 |
| Strautuspāre (Cordulegaster bolonii) |
Atkal lieli prieki 'manā sētā' - jau trešā jaunā spāru suga šogad! Beidzot ilgi gaidītā strautuspāre (Cordulegaster boltonii) ir rokā! Nu labi, rokā gluži ne - atstāju, protams, lidot brīvībā, bet vismaz foto kadri ir iegūti! Vakar īstenībā jau mazliet pasiekalojos ap Mareka Ieviņa šīs sugas ziņojumu Dabasdatos un atstāju pat komentāru: "Ehh.. šo skaistumu kāroju ieraudzīt :)" un ar šādu domu zemapziņā pat nedaudz plānoju savu šodienas maršrutu. T.i. pēc dienastauriņu monitoringa maršruta iziešanas, bija kādas 4-5 stundas līdz vilcienam, ko nolēmu īsināt aizripinot uz Beverīnas novadu paskatīties kādi tur tauriņi dzīvo. Kartē paskatīju, ka tur Bāles apkārtnē Gaujā ietek šādas tādas nelielas upītes - varbūt piemērotas priekš strautuspāres? Kāpēc gan nepārbaudīt? Līdz ar to, ja pietiktu laiks, biju ieplānojis aizripināties līdz vienai no šādām upītēm - Miegupītei. Laiks pietika un tur arī tiešām aizminos, taču tur no strautuspāres nebija ne miņas. Taču saskumis nebiju, jo par laimi vienu eksemplāru biju jau paspējis atrast kādas 30 minūtes iepriekš! Jāsaka, ka novērošanas vietā biotops nekāds īpaši specifisks nebija - vienkāršs meža ceļš, kur spāri atradu atpūšoties (un intensīvi kaut ko gremojot) uz ceļmalā sazāģēto kārklu zariem, taču, pētot tagad kartē, turpat netālu no novērošanas vietas tek arī upītes ar nosaukumu Braslava un Robežupīte. Nezinu gan kādas tās izskatās dabā, bet varbūt piemērotas strautuspārei?
 |
| Strautuspāre (Cordulegaster bolonii) |
 |
| Strautuspāre (Cordulegaster bolonii) |
Šo upīšu piemērotība ir tiešām būtisks faktors, jo strautuspāre ir tāda visai interesanta suga ar samērā specifiskām ekoloģiskajām prasībām - tā tiešām apdzīvo g.k. nelielas, diezgan strauji tekošas upītes ar dzidru ūdeni un zemu augāja daudzumu (ideālā variantā - pat bez īpaši nekāda augāja). Nereti tās varot pat būt tādas kā nelielas urgas, kurām var gandrīz vai ar vienu soli pārkāpt pāri. Taču varot arī būt mazliet lielākas upītes, taču tad tomēr arī svarīgi, lai tās tomēr būtu gana strauji tekošas. Interesanti, ka spāre ir ļoti liela - tātad tajās upītēs tomēr barības pietiek, lai kāpurs varētu augt un baroties. Iespējams dzīvi atvieglo fakts, ka nav īpaši jākonkurē par barību ar citu spāru kāpuriem? Jo tādos nelielos, dzidros strautos īsti citas spāres nemaz nav (mazliet lielākās upītēs jau gan var būt arī kāda cita spāre). Tiesa tā attīstība nenotiek nemaz tik ātri un kāpurs ūdenī varot pavadīt 2 līdz pat 5 gadus. Pieaugušās spāres, protams, ir labas lidotājas un medībās vari aizklīst arī samērā tālu no sava dzimtā strauta. Latvijā kopumā strautuspāre nekāds ekstremāls retums nav (taču tik un tā īpaši aizsargājama suga) - regulāri novēro gan pie Gaujas mazajām pietekām, gan Kurzemē, gan arī citur. Katrā ziņā ir vesela sauja retāku spāru, taču man līdz šim nebija paveicies šo redzēt. Prieks! Vēl tad šogad augustā jāatrod Daugavas augštecē dzletenkāju upjuspāre un šī gada spāru 'programma' būs izpildīta ar uzviju!
Arī tauriņu ziņā dzīve rit uz priekšu - šogad jau listē ir 67 sugas (foto tātad šajā ierakstā)!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru