otrdiena, 2011. gada 26. aprīlis

Tehniskais vaboļgrauzis

Šī varētu būt prieka vēsts - iespējams, ka ,pamazām papildinot savu tehnisko arsenālu ar kādu 'pričendāli', būšu sasniedzis to uz ko biju visu šo laiku tēmējis. Pirms kādiem 2 gadiem apgaismojuma jomā jau biju sataisījis divu zibspuldžu sistēmu, bet tad nāca tehniskas ķibeles un pagājušo vasaru nācās aizvadīt 'krīzes' režīmā. Šogad esmu gatavāks par gatavu! Cerams, ka rezultāti neizpaliks - kāds laiciņš gan būs vajadzīgs, lai apgūt sistēmu un no tās izspiestu pēc iespējas maksimumu.
Ādgrauzis (Anthrenus olgae)Šodien patrenējos uz ādgraužiem, kurus kā kāpurus biju izkratījis no kukaiņu kolekciju kastēm. Tagad no kāpuriem bija jau izaugušas pieaugušās vabolītes, kuras bija visai pateicīgi fotoobjekti. Skatoties bildes, gan sāku kļūt aizdomīgs, jo šīs vabolītes tā īsti neatgādināja parasto muzeju ādgrauzi (Anthrenus museorum), kas ir parastākais kukaiņu kolekciju grauzējs. Noteicējs rokā - un ko es redzu? Izrādās šis ir ādgrauzis Anthrenus olgae (latviskā nosaukuma nav, bet gandrīz vai jāsauc par Olgas ādgrauzi) - salīdzinoši nedaudz retāka suga, kuras galvenais izplatības areāls ir Centrāleiropā. Taču kā jau nereti gadās ar šādām daļēji sinantropām sugām - tā iespējams ar cilvēku palīdzību ir izplatījusies arī pie mums.

svētdiena, 2011. gada 24. aprīlis

Kolka - 4. un 5. diena

Sarkanrīklīte (Erithacus rubecula) noķerta gredzenošanaiPēdējās divās dienās diemžēl nebija pārāk daudz foto-momentu tāpēc apvienoju divas dienas vienā. Šajās dienās daudz laiku pavadīju, iepazīstot tuvāk sarkanrīklītes - ņēmu tās ārā no putnu tīkliem, tādējādi asistējot putnu gredzenotājiem. Jāsaka, ka sākumā pārāk raiti negāja, bet šodien jau šķiet biju samērā iemanījies ar to putnu izpiņķerēšanu. Tā jau forši - katrā ziņā šī nodarbe atsauca man atmiņā neaudz aizmirsto domu, ka pēc kāda laika es arī labprāt gribētu gredzenot putnus. Bez sarkanrīklītēm no tīkliem vēl izpiņķerēju tītiņu, peļkājīti, paceplīti, zeltgalvīti, čuņčiņu un pa kādai žubītei.
Zvirbuļvanags (Accipiter nisus)Šajās divās dienās tīri veiksmīgi gāja plēšputnu 'frontē' - gan sabildēju zvirbuļvanagus, klijānus (arī bikšainos), gan redzēju šogad pirmos mazos ērgļus. Taču lielākais prieks, protams, par abām kliju sugām - vakar nozīmējās melnā klija, bet šodien virs galvas pārlidoja sarkanā klija. Diemžēl sēdēju ar muguru pret pusi no kuras pielidoja sarkanā klija - tāpēc nepamanīju to, kad tā bija man virs galvas... Un, 'šaujot' pa aizlidojošo putnu bildes sanāca tikai dokumentālas. Taču prieks par šo sugu ir tik un tā - lai arī pēdējā laikā kļūst pie mums biežāks viesis (arī ligzdo), tomēr uz katra stūra jau nemētājas. Abas klijas jaunas sugas manā dzīves listē. Kolkā dzīves listei pievienoju arī melno vārnu, kas arī ir tīri jauks novērojums. Šī gada putnu sarakstam, savukārt, šo 4,5 dienu laikā pievienoju 34 jaunas sugas - nav slikti. Pašlaik esmu uzņēmis tīri stabilu kursu uz 200 putnu sugām šajā gadā. Redzēs vai izdosies noturēt - jāpievēršas tomēr būs arī bezmugurkaulnieku vērošanai.

piektdiena, 2011. gada 22. aprīlis

Kolka - 3. diena

Tītiņš (Jynx torquilla) noķerts gredzenošanaiTrešā diena Kolkā bija jau nedaudz mierīgāka - spilgtākais dienas notikums laikam bija pupuķa redzēšana. Tāpat divi tītiņi, kurus kolēģi noķēra gredzenošanai. Tītiņš tiešām ir dikti jancīgs putns - tagad arī sapratu kāpēc to sauc arī par grozgalvīti. Viņš tik tiešām intensīvi grozīja galvu! Jāgaida, ko rīts nesīs!

ceturtdiena, 2011. gada 21. aprīlis

Kolka - 2. diena

Saullēkts KolkāOtrā diena Kolkā nu ir galā un jāsaka, ka šī diena bija lielisks turpinājums vakardienas vakaram! Sākās diena, protams, ar celšanos un iešanu agri no rīta uz ragu. Tur uzreiz sagaidīja jauna putnu suga šim gadam - akmeņu čipste, kas bija pat visai draudzīga un ļāvās dažiem kadriem. Jāsaka paldies kolēģim Briedim, kas aizdeva man objektīvu, līdz ar to bija iespēja pat kādu putnu bildi uzbildēt.
Akmeņu čipste (Anthus petrosus)Un tad nāca vairākas stundas putnu vērošanas ragā, kas arī nesa virkni šogad neredzētu putnu - lauku piekūnus, melnkakla gārgales, jūras žagatu, lielo tilbīti. Tad, tuvojoties pusdienlaikam, sāka intensīvāk riņķot plēšputni - t.sk. bikšainie klijāni, ko šogad nebiju redzējis. Taču lielākais prieks ir par lauku liju, ko līdz šim biju redzējis tikai 1x -vienīgi žēl, ka mātīte nevis smukākais tēviņš. Taču ir labi arī tā.
Lauku lija (Circus cyaneus)Vēlāk nāca prieks arī mazputniņu frontē - pirmās bezdelīgas un koku čipstes šogad. Koku čipste bija arī visai atsaucīga un, nedaudz paprovocējot to ar balsi, pienāca man līdz 10cm attālumam. Līdz ar to sanāca pat pāris sakarīgi kadri. Dienas otrā puse atnesa arī pirmo bezdelīgu piekūnu šogad un melno stārķi, kas Kolkai varbūt nav tik raksturīgs putns.
Koku čipste (Anthus trivialis)Vakara izgājienā līdz jūrai sazīmēju liedagā vienu aizdomīgu kaiju - nu ar dikti garām kājām un slaidu knābi. Uzreiz pirmā aizdoma bija par Kaspijas kaiju. Putns bija nedaudz satraumēts un, lai arī ieturēja distanci, tālu prom nelidoja - attiecīgi varēja mēģināt iegūt kādu 'dokumentālo' kadru sugas pierādīšanai. Pagaidām gan vēl 100% apstiprinājums par to vai šī ir tā suga nav, taču pētot bildes esmu visai pārliecināts, ka šai jābūt Kaspijas kaijai. Suga pie mums varbūt nav nemaz tik reta - vienkārši tā ir samērā grūti atšķirama no citām līdzīgajām kaiju sugām.
P.S. - Un kaijas sugas piederība tika apstiprināta - tik tiešām Kaspijas kaija.
Kaspijas kaija (Larus cachinnans)

trešdiena, 2011. gada 20. aprīlis

Kolka - 1. diena

Kolkas bākaJēj, beidzot esmu nokļuvis uz kādām pāris dienām Kolkā! It kā galvenā doma ir vērot putnus, bet, protams, ka nepalaidīšu garām izdevību ieraudzīt arī kādu citu kustīgo lopu. Sākums šīm Kolkas dienām bija visai patīkams - nepagāja ne 30min pēc izkāpšanas no autobusa kā jau sazīmēju Ūšu pļavās divus apkakles strazdus, kurus kolēģi jau bija redzējuši pa dienu. Prieks! Tas arī galvenais šīs dienas notikums! Cerams, ka arī citās dienās būs kas tik pat interesants.
Sarkanrīklīte (Erithacus rubecula)

trešdiena, 2011. gada 13. aprīlis

Atpakaļ Latvijā

Brūnā smilšvabole (Cicindela hybrida)Esmu beidzot atgriezies Latvijā - ļoti jau gribējās uzreiz 'mesties' kaut kur dabā, taču lidostā uzkrātais miega bads šoreiz neļāva piecelties tik agri cik biju plānojis... Tāpēc neatlika nekas cits, kā likt velosipēdu pār plecam un braukt paripināties tepat pa Ķengaragu. Aizripinājos līdz iemīļotajam melnalkšņu mežiņam, kur mani sagaidīja pamatīgs putnu koris - žubītes, zaļžubītes, sarkanrīklītes, paceplīši, bungojoši mazie dzeņi u.c. Protams, vēl pēc 2-3 nedēļām tur būs vēl lielāks putnu koris. Blakus esošajā smilšainajā klajumiņā pamedīju šogad pirmās brūnās smilšvaboles (Cidindela hybrida) - šo lopiņu fotogrāfēšana vienmēr ir sava veida izaicinājums, jo vaboles ir ļoti uzmanīgas un pie mazākā traucējuma ceļas spārnos un palido kādus 10-20 metrus tālāk. Taču reizēm var atrast arī kādu indivīdu, kas ir mazāk uzmanīgs, un to tad var veiksmīgi nofotogrāfēt.
Peldblakts (Ilyocoris cimicoides)Taču dienas interesantākais novērojums bija iepriekš neredzēta blakts. Braucot ar riteni, pamanīju pa ceļu rāpojam, kā no sākuma šķita, ūdensvaboli - par cik to kājas ir piemērotas dzīvei zem ūdens, tad uz sauszemes tām ir visai raksturīgs, neveikli gāzelējošs solis. Tā kā man ir maz ūdensvaboļu bildes, tad veikli lecu nost un ņēmu fotoaparātu ārā no somas. Liels bija mans pārsteigums, kad, pieliecoties tai tuvāk, sapratu, ka tā ir nevis ūdensvabole, bet blakts! Kā tagad izrādās - peldblakts (Ilyocoris cimicoides). Nav nekas rets, tomēr, par cik kukainis lielāko dzīves daļu pavada zem ūdens, tad ja speciāli nemeklē, nav viegli ieraugāms (lai arī izmēros samērā liels kukainis - vismaz priekš blakts). Peldblakts ir plēsīga - ja labi ieskatās tad bildē var redzēt par āķveidīgiem 'durkļiem' īpaši pārveidotās priekškājas ar kurām tad tiek satverts nelaimīgais upuris. Acīmredzot šie lopiņi pārziemo sauszemē un tagad pavasarī dodas atpakaļ uz ūdenstilpnēm.

piektdiena, 2011. gada 8. aprīlis

Vēju zeme

Tā sanācis, ka esmu tagad ietrāpījis vikingu zemē, kas man tagad pavisam noteikti asociēsies ar vēju (jo tas te pūš no sirds) - Dānijā. Šoreiz galvenais iemesls nav dabas skatīšana, taču pastarpināti tomēr cenšos pievērst uzmanību arī tam, piemēram, mēģinot saskatīt kādu dāņu putniņu. Šeit pat izdevies ieraudzīt divus putniņus, kurus vēl nebiju paspējis ieraudzīt Latvijā - čuņčiņu un melngalvas ķauķi. Bet nu tie jau Latvijā ar neizpaliks, tā ka nekas interesants. Būtu labāk parādījies kāds putniņš, ko Latvijā grūtāk redzēt, bet tos (kādus alkveidīgos putnus, piemēram) tad droši vien speciāli jābrauc kaut kur skatīt, kas šoreiz plānā nav.
Dižskābāržu mežs Ōrhusā - Riss skovJāsaka, ka daba šeit, lai arī dziļi lauksaimnieciska, tomēr vietām (Ōrhusas apkārtnē) nav nemaz tik neinteresanta - vismaz priekš manām, latvieša, acīm. Katrā ziņā šādus dižskabāržu mežus ar lakšiem lakstaugu stāvā pie mums neredzēt. Patīkams pārsteigums bija salīdzinoši lielais atmirušās koksnes daudzums šajā mežā/parkā (Riis skov - bildē gan tāds 'tīrāks' meža stūris) - gan stāvošu koku, gan kritalu veidā. Vietām izskatījās pat visai 'dabisks' tas meža gabaliņš. Tiesa diez vai pa visu Dāniju šādu mežu ir baigi daudz.
Otra lieta, ko ir vērts pieminēt, protams, ir jūra, kas, lai arī joprojām skaitās Baltijas jūra, ir krietni vien atšķirīgāka kā Latvijas piekrastē. Cik reizes sāļāka tā ir par mūsu jūras ūdeņiem vēl gan nenogaršoju, bet būtu jābūt ievērojami sāļākai. Uzreiz arī nepierasts skats ir redzēt ar pūšļu fukiem apaugušus piekrastes akmeņus, pa kādam neredzētam jūras gliemežvākam (arī pie mums sastopamās sugas te ir krietni vien lielākos izmēros), ostas zivju veikalos pie mums neredzētas zivis utt. Katrā ziņā galīgi neinteresanta tā Dānija nav.
Jūras līcis pie Ōrhusas

svētdiena, 2011. gada 3. aprīlis

Pilnīgs pavasaris

Krūkļu baltenis (Gonepteryx rhamni)Jā, nu šodien beidzot iestājās pilnīgs pavasaris! :) Silti, saulīte spīd, pirmais tauriņš sazīmēts, pilni koki un debesis ar migrējošiem putniem - jauki! Pirmais tauriņš man šogad gan trāpījās krūkļu baltenis - tātad laikam nebūs raiba vasara. Nu neko darīt - vēlāk gan arī viens parastais nātru raibenis nozīmējās, tā ka varbūt nav galīgi bezcerīgi.
Mežirbe (Bonasa bonasia)Putnu frontē jau nu bija super-bagātīga diena! Cik var saprast, tad tā tas šodien ir bijis visā Latvijā! Acīmredzot siltā laika ietekmē milzīgas putnu masas šodien devās ceļā uz ziemeļiem. Protams, no vienas puses žēl, ka šādā dienā neatrados kaut kur putnu migrācijas vērošanai piemērotākā vietā, taču nav tā, ka arī Ogres un Ikšķiles pusē trūka putni. Pievienoju šim gadam piecas sugas un līdz ar to sasniedzu iepriekš izvirzīto 'mini-mērķi' - līdz 5. aprīlim ieraudzīt 100 putnu sugas. Taču pats interesantākais putns šajā dienā priekš manis bija mežirbe - izdzirdēju mežā dziesmu un izdomāju, ka varbūt jāpamēģina pieiet tai tuvāk. Kas zin - varbūt izdodas ieraudzīt un smuki apskatīt? Jo visbiežāk mežirbi man ir sanācis 'ieraudzīt' tik tad, kad šī izspurdz praktiski no kājapakšas, pamatīgi sabiedējot mani... Tā nu lēnā garā virzījos uz to pusi, līdz izdevās ieraudzīt putnu pārlidojam no koka uz koku. Lēni, lēni, uzmanīgi, uzmanīgi - līdz beidzot jau biju pavisam tuvu. Jauki - tik labi un tuvu, mežirbi līdz šim vēl nebiju apskatījis. Šeit nobeigumā gan atkal iederētos teikums par to "kā būtu, ja man būtu garāks objektīvs...", bet laikam jau esmu samierinājies, ka pagaidām fotoaparāts ir piemērots vienīgi novērojumu dokumentēšanai.
Melnulis (Opatrum sabulosum)Karjera smilšainajās nogāzēs beidzot arī bija lielāka bezmugurkaulnieku aktivitāte. Neko daudz gan nesabildēju - interesantākais varētu būt šis melnulītis Opatrum sabulosum, kas ir smiltis mīloša (psammofila) suga un sastopama tieši šādos smilšainos biotopos. Tiesa zināju jau, ka šis tur dzīvo, tāpēc nebija grūti to sameklēt.