trešdiena, 2011. gada 31. augusts

Zirgkastaņu raibkode

Zirgkastaņu mīnējošās kodes (Cameraria ohridella) bojātas lapas
Iespējams pēdējos gados daudzi būs ievērojuši, ka vasaras beigās ir grūti atrast kādu zirgkastani, kam lapas būtu pilnībā zaļas. Vairumam tās ir brūni plankumainas vai pat pilnībā brūnas. Un tur pie vainas ir nevis rudens, kas sācis tās lapas 'krāsot', bet gan sīciņš naktstauriņš - zirgkastaņu raibkode (Cameraria ohridella). Visnotaļ interesants tauriņš - kaut vai tāpēc, ka Latvijas faunā tas ir nesens ienācējs. Pirmo reizi konstatēts Liepājas pusē 2007. gadā  2002. gadā [2022. gada labojums - acīmredzot rakstīšanas brīdī man nebija pieejams Latvijas tauriņu katalogs (Savenkovs, Šulcs 2010) un esmu balstījies uz kādiem ne gluži precīziem datiem - primo reizi suga konstatēta 2002. gadā nevis 2007. kā biju rakstījis. Ups... Atvainojos! :] un līdz šai dienai ir jau izplatījies pa visu Latvijas teritoriju. Līdzīgs scenārijs bija vērojams visā Eiropā, kur tas no Balkānu reģiona ļoti strauji ir izplatījies pa visu Eiropu. Pats tauriņš ir ļoti sīciņš (līdz 5mm garš) un visai grūti pamanāms, taču, paskatoties to lielākā palielinājumā, ir visai glīts.
Zirgkastaņu mīnējošā kode (Cameraria ohridella)
Koku lapas bojā, protams, nevis pieaugušais tauriņš, bet tā kāpuri. Interesanti, ka tauriņa kāpuri barojas ar lapu no tās iekšpuses nevis no ārpuses, kā to dara vairākums tauriņu kāpuru. Tie dzīvojas starp lapas apakšējo un augšējo epidermu un barojas ar lapas iekšējo slāni - mezofilu. Kokam tas, protams, nenāk par labu, jo mezofila šūnās atrodas hloroplasti, kas nodrošina svarīgo fotosintēzes procesu. Taču šajā gadījumā, lai arī skats no malas uz brūnējošo koku ir visai neestētisks, zirgkastanim nemaz tik liels kaitējums netiek nodarīts. Tas tāpēc, ka tajā brīdī, kad tauriņi rada lielākos bojājumus, koks vairāk vai mazāk jau ir paspējis izpildīt svarīgāko procesu - nogatavinājis kastaņus. Tā ka var teikt, ka tas ir vairāk kosmētisks defekts. Attiecīgi nevajadzētu šos kokus uzskatīt par slimiem un zāģēt nost - jo nākošajā gadā tie sekmīgi spēs izplaucēt lapas, ziedēt un nogatavināt kastaņus.
Zirgkastaņu mīnējošās kodes (Cameraria ohridella) kāpurs
Protams, ar šo tauriņu var mēģināt cīnīties un visefektīvākais variants ir rudenī savākt nokritušās lapas un tās sadedzināt. Jo tauriņš pārziemo nokritušajās lapās kā kūniņa. Tiesa, ja jūs to izdarāt zem sava kastaņa, bet kaimiņš zem sava nē, tad no tā pārāk liela jēga nav. Tauriņam ir arī daudz dabiskie ienaidnieki - gan dažādi parazīti, gan plēsēji. No plēsējiem visai aktīvi ar kāpuriem barojas dažādi putni (g.k. zīlītes, bet ir redzēti arī citi, piemēram, ķivuļi). Tiesa kopējais iznīcināto kāpuru % ir visai neliels. Tāpēc izskatās, ka zirgkastaņu mīnējošā kode pie mums ir uz palikšanu un būs mums jāpierod pie 'neglītiem' kastaņiem vasaras otrajā pusē.

pirmdiena, 2011. gada 29. augusts

Apšu krāšņvabole

Apšu krāšņvabole (Poecilonota variolosa)
Kā jau ierasts augusts man ir tukšais mēnesis... Bet beidzot izdevās ieraudzīt kaut ko par ko var arī uzrakstīt te blogā - augusta beigās negaidīti sastapu apšu krāšņvaboli (Poecilonota variolosa). T.i. negaidīti varbūt nav īsti pareizi teikt, jo patiesībā speciāli apstājos un piegāju pie vienas apses izcirtumā, jo tā izskatījās pēc tādas, kuru apdzīvo apšu krāšņvabole. Vaboles ieraudzīšana laikam bija negaidīta tāpēc, ka iepriekšējos gados jau vairākas reizes biju apskatījis tādas pašas apses, bet pašu vaboli ne reizi nebiju redzējis. Šoreiz laikam paveicās. Suga patiesībā ir visai interesanta - iekļauta biotopu speciālistu sugu sarakstā. Tas tāpēc, ka tās kāpuri attīstās tikai vecās, saules apspīdētās, mirstošās apsēs, kur tie barojas zem mizas slānī. Mūsdienās vislabāk šādiem kritērijiem atbilst izcirtumos kā ekoloģiskie koki atstātās apses, apses izcirtumu, lauku/pļavu malās un arī ceļmalās. Tur tad arī ir vislabākā iespēja šo sugu atrast - pie tam nav obligāti jāredz pati vabole, jo bojājumi (atlupusi miza, kāpuru ejas) ir visai raksturīgi. Pirms kāda laika tika uzskatīta par visai retu, taču pēdējā laikā atradumu skaits ir pieaudzis. Var jau būt, ka to var saistīt ar mežsaimniecības intensitātes pieaugumu un attiecīgi izcirtumu pieaugumu - šī suga ir viena no pirmajām, kas iemitināsies (jau kādus 1-2 gadus pēc meža izciršanas) tādā izcirtumā atstātā, novājinātā/mirstošā apsē. Bet varbūt vienkārši mēs tagad esam iemācījušies labāk atpazīt šīs sugas darbības pēdas.

Apšu krāšņvaboles (Poecilonota variolosa) darbības pēdas

trešdiena, 2011. gada 3. augusts

Kolkas Rīts

Jūraskrauklis (Phalacrocorax carbo) uz vecās Kolkas bāka drupāmBeidzot izdevās izsvempties no Kolkas mājas tik agri, lai pirms saullēkta jau būtu uz Kolkas raga. Šis laiks Kolkā, kopš es te esmu, gan ir bijis visai patukšs putnu ziņā, tāpēc lielas cerības uz kaut ko 'mega' interesantu nemaz neloloju. Tiesa, jau pienākot pie raga, manu uzmanību piesaistīja viens sakumpis stāvs uz bākas drupām. Teleskopā tas pat izskatījās visai raibs - sāku domāt vai tik nav kāds plēšputns apsēdies tur. Sāku jau līst tuvāk, kad putns mani acīmredzot ieraudzīja un.... izslēja kaklu, ko pirms tam bija viltīgi paslēpis zem spārna. Uzreiz kļuva skaidrs, ka tas tikai kormorāns jeb jūras krauklis. Vārdu sakot - 'nasing spešal'. Tā arī neko citu pārāk interesantu neizdevās ieraudzīt - ja nu vienīgi varēja teleskopā tīri forši lietuvaini aplūkot, ko tik tuvu nebiju pirms tam skatījis.