Janvārī Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) Rīgas grupa feisbukā izsludināja aicinājumu interesentiem veidot 2018. gada Rīgas putnu sarakstus. Tā teikt - kuram izdosies gada laikā Rīgā novērot visvairāk sugu? Tiesa šai sarakstu veidošanai nav obligāti jābūt arī kā savstarpējai neklātienes cīņai starp putnu vērotājiem - tā tik pat labi var būt cīņa pašam ar sevi, izvirzot gada sākumā kādu mērķi un tad attiecīgi uz to palēnām tiekties. Lai nu kā - sākotnēji īsti nebiju domājis piedalīties, jo lai arī dzīvoju Rīgā un putnus te sanāk vērot gana regulāri (kaut vai ikdienā grozoties LU Botāniskajā dārzā), tomēr brīvais laiks ir tik cik viņš ir un, ja ir izvēles iespējas (it īpaši karstākajos sezonas brīžos), tad parasti izvēle tomēr krīt par labu vai nu putnu vērošanai ārpus Rīgas vai arī citu dabas objektu (g.k. kukaiņu) vērošanai. Šogad arī centīšos it kā rūpīgāk pievērsties blakšu pētniecībai - līdz ar to kopumā šķita, ka Rīgas putniem laiks un entuziasms nepaliks un ko tad es tur iešu 'blamēties', ja gada beigās teiksim Rīgā būs salasījušās vien kādas 70-80 sugas.
Bet nu laiks iet, sacensību gars ar tomēr galīgi iesnaudies nav + vakar viens putnu vērošanas kolēģis mazliet vēl uzkurināja 'emocijas', ka patiesībā jau tāda sarakstu veidošana (pat ja beigu beigās nebūs ar nekāds izcilais rezultāts) ir tomēr baigi forša padarīšana. Iespējams entuziasma uzplaukumam daļēji pie vainas arī ir lielā polārkaija, ko dažas dienas iepriekš man izdevās sazīmēt Ķengaragā - Rīgas putnu saraksta kontekstā tā tāda ļoti laba suga. Tā kā bez maz vai grēks laist zudībā šādu retumu. Protams, tā ir tikai viena suga un visa gada kontekstā, ja entuziasms ātri apsīks, tas +1 gada listē neko nedos, bet ja nu tomēr izdodas +/- entuziasmu noturēt? Tā nu tas viss ir nonācis tik tālu, ka šodien nolēmu - jā, tomēr veidošu 2018. gadā Rīgas pilsētas teritorijā redzēto putnu sarakstu!
Zemāk tad tekošais redzēto sugu saraksts, ko centīšos regulāri aktualizēt. Visi foto no novērojumiem, kas veikti 2018. gadā Rīgas teritorijā - taču ne obligāti no gadā pirmā reģistrētā sugas novērojuma. Sarakstā nav daži ziemas periodā Dārziņos redzētie putni (mazais dūkuris, dumbrcālis, brūnkaklis, bārdzīlīte, ziemeļu gulbis), jo tā kā tajā brīdī putnus nevēroju ar domu par Rīgas putnu listi, tad precīzi nepiefiksēju savu atrašanās vietu. Dārziņu kontekstā tas ir svarīgi, jo gar Dārziņu attekas malu tieši iet Rīgas pilsētas robeža. Pēc LOB Rīgas grupas rakstītajiem noteikumiem putnu Rīgas sarakstā var ieskaitīt arī, ja tas atrodas ārpus Rīgas pilsētas teritorijas - kamēr vien pats novērotājs ar abām kājām stabili stāv Rīgā. Šo novērojumu gadījumā tātad precīzi nevaru vairs pateikt vai stāvēju Rīgā vai nē, tāpēc tos listē neskaitu. Nav it kā liela skāde, jo tās gluži nav tādas sugas, kuras gada laikā nevarētu ieraudzīt arī kādā citā vietā Rīgā.
Ja par mērķiem, tad grūti tā tagad saprast - 100 sugas droši vien ir par zemu mērķis, jo to sasniegt teorētiski nevajadzētu būt problēmām, bet 200 jau savukārt būtu par šerpu latiņa. Tāpēc jātēmē tā pa vidu - uz 150 sugām. Ja tik daudz izdosies sakasīt, tad jau Rīgas putnu gads būs tīri labi izdevies!
