svētdiena, 2019. gada 10. februāris

Blaktis 2019


Tā, beidzot ir pienācis brīdis veikt pirmo šī gada ierakstu! Un tas, līdzīgi kā iepriekšējā gada pirmais ieraksts, tas būs tāds diezgan grandiozs - jeb tāds, kas būs aktuāls un tiks papildināts visa gada garumā, jo būs veltīts mana šī gada mērķa izpildei. Ja 2018. gadā mērķis bija Rīgas putni, tad 2019. gada mērķis ir Latvijas blaktis! Un ieraksts top šodien, 10. februārī, jo vienkārši šodien atkusnī izdevās ieraudzīt pirmās gada blaktis - sarkanblaktis Ķengaragā!

Šoreiz tēmu izvēlēties bija diezgan vienkārši, jo jau pēdējais  ~pusotrs gads man jau principā aizrit blakšu pētniecības zīmē un bija skaidrs, ka arī šogad turpināšu pētīt blaktis, jo tāds 'piecgades plāns' -Latvijā sastopamo blakšu sugu saraksta sastādīšana un publicēšana - vēl ne tuvu nav izpildīts. Varētu teikt, ka tagad esmu ar vienu kāju atgriezies uz zinātnes takas, jo pie blakšu pētniecības esmu ķēries ar visiem klasiskajiem entomoloģijas jeb kukaiņu pētniecības paņēmieniem - vācot materiālu, veidojot blakšu kolekciju, precīzi nosakot sugas jau mājas apstākļos zem binokulārās lupas utt. Kāpēc tad tikai 'ar vienu kāju'? Zinātne gluži nestāvu uz vietas un, ja varbūt pirms gadiem 15-20 šāds visaptverošs Latvijas blakšu faunas pētījums pat savā ziņā kotētos kā kaut kāds vērā ņemams sasniegums Latvijas entomoloģijas nozarē, tad mūsdienās šādi nosacīti vienkārši faunistikas pētījumi bez kādas 'pievienotās vērtības' pārlieku augsti vairs netiek vērtēti. Bet tas mani īsti neuztrauc, jo galvenais jau ir dzīvē darīt to, kas pašam patīk - un šajā dzīves periodā man patīk pētīt blaktis, ha! :) Ja beigu beigās Latvijas blakšu katalogu izdosies arī sekmīgi novest līdz galam, tad noteikti būs gandarījums un labi padarīta darba sajūta.

Bet tas tā - lai šo sugu sarakstu sastādītu, tomēr vēl ir gana jāpasvīst brienot pa Latvijas mežiem, pļavām, purviem un citur - meklējot tās sugas, kas līdz šim ir vai nu izvairījušās no citu pētnieku redzesloka (tādas optimistiski raugoties noteikti ir vairāk kā 50) vai arī pēdējo reizi Latvijas faunai ir atzīmētas tik sen (19.gs. vidū), ka tomēr prasītos apstiprinājumu, ka šīs sugas Latvijā joprojām ir sastopamas (tādas savukārt ir ap 60). Nav jau tā, ka varbūt man trūktu motivācija doties dabā, taču kā vienmēr - neliels papildus stimuls sacensību veidā nekad nenāk par ļaunu. Un tieši tāpēc Tu tagad lasi šo ierakstu, jo šogad esmu uzstādījis mērķi - gada laikā ieraudzīt un nofotogrāfēt 300 blakšu sugas! Tas nav maz un neesmu pilnībā pārliecināts, ka izdosies to sasniegt, bet nu mēģinu mācīties no pagājušā gada kļūdas, kad Rīgas putnu listes kontekstā sākumā izvēlējos pārāk zemu latiņu ko mēģināt pārvarēt. Tāpēc šogad mērķis ir jau uzreiz ļoti augsts - līdz šim savā dzīvē, piemēram, esmu redzējis tikai ~270 sugas (tātad principā atkārtoti tās visas jāredz un kaut kur 'jāizceļ' vēl vismaz 30), bet Latvijā kopumā varētu būt ap 500 no kurām uz doto brīdi konstatētas ir ap 450 (no kurām tad ~60 ir tādas, par kurām pēdējās ziņas ir vairāk kā 150 senas). Lai mērķi sasniegtu noteikti būs ja ne gluži jāpeld, tad jābradā pa ūdeņiem ar, jo apmēram 50 sugas vai nu dzīvo zem ūdens vai uz ūdens virsmas. Tāpat var gadīties, ka ne visi foto būs ar blaktīm to dabiskajā dzīves vidē, jo, ja gadījumā manā ceļā būs trāpījies kāds 'ekstrēmi retas' sugas eksemplārs, tad var gadīties, ka drošāk būs mēģināt to vispirms nofotogrāfēt, piemēram, kādā trauciņā, jo ja nu blakts ņem un aizmūk? Īpaši būtiski tas ir tādām blaktīm, kam patīk aši celties spārnos - piemēram, daļai mīkstblakšu. Tāpat te gada laikā varētu būt arī tādi sugu attēli, kas ir fotogrāfēti dabā, bet suga precīzi noteikta ir vien vēlāk jau mājās jeb 'laboratorijas apstākļos'. Bez tā blakšu un kukaiņu pētniecībā kopumā tomēr neiztikt, jo ir daļa sugu, kuras pēc fotoattēliem, lai arī cik tie kvalitatīvi un detalizēti nebūtu, ir ļoti grūti atpazīt - ir tomēr detalizēti jāpēta ievākts eksemplārs (iespējams pat jāpreparē ģenitālijas sarežģītākos gadījumos utml.).

