 |
| Kolkas rags |
Rudens ir putnu migrācijas laiks - gan vecie, gan jaunie putni pamet savas ligzdošanas vietas un dodas uz dienvidiem (protams, atskaitot izteiktās nometnieku sugas, kuras nekur nelido). Rudens ir arī dažādu reto putnu sugu laiks, jo, piemēram, jaunie putni savos pirmajos dzīves klejojumos mēdz nomaldīties tālu no citu sugas brāļu 'iestaigātajiem' ceļiem un nokļūst kaut kur ne tur kur tiem būtu jānokļūst, piemēram - Latvijā! Tā nu putnu vērotāji arī cītīgi saausās un cer vai nu uz kādiem dienvidu (tā gadās, ja putns kaut kāda iemesla dēļ ir uzņēmis kursu pretējā virzienā - nevis uz D, bet uz Z) vai austrumu retumiem (bet tie pie mums nokļūst mazliet vēlāk rudenī). Tā nu pēdējā augusta dienā, cerībā uz varbūt kaut ko stipri interesantu, ar kolēģiem GG un AAjr ierados Kolkā. Pagājušogad Kolka rudens mēnešos sevi ļoti spilgti parādīja (kas varbūt neliels pārsteigums, jo plašāk jau tomēr tā pazīstama kā pavasara migrācijas 'hotspots') - tā ka cerības bija 'augstos toņos'.
 |
| Tumšās pīles (Melanitta fusca) |
 |
| Žubītes (Fringilla coelebs) mātīte |
 |
| Laukirbes (Perdix perdix) |
Sapņot, protams, nav aizliegts, bet šajā reizē Kolkā sapņiem nebija lemts piepildīties. Daudz kas tomēr ir arī atkarīgs no laikapstākļiem (it kā šajā dienā tie šķita gan labi un piemēroti, bet varbūt putni domāja savādāk?), kas tomēr ir viena no tādām putnu vērošanas neatņemamām sastāvdaļām, jo dažādi putnu pārvietošanās virzieni tiešā mērā ir saistīti ar laikapstākļiem. Tā patiesībā ir vesela zinātne, ko es īsti apguvis neesmu - t.i. 'nolasīt' situāciju un, izejot no esošajiem un iepriekšējās dienās bijušajiem laikapstākļiem, izvēlēties potenciāli labāko vietu, kur doties vērot putnus. Bet tas varbūt nāks ar pieredzi. Kolkā šoreiz putnu bija diezgan maz - ne krūmos, ne jūrā. Varbūt ar tomēr kādu nedēļu, divas par agru. Kā interesantākos novērojumus var minēt palielu laukirbju bariņu (acīmredzot izvests perējums - tagad skaidrs kur jāmeklē šis grūtais janvāra ķeksis) un riekstrozi. Nu varbūt arī virs galvas pārlidojošas tumšās pīles - šķiet no šāda rakursa šo sugu redzēju pirmo reizi.
 |
| Rojas ostas apkārtnē |
 |
| Kajaku (Larus canus) bars - šoreiz bez melngalvas kaijas... |
Līdz ar samērā tukšo Kolkas pusi atceļu sākām gana agri un veicām pāris pieturas punktus līča piekrastē. Rojas ostā mūs sagaidīja vesels pulks lielo ķīru un kajaku (pa vidu daži ceklulzīriņi un sudrabkaijas), kas rosināja domas par melngalvas kaiju. Taču arī šoreiz nekā - pagaidām man nekādi retumi rudenī vēl negrib rādīties. Uz viena no moliem bija aizdomas par Kaspijas kaijas jauno putnu, taču lidojumā skatam pavērās visnotaļ tumša spārn apakšpuse, kas entuziasmu par šo diezgan ātri nokāva (tipiskā gadījumā spārna apakšai bija jābūt diezgan gaišai). Kaijas jau vispār diezgan ķēpīga padarīšana.
 |
| Dzeltenais tārtiņš (Pluvialis apricaria) - ļoti drošs īpatnis |
Turpinājumā - protams, Mērsrags. Tur gan šoreiz bija visai interesanti. Nekas rets, bet laba sugu daudzveidība un kas vēl foršāk - viens ļoti drošs dzeltenais tārtiņš, ko varēja bildēt līdz nelabumam. To mēs, protams, arī darījām, pie reizes pārbaudot, ka atmiņas kartes tomēr nav no gumijas. Sākumā es pat tā neiespringu, bet, kad manīju, ka kolēģiem šis tur skraida gandrīz gar degunu, beigās man nervi ar neizturēja un arī metos rāpus! Vienā brīdī šis piegāja klāt tik kādu 4m attālumā un... tieši tad fotoaparātam izbeidzās aķītis. Cūcenes likums - un otrreiz jau tik tuvu, protams, vairs neatnāca. Labi, ka mašīnā tomēr bija arī kāds rezerves komplekts - vismaz nepaliku uz atlikušo dienas daļu bez foto. Starp citu pirmajā brīdi loģiska bija mūsu interese arī par šī radījuma padušu krāsu, jo diviem citiem ekstrēmiem tārtiņu retumiem (tundars un zeltainajam) paduses ir brūnganā krāsā (zeltainais tārtiņš Lv vēl nemaz nav konstatēta), bet šim paduses bija standarta, baltā krāsā. Bet tāpēc jau nesaskumām - lai arī dzeltenais tārtiņš nav nekas rets, tomēr ļoti reti izdodas satikt tik drošu šīs sugas īpatni.
 |
| Līkšņibītis (Calidris ferruginea), 2 trulīši (Calidris minuta) un 3 parastie šņibīši (Calidris alpina) |
 |
| Parastais šņibītis, līkšņibītis un trulītis - jauno putnu salīdzinājums |
 |
| Tumšā tilbīte (Tringa erythropus) |
 |
| Akmeņtārtiņš (Arenaria interpres) |
Nostaigājām arī tālāk gar Pekragu, kur pa visu posmu salasījās interesanta sugu kompānija - bridējputnu migrācija tomēr vēl rit gana sparīgi. Čupiņa parasto šņibīšu, daži trulīši (gada ķeksis man), līkšņibītis, akmeņtārtiņš, piecas tumšās tilbītes, pa kādai upes tilbītei, pāris smilšu tārtiņi un, protams, dažādi sīkputni. Tā ka sūdzēties jau par dienu kopumā būtu grēks. Jā, nebija nekādi retumi, bet rudens ir vēl tikai sācies - viss vēl tikai priekšā! Atliek tikai iet dabā, spicēt ausis un būt vērīgam. Retumi jācer, ka neizpaliks!
