piektdiena, 2021. gada 5. marts

Pirmais kukaiņu izgājiens 2021!

1. marta gājiena maršruts. Nepārspīlējot - priekš pirmās reizes kā iesildīšanās. 

Tātad, atceroties savu svaigo apņemšanos, ka vajadzētu tomēr atsākt biežāk rakstīt blogu (kaut vai tīri pašam priekš sevis - citreiz ir tīri forši palasīt savus ierakstus, kas nu jau stiepjas pat 10!! gadu senā pagātnē) - mēģinu to arī darīt. Rakstīšanas prasmes droši vien ir mazliet ierūsējušas, tāpēc centīšos īsi, jo esošajā 'formā' droši vien gara rakstīšana izvērstos ļoti ūdeņainā un izplūdušā palagā (tas gan droši vien notiks šā vai tā). Raksts būs par pirmo 2021. gada nopietnāko izgājienu kukaiņu meklēšanā. Šorez to izdevās realizēt vien 1. martā, jo pārmaiņas pēc ziema šogad bija gana ziemīga - pie tādiem dziļiem sniegiem nekas cits jau neatlikā kā 'sēdēt vien mājās' (bet nu kukaiņu pētniekiem ziemā tāpat nerūkst ko darīt - t.i. ar 2020. gadā sastrādāto tā arī droši vien nebūšu nemaz ticis tā pavisam galā. Bildes nesašķirotas, viss nav saziņots Dabasdati.lv utml.). Kaut gan ir gan bijuši arī sliktāki gadi - piemēram, 2018. gadā pirmo reizi kukaiņus forogrāfēt devos vien 6. maijā (nejēdzīgi vēlu!), tā ka februāra beigas/marta sākums tā kopumā Latvijas apstākļiem, varētu būt Ok brīdis sezonas atklāšanai. Maršruta izvēle krita par labu Ciemupes apkārtnei, jo tur pašreizējā blakšu izplatības kartē (attēls te) 10x10km kvadrāts bija tās relatīvi patukšs (pēc maniem aprēķiniem Dabasdati.lv tur līdz šim ziņotas tikai 3 sugas) - parušinoties pērnajās lapās bija cerība kādu čupiņu sugu pievienot. Laiks saulains, silts (lai arī varbūt brīžam vējelis tāds nepatīkams), migrējošu cīruļu balsis debesīs (tajā skaitā viens sila cīrulis ar) - skaista diena, mana dvēsele dzied no priekiem! Tā kā mežos tomēr vēl sniegs, grāvji pilni ar ūdeni un visādi citādi apgrūtinoši apstākļi bridienam 'pa taisno', tad nu gāju mierīgi pa ceļu - ar nelieliem iekāpieniem saulainākās mežmalās. 

Meža spīļaste (Chelidurella acanthopygia)

