otrdiena, 2010. gada 27. aprīlis

Velosezona atklāta

Lapas dzīslojumsŠorīt turpināju Kolkas ritmu - piecēlos pirms 6iem un devos pirmajā šī gada velo-izbraucienā. Nu forši, ko lai citu saka - saulīte spīd, putniņi dzied, lapas plaukst. Ko vēl vairāk var vēlēties. Tagad gan sagurums - jāsatrenējas un tad jau vasarā varēs uz visādām interesantām vietām aizmīties.
Interesantākais šīs dienas novērojums - melnais stārķis (Ciconia nigra). Tik tuvu Rīgai (Doles salā) to nebiju cerējis sastapt.
Melnais stārķis (Ciconia nigra)

Kolkas gaisma

Kolkas gaisma IDivus rītus izdevās arī sagaidīt saullēktu pludmalē ar attiecīgi no tā izrietošo foršo rīta gaismiņu - taču diemžēl diezgan nolažojos, jo nespēju atrast neko pietiekami fotogēnisku, kas man pašam patiktu - ne tur puķītes, ne tur kādu kustoni... Tāpēc sabildēju tik pāris kadrus ar kaut kādiem pērnajiem lakstiem. Kaut gan šajā gadījumā laikam var tikai piekrist Andrim Eglītim - foršā gaismiņā jebkuru parastu un neinteresantu lietu/objektu var uzbildēt tā, ka tas izskatās interesanti.
Kolkas gaisma II

pirmdiena, 2010. gada 26. aprīlis

Apkakles strazdi

Apkakles strazds (Turdus torquatus)Šodien pēdējā diena Kolkā - un beigās iznāca dikti veiksmīga. Sākās ar lielo tilbīti (Tringa nebularia) no rīta uz raga (jauna suga priekš manis) un turpinājās ar zvanu no Māra Pilāta, kas ziņoja, ka izrādās, iepriekšējās dienās dzīvojoties te, bijām palaiduši garām un neredzējuši veselu kaudzi ar apkakles strazdiem (Turdus torquatus). Tā nu ar cerībām devos uz Ūšu teritoriju, jo tur reālākā vieta šos lopiņus ieraudzīt - nepagāja ne 15 minūtes - un IR! Veseli 3 gab. Prieks un laime - tomēr, lai arī šis strazds ir regulārs caurceļotājs pie mums - pietiekami rets.
Sanāk, ka šajās brīvdienās, esot Kolkā, esmu papildinājis savu dzīves sarakstu ar 5 sugām, bet gada sarakstu - ar 19 sugām (tagad kopā 127.) - jauki. Varbūt tad beidzot varēs nedaudz novērsties no putniem un pievērsties citām lietām.
Otrā bildītē migrējoši lauku baloži (Columba palumbus) - nekad iepriekš tik daudz lauku baložus nebiju redzējis - šajās dienās simtiem!
Lauku baloži (Columba palumbus)

svētdiena, 2010. gada 25. aprīlis

Kolkas zvēri

Melnkakla gārgale (Gavia arctica)Šī gada lielo talku beidzot izdevās pavadīt Kolkā - protams neiztika bez putnu vērošanas, jo būtu grēks, atrodoties Kolkā putnu pavasara migrācijas laikā, nogulēt visus rītus tādējādi neko neredzot. Tā nu divus rītus pieceļoties izdevās šī gada putnu listei pievienot 12 jaunas sugas, no kurām 3 - brūnkakla, melnkakla gārgales un meža zoss - nebiju savā dzīvē vēl redzējis. Gārgalēm vispār laba migrācija bija - vairāki simti gāja + daudzas tieši virs galvas. Kko mēģināju ar sabildēt, cik nu ar 150mm daudz var 'izspiest'.
Vēl gan viens rīts Kolkā priekšā - jāmēģina arī rīt piecelties.

