Nr86 - Tetrops starkii!

Koksngrauzis Tetrops starkii

Šodien izpētīju, ka rīta agrumā, vēl pirms ilgās debesu pilināšanas, var kādas stundas četras izspiest kādu pastaigu relatīvā sausumā. Domāts darīts - cēlos 5os, lai 8os jau būtu ticis pāri Gaujas tiltam un virzītos Krimuldas virzienā. Pamatā jau domas par dažādām blaktīm, bet atpakaļceļā bija plāns arī izmest cilpu caur Vikmestes gravas takām, jo nu tā ir pēdējā vieta, kur ir konstatēta ekstrēmi retā koksngraužu suga - austrumu koksngrauzis (Mesosa myops). Tajā gravā tiešām paspēju iebāzt degunu, bet to retumu tā arī neizdevās sastapt. Bet... Kādu stundu pirms tam, Krimuldā, Mednieku ielā tiku pie cita izcili vērtīga koksngrauža - Tetrops starkii. Kāpēc tad tāda izcila vērtība? Jo tā ir jauna koksngraužu suga Latvijai! Vismaz pēc man pieejamās informācijas it kā neviens to līdz šim atradis nav - un nav arī atzīmēta 2018. gadā publicētajā Latvijas koksngraužu sugu katalogā, ko sastādījuši A.Dunskis un A.Barševskis jeb ir atzīmēta ar piezīmi: "This species can not be included in the list, because its occurance in Latvia has not been confirmed.". Tiesa suga bija visnotaļ sagaidāma, jo ne pārāk sen (2011. un 2012. gados) ir atrasta pat Igaunijā, bet visās citās kaimiņvalstīs ir bijusi zināma jau iepriekš. Tā ka - acīmredzot tas bija tikai laika jautājums jeb kuram pirmajam paveiktos šo sugu atrast arī Latvijā. Pilnīgi iespējams, ka tā jau šobrīd ir izplatīta pietiekami plaši, bet vienkārši nav speciāli neviens koncentrējies uz šīs sugas meklēšanu. Nav jau arī pārāk dižs izmērā - vien kādi 4-6mm. 

Koksngrauzis Tetrops starkii

Suga ir līdzīga visai bieži sastopamajam augļkoku zaru koksngrauzim (Tetrops praeustus) par ko jau esmu te blogā vairākkārt spriedelējis (piemēram, ŠEIT), bet ja tā ieskatās, tad atšķirt tomēr var. Pirms ķeramies pie ārējo atšķiršanas pazīmju apskata, jāatzīmē, ka diezgan izteikti atšķiras abu sugu ekoloģija - biežāk sastopamā suga T.praeustus ir visai izteikts polifāgs, kas apdzīvo g.k. rožu dzimtas kokus un krūmus (ābeles, bumbieres, plūmes, ievas, pīlādžus u.c.), bet varot būt novērojams arī uz citiem kokiem. Savukārt, T.starkii - principā apdzīvojot tikai ošus.  Šur tur gan atzīmē, ka arī T.praeustus teorētiski var būt sastopams uz oša, bet tas noteikti nav pārāk bieži un līdz ar to - Tetrops sugas novērojums uz oša vairāk tomēr liecina par labu starkii nevis praeustus.  Nu un šo eksemplāru arī kā reizi nokratīju no ceļmalā augoša, veca oša zara! Brīdī kad pamanīju uz baltā paladziņa šo sīko koksngrauzīti uzreiz atmiņā uzausa šis fakts par T.starkii saistību ar ošiem un kļuva skaidrs, ka šo eksemplāru ir jāfotogrāfē no visām pusēm un nekādā gadījumā nedrīkst ļaut tam aizlidot! Vizuāli tās smalkās pazīmes no galvas neatcerējos, bet nu pēc interneta fotoattēliem atmiņā bija palicis, ka T.starkii visbiežāk ir aptumšoti segspārnu sāni/malas - tādas kā tumšas, gareniskas joslas veidā, kamēr T.praeustus tāda it kā neesot. Šim eksemplāram tāda bija visai izteikta! 

Par laimi šis eksemplārs nebija ar tendenci celties spārnos - varbūt tāpēc, ka ne pārāk karsts rīts. Labi man - tā nu varēju safotogrāfēt no visām pusēm. Citas smalkākas pazīmes, ko tad var skatīties ir segspārnu ārmalas krāsojums - īpaši epipleiras (šaura, it kā no pārējā spārna atdalīta josla praktiski visa spārna garumā - tāda kā segspārna ārmala), kas starkii ir melnas/tumšas, bet praeustus gaišas (manam īp. - melnas). Tad vēl raksta, ka starkii visas kājas ir gaišas, bet praeustus vidējo un pakaļkāju pāri parasti ir daļēji aptumšoti. Atšķiras arī segspārnu punktējums - starkii tas ir trekns un 'raupjš' (katrs punkts lielāks, dziļāks), bet prauestus mazāk izteikts. Nu un manuprāt tāda viena uzkrītoša pazīme ir arī segspārnu apmatojums, kas starkii ir izteikti garāks un atstāvošāks (īpaši segspārnu pamatnes daļā - kur tas īpaši garš un 'sarains'), kamēr praeustus tas ir mazāk atstāvošs un vienmērīga garuma visā segspārnu laukumā. It kā atšķiras arī segspārnu tumšais zīmējums tā galā - starkii tas ir lielāks un plašāks, bet praeustus mazāk izteikts vai pat nav vispār, bet nu manā pieredzē it kā praeustus eksemplāri arī ir bijušu ar visai labi izteiktu tumšo laukumu segspārnu galā. Saliekot visas pazīmes kopā - visai droši, ka mans eksemplārs tiešām ir starkii. Forši! Suga Nr. 86 manā koksngraužu sarakstā! Droši vien ar blakšu trakumu līdz 90 šogad neizdosies tikt, bet.. kas zin! Purinot visādus koku zarus, cerībā uz kādām mīkstblaktīm, jau var arī nejauši tikt vēl pie kādas koksngraužu sugas - līdzīgi kā šajā gadījumā, jo to oša zaru jau arī purināju tik cerot uz kādu blakti.