Pirmais nopietnākais pieturas punkts bija saulaina mežmala ar vidēja vecuma apsēm stūrī un ziemzaļajām kosām lakstaugu stāvā. Tā uz aci potenciāls tumšās jeb kosu pūcītes (Xylomoia strix) biotops, bet nejutu sevi pārāk dziļu motivāciju meklēt šīs sugas bojājumus (kaut gan tā droši vien būtu jauna sugas atradne) tāpēc pēc tādas īsas un relatīvi paviršas mežmalai tuvāko kosu stiebru aplūkošanas, ķēros klāt pie galvenā šīs dienas darbarīka - sijājamā sieta. Grābu ar ķetnām apšu lapas, bēru kulē ar sietu un purināju cik spēka - cenšoties caur sieta acīm izbirdināt lapu nobiru slāņa smalkāko frakciju, kur pa vidu noteikti bija jābūt arī kukaiņiem. Un bija ar, protams! Pats pirmais kukainis izrādījās pat visai zīmīgs - pirmā gada spīļaste, kuras ir šogad Gada Kukaiņa godā! Par šo konkrēto sugu gan būtu nedaudz plašāks stāsts vajadzīgs, bet īsais rezumē būtu šāds: tikai neilgi pēc šīs pastaigas (tās pašas dienas vakarā) noskaidroju, ka pēc jaunākajiem pētījumiem (samērā nejauši uzgāju internetā 2020. gada septembrī publicētu čehu zinātnieku rakstu par spīļastu ģenētiskajiem pētījumiem) šī suga, ko bija ierasts dēvēt par Chelidurella guentheri (latviski - Gintera spīļaste) patiesībā nav nekas vairāk kā Chelidurella acanthopygia variācija. Šī otrā suga patiesībā ir tā ko agrāk uzskatīja par sastopamu arī Z-ZA Eiropā, bet 1994. gadā itāļu zinātnieks Galvanji (Galvagni) aprakstīja šo Gintera spīļasti kā jaunu sugu un tā citi pētnieki (piemēram, poļi), pārskatot savus spīļastu 'krājumus', noskaidroja, ka viņiem izrādās tieši šī Gintera spīļaste (vai tai līdzīgi eksemplāri) ir sastopama masās, bet tā pirmā pat īsti pārliecinoši nemaz nav? Bet ja seko šim jaunajam čehu zinātnieku pētījumam, tad principā šī iepriekšējā revolūcija ir jāaizmirst un jāatgriežas pie sākotnējā versijas - mūsu reģionā ir sastopama tikai Chelidurella acanthopygia. Nē nu lai tā būtu! Vienīgā problēma varbūt ar latvisko nosaukumu, jo nu par Gintera spīļasti to vairs nevar dēvēt (tas gan ar tāds svaigs nosaukums, speciāli darināts priekš Gada Kukaiņa akcijas un tika atvasināts no zinātniskā nosaukuma sugas epiteta - guentheri). Šo tēmu nedaudz apspriežot ar Dabas muzeja kolēģiem, kā alternatīvs sugas nosaukums manuprāt labs būtu meža spīļaste, jo tā tiešām ir visai izteikta mežu suga. Protams, arī parastā spīļaste var būt sastopama mežos, bet tomēr ļoti bieži arī citur - dārzos utml. Tā ka kopumā, manuprāt, šis nosaukums 'meža spīļate' gana labi šo sugu raksturo. Šajā dienā kopā izdevās izsijāt diezgan daudz šo spīļastu - praktiski katrā meža pudurī, kur piestāju uz nedaudz ilgāku laiku (bet 0 parastās spīļaste). Šeit tātad bieži sastopama suga?

Īsspārnis Rugilus similis
Īsspārnis Paederus sp.
Skrejvabole Lebia chlorocephala

No citām šajā stūrī izrušinātajām radībām var pieminēt dažādas vaboles - piemēram, visādi sīki īsspārņi tur bija biezā slānī. Kādus dažus zīmīgākos nofotogrāfēju un arī ieliku trauciņā precīzākai noteikšanai kaut kad vēlāk (protams, nedzīvā viedā - būs papildinājums muzeja kolekcijai), jo īsspārņi ir tā grupa, kuru noteikšana pēc foto bieži vien ir praktiski neiespējams uzdevums. Te tad daži tādi 'krāsaināki' un pēc skata it kā raksturīgāki eksemplāri - Paederus sp. (varbūt littoralis?) un Rugilus sp., kas, manuprāt, ir Rugilus similis un varētu būt jauna suga manam fotoarhīvam. Pēdējais ar visai specifisku ķermeņa formu - šķiet, ka galva turās uz pēdējā diedziņa un draud kuru katru mirkli nokrist. Ja runā par jaunumiem, tad šis pleķītis atnesa arī jaunu skrejvaobļu sugu personīgai listei - Lebia chlorocephala. Diezgan glīta, koši spīdīga - nesajaucama ar citām sugām. Nav gan nekas rets. Atminos, ka dabā to redzējis esmu, bet foto līdz šim nebija izdevies iegūt.

Ciemupes apkārtnes mežu ainava
Mizasblakts Mezira teremulae
Mizasblakts Mezira tremulae nimfa

Tālākaiz ceļš veda uz vietām, kur kartē it kā vajadzētu būt mežam, bet jāsaka, ka te tie koku puduri bija svaigi diezgan stipri paretināti. Nu neko darīt - kailcirte ir Latvijas ainavas neatņemama sastāvdaļa gan šobrīd, gan jādomā, ka tuvākā un tālākā nākotnē. Tā vēroju, ka vispār apkārt šajās meža driskās ir gana daudz vecu apšu un, lai arī tālu pa izcirtumiem nebiju apņēmies brist (vispār tam iemesls ar, ka biju uzvilcis diezgan vieglus pārgājiena apavus, jo nu solīja +10 grādus pat. Ar zābakiem jau varētu brist bez bēdu), viena izcirtuma malā netālu no ceļa pamanīju brangas (diametrā droši >60cm) apses - vienu mirstošu, otru jau nolūzušu, mirušu. Tā uz aci labs biotops mizasblaktij Mezira tremulae, kas tāda gana reti sastopama suga un kas dzīvo tieši uz vecu, resnu apšu nokaltušiem stumbeņiem. Sen nebiju saticis, tāpēc gāju skatīt un... šoreiz intuīcija nepievīla! Zem pāris mizas plēksnēm atradās gan vairāki pieauguši īpatņi, gna nimfas. Turpmāk gar ceļu līdzīgas apses (bet tālāk no ceļa - pamatā kā ekoloģiskos kokus vai koku grupiņas izcirtumos) manīju arī atsevišķās citās vietās, tā ka varētu pieņemt, ka te tām pagaidām varētu būt labi dzīves apstākļi - esošā mežu apsaimniekošana izcirtumu veidā pat varbūt kaut kādā mērā šai sugai palīdz? Taču tā kā jaunas apses tām īsti nederēs, tad es tomēr teiktu, ka sugas nākotne Latvijā ilgtermiņā varētu būt sarežģītāka, jo tas periods, kad viens konkrēts atmiris koks ir šai sugai apdzīvojams (miza jau lobās nost, bet nav pilnībā nokritusi), noteikti nav ļoti garš (diez vai vairāk par 10 gadiem) - tātad sugas eksistence lielā mērā it atkarīga no tā, lai šādi vecu, mirušu apšu stumbeņi kaut kādā noteiktā teritorijā parādītos laiku pa laikam ar zināmu regularitāti. Ja šādu koku nav - sugai diži daudz iespēju izdzīvot nav. Laiks rādīs kā šai sugai Latvijā klāsies - citur Eiropā tā ir jau iekļauta dažādos apdraudēto sugu sarakstos. 

