhPJ_2pIBPva1uih7jbGj8XHL9Sx1z-AFjY_wmIRvaYMaqS_fl1egLLNanYW9fCQxOmYW2wuB7mYIwI7sQV7g9FvTK_ZWpjQ_2nDEsDJMKZOvN-3h-PvZGgMZFm/s1600/blogs3067_Spain_Nerja_route_to_Pico_del_Cielo_Anthocharis_euphenoides.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="534" data-original-width="800" height="426" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh0JBFIgtCrAUWGT9uqQnhPJ_2pIBPva1uih7jbGj8XHL9Sx1z-AFjY_wmIRvaYMaqS_fl1egLLNanYW9fCQxOmYW2wuB7mYIwI7sQV7g9FvTK_ZWpjQ_2nDEsDJMKZOvN-3h-PvZGgMZFm/s640/blogs3067_Spain_Nerja_route_to_Pico_del_Cielo_Anthocharis_euphenoides.jpg" width="640" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Baltenis </b><i>Anthocharis euphenoides</i><i style="font-weight: bold;"> </i>[Provence orange tip]</td></tr>
</tbody></table>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiZDtoXwUss-BalLyQ-8py5y8lx7WFe31XYK9nzwvhSo87bi__vtqy1XsoSrJxol4LJi6qeTGE5ODZYXe2yWetYMYQ5FHJ_pBcpcnGbtGshunnCkWrHqO80g0wVPiDk6fzONJAWTDrpg0F1/s1600/blogs3068_Spain_Nerja_route_to_Pico_del_Cielo_Zerynthia_rumina.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiZDtoXwUss-BalLyQ-8py5y8lx7WFe31XYK9nzwvhSo87bi__vtqy1XsoSrJxol4LJi6qeTGE5ODZYXe2yWetYMYQ5FHJ_pBcpcnGbtGshunnCkWrHqO80g0wVPiDk6fzONJAWTDrpg0F1/s640/blogs3068_Spain_Nerja_route_to_Pico_del_Cielo_Zerynthia_rumina.jpg" width="640" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Dižtauriņš </b><i>Zerynthia rumina </i>[Spanish Festoon]</td></tr>
</tbody></table>
<div style="text-align: justify;">
Šaurā upes gultne turpinājumā pakāpeniski kļuva platāka ar dažādiem ziedošiem augiem tās malās - ļoti skaists biotops, kas izrādījās ceļojuma laikā interesantākā vieta priekš dienastauriņiem. Te vienīgo reizi sastapu divas no sugām, ko it kā biju cerējis sastapt - dižtauriņu <i>Zerynthia rumina</i>, kas ir tāds Latvijas platuma grādiem ļoti 'eksotisks' tauriņš<i> </i>un balteni <i>Anthocharis euphenoide</i><i>s</i>, kas ir mūsu ķērsu balteņa tuvs radinieks taču ar dzeltenīgu spārnu pamattoni. Abas sugas ir ar ļoti līdzīgu izplatību Eiropā - g.k. sastopamas Pireneju pussalā un Francijas dienvidu daļā (nu vēl mazliet Itālijā un šur tur vēl). Šajās vietās gan nekādi lielie retumi nav, taču lido visai agri sezonā (no marta līdz maijam), tāpēc ja brauc šīs vietas apceļot vasarā, tad tās sastapt vairs nevarēs. Vēl šajā upes ielejā lidinājās arī Latvijā sastopamas sugas - eglāju samtenis, oranžais dzeltenis, parastais nātru raibenis, krūkļu zilenītis un aveņu astainītis. Varbūt kaut ko varēja vēl izspiest, bet nu pārāk daudz laika uzkavēties varbūt nebija, jo līdz pilsētiņai vēl kādi 5km bija ko jāiet. </div>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhtAo_ASIzyk5OediUGfEQlVfp8vfujFVVdms3mt0JwHM5gkAZmcX4wVQIC2SvI59Hq2u3eD7mlpZvAr6X3DteFtJ1j0nlA0KpXxLmFD14jXfoHpmiq9K84wx7NfdZDrzaC8Xk7tdEL-IzW/s1600/blogs3070_Spain_Nerja_route_to_Pico_del_Cielo_Capra_pyrenaica.JPG" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhtAo_ASIzyk5OediUGfEQlVfp8vfujFVVdms3mt0JwHM5gkAZmcX4wVQIC2SvI59Hq2u3eD7mlpZvAr6X3DteFtJ1j0nlA0KpXxLmFD14jXfoHpmiq9K84wx7NfdZDrzaC8Xk7tdEL-IzW/s640/blogs3070_Spain_Nerja_route_to_Pico_del_Cielo_Capra_pyrenaica.JPG" width="640" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Pireneju kalnu kaza (</b><i>Capra pyrenaica hispanica</i><b>) - mātīte</b></td></tr>
</tbody></table>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiNXUtyqEWXyCE1zkoz9w_X03So0d5JEhGhpeRETycywt0X6im99fhl5WzYCDiNcL8ICtf97cvfuQwigTvJM9Hp1n3jH8ztT2T0RVnDEt8uhzSxCwh1ZqJ3sBGVpIDoajw7fRBc7iMCMS6X/s1600/blogs3071_Spain_Nerja_route_to_Pico_del_Cielo_Capra_pyrenaica.JPG" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiNXUtyqEWXyCE1zkoz9w_X03So0d5JEhGhpeRETycywt0X6im99fhl5WzYCDiNcL8ICtf97cvfuQwigTvJM9Hp1n3jH8ztT2T0RVnDEt8uhzSxCwh1ZqJ3sBGVpIDoajw7fRBc7iMCMS6X/s640/blogs3071_Spain_Nerja_route_to_Pico_del_Cielo_Capra_pyrenaica.JPG" width="640" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b style="font-size: 12.8px;">Pireneju kalnu kaza (</b><i style="font-size: 12.8px;">Capra pyrenaica hispanica</i><b style="font-size: 12.8px;">) - mātīte</b></td></tr>
</tbody></table>
<div style="text-align: justify;">
Atpakaļceļā viens no interesantākajiem novērojumiem bija Pireneju kalnu kaza (<i>Capra pyrenaica</i>)! Biju, kāpjot gan augšup kalnā, gan lejup, visas acis izskatījis šīs kalnu kazas meklējot, jo vienā vietā bija plakāts ar to, ka šeit šīs kazas varot sastapt. Tēviņi šai sugai tādi klasiski 'kalnu āži' ar milzīgiem, gariem ragiem. Gribējās tādus ieraudzīt - kaut vai kaut kur tālumā uz kādas pretējās kalnu nogāzes. Bet nu uz paša kalna neko vairāk par svaigām kazu spirām un pēdu nospiedumiem neizdevās sazīmēt. Tā nu biju jau praktiski atmetis cerību uz kalnu kazām, kad visai negaidīti pašā mājupceļa noslēgumā draudzene pamanīja vienu īpatni stāvam uz stāvas klinšu nogāzes pavisam netālu no pašas Nerhas pilsētiņas! Skatījāmies viens uz otru un šķita, ka tūliņ zvērs laidīsies lapās, bet par laimi paspēju nomainīt objektīvu uz 'garo', lai varētu to lopiņu tuvāk piezūmot. Šī gan mātīte - tāpēc bez iespaidīgajiem āžu ragiem, kurus man tik ļoti gribējās redzēt. Bet nu šo sugu sarakstā 'ieķeksēt' tā pat prieks - kā nekā Spānijas endēms! Šajā konkrētajā Spānijas DA reģionā sastopamā Pireneju kalnu kazas pasuga <i>hispanica</i> varbūt nav tā pati retākā un neskaitās apdraudēta, taču citām pasugām tik labi gan neklājas - divas (<i>pyrenaica </i>un <i>lusitanica</i>) ir jau izmirušas, bet otra mūsdienās 'vēl elpojošā' pasuga (<i>victoriae</i>) gan ir apdraudēta.</div>
<table cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi75Xrm8Hz2WeiWRCvD6uBGU105fFXCFjP8MICmMm7OX2k1yEWkTnsGqU4hUbty8TWk4smz9gQOMSuRl9BQpLtiC3qG7wVedXdIpUlIG8KPFHVmlZHrrWfJvMnlLe9GdAhuobyaIA8IEscp/s1600/blogs3069_Spain_Nerja_route_to_Pico_del_Cielo_Horistus_orientalis.JPG" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi75Xrm8Hz2WeiWRCvD6uBGU105fFXCFjP8MICmMm7OX2k1yEWkTnsGqU4hUbty8TWk4smz9gQOMSuRl9BQpLtiC3qG7wVedXdIpUlIG8KPFHVmlZHrrWfJvMnlLe9GdAhuobyaIA8IEscp/s640/blogs3069_Spain_Nerja_route_to_Pico_del_Cielo_Horistus_orientalis.JPG" width="640" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="font-size: 12.8px;"><b>Mīkstblakts </b><i>Horistus orientalis</i></td></tr>
</tbody></table>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjIzxzLxe0Uk3pylO6z8bZTiHofuU9cyBvRwAO-8Q0MjuYpiYLAFZsb18tb376ZTSAqBT_Za2fZwOJSH1AiztBkETdxyReT6eIGNzdlMofkkwD_YNzaLvMEfXixdmstt7oSXdIjQ4EWlQF4/s1600/blogs3072_Spain_Nerja_route_to_Pico_del_Cielo.JPG" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjIzxzLxe0Uk3pylO6z8bZTiHofuU9cyBvRwAO-8Q0MjuYpiYLAFZsb18tb376ZTSAqBT_Za2fZwOJSH1AiztBkETdxyReT6eIGNzdlMofkkwD_YNzaLvMEfXixdmstt7oSXdIjQ4EWlQF4/s640/blogs3072_Spain_Nerja_route_to_Pico_del_Cielo.JPG" width="640" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="font-size: 12.8px;"><b>"Tropu lietus" meži</b></td></tr>