Iespējams interesantākais bija krastā guļošais roņu pusaudzis: sēdējām uz raga un ienāca ziņas, ka viens tāds guļot krastā. Atnākam - o, tiešām līča krastā, starp izskalotām priedēm tusnī viens ronēns (M.Pilāts pēc konsultācijām saka, ka tas bij pogainais ronis (Pusa hispida)). Bet nu iespējams, ka pārāk 'bravūrīgi' un neuzmanīgi nācām un bijām pārāk lielā skaitā kā rezultātā, īsi pēc mūsu atnākšanas, šis veikli ieslīdēja ūdenī. It kā paspēju uz šo notēmēt ar fotoaparātu, kamēr vēl šis bija krastā - bet nedaudz čammājos ar pogas spiešanu, jo mēģināju ieriktēties tā lai nebūtu zari priekšā - un momentu nokavēju. Tā nu tik bij jāsamierinās ar pāris kadriem, kur šis mūs novēro no droša attāluma ūdenī.
Pogainais ronis (Pusa hispida)

trešdiena, 2010. gada 21. aprīlis

Atkal putni - šoreiz dūkuris

Pelēkvaigu dūkuris (Podiceps grisegena)Iepriekšējo ierakstu pabeidzu ar domu, ka vajadzētu aizbraukt uz Kaņiera ezeru apskatīt pelēkvaigu dūkuri (Podiceps grisegena) - to arī šodien izdarīju. Dūkuru pāris smuki gozējās tur netālu no putnu vērošanas torņa (gan ne man labi nofotogrāfējamā attālumā - tāpēc bilde tik fakta konstatācijai). Jauki - beidzot esmu šo pietiekami parasto sugu novērojis un droši varu ieķeksēt 205. putnu suga manā "dzīves sarakstā".
Šī gada sarakstu kopumā papildināju līdz 108. sugām - ar jau minēto pelēkvaigu dūkuri, kā arī jūrmalas dižpīli (Tadorna tadorna), meža tilbīti (Tringa ochropus), lielo balto gārni (Ardea alba), bezdelīgu (Hirundo rustica) un mājas čurksti (Delichon urbicum), kurai iespējams agrākais novērojums šajā pavasarī.

pirmdiena, 2010. gada 19. aprīlis

Simtiņš pārsniegts

Ziemeļu gulbji (Cygnus cygnus) un mazie gulbji (Cygnus columbianus)He he - nu dikti interesanti sanāca - bet par visu pēc kārtas.
Šis bloga ieraksts veltīts tam, ka šodien novēroju savu 100. putnu sugu šogad - tas bij krīklis (Anas crecca) pie Jaunmārupes laukiem. Urā! Pēc tam vēl sazīmēju arī akmeņčakstīti (Oenanthe oenanthe), tā kā uz šo brīdi redzēta 101 suga. Pagājušogad ap šo laiku šķiet biju redzējis tikai nedaudz virs 90. sugām - tā kā progress ir. Ja diži nepalaidīšos slinkumā, tad ir cerības arī gadā kopumā ieraudzīt 200 sugas. Bet tad jau redzēs. Bet kas tad tieši interesanti sanāca?
Tad nu lūk - lai nebūtu šis bloga ieraksts tik tāds pliks teksta blāķis, tad pētīju kādu bildi varētu pievienot no pēdējā Dārziņu gājiena. Apstājos pie šīs ziemeļu gulbju bildes, ko pirms tam pat tā īsti rūpīgi nebiju apskatījis - nu un tagad skatoties ko es redzu? Kopā ar ziemeļu gulbjiem (Cygnus cygnus) lido arī divi mazie gulbji (Cygnus columbianus) - tie apakšējie divi, ar proporcionāli īsākiem kakliem, kompaktāku ķermeni un pie knābja mazāku dzelteno laukumu (tas gan redzams tik skatot bildes orģinālu). Šogad tos nebiju novērojis - tad nu pateicoties šai bildei varu droši ieķeksēt savā šī gada sarakstā 102. sugu! :)

