 |
| Rododendru cikādiņa (Graphocephala fennahi) |
Viena no lietām, kas dabas vērošanā sniedz vislielāko baudu un gandarījumu, ir sekmīga kāda dabas objekta atrašana pēc mērķtiecīgiem tā meklējumiem. Jā nenoliedzami ir liels prieks arī par negaidītām un nejaušām satikšanās reizēm ar kādiem foršiem dzīvniekiem (vai tie putni, vai kukaiņi, vai kas cits), bet tos gadījumus tomēr īsti paredzēt nevar - tad arī tas prieks ir vairāk tāds 'o, esmu baigais malacis, ka spēju šo negaidīto iespēju izmantot'. Pēc sekmīgiem kādas sugas mērķtiecīgiem meklējumiem tas prieks ir mazliet savādāks - 'o, esmu baigais gudrinieks, jo izmantoju savas zināšanas par meklētā dzīvnieka paradumiem (bioloģiju, ekoloģiju utml.), lai to atrastu un ieraudzītu'. Pēdējā laikā aizvien vairāk sāku pievērsties tieši šādai speciālai meklēšanai, jo tomēr pieredze rāda, ka tādā veidā var stipri daudz ko vairāk atrast + pa ceļam parasti trāpās arī kādi negaidīti atradumi. Kāpēc šāds ievads? Jo vakar kā reizi, speciāli meklējot (tiesa gan - tas tāpat bija negaidīti), LU Botāniskajā dārzā izdevās atrast vienu foršu cikādiņu sugu!
 |
| Rododendru cikādiņa (Graphocephala fennahi) |
Stāsts principā iesākās ar to, ka aiz gara laika pētīju britu cikāžu un blakšu saitu, kur starp visādām cikādēm un tām radniecīgiem lopiem acīs iekrita viena ļoti koši krāsota suga - Graphocephala fennahi. Dabā tādu nebiju manījis un kā kukaiņu fotogrāfam tomēr acis mazliet iegailējās cerībā, ka tādu varētu mēģināt kaut kur atrast un nofotogrāfēt. Tāpēc spiedu palasīt, ko tad par šo sugu raksta. O, izrādās nav pat vietējā suga un Eiropā ir ievesta no Amerikas 1935. gadā, kad tā pirmo reizi konstatēta Lielbritānijā. Kopš tā laika suga esot izplatījusies arī tālāk citās apkārtējās Eiropas valstīs - Īrijā, Francijā, Vācijā, Šveicā, Itālijā, Austrijā, Dānijā un pēdējās pāris desmitgadēs arī Čehijā un Polijā. Uzmetot skatu izplatības kartei www.faunaeur.org - skaidrs, baigi tālu no Latvijas un tad jau pie mums nav sastopama (attiecīgajos Lv sarakstos šī suga tiešām nefigurēja). Garastāvoklis nedaudz līdz ar to sašļuka - netikt manam fotoarhīvam pie šīs sugas.
 |
| Rododendru cikādiņas apdzīvotie rododendri LU Botāniskajā dārzā, Rīgā |
Interesants gan šķita fakts, ka suga dzīvo uz rododendriem (Rhododendrum sp.) un attiecīgi vairumā gadījumu Eiropā tā sastopama tieši pilsētvidē - parkos, apstādījumos, dārzos utml. Hmm... Botāniskajā dārzā man te rododendru taču pa pilno! Vakardiena kā reizi bija ļoti karsta un saulaina un tā nu kādā brīvākā brīdī joka pēc aizskrēju līdz tuvākajam rododendram. Īpaši ilūzijas neloloju, bet kā piegāju, tā no rododendru lapām spārnos pacēlās kādi 2 kukaiņveidīgi radījumi, kas izskatījās pēc... cikādiņām! Ātri vien atradu arī vienu sēdošu īpatni un apjuku - Eu, bet tā taču ir īstā! Suga ir priekš cikādiņām (Cicadellidae) samērā liela - savi 8-10mm un ar ļoti raksturīgu un nesajaucamu krāsojumu. Es pat teiktu (droši vien jau atkārtojos), ka ļoti glīta cikādiņa. Nebija vairs laiks daudz ko pētīt, tāpēc atgriezos pie rododendriem tik pēc darba beigām un nācās atkal apjukt - viņu bija daudz! Vai uz katra rododendra krūma pa kādiem 5-10 eksemplāriem, saulē lidinājās šurpu turpu no lapas uz lapu. Kopumā droši vien visā rododendru plantācijā to bija simtiem!
Skaidrs, ka tādā daudzumā tās te nav parādījušās vienā gadā un droši vien te botāniskajā dārzā dzīvo jau kādus pāris gadus vismaz. Cik sen, to grūti pateikt, jo it kā pāris dārza darbinieces, kam jautāju , tādu cikādiņu manījušas līdz šim nebija. Polijā, piemēram, pirmo reizi šī suga konstatēta 1995. gadā - tātad kaut kad šajā laika posmā jādomā tā ir nokļuvusi arī līdz mums. Nimfas parādās jau Maijā, bet pieaugušie īpatņi parādās vasaras otrajā pusē un varot būt sastopami līdz pat vēlam rudenim. Gan nimfas, gan imago sūc augu sulu - g.k. no lapām. Tagad septembrī esot pats aktīvākais olu dēšanas laiks, kuras tās dēj rododendru pumpuros. Tā ka varbūt dārzkopjiem šī suga nav tas pats patīkamākais atradums - kaut gan it kā raksta, ka pati cikādiņu barošanās augam nekādu kaitējumu nenodara. Man gan šis atradums patīk - galu galā ļoti fotogēnisks un rets (varbūt tad pirmais šīs introducētās sugas reģistrēšanas gadījums Latvijā) lopiņš! Jādomā, ka Botāniskais dārzs nav vienīgā vieta, kur šī suga ir Rīgā sastopama - apstādījumu ar rododendriem tomēr netrūkst! Būtu interesanti tagad vēl septembrī kaut kur pastaigāt un pameklēt - varbūt tavā piemājas rododendrā ar šī cikādiņa dzīvo?