</tbody></table>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi3LWKjx9Ewf9afqySWP8ThlBSBpq-BIQt6INROUFWQv-KSsEIwvTR24eb_yvB2pL2n3PnnSJZ3btGdpOf59FHeQ8vYmOOLzSvYM4HExtL-vQMagFSh3Ei-ECWqiRuBmTvgcPSNg10cWMY2/s1600/blogs3073_Spain_Nerja_route_to_Pico_del_Cielo_Phylloscopus_bonelli.JPG" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi3LWKjx9Ewf9afqySWP8ThlBSBpq-BIQt6INROUFWQv-KSsEIwvTR24eb_yvB2pL2n3PnnSJZ3btGdpOf59FHeQ8vYmOOLzSvYM4HExtL-vQMagFSh3Ei-ECWqiRuBmTvgcPSNg10cWMY2/s640/blogs3073_Spain_Nerja_route_to_Pico_del_Cielo_Phylloscopus_bonelli.JPG" width="640" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Bonelli ķauķītis (</b><i>Phylloscopus bonelli</i><b>)</b></td></tr>
</tbody></table>
<div style="text-align: justify;">
Šīs dienas noslēgumā, netālu no kazas novērošanas punkta, sadzirdēju arī vēl vienu putnu listes 'laiferi' - Bonelli ķauķīti (<i>Phylloscopus bonelli</i>), kas ir tāds vītīša, čuņčiņa un svirlīša DR-Eiropas brālis. Nekas rets un dabā pēc sauciena un dziesmas viegli atpazīstama suga. Vizuāli līdzīgs mūsu platuma grādos sastopamajiem ģints brāļiem, taču visa ķermeņa apakšpuse izteikti balta, nedaudz atšķiras arī ķermeņa virspuses tonis (šajā attēlā gan tas īpaši 'nenolasās') un sejas zīmējums. Bet nu balss tomēr labākā noteikšanas pazīme, jo sauciens ir pavisam atšķirīgs. Kas zin - varbūt kādreiz var šo sugu kā maldu viesi sagaidīt arī Latvijā. Somijā kādas dažas reizes ir sastapts. Atceļā vēl pāris vietās piestāju kādu blakti papētīt, bet nu nevarētu teikt, ka kaut kādas īpašās lietas trāpījās. Atrādīšanas vērta tik viena krāsaina mīkstblakts, kas, manuprāt, ir <i>Horistus orientalis</i>. Zīmējums diezgan raksturīgs. Bet nu blaktis šajā reizē nebija galvenās - tur jārīko atsevišķs blakšu pētīšanas brauciens, lai būtu daudz bagātīgāks guvums. Nu un uz kādu citu valsti, kur ir atļauta brīvāka kukaiņu kolekcionēšana - Spānijā bez atļaujām to praktiski nekur nedrīkst darīt. Pagaidām acis esmu uzmetis Itālijai, Francijai un Bulgārijai. Kaut ko jau vajadzētu kādreiz realizēt - pamazām krāju Eiropas blakšu noteicējus, lai varētu pēc tam tikt galā arī ar kādām šādām Eiropas dienvidos redzētajām sugām. Bet ok - novirzos jau no temata. Šajā dienā tas arī viss - kalns, lai arī ne bez piedzīvojumiem, tika pievārēts. Noteikti šī diena paliks spilgtā atmiņā arī uz ilgāku laiku. </div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: center;">
<b>3. DIENA - NERHAS ALAS</b></div>
<table cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhrbiu7xEWR7HLR_HkIVraGVOIYJyUq_xN9hNGW98swnKZDPCiGiP9_u94U9tfUM2581mAfiPAYWUwXkg-OP2t9RlnkAUsuCpdL8sh87iqTzit6LF8CMx-9rROQWz675UhWPjIlmCqv_G7C/s1600/blogs3074_Spain_Nerja_Sylvia_melanocephala.JPG" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhrbiu7xEWR7HLR_HkIVraGVOIYJyUq_xN9hNGW98swnKZDPCiGiP9_u94U9tfUM2581mAfiPAYWUwXkg-OP2t9RlnkAUsuCpdL8sh87iqTzit6LF8CMx-9rROQWz675UhWPjIlmCqv_G7C/s640/blogs3074_Spain_Nerja_Sylvia_melanocephala.JPG" width="640" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Vidusjūras ķauķis (</b><i>Sylvia melanocephala</i><b>)</b></td></tr>
</tbody></table>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg1xzIhanfrHXqNV2U56Guor_4yd-CGhgDTePxTTFXVY_B6mQVJFK7xPek03Eo0I9UTo01Jfr6vSzU1mm-NtkI6mT5CxU8DS4udPV9Pw7jdb3yBHEuylWvO7nUhDQI7Oq7idtMLrvzBvjik/s1600/blogs3074a_Spain_Cueva_de_Nerja.JPG" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg1xzIhanfrHXqNV2U56Guor_4yd-CGhgDTePxTTFXVY_B6mQVJFK7xPek03Eo0I9UTo01Jfr6vSzU1mm-NtkI6mT5CxU8DS4udPV9Pw7jdb3yBHEuylWvO7nUhDQI7Oq7idtMLrvzBvjik/s640/blogs3074a_Spain_Cueva_de_Nerja.JPG" width="640" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Nerhas alas [<i>Cueva de Nerja</i>]</b></td></tr>
</tbody></table>
<div style="text-align: justify;">
Nākamā diena uzausa ar pamatīgām lietusgāzēm aiz loga - atviegloti nopūtāmies par pareizo programmas plānošanu, jo ja nebūtu kāpuši iepriekšējā dienā, tad kalna izpēte šajā dienā noteikti ietu secen. Pārāk jau stiprs lietus. Šajā dienā līdz ar to pēc plāna galvenais mērķis bija vairāk 'kultūras programmas' ietvaros - Nerhas alas (<i>Cueva de Nera</i>) apmeklējums, kurā esot pasaulē lielākais (resnākais) stalaktīts. Kā reizi piemērota izklaide lietainai dienai. Ala, protams, bija iespaidīga taču kaut kā prasījās tur ilgāk pastaigāt - ekskursija samērā striktā gida pavadībā aizritēja diezgan ātri un tā rūpīgi izpētīt alu līdz ar to nebija laiks. Gribējās jau tomēr kādā stūrī atrast kādu circenīti vai citu alās dzīvojošu radību starp kurām šķiet bija pat kādas šai alai endēmiskas sugas. Bet nu tas droši vien loģiski, ka pa šādu trauslu ekosistēmu kuras stūros vēl slēpjas daudz neizpētītu lietu (ala atklāta vien 1959. gadā) tā brīvi ļaut staigāt kur katram ienāk prātā droši vien nebūtu pareizi. Tā ka atlika vien priecāties par iespaidīgajiem ģeoloģiskajiem veidojumiem un, ņemot vērā, ka šī bija pirmā tāda veida ala ko bija izdevies apciemot, tad iespaidi jau tāpat visai spēcīgi un paliekoši. Pēc alas apmeklējuma it kā bija doma aiziet no šī punkta līdz jūrai (tur mazliet cits skats un cita krasta konfigurācija varbūt), bet lietus tomēr atgriezās ar jaunu sparu un pat līdzi paņemtie plastmasas lietus mētelīši diži nepasragāja no izmirkšanas. Nācās kapitulēt un atgriezties apžāvēties uz dažām stundām viesnīcā.</div>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEirlP63xuFDh5WJfv8Ww2YbnK1LArZbDMGBbHACXiKHGc5WuQDZxMQc-eo4dXWp6XOdpQeLBZzvbOjbywG5OKXFcKX2UVfMptFrYLDJ0xWl6-EZzZFWRV2o1-tKp3OOe7eAUULdjpAsWkJ7/s1600/blogs3076_Spain_Nerja.JPG" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEirlP63xuFDh5WJfv8Ww2YbnK1LArZbDMGBbHACXiKHGc5WuQDZxMQc-eo4dXWp6XOdpQeLBZzvbOjbywG5OKXFcKX2UVfMptFrYLDJ0xWl6-EZzZFWRV2o1-tKp3OOe7eAUULdjpAsWkJ7/s640/blogs3076_Spain_Nerja.JPG" width="640" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="font-size: 12.8px;"><b>Pēkšņi kalna galā blakus Pico del Cielo parādījies sniegs...</b></td></tr>
</tbody></table>
<table cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjtW75Ab6se0ZlePU6AjP74u72VIHe5DDMd3T85hwkIV5ogZEdYM07jG7Xdfxgn2CL7CW09wWOFROtdbKsYfVVkIJ896_Wel3pqq6FQcBJxUoJwljy8LwEroFEaGjcpLAfxom6LbAmoUpI3/s1600/blogs3075_Spain_Nerja_Larus_audouinii.JPG" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjtW75Ab6se0ZlePU6AjP74u72VIHe5DDMd3T85hwkIV5ogZEdYM07jG7Xdfxgn2CL7CW09wWOFROtdbKsYfVVkIJ896_Wel3pqq6FQcBJxUoJwljy8LwEroFEaGjcpLAfxom6LbAmoUpI3/s640/blogs3075_Spain_Nerja_Larus_audouinii.JPG" width="640" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Oduāna kaija (</b><i>Ichtyaetus audouinii</i><b>)</b></td></tr>
</tbody></table>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh85gKw_c2zGGvldwQ9_Z1EnE1gY6kc2hqY3ckTGCmiYdP7ShvY90zfZrcOblXlDAlZmzEBN_spQODzc72F285XJvM0ruZGosPOhUh7hh-t6fxLPueNxydQB0pout0n6UHbbP1vRGa5pZVY/s1600/blogs3077_Spain_Nerja_Apus_melba.JPG" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh85gKw_c2zGGvldwQ9_Z1EnE1gY6kc2hqY3ckTGCmiYdP7ShvY90zfZrcOblXlDAlZmzEBN_spQODzc72F285XJvM0ruZGosPOhUh7hh-t6fxLPueNxydQB0pout0n6UHbbP1vRGa5pZVY/s640/blogs3077_Spain_Nerja_Apus_melba.JPG" width="640" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Alpu svīre (</b><i>Apus melba</i><b>)</b></td></tr>
</tbody></table>
<div style="text-align: justify;">
Vakarpusē gan laiks atkal uzlabojās un varēja atkal pievērsties 'kultūras programmas' baudīšanai - kas šajā vakarā ietvēra kulināros piedzīvojumus jeb 'ideālās' paeljas meklējumus. Gājiens uz restorāna pusi izvērtās visai interesants un negaidīti bagāts putnu novērojumiem. Pirmkārt Nerhas pludmalē virs galvas negaidīti nolidoja 'laiferis' - divas Oduāna kaijas (<i>Ichtyaetus audouinii</i>)! Tā ir tāda tipiska Vidusjūras piekrastes suga, kas kādreiz visā savā izplatības areālā ir bijusi sastopama visai reti. Taču pēdējo ~50 gadu laikā ir notikusi strauja populācijas skaitliska augšupeja un mūsdienās tā jau vietām kļuvusi par samērā bieži sastopamu sugu. Piemēram, Spānijā Ebro deltā, lai arī pirmo reizi tur tās sākušas ligzdot vien 80-o gadu sākumā, 2007. gadā bija lielākā sugas ligzdošanas kolonija pasaulē ar vairāk kā 15000 pāriem (tajā brīdi ap 65% no visas pasaules populācijas)! Malagai tuvākā ligzdošanas vieta ir Alvoranas sala kas atrodas pusceļā starp Spāniju un Āfriku. Tur ligzdojot 500 pāru. Protams, ziemas laikā tās izklīst arī plašākā apkārtnē (lielākā daļa gan ziemo Ziemeļāfrikas R piekrastē) un pieņemu, ka šie putni arī bija tieši tādi - vēl uz ligzdošanas vietām neaizlidojuši putni vai putni pavasara migrācijā. Otra jaunā suga bija tāda gan diezgan sagaidāma - alpu svīre (<i>Apus melba</i>), ko sazīmēju virs pilsētiņas lidojošā svīru bariņā. Bieži sastopama sugas Dienvideiropā. Svīres patiesībā katrā no dienām pētīju maksimāli uzmanīgi, jo, lai arī tās te neligzdo, šajā piekrastes daļā teorētiski varēja sagaidīt kādas pirmās migrējošās baltmuguras svīres (<i>Apus caffer</i>), kas Eiropā ligzdo tikai Pireneju pussalā. Diemžēl neizdevās neko aizdomīgu saskatīt. Nav jau gan tā, ka to Spānijā būtu daudz - ligzdotāju skaits nepārsniedz 200 pārus, tā ka ārpus ligzdošanas vietām 'uzķert' migrantu būtu liela veiksme. Tā ka visticamāk, lai šo sugu ieķeksētu savā Eiropas (vai Rietumpalearktikas) putnu sarakstā - mērķtiecīgi jābrauc uz zināmajām ligzdošanas vietām, piemēram, Gibraltāra apkārtnē. Viens cits pārsteigums šajā vakarā saistījās ar nekustīgām lietām - kalniem. Izrādās pa nakti uz pāris no pilsētiņas redzamo kalnu galotnēm bija parādījies sniegs! Pie tam visai tuvu mūsu iepriekšējās dienas gājiena maršrutam. Tā pie sevis nodomāju, ka ja šāds skats būtu redzams pirmajā vakarā, kad pavērās pirmais skats uz šiem kalnu siluetiem, tad visticamāk arī plānotais gājiena maršruts izgāztos, jo nu pastaigai sniegotos apstākļos noteikti nebijām gatavojušies. Nešķita, ka tas 'paugurs' ir tik augsts, lai tur sniegs būtu... Bet nu aprīļa sākums tomēr skaitās vēl samērā agrs pavasaris.<br />
<br />
<div style="text-align: center;">
<b>4. DIENA - MALAGA</b></div>
</div>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhXcX9xJf6KRdy8QR5G7VMurJ_v32OyWWFFjvShrVWXWZsKSqS7D-8DBk6Ium0ZuGUB0bxY-TT-veGWFqC-gjX5vzVRbTvS_QU_4LATga5-dLIYGUt1dwm_u7t8U4nFR7j7xa9KJ_ug6PcQ/s1600/blogs3078a_Spain_Malaga_Concepcion_Jardin_Botanico_Cacyreus_marshalli_habitat.JPG" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="957" data-original-width="640" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhXcX9xJf6KRdy8QR5G7VMurJ_v32OyWWFFjvShrVWXWZsKSqS7D-8DBk6Ium0ZuGUB0bxY-TT-veGWFqC-gjX5vzVRbTvS_QU_4LATga5-dLIYGUt1dwm_u7t8U4nFR7j7xa9KJ_ug6PcQ/s1600/blogs3078a_Spain_Malaga_Concepcion_Jardin_Botanico_Cacyreus_marshalli_habitat.JPG" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="font-size: 12.8px;"><b>Pelargoniju zilenīša (</b><i>Cacyreus marshalli</i><b>) biotops</b></td></tr>
</tbody></table>
<table cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhEk1mMz4Sn2MD39o2BjMOG8kctJf1K9Zy7S4y5E4oPkyCNUDmzKamu0-tuH_z3v7EuHeICQgRtaMHm87VkvbAOTTeFz9jQpc9BLvO6lAUWtGx9xTx9Dpvpu7vQVvM1npGSwiSxX8fEnv2a/s1600/blogs3078_Spain_Malaga_Concepcion_Jardin_Botanico_Cacyreus_marshalli.JPG" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhEk1mMz4Sn2MD39o2BjMOG8kctJf1K9Zy7S4y5E4oPkyCNUDmzKamu0-tuH_z3v7EuHeICQgRtaMHm87VkvbAOTTeFz9jQpc9BLvO6lAUWtGx9xTx9Dpvpu7vQVvM1npGSwiSxX8fEnv2a/s640/blogs3078_Spain_Malaga_Concepcion_Jardin_Botanico_Cacyreus_marshalli.JPG" width="640" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Pelargoniju zilenītis (</b><i>Cacyreus marshalli</i><b>)</b></td></tr>
</tbody></table>
<div style="text-align: justify;">
Pēc padzīvošanās Nerhas pilsētiņā vajadzēja beidzot atgriezties arī Malagas apkārtnē, kur plānā bija Botāniskā dārza (<i>La Concepción Jardín Botánico-Historico de Málaga</i>) apmeklējums pilsētas nomalē. Tur man bija zināma cerība arī kādu dzīvu radību novērot, jo nu manā personīgajā pieredzē botāniskie dārzi mēdz būt ļoti ražīgi. Kā galveno mērķi uzstādīju pelargoniju zilenīša (<i>Cacyreus marshalli</i>) meklēšanu, kas esot tāda pilsētu apstādījumu suga, jo sastopama vietās kur aug pelargonijas. Cerēju, ka gan jau botāniskajā dārzā arī būtu jābūt kādam puķu podam vai dobei ar pelargonijām. Cerības attaisnojās! Atradās gan pelargonijas, gan pelargoniju zilenītis. Gaisa temperatūra gan šajā dienā nebija tā pati augstākā līdz ar to tauriņi nebija aktīvi - mierīgi sēdēja uz augu lapām. Šis gan nav vietējais Eiropas tauriņš - oriģināli suga nāk no Dienvidāfrikas, taču kopš pagājušā gadsimta 80-ajiem gadiem, kad tā pirmo reizi konstatēta (acīmredzot nejauši ievesta) Maljorkā, suga ir sastopama jau daudzās vietās Vidusjūras reģionā un daudzās pilsētās nav vairs nekāds retums. </div>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEitXJr2SfuPkiKNEqQDuu9m9zkYdLWZZeB5qp-1A9kHVXjh1kHvzpPrc3IX1xnacqLeSM9Vk8q5xio1DhWvcIPUYx0VgPFl67-xyje71Adf96-SlCwwShzvD-QBx3u7PClgUQsXOeaASI4L/s1600/blogs3079_Spain_Malaga_Concepcion_Jardin_Botanico_Colias_crocea.JPG" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEitXJr2SfuPkiKNEqQDuu9m9zkYdLWZZeB5qp-1A9kHVXjh1kHvzpPrc3IX1xnacqLeSM9Vk8q5xio1DhWvcIPUYx0VgPFl67-xyje71Adf96-SlCwwShzvD-QBx3u7PClgUQsXOeaASI4L/s640/blogs3079_Spain_Malaga_Concepcion_Jardin_Botanico_Colias_crocea.JPG" width="640" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Oranžais dzeltenis (</b><i>Colias crocea</i><b>)</b></td></tr>