Nākotnē vajadzētu tik vēl kādu "lielo dzīves ķeksi", t.i. vēl dzīvē neredzētu putnu sugu ieraudzīt - šogad tik gredzenūbele nākusi klāt... Ir jau tomēr kāda čupiņa samērā parastu sugu, ko nav izdevies ieraudzīt - pelēkvaigu dūkuris, meža zoss, mednis u.c. Aizbrauks uz Kaņieri - varbūt tur izdodas pelēkvaigu dūkuri "nomedīt".
Tāda lūk "putniska" atkāpe.

otrdiena, 2010. gada 13. aprīlis

Rīta rasa

Rasa uz lapasŠorīt pa ļoti ilgiem laikiem piecēlos agri uz saullēktu, ko nebiju redzējis jau pāris mēnešus, un devos dabā (gan tepat netālu - uz Dārziņiem). Mani sagaidīja patīkama rīta gaismiņa, aprasojuši augi, lielais dumpis fonā - nu skaisti, ko lai citu saka. Pēc šādiem rītiem vienmēr apsolos sev, ka arī turpmāk celšos tik pat agri, bet realitātē protams viss izvēršas savādāk. It īpaši, ka ar katru dienu tā saule lec aizvien agrāk un agrāk un piecelties paliek aizvien grūtāk un grūtāk... Jāmēģina laboties.
Sibīrijas zilsniedzīte (Scilla siberica)Viens no agrās celšanās mērķiem, protams, bija arī putniņu skatīšanās/klausīšanās. Šim gadam "izspiedu" divas jaunas sugas - niedru liju virs Dārziņu niedrāja un divas jūrasžagatas, lidojot virs Daugavas. Atpakaļceļā, pļavās pie Rumbulas lidlauka, pamēģināju arī pabildēt putniņus - tiesa bez visādiem maskēšanās un slēpņu pasākumiem uz neko daudz necerēju, bet nu pļavu čipste (Anthus pratensis) pienāca diezgan tuvu - ehh, ja vien man būtu teleobjektīvs... Drošvien būtu čipste pa visu kadru :D Bet nu kā ir tā ir - man pašam patīk.
Pļavu čipste (Anthus pratensis)

svētdiena, 2010. gada 11. aprīlis

Zaļums tuvojas

Lapas plaukstŠodienas nelielajā pastaigā no Ikšķiles līdz Ogrei ievēroju, ka dažiem krūmiem ļoti cītīgi ārā spraucas mazas, zaļas lapiņas! Cerams, ka nepaies ne 2 nedēļas, kā apkārt viss jau būs zaļš. Prieks!
No kustīgajiem lopiem šodien bija vesela kaudze ar tauriņiem, bet nu paši interesantākie neļāvās nobildēties - augļkoku raibenis bija vairāk ieinteresēts trenkāt acaino raibeni nevis pozēt, bet citi nenoskaidroti tauriņi veikli pazuda tālēs zilajās. Attiecīgi neko jaunu un interesantu neuzbildēju - bet nu, lai būtu vismaz kāda lopiņa bilde, tad pievienoju nobildēto jāņogu raibeni (Polygonia c-album).
Jāņogu raibenis (Polygonia c-album)

