Svētdien Latvijas putnotāju saimi pāršalca patīkama ziņa, ka Smārdē novērota jauna (349.) putnu suga Latvijai - daglā čakstīte (Oenanthe pleschanka). Galvenais un vienīgais vaininieks - putnu fotogrāfs Andris Poišs! Plašāks apraksts par novērojumu un pašu čakstīti - dabasdati.lv ziņā.
Jau tajā svētdienas vakarā, protams, radās doma varbūt pirmdien aizbraukt uz to vietu ar cerību, ka putns varētu būt vēl uz vietas. Attiecībā uz šo jautājumu biju gan pesimistiski noskaņots, jo kas tad varētu to mazo putniņu tur aizturēt no aizlidošanas kaut kur tālāk? Nekad agrāk tā pēc šādiem retumiem arī neesmu skrējis... Tāpēc pirmdienas rītā arī nemaz netrakoju - līdz brīdim, kad sāka nākt ziņas, ka čakstīte joprojām ir uz vietas! Vai vai, ko nu? Sāku skatīties, ka binoklis izrādās nav pie rokas, jābrauc tam pakaļ, stundas rit ātri utt. Īsāk sakot - nočammājos (laikam jau tik ļoti dikti negribēju uzreiz braukt skatīties) un tā arī pirmdien neaizbraucu.
Šodien gan jau agrā rītā sēdēju vilcienā un ripinājos uz Smārdi. Putns bija visu iepriekšējo dienu labi sevi parādījis jau daudziem putnu vērotājiem - cerības bija. Ierodoties uz vietas priekšā jau trīs cienījami putnologi - tiem ir viena laba ziņa, otra nedaudz mazāk laba. Čakstīte burtiski dažas minūtes pirms manas parādīšanās bija labi redzēta, bet tagad tieši bija nozudusi. Neko darīt - atliek vien pagaidīt un cerēt, ka atrādīsies arī man. Protams, tā vienkārši stāvēt jau neinteresanti, tāpēc devos lēnā apgaitā virzienā, kur tā it kā esot pēdējo reizi redzēta. Pastaigājos, paskatījos, neko neredzēju, uz mirkli sabijos no pārlidojoša zvirbuļvanaga (ko var zināt - varbūt šis uz čakstīti ķīķerēja) un atgriezos izejas punktā.
Kāda stunda jau pagājusi. Sāku saprast, ka, ja nebūtu uzzinājis, ka šorīt tā ir redzēta, tad šajā brīdī visticamāk dotos prom. Paiet vēl dažas minūtes un IR - sēž kaut kas brūnganpelēks uz sētas staba. Pat neskatoties binoklī jūtu, ka tā ir daglā čakstīte. Un tiešām, binoklī putns labi apskatāms. Gribas jau tomēr vēl tuvāk apskatīt, tāpēc uzmanīgi gāju vien tuvāk, jo it kā bija ziņas, ka putns ir samērā drošs. Pirmais iespaids gan man savādāks - ja ne tramīgs, tad kustīgs gan! Beidzot 'noenkurojas' uzartajā laukā, kur tas vakar g.k. tika novērots. Tur to binoklī kādu laiku vēroju. Jā, nu tiešām 'aizdomīga akmeņčakstīte'. Bet vai pats tādu dabā būtu 'atkodis' kā kaut ko retu? Viela pārdomām. Fotogrāfēt putnu, protams, nelienu - nav piemērota tehnika attiecīgi nav ko putnu lieki trenkāt. Citiem jau vakar ir lieliskas bildes sanākušas - piemēram, Ainaram Mankusam. Bet prieks jau tāpat šādu ekstru apskatīt - nenoliedzami retākais putns Latvijā, ko esmu redzējis. Taču, protams, nevar salīdzināt prieku kāds ir, kad kādu retu putnu pašam izdodas atrast - laikam jātur acis (un ausis) kārtīgi vaļā un gan man ar vēl paveiksies! :)
P.S. - Kādiem Smārdes iedzīvotājiem gan laikam es tāds, ap mazdārziņiem klīstošs, vienpatis šķitu mazliet aizdomīgs, tāpēc, ejot prom, mani uz brīdi aizturēja vietējais policists. Uzreiz jau gan sapratu, kas par lietu un sāku godīgi stāstīt par jauno putnu sugu, kas ieklīdusi Smārdē, parādīju putniņa bildi fotoaparātā un citādi mēģināju parādīt savus labos nodomus. Par laimi vīrietis bija ļoti saprotošs un par zagli mani nemēģināja noturēt. :)
