Medības laternu gaismā

Pēdējā laikā ir parādījies naktstauriņu entuziasms. Tas gan nav nekāds pārsteigums, jo, pakāpeniski apgūstot dažādas kukaiņu grupas, agri vai vēlu līdz naktstauriņiem man bija jānonāk. Tad nu tagad tas ir noticis - diemžēl samērā pavēlu sezonā, kas nozīmē, ka nopietnāka to iepazīšana ir jāatstāj uz nākamo gadu. Tiesa naktstauriņiem ir tā priekšrocība, ka tos var novērot praktiski visu cauru gadu - tātad arī šogad vēl var mēģināt šo to atrast. Pēdējos divus vakaros to arī esmu mēģinājis darīt. Pagaidām gan izmantojot nevis paša uzstādītu gaismu (naktstauriņi kā zināms naktīs labi lido uz gaismu), bet gan pilsētas apgaismes iekārtas - g.k. dažādas spuldzes pie ēkām. Protams, pilsētas vidē ir pārāk daudz dažādu gaismekļu kā rezultātā pie kādas konkrētas spuldzes nekad nebūs sapulcējušies ļoti daudz tauriņi, taču pa kādam jau izdodas atrast. Sevišķi veiksmīga man izrādījās Jaunogres stacijas ēka, kur divos vakaros atradās 3 dažādas pūcīšu sugas. Viena no tām, Eucarta virgo, šķiet Latvijas faunā ir samērā nesens ienācējs.

Tā pēc izskata ir ļoti zīmīga un nesajaucama suga, kas starp naktstauriņiem nemaz nav tik bieži sastopama parādība. Vairums naktstauriņu ir krāsoti maskējošās krāsās un ļoti bieži pirmajā acu uzmetienā izskatās ārkārtīgi līdzīgi. Tas, protams, man rada problēmas, jo tos vēl īsti labi nepazīstu. Tā, piemēram, cita Jaunogres stacijā noķerta īpatņa noteikšana man prasīja nedaudz vairāk laika. Beigās tā izrādās ir brūnpelēkā ozolu pūcīte (Dryobotodes eremita). Jaunogres stacijas apkārtnē tiešām arī aug vairāki ozoli.

Naktis gan tagad kļūst aukstākas, kas tradicionāli nozīmē, ka naktstauriņu aktivitāte samazinās. Taču rudens pusē parādās tieši tādas sugas, kurām tas patīk un kuras ir tieši piemērotas šādiem laikapstākļiem. Tā, piemēram, Jāņavārtu stacijas apkārtnē uz staba ieraudzīju lielo salnsprīžmeti (Erannis defoliaria), kas, atbilstoši savam nosaukumam, sāk lidot septembra beigās un ir aktīvs līdz pat novembra beigām. Interesanti, ka šis bildē ir tēviņš un to ar mātīti nevar sajaukt, jo... mātītei nav spārnu. Varbūt tas izklausās dīvaini - naktstauriņš bez spārniem, taču veselai virknei sprīžmešu mātītes tiešām ir bez spārniem (vai arī tie ir ļoti reducēti) un atgādina tādus kā 'kāpurus' ar garām tauriņa kājām. Tās it kā ir jāmeklē uz koku stumbriem - varbūt kādu dienu būs jāiziet jāpaložņā. Bet šī nav vienīgā suga, kas sāk lidot tik vēlu - tāpēc vēl ir cerības šogad kādas sugas 'pielasīt'. Jāsāk tomēr veidot arī naktstauriņu saraksts, lai nākamgad var izvirzīt lielo mērķi pēc kā tiekties! :)

Neliels kauna traips

Koksngrauzis Pogonocherus fasciculatus

Šonakt atklāju nelielu 'šmucīti' - ar kaunu jāatzīst, ka savā fotoarhīvā biju 'nozūmējis' vienu priekš sevis jaunu (58.) koksngraužu sugu - Pogonocherus fasciculatus, ko biju nepareizi noteicis un bez sirdsapziņas pārmetumiem ievietojis citas līdzīgas sugas - Pogonocherus decoratus mapītē... No vienas puses tas varbūt tas pat nav nekas traks, ka kādu vaboļu sugu izdodas noteikt nepareizi, jo bieži vien tas nav viegli - it īpaši visādus īsspārņus, smecerniekus u.c. sarežģītu dzimtu pārstāvjus. Taču ja runa ir par koksngraužiem, tad nu tur gan sev šādu kļūdu es nevaru piedot, jo šī dzimta noteikšanas ziņā ir viena no vieglākajām kāda vispār var būt. Ehh... Te pievienoju abu sugu bildes - ja saliek blakus, tad jau uzreiz var redzēt tās atšķirības. G.k. jau tas ka P.decoratus baltā šķērsjosla uz segspārniem ir samērā vāji izteikta un aiz tās sekojošie melnie plankumi ir slīpi un tupinās gar katra segspārna ārējo malu iesniedzoties tālu iekš baltās šķērsjoslas. P.fasciculatus savukārt baltā josla ir krietni vien izteiktāka un aiz tās esošie melnie plankumi ir vairāk vai mazāk tai paralēli un sasniedzot malu neturpinās gar to - tādējādi baltā šķērsjosla nepārtraukta sasniedz katra segspārna malu. Paskaidrojums garš un sarežģīts - bet ja paskatās abās bildēs, tad šī atšķirība ir acīmredzama. Dīvaini, ka es to pirms tam nebiju pamanījis. Iespējams neliela pašpārliecinātība nosakot šo sugu - nepārbaudot pazīmes precīzi pēc noteicēja. Kaut gan tajā pašā laikā ar Pogonocherus ģinti man nekad nav bijusi pārāk liela skaidrība. Tā ka dīvaini. Lai nu kā - no kļūdām mācās un tagad jau nu noteikti šīs sugas vairs nesajaukšu.

Koksngrauzis Pogonocherus decoratus