</tbody></table>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh-Fv6czDlQjV5ZoJRnxxeT5DgdkM41aggUnJzWaWPlELCfvWO7KQs0twddkAws7qkPfmRaLk2Lxj_60GaBdR2Oyzb6oeyjBjJda0Vi8ta4_GS0Sk2AtKPEsRQGn27rXGDwO3c62RB6kx7Q/s1600/blogs3079a_Spain_Malaga_Concepcion_Jardin_Botanico_Acinipe_sp.JPG" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh-Fv6czDlQjV5ZoJRnxxeT5DgdkM41aggUnJzWaWPlELCfvWO7KQs0twddkAws7qkPfmRaLk2Lxj_60GaBdR2Oyzb6oeyjBjJda0Vi8ta4_GS0Sk2AtKPEsRQGn27rXGDwO3c62RB6kx7Q/s640/blogs3079a_Spain_Malaga_Concepcion_Jardin_Botanico_Acinipe_sp.JPG" width="640" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Sisenis </b><i>Acinipe </i>sp., <b>iespējams </b><i>hesperica</i></td></tr>
</tbody></table>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg_p6eGaPWEG7CwpLTfKrQpr_7tjDilNdouIPzWA08makliWnmA9VCxY8qPCnVsoVYFyCTuRCXwzICNYaSoY4td682SZrv1Z5NewncoXQtBRemTKH37vV-jnEZ_nbouaRFausQpr0mMVj2b/s1600/blogs3079b_Spain_Malaga_Concepcion_Jardin_Mantodea_ootheca.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg_p6eGaPWEG7CwpLTfKrQpr_7tjDilNdouIPzWA08makliWnmA9VCxY8qPCnVsoVYFyCTuRCXwzICNYaSoY4td682SZrv1Z5NewncoXQtBRemTKH37vV-jnEZ_nbouaRFausQpr0mMVj2b/s640/blogs3079b_Spain_Malaga_Concepcion_Jardin_Mantodea_ootheca.jpg" width="640" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Kāda dievlūdzēja 'olu maiss' jeb ootēka</b></td></tr>
</tbody></table>
<div style="text-align: justify;">
Citi tauriņi pārlieku nepriecēja - vien oranžais dzeltenis īslaicīgi noplivinājās. Bet tā Dienvideiropā ir absolūti parasta suga un bija jau sanācis to redzēt Bulgārijā. Interesantākais objekts droši vien bija milzīgs sisenis, ko pamanīju mierīgi sēžam starp kaut kāda auga lapām. Tiešām milzīgs. 7-8cm vismaz! Sēdēja tas tā diezgan nefotogēniski un izdomāju, ka varbūt vajag to tā smuki izcelt un novietot smukākā vietā + gribējās tādu milzeni rokās paturēt. Nekas dižs gan no turēšanas nesanāca, jo kukainis izrādījās negaidīti spēcīgs! Kājas tam kā jau daudziem lielizmēra siseņiem bija klātas asiem dzeloņiem, kam mana maigā roku āda nebija īsti gatava - cik ātri un entuziastiski centos to sagrābt tik pat ātri to arī izlaidu no saviem nagiem, i' tāpat šis pamanījās manu roku virsmu nedaudz saskrāpēt. Suga visticamāk ir <i>Acinipe hesperica</i>, kas ir lielākā ģints suga un Spānijā ir sastopama g.k. tieši Malagas apkārtnē. Baigais 'monstrs'! Tagad patiesībā atcerējos, ka šajā dārza stūrī biju baigi koncentrējies uz hameleonu meklēšanu - baigi gribējās ieraudzīt! Bija pat izlikts neliels plakāts, ka šeit to varot novērot. Izmisīgi un ļoti rūpīgi nopētīju visus (nu labi, visus jau nē, bet nu ļoti daudzus!) koku un krūmu zarus takas malā, pat izpētīju gūglē hameleona izmērus, lai nokalibrētu acumēru cik liels objekts ir jāmēģina ieraudzīt, bet bez sekmēm... Neliela vilšanās, protams, bet neko darīt. Tā rūpīgi vērojot, izdevās vien pamanīt kāda dievlūdzēja olu maisu jeb ootēku, kam virsū, kā vēlāk foto pamanīju, sēdēja kāds neliels plēvspārnītis - varbūt dēja tur savas olas, bet varbūt tāpat tur sēdēja. Kas zin. Tā nu tur staigājot pienāca brīdis pamazām atkāpties - Torremolinosas virzienā, kas ir neliela pilsētiņa (drīzāk gan kā tāda Malagas piepilsēta - līdzīgi kā Jūrmala) nedaudz uz R no Malagas.</div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: center;">
<b>5. DIENA - PARQUE DEL GUADALHORCE</b></div>
<table cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjWacP4FgTcR0ZT9bN_5xRS5lxGfOMxm_1ldQa9bprYx70c7MhyphenhyphenPo-VF6CWgSdkTArH5d53sxZrY_fqXle2vzSLN-kly02UkK8t8pBB43SEdVy96arZ75HJdBnrvWlekqNB4IbVyNJRI1N5/s1600/blogs3080_Spain_Malaga_Parque_del_Guadalhorce.JPG" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjWacP4FgTcR0ZT9bN_5xRS5lxGfOMxm_1ldQa9bprYx70c7MhyphenhyphenPo-VF6CWgSdkTArH5d53sxZrY_fqXle2vzSLN-kly02UkK8t8pBB43SEdVy96arZ75HJdBnrvWlekqNB4IbVyNJRI1N5/s640/blogs3080_Spain_Malaga_Parque_del_Guadalhorce.JPG" width="640" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Gvadalorses dabas parks (<i>Parque del Guadalhorce</i></b><b style="font-size: 12.8px;">)</b></td></tr>
</tbody></table>
<div style="text-align: justify;">
Spānijā principā bija atlikusi vairs tikai viena pilna diena, kuras rītā man bija ieplānota tāds vienīgais 'intensīvais' putnu vērošanas rīts (iepriekš vērošana vairāk pa starpu un/vai apvienojumā ar citām aktivitātēm - piemēram, kāpšanu kalnā vai staigāšanu pa pilsētu). Šajā reizē gan teleskopu nebiju ņēmis līdzi, jo tā šķita, ka viena rīta dēļ varbūt nav vērts iespringt. Rītu biju nolēmis pavadīt Gvadalorses dabas parkā (<i>Parque del Guadalhorce</i>), kas ir neliela teritorija uz salas Gvadalores upes iztekā, ko daudzās vietās atzīmē kā tādu labāko putnu vērošanas vietu tiešā Malagas apkārtnē. Kartē tur rādījās vairāki dīķīši, krūmāji, arī pludmale. Tāds daudzveidīgs biotops, kur varētu labu sugu sarakstu salasīt. Dažas mērķsugas biju sev it kā atzīmējis, ko vajadzētu redzēt - g.k. baltgalvas zilknābjus un sarkangalvas čaksti, kas šajā teritorijā bija atzīmētas un man būtu 'laiferi'. </div>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh71KRlDHHMeSJsicqMmBo0F-mRh3GOpDoQ8isxOVYx5StXTfeiaSyqSLnO6aLqq15e80DDsWEgS0NXiHLMy7gubrNJWLAtfOC817Ba6Uqnew81Ijrjq8jR5empjXHan8D5syZQIlE-PGq2/s1600/blogs3082_Spain_Malaga_Parque_del_Guadalhorce_Oxyura_leucocephala.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh71KRlDHHMeSJsicqMmBo0F-mRh3GOpDoQ8isxOVYx5StXTfeiaSyqSLnO6aLqq15e80DDsWEgS0NXiHLMy7gubrNJWLAtfOC817Ba6Uqnew81Ijrjq8jR5empjXHan8D5syZQIlE-PGq2/s640/blogs3082_Spain_Malaga_Parque_del_Guadalhorce_Oxyura_leucocephala.jpg" width="640" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="font-size: 12.8px;"><b>Baltgalvas zilknābji (</b><i>Oxyura leucocephala</i><b>)</b></td></tr>
</tbody></table>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhj4hoaLWRnsaxTkMqQHi6ZANTXCa1GwM2FFxk-HxdAH8vG2VS7AIKeGdn01S5hFAYP0ZaTuDJmXvUsfEomlf8WxFwIZ1E16TC_501UKb2A5OccJtRcidkFl3PjZrt5TXTrdr-irjI_6AKh/s1600/blogs3082_Spain_Malaga_Parque_del_Guadalhorce_Lanius_senator.JPG" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhj4hoaLWRnsaxTkMqQHi6ZANTXCa1GwM2FFxk-HxdAH8vG2VS7AIKeGdn01S5hFAYP0ZaTuDJmXvUsfEomlf8WxFwIZ1E16TC_501UKb2A5OccJtRcidkFl3PjZrt5TXTrdr-irjI_6AKh/s640/blogs3082_Spain_Malaga_Parque_del_Guadalhorce_Lanius_senator.JPG" width="640" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="font-size: 12.8px;"><b>Sarkangalvas čakste (</b><i>Lanius senator</i><b>)</b></td></tr>
</tbody></table>
<div style="text-align: justify;">
