Šī gada lielo talku beidzot izdevās pavadīt Kolkā - protams neiztika bez putnu vērošanas, jo būtu grēks, atrodoties Kolkā putnu pavasara migrācijas laikā, nogulēt visus rītus tādējādi neko neredzot. Tā nu divus rītus pieceļoties izdevās šī gada putnu listei pievienot 12 jaunas sugas, no kurām 3 - brūnkakla, melnkakla gārgales un meža zoss - nebiju savā dzīvē vēl redzējis. Gārgalēm vispār laba migrācija bija - vairāki simti gāja + daudzas tieši virs galvas. Kko mēģināju ar sabildēt, cik nu ar 150mm daudz var 'izspiest'.Vēl gan viens rīts Kolkā priekšā - jāmēģina arī rīt piecelties.
Iespējams interesantākais bija krastā guļošais roņu pusaudzis: sēdējām uz raga un ienāca ziņas, ka viens tāds guļot krastā. Atnākam - o, tiešām līča krastā, starp izskalotām priedēm tusnī viens ronēns (M.Pilāts pēc konsultācijām saka, ka tas bij pogainais ronis (Pusa hispida)). Bet nu iespējams, ka pārāk 'bravūrīgi' un neuzmanīgi nācām un bijām pārāk lielā skaitā kā rezultātā, īsi pēc mūsu atnākšanas, šis veikli ieslīdēja ūdenī. It kā paspēju uz šo notēmēt ar fotoaparātu, kamēr vēl šis bija krastā - bet nedaudz čammājos ar pogas spiešanu, jo mēģināju ieriktēties tā lai nebūtu zari priekšā - un momentu nokavēju. Tā nu tik bij jāsamierinās ar pāris kadriem, kur šis mūs novēro no droša attāluma ūdenī.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru