Raupjais asmalis

Mizgraužu skudrulītis (Thanasimus formicarius)

Šajā nedēļā man liela dilemma - doties vērot putnus, medīt kukaiņus vai varbūt to visu mēģināt apvienot? Citus gadus kaut kā pavasarī bija tikai putni, putni un ar šādām izvēlēm nebija jāmokās, bet šogad ir uznācis visai liels kukaiņu vērošanas entuziasms. Par cik mieru joprojām neliek tie sasodītie Cucujus plakaņi, tad šodien izdomāju izmest nelielu loku Ķeguma apkārtnē, jo viena no divām plakaņu sugām - asinssarkanais plakanis (C.haematodes) apdzīvo tādu pašu (vai vismaz ļoti līdzīgu) biotopu kā Šneidera mizmīļi, kuri Ķeguma pusē netrūkst. Domāt darīts! Iztaisījos gan ļoti vēlu, bet kādas 3-4 stundas ko braukāties un staigāties sanāca. 

Smecernieks Dryophthorus corticalis

Pirmais atrastais objekts bija vien mizgraužu skudrulītis, kas siltā laikā patiesībā ir ļoti grūti fotogrāfējama suga, jo mīl ļoti veikli skriet pa priežu un egļu stumbriem. Šodien bija samērā vēss un arī skudrulītis līdz ar to bija visai mierīgs. Daudz interesantāki bija daudzi mazie smecernieciņi, kurus manīju visas pastaigas garumā - galvenokārt zem nokaltušu priežu mizām, kur bija iemitinājušās kādas Lasius ģints skudras. Pēc skata šis smecernieks pat gana raksturīgs un ir nosakāms līdz sugai - Dryophthorus corticalis. Diemžēl nekādu info par šo sugu Lv nerodu - vai ir reta vai nē? Vaboļu sarakstā figurē, bet Maksima Balalaikina smecernieku faunas revīzijā gan nē. Interesanti kāpēc gan tā? Vācijā suga skaitās pat ar kaut kādu aizsardzības statusu, bet Polijā esot samērā plaši izplatīta. Tā ka gan jau pie mums arī nekāds retums nav, bet manā fotolistē jauna suga.

Melnuļi Uloma rufa

Mizas melnulis (Corticeus unicolor)

Šoreiz kaut kā trāpījās samērā daudz melnuļi, kam gan šajā gadījumā atbilstošāks būtu nosaukums - brūnuļi (bet kopumā gan pasaulē šajā dzimtā tiešām dominē melnas krāsas vaboles). Vairākās vietās bija pa saujai ar samērā bieži sastopamajiem Uloma rufa, kas g.k. mīt labi satrupējušā, uz zemes guļošā skujkoku koksnē. Daudz interesantāki (jeb vienkārši sakot - mazliet retāki) objekti bija līdzīgas krāsas, bet daudz slaidāki un mazāki melnulīši no Corticeus ģints. Pēc visām pazīmēm tie izskatās pēc mizas melnuļiem (C.unicolor), bet mulsina fakts, ka atradu tos zem priedes mizas, lai arī tie ir tādi visai izteikti lapkoku apdzīvotāji. Arī iepriekšējās pāris reizes esmu tos atradis vien zem bērzu mizas. Bet nu it kā citas sugas pēc pazīmēm galīgi nesanāk... Tā ka var jau būt, ka retos gadījumos var dzīvot arī uz skujkokiem. 

Šneidera mizmīļa (Boros schneideri) kāpurs

Spīdulis Ipidia binotata

Sprakšķis Ampedus sanguineus

Protams, arī šajā Ķeguma apkārtnes izpētes gājienā neiztrūka Šneidera mizmīļi - gan kāpuri kādās dažās vietās, gan vienā vietā divas pieaugušas vaboles. It kā jau citos nogabalos kā iepriekš, bet attālums jau nav pārāk liels un visticamām var droši apgalvot, ka šie sastopami visā šajā Daugavas kreisā krasta meža masīvā. Starp citiem objektiem interesants bija spīdulis Ipidia binotata, kas ir tāda varbūt retāka suga. Līdzīgs bieži pavasarī redzamajiem (īpaši uz sulojošiem bērzu celmiem) Glischrochilus ģints spīduļiem, kam arī uz segspārniem ir četri oranži plankumi, bet viegli atšķirama pēc izteiktām, punktu līnijām uz segspārniem (līdzīgām sugām tādu nav). Dzīvo zem skujkoku mizas, kur nodarbojas ar citu bezmugurkaulnieku medīšanu. Tad vēl vienā lielā priedes kritalā atradās paliels (>1cm) sarkanais Ampedus ģints sprakšķis, kas ir tāds vēl pēc bildes (vai vienkārši dabā) nosakāms, jo uz priedēm tik liela suga ir tikai viena - A.sanguineus. Bet tas nebija labākais, ko šī kritala man deva...

Raupjais asmalis (Calitys scabra)

Raupjais asmalis (Calitys scabra)

Raupjā asmaļa (Calitys scabra) apdzīvotā priedes kritala

Pats labākais bija viena ļoti interesanta un reta vabolīte - raupjais asmalis (Calitys scabra)! Iespējams retākais šī gada atradums un kārtējā no manām sapņu sugām, ko visu laiku esmu cerējis atrast!  Jā, jā. Zinu - daudz man to sapņu sugu, bet ko lai dara, ka tā kukaiņu pasaule tik daudzveidīga un interesanta? Tagad tā meklējot informāciju, jāsaka, ka nemaz pat nezinu, kad pēdējo reizi šī suga Latvijā ir konstatēta, jo man pieejamajos literatūras avotos neatrodu nekādas atsauces. Principā suga ir reta visā Eiropā un, piemēram, Polijā pēdējo 100 gadu laikā vispār nav konstatēta, bet Eiropas kontekstā ir ierakstīta IUCN apdraudēto jeb 'Near Threatened' sugu kategorijā. Latvijā šai sugai nekāds aizsardzības statuss nav, jo droši vien nav vienkārši datu par šo sugu, lai kādus secinājumus par to izdarītu, bet tā ir vismaz iekļauta biotopu speciālistu sugu sarakstā. Raupjais asmalis apdzīvo g.k. skujkoku (g.k. priedes) kritalas kurās aug Antrodia ģints piepes. It kā saules gaisma nav tik būtisks faktors, bet kopumā mīlot labi apgaismotus mežus. Tāpat arī kritalu diametram nav tik liela nozīme un var apdzīvot arī nelielākas kritalas vai kritalu zarus. Manā gadījumā gan kritala bija visai prāva un atradās skrajā priežu silā - tā ka varbūt ideāli apstākļi. Par piepes klātbūtni gan grūti ko teikt, jo uz vietas neko tādu nepētīju, bet gan jau, ka tāda tur ar bija. 

Tā lūk - pavisam negaidīts un laikam jau pat daudz vērtīgāks atradums par brauciena sākumā cerēto asinssarkano plakani. Izbraukāju gan tikai mazu fragmentu no iecerētā maršruta - jābrauc būs tur atpakaļ, jo nu ļoti forši tur tie priežu meži. Gan jau plakanis ar kaut kur slēpjas... :)