Rekords pārspēts!

Prieka vēsts - Janvāris vēl nav beidzies, bet es jau esmu pārspējis savu iepriekšējo 'Janvāra putnu listes' rekordu! :) Patiesībā šoreiz es nedaudz slinķoju ar rakstīšanu, jo rekordu patiesībā sasniedzu jau 15. janvārī - tagad, kad pāris dienas neesmu bijis putnos, ir īstais laiks, lai savilktu galus kopā pirms 'finiša taisnes'.

Tātad uz doto brīdi esmu redzējis 80 sugas (saraksts atrodams labajā pusē), kas ir par piecām vairāk kā pagājušogad. Kas pie vainas? Domāju, ka galvenais iemesls tam ir siltais janvāra sākums bez sniega - kādās pirmajās 2 nedēļās Latvijā (piemēram, Užavas lejteces un Nīcas laukos) bija ieraugāma virkne sugu, kuras citos janvāros ir ļoti reti vai arī nav vispār sastopamas. Tā nu 6. janvārī mēs ar kolēģi Ritvaru laimīgā kārtā izdomājām nokļūt līdz minētajiem Nīcas 'putnu eldorado' laukiem un varētu teikt, ka izvilkām 'pilno lozi'.

Kanādas zosis

Tā, piemēram, tur viens no spilgtākajiem notikumiem bija 20 Kanādas zosu novērojums, kad tās pārlidoja tieši mums virs galvas. Iespaidīgi! Nekad vairāk par vienu nebiju redzējis. Kā izrādās, tas bija lielākais zināmais bars ziemas mēnešos. Bez Kanādas zosīm tur vēl bija arī meža, baltpieres un baltvaigu zosis - tāpat arī liela čupa ar ziemeļu gulbjiem, kam, protams, pa vidu maisījās arī augumā nedaudz strupākie brāļi - mazie gulbji. Nu ļoti netipiska kompānija janvārim. 

Mazie gulbīši

Nākošais spilgtais moments noteikti bija platknābja pūslītis Mangaļsalā - 10. novērojums Latvijā un 1. ziemas mēnešos! Šo putnu 10. janvārī tur redzēja Igors Deņisovs un Kristaps Vilks. Pēc Kristapa zvana es burtiski 10 minūšu laikā biju jau laukā no mājas un metos tālajā ceļā uz Mangaļsalu. Paspēju tur ierasties pirms tumsas iestāšanās, taču no pūslīša nebija ne smakas (kaut gan viņš noteikti tīrīgs putns un neko daudz nesmako)... Tik vien, ka pāris mazie ķīri, kas, pa gabalu uz tiem raugoties, lika manai sirdij vispirms strauji palēkties: "Rau', pūslītis peld!", bet tad, pieejot tiem tuvāk, riebumā noskurināties: "Brr [iespējams, ka kāds necenzēts vārds paspruka šajā vietā], tas tak tikai mazais ķīris...". Vismaz saulriets bija industriāli romantisks. 

Šlesera krāni arī gaida pūslīti...

Negribēju gan to tā atstāt, ka pūslītis ir mani šādi uzmetis un tāpēc nākošajā rītā devos to meklēt vēlreiz - tiesa sāku ar Daugavgrīvas mola pārbaudi, kas gan izrādījās bija lieki, jo pūslītis visu to (un vēl nākamo) dienu visnotaļ apmierināti pavadīja šūpojoties viļņos pie Mangaļsalas mola akmeņiem - tajā pašā vietā, kur tas esot ticis redzēts iepriekšējā dienā. Par laimi, pūslīša motivēts, es biju gana agri cēlies līdz ar to laiks pietika atliektiem galiem, lai veiktu episko 2 stundu ceļojumu no viena Daugavas mola līdz otram un nokārtotu rēķinus ar pūslīti. 

Platknābja pūslītis - desmitais Latvijā

Un visbeidzot - pēdējais nopietnais putnošanas brauciens šājā janvāra cēlienā sākās vienlaicīgi ar sniega atnākšanu visā Latvijā. Atkal devos apciemot Ritvaru un Liepājas putnus. Interesanti, ka iespējams 15. janvāris Liepājas vēsturē ieies ar vislielāko putnu vērotāju koncentrāciju nelielā teritorijā - Zirgu salā. 

Putnu vērotājs?

Un pie tā vainīgs ir necili pelēcīgs putniņš  - peļkājīte (jeb kā vēlāk izrādījās - veselas trīs peļkājītes!), kas Latvijā ir rets ziemotājs. Kaut gan varbūt vainīgi esam mēs ar Ritvaru, jo tajā dienā tieši mums paveicās pirmajiem to ieraudzīt (šajā ziemā gan peļkājīte jau tur bija redzēta) - viena īsziņa,  telefona saruna un pēc stundas Zirgu sala pilna ar dīvainiem cilvēkiem ar okulāriem kaklā, kuru mērķis bija šo ziemas retumu ieraudzīt. Visiem šķiet tas arī izdevās, tā ka Zirgu salu tajā dienā ļautiņi noteikti pameta nedaudz laimīgāki nekā tie uz tās ieradās. Beigās, lai dzīve liktos pavisam salda, kā divas odziņas uz putukrējuma kūkas uz Golodova dambja nolaidās divi lauku cīruļi, kuru izdvestās skaņas uzvirmoja nedaudz pavasarīgas vēsmas gaisā. 

Paslēpes ar dienas 'odziņu' - lauku cīruli

Kas tālāk? Vēl jau janvārī ir daudz dienas - līdz ar to man ir lielas iespējas esošo rezultātu vēl uzlabot. Pirmais solis šajā virzienā ir doties mežā (bet tur savukārt spert daudz soļus)! Jā, jo meža sugas man vēl diezgan daudz trūkst... Uz 100 sugām rezultātā laikam īpaši neceru, bet 88-90 sugas janvāra beigās tomēr vajadzētu dabūt. Tiesa nez ko tad es darīšu nākamajā janvārī, jo tādu rekordu pārspēt jau būs krietni vien grūtāk. Bet par to galvu lauzīšu nākamgad!