Ja nesekojam gluži precīzai hronoloģijai, tad varu uzreiz atzīmēt - abas cerētās sugas tiešām izdevās ieraudzīt! Ja sarkangalvas čakste (<i>Lanius senator</i>) galīgi nav nekas tāds īpašs, jo ir bieži sastopama suga Dienvideiropā, tad baltgalvas zilknābji (<i>Oxyiura leucocephala</i>), gan ir tāda retāka suga, jo Eiropā ligzdojošā populācija ir lokalizēta tikai Spānijā un ir tikai ap 2,5 tūkstošus pārus liela. Citur suga sastopama arī nedaudz Ziemeļāfrikā, bet pamatareāls ir plašā joslā no Turcijas A daļas līdz pat Ķīnai R daļai, bet arī kopējā populācija nav pārlieku daudzskaitlīga (varētu būt līdz 10 tūkstošiem pāru), kas ir ļāvis baltgalvas zilknābim iekļūt IUCN apdraudēto sugu sarakstā. Te gan jāpiezīmē, ka šai sugai man varbūt nemaz nevajadzēja būt 'laiferim', jo neticamā kārtā vienu putnu 2015. gada oktobrī Skrundas dīķos atrada Ritvars Rekmanis! Pīle tur uzturējās 3 dienas, bet laikam uzreiz man nebija iespēja braukt to skatīt un kad tiku līdz Skrundai (laikam 17. oktobrī), tad no zilknābja vairs nebija ne miņas... Sāpīgs iztrūkums manā Latvijas putnu listē, jo tā droši vien ir viena no tādām sugām, ko būs ļoti grūti atkārtot Latvijā. Lai nu kā - vismaz tagad šī suga ir mūža listē no Spānijas. Ļoti skaistas pīles! Žēl, ka neizdevās redzēt tuvāk - peldēja tālākajā galā vienā no dīķīšiem. Te lieti būtu noderējis teleskops, bet nu neko darīt. Kas interesanti, tad pie šī dīķīša pienācu arī vēlāk pēc kādām pāris stundām un tad vairs no zilknābjiem nebija ne miņas.</div>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEisiyErkakZb8smust2JiRYIPSlVWscmteG7mWV_doOgG6ePpyTQdNDvhdYKi3r-yguB5hSmzfgSopF-rlUiBi_FgUh8zeydBp3e2J8UydVniEZYa1Tqz_zFqmKFa9RqUX-kAHSabbRVXh4/s1600/blogs3087_Spain_Malaga_Parque_del_Guadalhorce_Larus_philadelphia.JPG" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="534" data-original-width="800" height="426" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEisiyErkakZb8smust2JiRYIPSlVWscmteG7mWV_doOgG6ePpyTQdNDvhdYKi3r-yguB5hSmzfgSopF-rlUiBi_FgUh8zeydBp3e2J8UydVniEZYa1Tqz_zFqmKFa9RqUX-kAHSabbRVXh4/s640/blogs3087_Spain_Malaga_Parque_del_Guadalhorce_Larus_philadelphia.JPG" width="640" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="font-size: 12.8px;"><b>Melnknābja ķīris (</b><i>Chroicocephalus philadelphia</i><b>) starp citām kaijām</b></td></tr>
</tbody></table>
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
</div>
<div style="text-align: justify;">
Šajā vietā gan tiku arī pie ceļojuma lielākās neveiksmes jeb iespējas savā sarakstā ieķeksēt vienu ļoti vērtīgu sugu - melnknābja ķīri (<i>Chroicocephalus philadelphia</i>), kas būtu pirmā Amerikas suga manā putnu listē! Te varu principā vainot tikai pats sevi - pie tam vairākos aspektos. Pirmkārt, dažas nedēļas pirms brauciena regulāri pētīju Spānijas putnu retumu lapu, lai turētu roku uz pulsa - ja plānotā maršruta ietvaros trāpītos kāds baigais retums, tad mēģinātu varbūt kaut kā pakoriģēt plānus, lai to iekļautu. Nu lūk - skatījos, skatījos, bet, brīdī kad nokļuvu Spānijā, kaut kā par šo lapu aizmirsu. Būtu kaut vienu reizi iemetis tur aci, būtu redzējis informāciju, ka šajā vietā, ko grasījos apmeklēt, ir novērota šī retā suga. Noteikti būtu kaijas pētījis daudz rūpīgāk. Otrkārt - brīdī kad pienācu pie vienas no putnu vērošanas būdiņām (tas gan drīzāk kā aizslietnis - ar atvērtu aizmuguri), tur priekšā jau sēdēja kādi 4 vērotāji un kaut ko baigi rūpīgi pētīja un savā starpā aktīvi sarunājās. Vienā brīdī ļoti intensīvi vēroja tālāku kaiju baru uz sēres. Es jau tāds kautrīgs pēc dabas - īpaši nelīdu klāt un neprasīju, kas tur viņiem tāds interesants. Likās, ka varbūt slaidknābja ķīrus vēro, kas tur šķita tā negaidīti daudz (kādi 10-15 putni). Tā sēre arī diezgan tālu bija - prasījās pēc telskopa, lai to kārtīgi varētu nopētīt, kas gan man nebija, tāpēc tik tā intereses pēc uzmetu aci ar binokli un uztaisīju dažus kadrus. Varbūt var saprast ko tad tur viņi skatās? Attēlā tā uz reiz gan neko dīvainu nemanīju. Tikai pēc tam, kad vēlāk uzzināju, ka tajā vietā redzēts melnknābja ķīris, sāku pētīt attēlus rūpīgāk un tik tiešām vajadzīgo putnu pamanīju sēžam starp kaijām... Tad lūk ko tie kungi bija vērojuši! Ehh, būtu vienkārši šiem pajautājis, kas tur labs - būtu gan jau pateikuši un varbūt ļāvuši teleskopā ielūkoties. Nu un trešais 'fēleris' ir fakts, ka tā kaija bija redzama īsu brīdi arī pavisam tuvu, jo kaiju bars no sēres vienā brīdi pacēlās spārnos un tā mazliet izšķīda pa visu dīķi - daļai putnu atlidojot arī tuvāk. Tajā brīdī visas man interesējošās kaiju sugas biju tur apskatījis - nepievērsu vairs tām tik lielu uzmanību. Pētīju citus putnus, jo nu laiks arī bija zināmā mērā ierobežots - šai vietai bija ne vairāk par 5 stundām atvēlēts. Bet nu pēc tam vienā kadrā ar lidojošu cekulzīriņu - pašā malā, fonā pamanīju, ka tur redzama tā pati nelaimīgā kaija... Būtu bijis daudz vērīgāks, būtu varbūt pats to putnu pamanījis? Bet nebiju un tā nu sanāca, ka visas trīs potenciālās iespējas tikt pie šīs sugas savā sarakstā izniekoju. Jo nu tādā formātā kā tagad (putns atrasts foto 'post factum') es šo sugu savā listē baigi skaitīt negribu. Dabā neredzēju tak! Lieki teikt, ka par šo man ar liela škrobe. </div>
<table cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: justify;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhX2PVeql1v9q-YFreQeid9FDWgNVg67inO-QnjzmqK7gYP_2RhxiPaXmAkud4pLFDxb63n-QtQfWgAAJnyBcWd-F_05wFUB5PMv01Yael_aqQCZvinry72-WRuPm2Msstb_0iy7S-cTRaU/s1600/blogs3081_Spain_Malaga_Parque_del_Guadalhorce_Himantopus_himantopus.JPG" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhX2PVeql1v9q-YFreQeid9FDWgNVg67inO-QnjzmqK7gYP_2RhxiPaXmAkud4pLFDxb63n-QtQfWgAAJnyBcWd-F_05wFUB5PMv01Yael_aqQCZvinry72-WRuPm2Msstb_0iy7S-cTRaU/s640/blogs3081_Spain_Malaga_Parque_del_Guadalhorce_Himantopus_himantopus.JPG" width="640" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Garstilbis (</b><i>Himantopus himantopus</i><b>)</b></td></tr>
</tbody></table>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgdCFyvbGKIeCBQlAczGboqoXu4cF3QQW3L9QX72Bli5toy7x0wTiWNtUTKWcmlDcg0aRDn6jz7aJ1hD-b9MA7BspqXVuhQo6-W6O7C7UVejlNMRZg8Jfez94ZiASQZsBzcy0IhHtfDuPXV/s1600/blogs3082_Spain_Malaga_Parque_del_Guadalhorce_Chroicocephalus_genei_ridibundus.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgdCFyvbGKIeCBQlAczGboqoXu4cF3QQW3L9QX72Bli5toy7x0wTiWNtUTKWcmlDcg0aRDn6jz7aJ1hD-b9MA7BspqXVuhQo6-W6O7C7UVejlNMRZg8Jfez94ZiASQZsBzcy0IhHtfDuPXV/s640/blogs3082_Spain_Malaga_Parque_del_Guadalhorce_Chroicocephalus_genei_ridibundus.jpg" width="640" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Tievknābja kaijas (</b><i>Chroicocephalus genei</i><b>)</b></td></tr>