Tā - 2018. gads jau kādu brīdi kā noslēdzies un tas nozīmē, ka arī 2018. gada Rīgas putnu listes veidošana ir finišējusi. Kā jau augstāk tas ir aplūkojams - kopā gada laikā izdevās sakasīt 204 sugas, kas ir krietni vairāk kā patiesībā biju cerējis. Taču... noteikti varēja vairāk. Viens no iemesliem šķiet kāpēc neizdevās sasniegt maksimumu bija fakts, ka brīdī kad izdomāju pievērsties Rīgas sarakstam (25. martā) laikam izvirzīju pārāk zemu mērķi - 150 sugas. Pēc tam, kad visai strauji jau 28. maijā šo skaitli sasniedzu, iestājās pamatīgs atslābums un vairāk kā mēnesi vispār par Rīgas putnu sarakstu nedomāju. Tā teikt - mans mērķis taču bija izpildīts! Mazliet atkal izkustējos vien 3. jūlijā (pirms tam redzētais pupuķis bija nejaušs novērojums pa starpu blakšu meklējumiem Gaismas dzelzceļmalas apkārtnē), lai ieķeksētu savam Ķengaraga-Dārziņu sarakstam citu vērotāju atrasto kluso ķauķi, bet, lai arī šī suga ir ļoti vērtīga priekš Rīgas listes, tad tā īsti šādā kontekstā par to nedomāju. Tad gan nejauši sakrita, ka aiznākamajā dienā bija jādodas uz Bolderājas/Vakarbuļļu pusi 'kukaiņu lietās' un veiksmīgā kārtā šajā dienā sarakstā ieripoja vēl divas samērā foršas sugas priekš Rīgas - stepes čipste un mazais mušķērājs. Nav nekas rets, bet tām tomēr tad ir speciāli jāaizbrauc 'pakaļ' tajās nedaudzajās vietās kur tās Rīgā var regulāri konstatēt, bet tāds plāns man it kā nebija. T.i. jā - zināju, ka kaut kur Duagavgrīvas salā tās var sastapt, bet nebija teikts, ka mani ceļi šajā dienā krustosies ar šīm sugām. Bet redz kā liktenis bija lēmis man tās piespēlēt tā vienkārši garāmejot. Tad nu pēc tam sāku tā prātot, ka ja jau tādas sugas ir manā listē iekritušas, tad varbūt tomēr ir vērts paspiest sarakstu garāku? Prātoju prātoju un šķiet jūlija beigu pusē nolēmu - ka ir tad jāmēģina 'spiest saraksts garāks'. Loģiski šķita, ka mērķi tad šoreiz gan uzstādīt jau tādu nopietnāku - 200 sugas!
Tā nu sākās Rīgas putnu listes veidošanas otrais posms - mēģinājumi vasaras otrajā pusē un rudens migrācijā saķeksēt visu ko nu ir atlicis vēl saķeksēt. Pats pirmais uzdevums gan bija mēģināt sasmelt izlieto ūdeni jeb mēģināt ieraudzīt tās sugas, kuras nebiju vēl redzējis vien dēļ tā ka jūnijā un lielāko daļu no jūlija putnus Rīgā nevēroju. Lielākā sāpe bija par zaļo ķauķīti (ko vienkārši cerēju bez īpašas piepūles sagaidīt un saklausīt Botāniskajā dārzā kā tas parasti ir citos gados), upes ķauķi (kas netrāpījās maija beigās Rumbulā, kur teorētiski uz to cerēju) un Seivi ķauķi (vēlākā pavasarī nebiju īsti Daugavgrīvas niedrāju apmeklējis). Upes ķauķis šķita pilnīga 'laimes spēle' jo kaut kur krūmā nedziedošu upes ķauķi rudens migrācijā ārpus gredzenošanas tīkliem redzējis ir vien retais. To tad tā arī neizdevās izspiest. Arī zaļais ķauķītis palika neieķeksēts, lai gan jūlija beigās (kad vēl teorētiski varēja būt kaut kādas cerības to tomēr ieraudzīt) veltīju vairākus samērā intensīvus mēģinājumus. Augustā arī it kā turēju 'ausis vaļā', bet nu tad jau tās cerības bija pavisam maz, jo arī šī suga rudens migrācijā ir ļoti neuzkrītoša un Latviju pamet visai ātri - vien daži zināmi novērojumi vēlāk par augusta pašu sākumu. Tuvojos jau pilnīgam 'fiasko' trūkstošo vasaras ķauķu ieķeksēšanas mēģinājumā, bet nu par laimi vismaz Seivi ķauķi augusta sākumā Daugavgrīvas niedrājā izcīnīju - pirms tam rūpīgi klausījos šīs sugas saucienu (agrāk kaut kā nebiju nemaz mēģinājis to tā