pirmdiena, 2010. gada 5. aprīlis

Ziemasspāre

Ziemasspāre (Sympecma paedisca)Lūk arī pirmā šī gada spāre, ko izdevies nobildēt - ziemasspāre (Sympecma paedisca). Visagrāk sastopamā spāru suga - tas tāpēc, ka pieaugušās spāres pārziemo (citām spārēm pārziemo kāpuri - kuriem tad attiecīgi jāsagaida kamēr sasilst ūdens, nedaudz jāpaaugas, jāizlien ārā no ūdens un tik tad izlido pieaugusi spāre), līdz ar to, līdzīgi kā pārziemojušie dienastauriņi, ir novērojamas jau pirmajās siltajās pavasara dienās. Diezgan viegli atšķirama spāre, jo citas tādas brūnīgi raibas spāres Latvijā nav. Ir vēl viena cita ļoti līdzīga suga (S. fusca), kas pie mums nav vēl atrasta, taču teorētiski varētu arī to atrast - tai, atšķirībā no šīs, tumšā līnija uz "muguras" ir bez "zobiņa".
Nenācās nemaz viegli šitās "nomedīt" - lai arī to bij daudz, šodien sapratu kāpēc man līdz šim ir maz spāru bilžu - nu baidās tie lopiņi no manis. Bet nu nekas - tieši jo interesantāk būs :)
Sīksmecernies (Apionidae) sūnās
Vēl šodienas pastaigā redzēju kaudzi tauriņus, sila ķirzakas (nobildēt neizdevās), mazo tritonu nejauši atmodināju no ziemas miega, pirmās zilās vizbulītes un vēl šādus tādus interesantus objektus. Katrā ziņā priekš pavasara sākuma ļoti saturīga diena. Tad nu vēl divas bildes no šodienas.
Mazais tritons (Triturus vulgaris)

svētdiena, 2010. gada 4. aprīlis

Mērķi

Parastais nātru raibenis (Aglais urtiacae)Šodien tapa šī gada pirmā tauriņbilde. Pilnīgi "banāls" parastā nātru raibeņa kadrs - bet nu pirmajās pavasara dienās arī tas ir, lai arī neliels, bet prieciņš. :)

Bet šodiena ir svarīga ar to, ka izvirzu šī gada fotogrāfiskos mērķus! 2009. gada mērķis bija papildināt nofotografēto dienas tauriņu sugu arhīvu līdz 60 sugām - tas izdevās un līdz ar to tagad esmu sabildējis 65 sugas. Ko šogad?
Par cik tiku pie labu labā spāru noteicēja, tad loģiski, ka šogad mērķis būs bildēt spāres! Pie mums to ir 60 sugu, līdz šim esmu izrādās nobildējis 20, tad nu mērķis šogad dubultot šo skaitli un nobildēt 40 sugas! :)
Liekas, jau ka tas būs viegli. Redzēs :)

Bij padomā arī lielais utopiskais mērķis tur sabildēt 800-1000 vaboļu sugas, taču tas prasītu pavisam citu bildēšanas pieeju (nobildē, ievāc, nobendē, nosaki sugu vai arī ievāc, mājas "mini-studijā nobildē, nobendē, nosaki sugu - jo lielu daļu sugu tā pēc bildes noteikt nevar), kas tomēr prasītu vairāk laika, kas ne vienmēr ir. Bet nu paralēli pievērsīs arī uzmanību vabuļiem - tā pavisam konkrēti varbūt nākamgad... :)

Tad jau varēs šeit sagaidīt spāru jaunumus no manis! :)

piektdiena, 2010. gada 2. aprīlis

Sezona ir klāt

Baltā sniegpulkstenīte (Galanthus nivalis)"Kas lēni nāk tas labi nāk!" - ir taču tāds teiciens? Katrā ziņā šķiet, ka mana fotosezona būs beidzot tā pa īstam atnākusi. Šīs pēdējās dienas gan vēl tika veltītas putnu vērošanai Užavas pusē - redzēju savu pirmo balto stārķi šogad, klausījos naktī meža pūces un beidzot ieraudzīju Ogres pusē "izmirušo" melno dzilnu. Tas jauki. Bet vēl jaukāk, ka izdevās arī ieraudzīt savus pirmos tauriņus - krūkļu balteni, acaino un augļkoku raibeni un bērzu pavasarsprīžmeti, arī pirmās vardes uz meža celiņa jau nodarbojās ar mīlestību, un beigu beigās arī pirmās pavasara puķītes saziedējušas - tas viss nozīmē, ka nu jāiet tik dabā un jābildē :)

Jāpadomā vēl tik par šīs sezonas mērķiem... Pagājušogad mērķis bija uzbildēt 60 dienastauriņu sugas. Izdevās! :) Ko šogad?