Koku laupītājblakts Anthocoris nemorum
Egļu čiekuru zemesblakts (Gastrodes abietum)
Zemesblakts Megalonotus antennatus
Melndzeltenā sēņmārīte (Psyllobora vigintiduopunctata)
Smecernieks Lepyrus capucinus
Vālīšvabole, iespējams Brachygluta sp.
Šī mizasblakts tad arī, manuprāt, bija šīs pastaigas interesantākais atradums. Kopumā izdevās saķeksēt laikam 16 dažādas blakšu sugas, kas varbūt ir nedaudz mazāk kā cerēju (dažas ļoti parastas zemesblakšu sugas, kas citrreiz ir vai ikkatrā nobirušo lapu saujā, šoreiz netrāpījās), bet grēks jau sūdzēties. Pašās pastaigas beigās arī izdevās piefiksēt vēl vienu jaunu vaboļu sugu savam fotoarhīvam - smecernieku Lepyrus capucinus, ko arī, protams, izbirdināju no no zemsedzē sakasītām lapām u.c. gružiem. Uz vaboļu foto ar vajadzētu nedaudz iespringt, jo teorētiski 1000 nofotogrāfēto sugu robeža nav nemaz tik ļoti tālu - šobrīd manā kontā ir nedaudz virs 820 noteiktām sugām. Nu ja ne 1000, tad varbūt var mēģināt tēmēt uz 900 sugām? Dažus no šajā dienā nofotografētajiem eksemplāriem ieliku trauciņā vēlākai noteikšanai. Kā, piemēram, vienu no sīkajām ~2mm garjaām vālīšvabolēm, jo šajā dzimtā manā fotoarhīvā nav neviena noteikta suga. Bet nu šo vālīšvaboļu noteikšana pēc foto to sīkā izmēra dēļ nav diez ko reāla. Šī, piemēram, izskatās pēc Brachygluta fossulata, bet, lai tā droši būtu pārliecība, jābūt eksemplāram 'rokās'. Šoreiz tad ir - varbūt ar laiku izdodas šo versiju apstiprināt. Šī (nofotografēto eksemplāru ievākšana) droši vien arī būtu vienīgā metode kā panākt straujāku sugu papildinājumu, jo tādas 'uz aci' vienkārši nosakāmas sugas nāk tomēr ar katru gadu aizvien grūtāk un grūtāk, bet, ķerot visādas skrejvaboles, īsspārņus, smecerniekus un citas 'grūtās' grupas ar noteikšanā sarežģītām sugām, kādas 200-300 sugu varētu sakrāt elementāri diezgan īsā laika periodā. Piemēram, šobrīd manā fotoarhīvā ir noteiktas tikai 32 no ~700 Latvijā sastopamajām īsspārņu sugām, smecerniekiem 86 no ~400, skrejvabolēm 89 no ~330 utml.  Neizmērojami plašs darba lauks. Ar to arī varētu nošaut divus zaķus vienlaicīgi - papildinātu gan savu foto arhīvu, gan papildinātu muzeja kolekciju ar ievāktajiem vaboļu eksemplāriem. Win win tā teikt. Bet nu tas tā nesteidzīgā veidā, jo 2021. gada galvenās prioritātes tomēr paliks blaktis un arī centīšos iedziļināties dažādu plēvspārņu (bites, racējlpasenes utml.) noteikšanas smalkumos, ko jau patiesībā pamazām iesāku darīt jau 2020. gadā. Redzēs, kas no tā sanāks. Cerams procesors neuzkārsies. Galvenais, jau lai mainīgajos Covid-19 apstākļos ir ļauts doties dabā - man principā neko vairāk ar nevajag.

otrdiena, 2021. gada 2. marts

Blaktis 2021

Tā, jauns gads, jauns saraksts! Ja tradicionāli šādu vārdus sakām var dzirdēt pamatā putnu vērotājus, tad priekš manis pēdējos gados tas pat biežāk izskan blakšu vērošanas kontekstā. Jā, putni ir nedaudz atstāti novārtā, bet nu gan jau paspēs kaut kad arī pie tiem atgriezties. Ja gribas ar kukaiņu pētīšanu nodarboties braucot ja ne gluži 6. ātrumā, tad 5. noteikti, tad kaut kā tās prioritātes tomēr jāsarindo - putni šoreiz zaudētājos. Bet nu kādu jaunu mūža ķeksi putnu listē gan ar vajadzētu 2021. gadā tomēr dabūt. Tumšo čakstīti varbūt? Ok, vispār stāsts jau ne par putniem, bet par blaktīm! Iepriekšējā gada mērķi - sagatavot un nofotogrāfēt 300 blakšu 'pasu foto' ar kolekcijas eksemplāriem - neizpildīju. Patiesībā totāli izgāzos, jo, lai arī vēl šadu un tad nedaudz šo sarakstu papildinu (jo bildes sagatavei ir sataisītas vēl gana daudz - nav laiks tik apstrādāt), 300 neizdosies sasniegt nekādā gadījumā (max 250). Pārāk ambiciozs mērķis bija jeb šādu foto sagatavošana kā izrādās tomēr prasa pārāk daudz laiku, ko šķita varēšu atrast ziemas laikā, bet kaut kā nesamenedžējos. Tāpēc arī šogad patiesībā blakšu ziņā mērķis būs ja ne gluži piezemētāks, tad vismaz tehniskajā izpildījumā vienkāršāks - vēlos gada laikā noķert un konstatēt 400 blakšu sugas, taču ne kā iepriekš, lai visas būtu obligāti nofotogrāfētas. Te pamatā publicēšu vienkārši pliku, garu (cerams) sarakstu un foto būs vienīgi tām sugām, kas jaunas manā mūža listē. Tātad principā šis būs vairāk tāds atskaites punkts man pašam un lasītājam no malas, kas īpaši par blaktīm neinteresējas, diezgan droši tas nebūs pārāk interesants, jo nu pamatā būs neko daudz neizsakoši latīniskie nosaukumi. Savukārt, lai to labotu, šogad esmu apņēmies būt nedaudz centīgāks bloga ierakstu rakstītājs. Pēdējos trīs (!!!) gados to esmu atstājis pavisam novārtā, lai gan 2017. gads pat izdevās baigi produktīvs. Lielā mērā tas laikam saistīts ar atgriešanos uz zinātnes takas - to laiku, ko agrāk pavadīju vakaros rakstot bloga ierakstus (tāds garš un pamatīgs ieraksts citreiz aizņem pat 3-4 stundas), to tagad bieži vien pavadu līmējot un apstrādājot ievākto blakšu materiālu. Iespējams jāraksta īsāk, bet... nemāku!? Taču ir doma kaut kā mēģināt šim rast laiku un vismaz kaut kādus melnrakstus uzmest brīžos kad pārvietojos sabiedriskajā transportā no/uz kādiem tālākiem ekspedīciju galapunktiem. Kā izdosies - skatīsies (iespējams neizdosies, ha).