</tbody></table>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjcumxa_1fyJ6qtpUxplb8OTsREWzkNWFOClzPs_StNU-Dpzi9vNChzum50axndZNQSK63z8CYUQg5CTV0GgAk8_mnzaEHG1ZZgDAKKUDWSFXS9ChhLFrCxtrTSxUN9RKhjuNJD22thXZjP/s1600/blogs3083_Spain_Malaga_Parque_del_Guadalhorce_Chlidonias_hybrida_Sterna_sandvicensis.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjcumxa_1fyJ6qtpUxplb8OTsREWzkNWFOClzPs_StNU-Dpzi9vNChzum50axndZNQSK63z8CYUQg5CTV0GgAk8_mnzaEHG1ZZgDAKKUDWSFXS9ChhLFrCxtrTSxUN9RKhjuNJD22thXZjP/s640/blogs3083_Spain_Malaga_Parque_del_Guadalhorce_Chlidonias_hybrida_Sterna_sandvicensis.jpg" width="640" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Cekulzīriņi (</b><i>Thalasseus sandvicensis</i><b>) un baltvaigu zīriņš (</b><i>Chlidonias hybrida</i><b>)</b></td></tr>
</tbody></table>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiCmSfpaYJsZc45liasx89U3eXA_PgHjF9muBER9gc_zZ77TGsZSn7CXxJ26dCOYoD-0ZOTsOOuUOvp39c-eY-ZiYphxufKqdzB4CUujYT201ROFLRkdshZDcz-Dl-ydgSghOf30aYLOL2i/s1600/blogs3084_Spain_Malaga_Parque_del_Guadalhorce_Phoenicopterus_roseus.JPG" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiCmSfpaYJsZc45liasx89U3eXA_PgHjF9muBER9gc_zZ77TGsZSn7CXxJ26dCOYoD-0ZOTsOOuUOvp39c-eY-ZiYphxufKqdzB4CUujYT201ROFLRkdshZDcz-Dl-ydgSghOf30aYLOL2i/s640/blogs3084_Spain_Malaga_Parque_del_Guadalhorce_Phoenicopterus_roseus.JPG" width="640" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Sārtie flamingi (</b><i>Phoenicopterus roseus</i><b>)</b></td></tr>
</tbody></table>
<br />
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiyGXHDuE02DkePnJxgI0hzPKDLmaczXeYF15OjvMMcUAdiWS3FQ7NM35b7Y_dozmQdgh9JdI9XcYenBu9fmSNbm6LXfZkloH2cQtuxwDVlgXEUwi8lfOPt_4lWXLpdJVjLp-VvmsvO4dZQ/s1600/blogs3085_Spain_Malaga_Parque_del_Guadalhorce_Phoenicopterus_roseus.JPG" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiyGXHDuE02DkePnJxgI0hzPKDLmaczXeYF15OjvMMcUAdiWS3FQ7NM35b7Y_dozmQdgh9JdI9XcYenBu9fmSNbm6LXfZkloH2cQtuxwDVlgXEUwi8lfOPt_4lWXLpdJVjLp-VvmsvO4dZQ/s640/blogs3085_Spain_Malaga_Parque_del_Guadalhorce_Phoenicopterus_roseus.JPG" width="640" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Sārtie flamingi (</b><i>Phoenicopterus roseus</i><b>)</b></td></tr>
</tbody></table>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjA921BJeG1hD3nJTWzCeZYVk-7Uj2nX1Apg-Sr9QukH8_7OtTyobtJp_DpUNNCkjPR1Vy4atX6A7xbljONnkm05us0axCHGQH98_3Ap_YZsuwAbw34pjWIaU4Uh9aoZZLirFehYgLJoapi/s1600/blogs3086_Spain_Malaga_Parque_del_Guadalhorce_Charadrius_alexandrinus.JPG" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjA921BJeG1hD3nJTWzCeZYVk-7Uj2nX1Apg-Sr9QukH8_7OtTyobtJp_DpUNNCkjPR1Vy4atX6A7xbljONnkm05us0axCHGQH98_3Ap_YZsuwAbw34pjWIaU4Uh9aoZZLirFehYgLJoapi/s640/blogs3086_Spain_Malaga_Parque_del_Guadalhorce_Charadrius_alexandrinus.JPG" width="640" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Jūras tārtiņi (</b><i>Charadrius alexandrinus</i><b>)</b></td></tr>
</tbody></table>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiZ7jUecaswIt15I6Czz58fQqT10T36CPOFWiV9avcQzG8AxwzloVEsGipXNeuQblgNhU0ifhoS59NqN8mWa7k9_1A6YbPpuJz05rhb5Bkv15d0JL1_7pEKHRse8VIClpkCikOSf6GUJD_b/s1600/blogs3088_Spain_Malaga_Parque_del_Guadalhorce_Hiraaetus_pennatus.JPG" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiZ7jUecaswIt15I6Czz58fQqT10T36CPOFWiV9avcQzG8AxwzloVEsGipXNeuQblgNhU0ifhoS59NqN8mWa7k9_1A6YbPpuJz05rhb5Bkv15d0JL1_7pEKHRse8VIClpkCikOSf6GUJD_b/s640/blogs3088_Spain_Malaga_Parque_del_Guadalhorce_Hiraaetus_pennatus.JPG" width="640" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Pundurērglis (</b><i>Hiraaetus pennatus</i><b>)</b></td></tr>
</tbody></table>
<div style="text-align: justify;">
Bet tā citādi putnošana šajā vietā bija lieliska - putnu uz ko skatīties netrūka! Protams, tā kā iepriekš jau ir būts citās Eiropas valstīs (g.k. Portugālē, kur putnu fauna stipri līdzīga), tad daļa sugu vairs tāda eksotika nelikās. Protams, flamingus tuvumā vienmēr ir prieks apskatīt un vienmēr ir noderīgi papildināt prāta apcirkņus ar dabā redzētām pazīmēm Latvijā reti ieceļojošām sugām, piemēram, jūras tārtiņiem. Tāpat šajā vietā varēja papriecāties par pundurērgļu gaišajām morfām, kas tik tiešām ir dabā praktiski nesajaucamas - jācer ka kādu reizi izdosies tādu saskatīt arī Latvijas debesīs. No citām sugām interesanti šķita, ka bija vēl samērā daudz šņibīši (parastais, 'līkais' un gaišais), kas droši vien bija vēl daļa no ziemojošajiem putniem. Arī dažādu zīriņu netrūka - īpaši daudz cekulzīriņu, bet īpaši priecēja viens baltvaigu zīriņš. Cerēju gan, ka varētu būt arī kāds kāpu zīriņš (būtu 'laiferis'), bet nepamanīju vai arī tur tāds šoreiz nebija. Kopumā šajā dienā brauciena sarakstam pievienoju 38 sugas - diezgan daudz. Pavisam šajās 5 dienās Spānijā izdevās sakasīt 87 sugas no kurām 10 bija jaunas sugas mūža listei. Visnotaļ ražīgi! Vienīgā te līdz šim nepieminētā no jaunajām sugām ir Ibērija zaļā dzilna (<i>Picus sharpei</i>), ko dzirdēju (bet neredzēju) kāpjot lejā no kalna. Tā jau pamazām tas Eiropas/Rietumpalearktikas putnu saraksts krājās. Dzīves laikā līdz kādām 500 sugām jau vajadzētu tikt (pašlaik gan ir tikai 337). Ja brauktu kādā ceļojumā tikai ar mērķi intensīvi vērot putnus, tad gan jau sugas krātos ātrāk, bet nu neesmu pārliecināts, ka šāda formāta ceļojums tuvākajā laikā varētu sanākt. Vispirms tad gribētos realizēt intensīvu kukaiņu vērošanas ceļojumu kaut kur Dienvideiropā. </div>
<table cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg0328heT5xdPNayUpAWo0D33_oNxf-7FhPrA3ieoUzT_va3WpLGaQIZB94xwxXhuxYUT1gUYIXnnXHh3UpPtKgvMe_gXxr5LfS53v0d1VFmIIaHwl5KX9wF5bxKCBx48-HO73BOjjy9lEl/s1600/blogs3089_Spain_Malaga_Parque_del_Guadalhorce_Oxycarenus_lavaterae.JPG" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg0328heT5xdPNayUpAWo0D33_oNxf-7FhPrA3ieoUzT_va3WpLGaQIZB94xwxXhuxYUT1gUYIXnnXHh3UpPtKgvMe_gXxr5LfS53v0d1VFmIIaHwl5KX9wF5bxKCBx48-HO73BOjjy9lEl/s640/blogs3089_Spain_Malaga_Parque_del_Guadalhorce_Oxycarenus_lavaterae.JPG" width="640" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Zemesblakts </b><i>Oxycarenus lavaterae</i></td></tr>
</tbody></table>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh-DR8GcUOePvsFycUm4e3cL4V3DiIIpAfYymyoV3qW4X2Fj2UHyr70iK67vx6dG6qLS7nlauj_ujsthRgva-FKdjD6BzQ2mOy2J_yOKmUblxFS4EpNfhsp4U5HpNZNNCk2mJWFeUT7hHvW/s1600/blogs3090_Spain_Malaga_Parque_del_Guadalhorce_Dictyla_echii.JPG" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh-DR8GcUOePvsFycUm4e3cL4V3DiIIpAfYymyoV3qW4X2Fj2UHyr70iK67vx6dG6qLS7nlauj_ujsthRgva-FKdjD6BzQ2mOy2J_yOKmUblxFS4EpNfhsp4U5HpNZNNCk2mJWFeUT7hHvW/s640/blogs3090_Spain_Malaga_Parque_del_Guadalhorce_Dictyla_echii.JPG" width="640" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Tīklblakts </b><i>Dictyla echii</i></td></tr>