Sacensību garu savukārt noteikti palīdzēs uzturēt Mareks Ieviņš, kurš šogad ir apņēmies nofotogrāfēt 200 blakšu sugas! Ja slinkošu, tad Mareks varētu arī mani mierīgi 'izpogāt', tā ka atslābt nedrīkst (rakstīšanas brīdī Mereks jau ir priekšā ar 2:1). Viņa 2019. gada sugu sarakstam var sekot šeit: http://dabasfoto.lv/blaktis2019.html.

Redzēs kā man te sanāks šo ierakstu noformēt vizuāli - kamēr bilžu maz, grūti saprast kā labāk būs to visu noformēt, lai, piemēram, jaunākās izmaiņas būtu ērti pārskatāms (un to pievienošana nebūtu pārāk čakarīga). Tā ka vizuāli te laika gaitā var būt arī kādas izmaiņas, ja būšu atradis kādu labāku variantu/metodi kā to izdarīt. Pagaidām februārī gan nekāda lielā aktivitāte te droši vien nebūs sagaidāma - aktīvāks blakšu medību posms visticamāk sāksies ~martā.

Pašlaik novērotas 13 sugas. Pēdējais atjauninājums: 17. februārī


1. Sarkanblakts (Pyrrhocoris apterus)
 Rīga, 10.II  
2. Krāšņblakts (Stictopleurus punctatonervosus)
 Doles sala, 16.II
3. Ogu krūmu vairogblakts (Dolycoris baccarum)
Doles sala, 16.II
 
4. Vairogblakts Piezodorus lituratus
Doles sala, 16.II 
5. Priežu mizasblakts (Aradus cinnamomeus)
Doles sala, 16.II
6. Zemesblakts Stygnocoris fuligineus
Doles sala, 16.II
7. Priežu čiekuru zemesblakts (Gastrodes grossipes)
Doles sala, 16.II
8. Zemesblakts Scolopostethus affinis
Dārziņi, Zirņu sala, 16.II
9. Zemesblakts Scolopostethus thomsoni
Dārziņi, Zirņu sala, 16.II
10. Zemesblakts Rhyparochromus vulgaris
Dārziņi, 16.II
11. Zemesblakts Rhyparochromus pini
Dārziņi, 16.II
12. Zemesblakts Scolopostethus pictus
Rīga, Grāpju pussala, 17.II
13. Zemesblakts Trapezonotus arenarius
Rīga, Grāpju pussala, 17.II