Bet atpakaļ pie blaktīm - šobrīd gada listē man ir 18 sugas. Zemāk hronoloģisks saraksts grupēts pa dienām (vienas dienas ietvaros sugas grupēsies kaut kā pa dzimtām, lai nav tik haotiski ja liktu patiesi hronoloģiski pēc pulksteņa). Teorētiski būtu labi to pašu arī kaut kā sistemātiski, bet jāpārdomā kā to ērtāk realizēt.

27.II - Carnikava, Gaujas grīva
1. Pyrrhocoris apterus (Pyrrhocoridae)
2. Rhopalus parumpunctatus (Rhopalidae)
3. Elasmucha grisea (Acanthosomatidae)
4. Kleidocerys resedae (Lygaeidae)

1.III - Ciemupes un Pārogres apkārtne
5. Anthocoris nemorum (Anthocoridae)
6. Anthocoris confusus (Anthocoridae)
7. Lygus rugulipennis (Miridae)
8. Gastrodes abietum (Lygaeidae)
9. Megalonotus antennatus (Lygaeidae)
10. Scolopostethus thomsoni (Lygaeidae)
11. Scolopostethus pictus (Lygaeidae)
12. Rhyparochromus pini (Lygaeidae)
13. Aradus betulae (Aradidae)
14. Mezira tremulae (Aradidae)
15. Nabis brevis (Nabidae)
16. Adomerus biguttatus (Cydnidae)
17. Neottiglossa pusilla (Pentatomidae)
18. Peribalus strictus (Pentatomidae)



trešdiena, 2020. gada 5. februāris

Koksngrauži 2020

Ja par pirmo gada mērķi jau esmu iesācis rakstīt (nav pārsteigums - turpināšu meklēt blaktis), tad tagad ir pienācis laiks 'atklāt' šī gada otro dabas vērošanas mērķi - koksngraužu meklēšanu! Šis šoreiz g.k. pateicoteis Mareka Ieviņa iniciatīvai - viņam šogad īpaša interese tieši par koksngraužiem un to dzīves smalkumu izkošanai (galu galā par daudzu sugu bioloģiju mēs Latvijā vēl daudz ko nezinām - iespējams tāpēc tās mums šķiet retas kaut patiesībā varbūt vienkārši ir jāiemācās tās atrast). Kā atskaites punktus cik tad īsti varētu gada laikā koksngraužu sugas ieraudzīt varētu minēt divus - 1) pirms pāris gadiem Mareks mēģināja saskaitīt cik koksngraužu sugas var viena gada laikā atrast Slīteres Nacionālajā parkā - rezultātā izdevās nofotogrāfēt 46 sugas (+ 2 ārpus SNP, tātad kopā gada laikā 48), 2) Arvīda Barševska un Katerinas Leckas publikācija par konsgraužu faunistiskajiem novērojumiem Latvijā 2019. gadā, kur viņiem rakstā minētas 46 sugas. Pilnībā pieņemu, ka tie nav tādi labākie viena gada rezultāti, jo kādi no citiem aktīvajiem vaboļu pētniekiem, piemēram, Dmitrijs Teļnovs vai Aleksands Napolovs ir iespējams kādā no gadiem sastrādājis vairāk sugu. Bet tā pavelkot līdzi sugu sarakstam, pašam it kā šķiet, ka 50 sugas jau vajadzētu gada laikā tomēr dabūt - līdz ar to mērķis jāstāda mazliet augstāks. Kāds? Nu droši vien 60 būtu Ok, bet varbūt, lai izaicinājums būtu interesantāks, jātēmē augstāk? Piemēram 66 šķiet tāds 'apaļš' skaitlis. Kāpēc ne! Mērķis tad šogad ir atrast un nofotogrāfēt 66 koknsgraužu sugas. 