</tbody></table>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhvezbvfnhzuq_IpeUHtCoeqJWDbc2yZE3HRm6Ha85y0F4H0ZpnYSzZEWkc3-ZBcKLSoMMogFYZ3fGPgo9n-zHV8-Nsw97P92AYkRwAp5baSSStoJXxzYWA6v5fg1zJ1Kgeo0IDWuswRG4H/s1600/blogs3094_Spain_Malaga_Parque_del_Guadalhorce_Attagenus_cf_trifasciatus.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhvezbvfnhzuq_IpeUHtCoeqJWDbc2yZE3HRm6Ha85y0F4H0ZpnYSzZEWkc3-ZBcKLSoMMogFYZ3fGPgo9n-zHV8-Nsw97P92AYkRwAp5baSSStoJXxzYWA6v5fg1zJ1Kgeo0IDWuswRG4H/s640/blogs3094_Spain_Malaga_Parque_del_Guadalhorce_Attagenus_cf_trifasciatus.jpg" width="640" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="font-size: 12.8px;"><b>Ādgrauzis </b><i>Attagenus </i>sp., <b>iespējams </b><i>trifasciatus</i></td></tr>
</tbody></table>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgFL3HNcq-qBRS3IHdge33_MJja1rBU6ZqA46tNuipbmXilbm_qQBYUU8-CL_vq4wpLIePkBJrW71moCUrQq2o-HFdGR8sDfSeRygzE834SCTv2h5yXkYrK9mzpFj7QvwB5BBINMQb69YKv/s1600/blogs3095_Spain_Malaga_Parque_del_Guadalhorce_Messor_sp.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgFL3HNcq-qBRS3IHdge33_MJja1rBU6ZqA46tNuipbmXilbm_qQBYUU8-CL_vq4wpLIePkBJrW71moCUrQq2o-HFdGR8sDfSeRygzE834SCTv2h5yXkYrK9mzpFj7QvwB5BBINMQb69YKv/s640/blogs3095_Spain_Malaga_Parque_del_Guadalhorce_Messor_sp.jpg" width="640" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="font-size: 12.8px;"><b>Skudra </b><i>Messor </i>sp.</td></tr>
</tbody></table>
<div style="text-align: justify;">
Un ja runā par kukaiņiem, tad šajā rītā kādu pēdējo stundu patiesībā veltīju tieši kukaiņu vērošanai. Kukaiņu fotogrāfēšanas tehniku gan līdzi neņēmu, bet nu mazais makro objektīvs somā bija - tad nu kaut ko mēģināju ar to aši šo un to nodokumentēt. Pamatā skatījos vai nav kāda interesanta blakts. Vienīgā suga, ko varētu izcelt ir zemesblakts <i>Oxycarenus lavaterae</i>, kas uz malvām sēdēja masveidā. Suga pēdējos gados izplatoties ZA virzienā un nu jau esot sastopama arī Polijas DR daļā. Grūti pateikt vai 'uzvaras gājiens' turpināsies, bet kas zin - varbūt pēc gadiem 15-20 varam sagaidīt šo sugu arī Latvijā? Par cik no mākoņu aizsega bija izlīdusi saule un citi sīkie kukainīši mani pārāk vairs nepriecēja, tad nomainīju objektīvu uz kaut ko garāku un pievērsos tauriņu medībām. Bija cerība, ka ceļa posmā līdz autobusam varētu varbūt kādu neredzētu sugu vēl paspēt sastapt. </div>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjru8sRYIFi3AJcF8utiVCmkL7LLHUlF7W5pc_o9Nou1961K6G7QDdsHjSwQvfMHe27DqbJGfHwpaT15D4CysjJtOkhl_yOwrqVuEjLZ-xj3sEZnXBffhnEb8xiDKiOJd4dUZkaLGbA0-US/s1600/blogs3091_Spain_Malaga_Rio_Guadalhorce_Pieris_brassicae.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjru8sRYIFi3AJcF8utiVCmkL7LLHUlF7W5pc_o9Nou1961K6G7QDdsHjSwQvfMHe27DqbJGfHwpaT15D4CysjJtOkhl_yOwrqVuEjLZ-xj3sEZnXBffhnEb8xiDKiOJd4dUZkaLGbA0-US/s640/blogs3091_Spain_Malaga_Rio_Guadalhorce_Pieris_brassicae.jpg" width="640" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Kāpostu baltenis (</b><i>Pieris brasicae</i><b>)</b></td></tr>
</tbody></table>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg0BhX6m7AHcorSJCMshAs8YpA5wxXQ8VOGFdLNXUrbqLazssL0hulNTagQ7L9_zdGd7pPz4MCYwfkfA1sq7b-7AAbzeAxtAaDldckwrgfETVdY1xLQYYKIhwQBPHf7F_cLMmtGYNgwBrfB/s1600/blogs3092_Spain_Malaga_Rio_Guadalhorce_Euchloe_crameri.JPG" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="534" data-original-width="800" height="426" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg0BhX6m7AHcorSJCMshAs8YpA5wxXQ8VOGFdLNXUrbqLazssL0hulNTagQ7L9_zdGd7pPz4MCYwfkfA1sq7b-7AAbzeAxtAaDldckwrgfETVdY1xLQYYKIhwQBPHf7F_cLMmtGYNgwBrfB/s640/blogs3092_Spain_Malaga_Rio_Guadalhorce_Euchloe_crameri.JPG" width="640" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Baltenis </b><i>Euchloe crameri </i>[Western Dappled White]</td></tr>
</tbody></table>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhWNfSEEiKw4QdIPeTgdMMnZDdLcCR9LfAjQ72crVdH-rMhgVc8B5PDLppuwXGqTiv4oVWTNz0KZLGQrthdvH2frcesmWwTHFo6xm4puHh4QDgIw_ljJABI6WxxhgL1eP95OJRT_EYwUPHc/s1600/blogs3093_Spain_Malaga_Rio_Guadalhorce_Thymelicus_acteon.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhWNfSEEiKw4QdIPeTgdMMnZDdLcCR9LfAjQ72crVdH-rMhgVc8B5PDLppuwXGqTiv4oVWTNz0KZLGQrthdvH2frcesmWwTHFo6xm4puHh4QDgIw_ljJABI6WxxhgL1eP95OJRT_EYwUPHc/s640/blogs3093_Spain_Malaga_Rio_Guadalhorce_Thymelicus_acteon.jpg" width="640" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Resngalvītis </b><i>Thymelicus acteon </i>[Lulworth Skipper]</td></tr>
</tbody></table>
<div style="text-align: justify;">
Cerības atkal attaisnojās! Sākumā gan velti skrēju pakaļ visādiem balteņiem, kas izrādījās vai nu rāceņu vai kāpostu balteņi (tā gan ar braucienam jauna suga), bet nu beigās viens no balteņiem izrādījās 'īstais' - <i>Euchloe crameri!</i> Atgādina tādu kā rezēdu un ķērsu balteņa krustojumu. Šī suga DR-Eiropā (Ibērijas pussala, Francija) ir bieži sastopama, bet nu šajā braucienā šis tauriņš tā arī palika vienīgais redzētais eksemplārs. Un tas pats piestāja vien uz dažām sekundēm tā ka foto stipri dokumentāls. Uz viena zieda pamanīju arī <i>Thymelicus </i>ģints resngalvīti - it kā prātā bija, ka te Eiropas R-DR dzīvo vēl vismaz viena cita suga, kas nav sastopama Latvijā, bet nu vizuāli tauriņš šķita 'nekāds' jeb tāds pats kā mūsu sugas tāpēc baigo entuziasmu šis man tā neizraisīja. Mājās gan pētot literatūru tā vien sanāca, ka šī arī ir tieši šī, Latvijā nedzīvojošā, suga - <i>T.acteon. </i>Joprojām nemācēšu tā detalizēti izstāstīt atšķiršanas pazīmes, taču esot vienīgā no trim biežāk sastopamajām sugām, kas lido arī aprīļa sākumā. Lai nu tā būtu! Tātad divus tauriņu laiferus tomēr izdevās šajā dienā izspiest. Rezumējot - brauciena laikā izdevās redzēt 14 dienastauriņu sugas no kurām 5 bija laiferi. Nav diez ko izcili, bet priekš aprīļa sākuma ir Ok. Lai ar plašāku vērienu brauktu ķeksēt Eiropas tauriņu sugas, tomēr ir jābrauc vēlāk sezonā, kad sugu daudzveidība ir vislielākā - vismaz maijā, bet labāk jūnijā/jūlijā.<br />Lai nu kā, atlika vēl pēdējās dienas kultūras programma ar vakariņām un tad jau agri no rīta atpakaļ uz Latviju. Kopumā brauciens noteikti izdevies - ar jauniem iespaidiem un jaunām redzētām sugām. Tagad jau pamazām nagi sāk niezēt domājot par to kur varētu aizbraukt 2020. gadā... Varbūt tiešām kāds kukaiņu brauciens jārealizē citādi es tik par to domāšu, domāšu, domāšu... Beidzot jāizdara varbūt! :) </div>
Uģis Piterānshttp://www.blogger.com/profile/12043555167738509951noreply@blogger.com2tag:blogger.com,1999:blog-4395289100350981207.post-66936916527514369482019-05-27T18:30:00.000+03:002019-05-27T18:43:43.139+03:00Nr86 - Tetrops starkii!<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg0mNXBhhCIaj8_i9HIgJ0vAifgeNs7t9qMTGKU6UO_1FB7Sp2v1p3fPx53kxmn_QB2C4QD2TbDTmeRv8luTpe7RgiMhCpRDw8V5tUWD7XK1-jmPbwUCvGpBi9tbwq1GKTW_Dxe6XEush-r/s1600/blogs3201_Tetrops_starkii.JPG" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="601" data-original-width="800" height="480" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg0mNXBhhCIaj8_i9HIgJ0vAifgeNs7t9qMTGKU6UO_1FB7Sp2v1p3fPx53kxmn_QB2C4QD2TbDTmeRv8luTpe7RgiMhCpRDw8V5tUWD7XK1-jmPbwUCvGpBi9tbwq1GKTW_Dxe6XEush-r/s640/blogs3201_Tetrops_starkii.JPG" width="640" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b>Koksngrauzis </b><i>Tetrops starkii</i></td></tr>