iegaumēt) un Daugavgrīvas niedrājā ātri vien izdevās saklausīt tieši tādas pašas skaņas. Bet tā vispār ja jāsalīdzina pirmo gada pusi ar otro gada pusi, tad tās man bija totāli atšķirīgas tīri putnošanas vietu izvēles ziņā - ja pavasarī 90% laika pavadīju Ķengaraga - Rumbulas apkārtnē (tajā skaitā daudzas stundas nosēžot vienkārši uz soliņa Daugavmalā Rumbulas apkārtnē), tad rudenī lielākais uzsvars jau bija uz Daugavas grīvas abiem krastiem, Vecdaugavu un Lielupes grīvu, kas, protams, ir vienas no labākajām vietā Rīgā, kur mēģināt novērot dažādus bridējputnus (pavasarī pārāk daudz sugu nebija izdevies ieķeksēt) kā arī kopumā ir teorētiski labas vietas priekš putnu rudens migrācijas vērošanas. Taču šīs vietas ir tālāk no manas dzīvesvietas un līdz ar to ceļā jāpavada krietni ilgāks laiks, kas kombinācijā ar to, ka tuvāk rudens noslēgumam palika vairāk tādu gājienu/braucienu, kas noslēdzās 'tukšā' (bez nevienas jaunas sugas), stipri iedragāja motivāciju turpināt nenogurstoši ķemmēt, piemēram, Mangaļsalas apkārtni. Tātad tomēr noguru un noslēdzošajā posmā pietrūka svaigums un entuziasms pabeigt gadu uz 'augstas nots'. Jā - otro izvirzīto mērķi, 200 sugas, sasniedzu un par to man ir tiešām liels prieks, bet principā jau vajadzēja tikt arī līdz 210... Varbūt kādu citu (2020?) gadu? Lai nu kā - zemāk mans Rīgas putnu gads grafiskā šķērsgriezumā un tad īss kopsavilkums.
Pelēkie stabiņi - mēnesī pavadīto dienu skaits vērojot putnus Rīgas teritorijā, sarkanā līnija - kumulatīvais novēroto putnu skaits gada griezumā.
Piezīmes - ormanītis pasvītrots, jo teorētiski pēc ķeksētā putna redzēju arī vienu pats savu putnu, tiesa tā noteikšana bija vairāk retrospektīva pēc foto nevis dabā; * - vistilbi tās novērošanas vietā Vecdaugavā būtu braucis meklēt neatkarīgi no tā, ka tās dažas dienas iepriekš tur bija atraduši citi novērotāji, bet nu kurš pirmais brauc... :) ** - Dažām sugām, kas tika novērotas lidojam virs Daugavas iepretim Rumbulai precīzi nebija iespējams pateikt kurā Rīgas robežas pusē tās lido (tur robeža iet Daugavai pa vidu) *** - Reizēm dodoties uz/no darba jau arī kaut kas tika nejauši redzēts, bet tās dienas statistikā vairumā gadījumā neiekļāvu jo tā fonā ausis un acis kaut ko klausās un skatās principā katru dienu kamēr vien atrodos ārā. Līdz ar to mērķtiecīgi gājieni = ar konkrētu domu papildināt Rīgas putnu sarakstu.
Katrā ziņā, lai arī noslēgums varbūt nebija uz augstas nots, tomēr esmu ļoti apmierināts par aizvadīto gadu - jo īpaši par pavasara pusi, kad daudzās pavadītās stundas Ķengaragā rezultējās ar daudz samērā interesantiem 'lokāla rakstura' novērojumiem. 17 jaunas sugas manam Ķengaraga-Dārziņu sarakstam vien par to liecina. Patiesībā tā sēdēšana pavasara rītos uz 'Rumbulas soliņa' noteikti ieguls manu 'putnu vērošanas atmiņu' zelta fondos un tikai kārtējo reizi pierāda, ka patiesībā jau nav jādzenas aiz trejdeviņām jūrām un septiņiem kalniem, lai 'tā līdz kaulam' varētu izbaudīt putnu vērošanas prieku. Ja tik vien pats par to varētu atcerēties biežāk :)
Lai nu kā - es domāju, ka Rīgas teritorijā viena gada laikā principā var ieraudzīt noteikti vairāk kā 210 putnu sugas, bet pie veiksmes pat vairāk kā 215, jo tā saliekot savus 2018. gada iztrūkumus tur mierīgi sanāk vēl kādas ~30 sugas (ja tā raugās pavisam optimistiski, tad ar tādiem pavisam retiem putniem pat 40+). To tad arī novēlu kādam izdarīt - pārsniegt 215 sugu robežu!