Tīri salīdzinājumam, lai tas cipars būtu kontekstuāli vieglāk saprotams - Latvijā ir konstatētas nedaudz vairāk par 120 sugām no kurām līdz šim savā dzīvē esmu nofotogrāfējis 83 sugas (+ trīs citu cilvēku atrastas sugas, kas fotogrāfēti kā dzīvi eksemplāri, transportēti prom no to atrašanas vietas) + 2 sugas esmu noķēris jaunības dienās, kad vēl nefotogrāfēju. Tātad pats savas dzīves laikā esmu dabā redzējis (tas tātad ieskaitot braucienus uz zināmām sugu atradnēm) 85 sugas. Tā ka uz tāda fona 66 jau nešķiet nemaz tik daudz, bet nu jāņem vērā, ka daudzas koksngraužu sugas tomēr ir ar zemu populācijas blīvumu un slēptu dzīvesveidu kā rezultātā tās, pat pavadot diezgan daudz laika dabā, izdodas sastapt visai vai pat ļoti reti. Tā, piemēram, no sava saraksta 13 sugas esmu sastapis tieši vienu reizi un novērojumus nav pagaidām izdevies atkārtot. Tā ka 66, manuprāt, būs diezgan Ok latiņa uz ko tiekties jeb būs tomēr nedaudz jāiesvīst un jāplāno braucieni ar konkrētiem mērķiem (Slīteres NP sugas, piemēram) un jācer uz retumu veiksmi. Kā sanāks to redzēs - galu galā blaktīm jau ar laiks tomēr būs jāvelta.

Līdzīgu aktivitāti šogad veic arī pats Mareks un viņa sarakstam var sekot viņa mājaslapā. Pagaidām diezgan līdzīgi mums iet :)

Līdz šim sarakstā 83 sugas - mērķis izpildīts (naktī no 3. uz 4. jūliju, plkst. 0:50)! Mūža sarakstam sešas jaunas sugas. Ar * atzīmētas tās sugas, kas ir izaudzētas mājas apstākļos no dabā ievāktām koku detaļām (g.k. kādem zariem).