</tbody></table>
<div style="text-align: justify;">
Šodien izpētīju, ka rīta agrumā, vēl pirms ilgās debesu pilināšanas, var kādas stundas četras izspiest kādu pastaigu relatīvā sausumā. Domāts darīts - cēlos 5os, lai 8os jau būtu ticis pāri Gaujas tiltam un virzītos Krimuldas virzienā. Pamatā jau domas par dažādām blaktīm, bet atpakaļceļā bija plāns arī izmest cilpu caur Vikmestes gravas takām, jo nu tā ir pēdējā vieta, kur ir konstatēta ekstrēmi retā koksngraužu suga - austrumu koksngrauzis (<i>Mesosa myops</i>). Tajā gravā tiešām paspēju iebāzt degunu, bet to retumu tā arī neizdevās sastapt. Bet... Kādu stundu pirms tam, Krimuldā, Mednieku ielā tiku pie cita izcili vērtīga koksngrauža - <i>Tetrops starkii. </i>Kāpēc tad tāda izcila vērtība? Jo tā ir jauna koksngraužu suga Latvijai! Vismaz pēc man pieejamās informācijas it kā neviens to līdz šim atradis nav - un nav arī atzīmēta <a href="http://sciences.lv/wp-content/uploads/2019/01/Dunskis18_2.pdf">2018. gadā publicētajā Latvijas koksngraužu sugu katalogā</a>, ko sastādījuši A.Dunskis un A.Barševskis jeb ir atzīmēta ar piezīmi: "<i>This species can not be included in the
list, because its occurance in Latvia has not been
confirmed.</i>". Tiesa suga bija visnotaļ sagaidāma, jo ne pārāk sen (2011. un 2012. gados) ir atrasta pat Igaunijā, bet visās citās kaimiņvalstīs ir bijusi zināma jau iepriekš. Tā ka - acīmredzot tas bija tikai laika jautājums jeb kuram pirmajam paveiktos šo sugu atrast arī Latvijā. Pilnīgi iespējams, ka tā jau šobrīd ir izplatīta pietiekami plaši, bet vienkārši nav speciāli neviens koncentrējies uz šīs sugas meklēšanu. Nav jau arī pārāk dižs izmērā - vien kādi 4-6mm. </div>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEglT6MhIx1hP-p1-ZyjwlS8s62P7BdRZ1vsdJZkWSzhEwwrZJ2MQsS-WvFGXVFO_9Xzts8LqB2sKvfn2lq8Mx7iVJ8SkWMp-PePX2whj6NooHQvK4xuMpm7XB7eGFnuGdYnPFjgZrPvbdtZ/s1600/blogs3202_Tetrops_starkii.JPG" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="535" data-original-width="800" height="428" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEglT6MhIx1hP-p1-ZyjwlS8s62P7BdRZ1vsdJZkWSzhEwwrZJ2MQsS-WvFGXVFO_9Xzts8LqB2sKvfn2lq8Mx7iVJ8SkWMp-PePX2whj6NooHQvK4xuMpm7XB7eGFnuGdYnPFjgZrPvbdtZ/s640/blogs3202_Tetrops_starkii.JPG" width="640" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><b style="font-size: 12.8px;">Koksngrauzis </b><i style="font-size: 12.8px;">Tetrops starkii</i></td></tr>
</tbody></table>
<div style="text-align: justify;">
Suga ir līdzīga visai bieži sastopamajam augļkoku zaru koksngrauzim (<i>Tetrops praeustus</i>) par ko jau esmu te blogā vairākkārt spriedelējis (piemēram, <a href="http://upiterans.blogspot.com/2017/06/80-koksngrauzu-suga-tetrops-praeustus.html">ŠEIT</a>), bet ja tā ieskatās, tad atšķirt tomēr var. Pirms ķeramies pie ārējo atšķiršanas pazīmju apskata, jāatzīmē, ka diezgan izteikti atšķiras abu sugu ekoloģija - biežāk sastopamā suga <i>T.praeustus </i>ir visai izteikts polifāgs, kas apdzīvo g.k. rožu dzimtas kokus un krūmus (ābeles, bumbieres, plūmes, ievas, pīlādžus u.c.), bet varot būt novērojams arī uz citiem kokiem. Savukārt, <i>T.starkii </i>- principā apdzīvojot tikai ošus. Šur tur gan atzīmē, ka arī <i>T.praeustus </i>teorētiski var būt sastopams uz oša, bet tas noteikti nav pārāk bieži un līdz ar to - <i>Tetrops </i>sugas novērojums uz oša vairāk tomēr liecina par labu <i>starkii </i>nevis <i>praeustus.</i> Nu un šo eksemplāru arī kā reizi nokratīju no ceļmalā augoša, veca oša zara! Brīdī kad pamanīju uz baltā paladziņa šo sīko koksngrauzīti uzreiz atmiņā uzausa šis fakts par <i>T.starkii </i>saistību ar ošiem un kļuva skaidrs, ka šo eksemplāru ir jāfotogrāfē no visām pusēm un nekādā gadījumā nedrīkst ļaut tam aizlidot! Vizuāli tās smalkās pazīmes no galvas neatcerējos, bet nu pēc interneta fotoattēliem atmiņā bija palicis, ka <i>T.starkii</i> visbiežāk ir aptumšoti segspārnu sāni/malas - tādas kā tumšas, gareniskas joslas veidā, kamēr <i>T.praeustus </i>tāda it kā neesot. Šim eksemplāram tāda bija visai izteikta! </div>
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhxePS30_7r6bD2uo84SsCIRMN2-QRb26JggteRk-yDb8fLCL5Anq_KuF8KXaCu5xLNbZ1ekPlGCy8HWL13TdDpKyBMpAZGIHSY0ktYvmNxwf0thmyBP4vUeiM71ug3JscKBbF2E2Od4ioB/s1600/blogs3203_Tetrops_starkii_praeustus.JPG" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="1065" data-original-width="800" height="640" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhxePS30_7r6bD2uo84SsCIRMN2-QRb26JggteRk-yDb8fLCL5Anq_KuF8KXaCu5xLNbZ1ekPlGCy8HWL13TdDpKyBMpAZGIHSY0ktYvmNxwf0thmyBP4vUeiM71ug3JscKBbF2E2Od4ioB/s640/blogs3203_Tetrops_starkii_praeustus.JPG" width="480" /></a></div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
</div>
<div style="text-align: justify;">
Par laimi šis eksemplārs nebija ar tendenci celties spārnos - varbūt tāpēc, ka ne pārāk karsts rīts. Labi man - tā nu varēju safotogrāfēt no visām pusēm. Citas smalkākas pazīmes, ko tad var skatīties ir segspārnu ārmalas krāsojums - īpaši epipleiras (šaura, it kā no pārējā spārna atdalīta josla praktiski visa spārna garumā - tāda kā segspārna ārmala), kas <i>starkii </i>ir melnas/tumšas, bet <i>praeustus </i>gaišas (manam īp. - melnas). Tad vēl raksta, ka <i>starkii </i>visas kājas ir gaišas, bet <i>praeustus </i>vidējo un pakaļkāju pāri parasti ir daļēji aptumšoti. Atšķiras arī segspārnu punktējums - <i>starkii </i>tas ir trekns un 'raupjš' (katrs punkts lielāks, dziļāks), bet <i>prauestus </i>mazāk izteikts. Nu un manuprāt tāda viena uzkrītoša pazīme ir arī segspārnu apmatojums, kas <i>starkii </i>ir izteikti garāks un atstāvošāks (īpaši segspārnu pamatnes daļā - kur tas īpaši garš un 'sarains'), kamēr <i>praeustus </i>tas ir mazāk atstāvošs un vienmērīga garuma visā segspārnu laukumā. It kā atšķiras arī segspārnu tumšais zīmējums tā galā - <i>starkii </i>tas ir lielāks un plašāks, bet <i>praeustus </i>mazāk izteikts vai pat nav vispār, bet nu manā pieredzē it kā <i>praeustus </i>eksemplāri arī ir bijušu ar visai labi izteiktu tumšo laukumu segspārnu galā. Saliekot visas pazīmes kopā - visai droši, ka mans eksemplārs tiešām ir <i>starkii. </i>Forši! Suga Nr. 86 manā koksngraužu sarakstā! Droši vien ar blakšu trakumu līdz 90 šogad neizdosies tikt, bet.. kas zin! Purinot visādus koku zarus, cerībā uz kādām mīkstblaktīm, jau var arī nejauši tikt vēl pie kādas koksngraužu sugas - līdzīgi kā šajā gadījumā, jo to oša zaru jau arī purināju tik cerot uz kādu blakti. </div>
Uģis Piterānshttp://www.blogger.com/profile/12043555167738509951noreply@blogger.com1