 |
| Lielie meža raibeņi (Argynnis paphia) |
Tā, kaut kāda neplānota pauze sanākusi un ļoti ilgi te nekas nav rakstīts. Vajadzētu saņemties un kaut ko lietas labā darīt! Varbūt gluži vēl tagad uzreiz nesapriecājaties, jo šis ieraksts tik tā - sevis motivēšanai un atgādināšanai, ka vajadzētu palēnām tomēr noapaļoties un salikt blogā vasaras beigās redzētos radījumus. Šādi tādi braucieni vēl ir palikuši neatrādīti - Šlīteres Nac.parks, Kolka, Engures jūrmala, Slokas ezera piekraste, Ādažu poligona apkārtne u.c. Kādiem 10 ierakstiem bilžu materiāls mierīgi sanāks. Vispār šogad sezona gan beidzās tā samērā strauji - kopš augusta beigām dabā neesmu principā neko nofotogrāfējis. Bijuši daži putnu vērošanas braucieni (g.k. dažādos sacensību formātos), bet kukaiņi palikuši totālā novārtā. Man samērā netipiski, jo citus gadus vismaz septembris jau vēl ir samērā aktīvs periods, bet šogad dažādu apstākļu kombinācijas dēļ īsti nesanāca nekur izrauties. Vai tik nebija arī tā ka laikapstākļi bija diezgan draņķīgi? Kas to lai vairs atceras... Bet, ņemot vērā, ka 2017. gada kukaiņu sezona kopumā bija diezgan intensīva un pat ļoti veiksmīga (g.k. dažādu retu un iepriekš neredzētu atradumu ziņā), tad pat nejūtos pārāk saskumis, ka sezonas beigas 'norāvās'. Kaut kad jau atpūsties no kukaiņiem laikam arī vajag, citādi galva 'pārpildīta ar tārpiem' ne vienmēr ir tas veselīgākais iznākums, jo pienāk brīdis, kad visa kā varbūt pat ir par daudz. Lai nu kā - pamazām jau sāk entuziasms atgriezties. Jāsāk tad ar bloga aizpildīšanu un tad jau nemanot pienāks arī pavasaris, kad cerams varēs pilnu krūti mesties dabā jaunos izaicinājumos!