83. Prionus coriarius Daugavpils apk., 29.VII
82. Saperda carcharias Sīkrags, 27.VII
81. Hylotrupes bajulus Kolka, 27.VII
80. Monochamus galloprovincialis Kolka, 27.VII
[79,5]. Ergates faber Šlīteres NP, 26.VII
79. Aromia moschata - Šlītere, 26.VII
78. Stenurella bifasciata Pāvilosta, 22.VII
77. Saperda perforata Dobelnieku apk., 17.VII
76. Lepturobosca virens Gulbenes n., 16.VII
75. Tragosoma depsarium Slīteres NP, 15.VII
74. Nothorhina muricata Kolka, 15.VII
73. Cyrtoclytus capra Šlītere, 15.VII
72. Pedostrangalia pubescens Šlītere, 15.VII
71. Stictoleptura scutellata Šlītere, 15.VII
70. Spondylis buprestoides Ogres apk., 09.VII
69. Anastrangalia sanguinolenta Ogre, 09.VII
68. Sticoleptura rubra Plosti, 04.VII
67. Strangalia attenuata Plosti, 04.VII
66. Monochamus rosenmuelleri Ogre, 04.VII
65. Arhopalus rusticus Ogre, 03.VII
64. Acanthocinus griseus Ogre, 03.VII
63. Rhamnusium bicolor Rīga, Ķengarags, 02.VII
62. Obrium cantharinum Rīga, Ķengarags, 28.VI
61. Oberea pupillata Eleja, 28.VI
60. Tetrops starkii Eleja, 28.VI
59. Exocentrus lusitnaus Eleja, 28.VI
58. Lamia textor Ziemeļgauja, 25.VI
57. Stenurella nigra Slītere, 23.VI
56. Phymatodes testaceus Skrunda, 22.VI
55. Callidium coriaceum Skrunda, 22.VI
54. Pseudovadonia livida Skrundas apk., 22.VI
53. Anastrangalia reyi Rudbāržu apk., 22.VI
52. Pachyta quadrimaculata Rudbārži, 22.VI
51. Leiopus punctulatus Vidrižu n., 19.VI
50. Anoplodera sexguttata Dundagas n., 17.VI
49. Nivellia sanguinosa Dundagas n., 17.VI
48. Rutpela maculata Dundagas n., 17.VI
47. Plagionotus detritus Dundagas n., 17.VI
46. Plagionotus arcuatus Dundagas n., 17.VI
45. Stenurella melanura Plosti, 14.VI
44. Leptura quadrifasciata Plosti, 14.VI
43. Obrium brunneum Plosti, 14.VI
42. Glaphyra umbellatarm Plosti, 14.VI
41. Leptura annularis Aizkraukles purva apk., 13.VI
40. Leptura aethiops Aizkraukles purva apk., 13.VI
39. Oplosia cinerea Aizkraukles purvs, 13.VI
38. Stenostola dubia Aizkraukles purvs, 13.VI
37. Alosterna ingrica Lubāna mitrājs, Pededze, 11.VI
36. Oxymirus cursor Lubāna mitrājs, Pededze, 11.VI
35. Paracorymbia maculuicornis Leokādijas, 8.VI
34. Pidonia lurida Leokādijas, 8.VI
33. Monochamus sutor Taurupe, 7.VI
32. Agapanthia villosoviridescens Ogres apk., 5.VI
31. Aegomorphus clavipes Vidrižu apk., 1.VI
30. Judolia sexmaculata Vidrižu apk., 1.VI
29. Agapanthia intermedia Egļupe, 31.V
28. Dinoptera collaris Sigulda, 31.V
27. Alosterna tabacicolor Sigulda, 31.V
26. Rusticoclytus rusticus Pilsrundāle, 30.V
25. Phytoecia cylindrica Pilsrundāle, 30.V
24. Clytus arietis Pilsrundāle, 30.V
23. Saperda scalaris Pilsrundāle, 30.V
22. Poecilium alni Pilsrundāle, 30.V
21. Stenocorus meridianus Pilsrundāle, 30.V
20. Ropalopus macropus Pilsrundāle, 30.V
19. Leiopus linnei/nebulosus Pilsrundāle, 30.V
18. Grammoptera ruficornis Pilsrundāle, 30.V
17. Tetrops praeustus Rīga, Botdārzs, 29.V
16. Callidium aeneum Rimzātu dīķi 26.V
15. Gaurotes virginea Rimzātu dīķi 26.V
14. Tetropium fuscum - Ogre 23.V
13. Asemum striatum Glāznieku apk. 23.V
12. Evodinus borealis Glāznieku apk. 23.V
11. Tetropium castaneum Glāznieku apk. 23.V
10. Molorchus minor Ķemeru NP, 21.V
9. Phytoecia nigricornis Lucavsala, 10.V
8. Rhagium mordax Glāznieku apk., 08.V
7. Pogonocherus fasciculatus - Glāznieku apk., 08.V
6. Pogonocherus hispidus - Rīga, Imantas apk.  04.V
5. Acanthocinus aedilis - Čaukciema purvs  6.IV
4. Pogonocherus hispidulus - Antiņciems  19.III
3. Rhagium inquisitor - Rītabuļļi  8.III
2. Saperda populnea - Dārziņu apkārtne 4.II*
1. Pogonocherus decoratus - Dārziņu apkārtne  19.I
____________________________________________________