piektdiena, 2011. gada 29. jūlijs

Piecdesmit septiņi

Koksngrauzis Obrium cantharinumBeidzot arī Kolkā ir izdevies nomedīt kaut ko jaunu koksngraužu frontē. Šonakt iepriecināja viens neliels (ne lielāks par 1cm) koksngrauzītis, kas atlidoja uz gaismu - Obrium cantharinum. Suga samērā pareta vai vismaz reti redzama, jo atšķirīgā no otras Obrium ģints sugas nemīl baroties uz ziediem un šķiet vairāk ir aktīva naktī. No līdzīgās sugas to var atšķirt pēc kāju krāsas, kas šai sugai ir tumši brūna (otrai gaiši brūna), kā arī pēc priekškrūšu vairoga punktējuma, kas ir daudz retāks un mazāk izteikts. Sugas attīstībai nepieciešama lapkoku koksne (g.k. apse, bet arī citi lapkoki der), kas no vienas puses var radīt nelielu apjukumu, jo Kolkas apkārtnē, kā zināms, dominē priežu meži. Atbilde nekur tālu nav jāmeklē - atliek tikai paskatīties kādu koku malka stāv šķūnītī, lai saprastu, ka tieši no turienes viņš arī bija izlīdis.
Koksngrauzis Obrium cantharinum

ceturtdiena, 2011. gada 21. jūlijs

Piecdesmit seši

Koksngrauzis Etorofus pubescensAtkal neko daudz laika nav bildēt - šoreiz maģistra darba dēļ. Visu laiku jābrauc uz parauglaukumiem, kur tomēr daudz darāmā un neko daudz skatīties pa malām uz visādiem bildējamiem objektiem nevar. Taču, braucot ar velosipēdu, šad un tad jau apstāties vajag - kaut vai padzerties un nedaudz atpūsties. Tā nu braucu, apstājos - skats pa labi uz čemurzieža ziedu, kur mani redzes orgāni sazīmē koksngrauzīšus, kuri tur kāri mielojas. Tuvāka apskate man lika tvert pēc fotoaparāta, jo izrādās tur sēdēja līdz šim nefotogrāfēta suga Etorofus pubescens. Šajā gadījumā tuvāka apskate bija vitāli nepieciešama šīs sugas identificēšanā, jo, uzmetot tādu paviršu skatu, to pavisam mierīgi var noturēt par daudz parastākā sarkanā skujkoku koksngrauža tēviņu (un varbūt vēl kādu sugu). Jāsaka, ka savas 'kukaiņpētnieka' karjeras pirmsākumos, šādu kļūdu tiešām esmu pieļāvis. Bet no kļūdām jau parasti cilvēki mācās - tā nu tagad šo sugu atpazinu visai ātri. Salīdzinot ar citām līdzīgām sugām, tai ir visai raksturīga ķermeņa forma - nedaudz 'piepūstāka' (ja tā to var nosaukt) kā rezultātā priekškrūšu vairogs ar segspārniem veido tādu nepārtrauktu plūdlīnijas formu. To, protams, labāk novērtēt ja redz vairākas sugas blakus. Tāpat arī šai sugai abiem dzimumiem ūsas ir samērā gludas - sarkanā skujkoku koksngrauža tēviņam tās ir visai izteikti 'zāģveidīgas'. Ir jau vēl citas pazīmes, bet tās uz bildes īsti labi 'nestrādā'. Šī suga ir varbūt nav pārāk bieža, bet arī ļoti reta nav. Sastopama g.k. skujkoku mežos un to apkārtnē. Man šī ir tad 56. suga - vēl 14 trūkst. Daudz.

otrdiena, 2011. gada 19. jūlijs

Smadzeņu skalotājs

Ar trematodi Leucochloridium paradoxum invadēts dzintargliemezisŠodien man beidzot uzsmaidīja veiksme! Ieraudzīju tādu dzintargliemezi, kādu es jau ilgu laiku vēlējos ieraudzīt! Kā redzams, tad tas nav nekāds parastais dzintargliemezis, jo uzreiz acīs krīt tā krāsainās acis. Nē, tas nav nekāds halucogēnās sēnes vai LSD salietojies lopiņš. Viņu patiesībā ir invadējuši smadzenes kontrolējoši citplanētieši!!! Nu labi - es nedaudz pārspīlēju, jo tas, kas viņam tur galvā sēž ir nevis citplanētietis, bet gan parazītiskas trematodes Leucochloridium paradoxum. Taustekļos uzkrājas to kāpuri, kas tur atrodas īpašā maisā. Nelaimīgais gliemezis gan ir tikai kā starpsaimnieks - galvenais mērķis šīm trematodēm ir putni! Jāsaka, ka nokļūt no gliemeža organisma putna oganismā ir samērā sarežģīts uzdevums tādam nelielam dzīvnieciņam.
Ar trematodi Leucochloridium paradoxum invadēts dzintargliemezisUn šis parazīts laiku netērē labāko loģistisko risinājumu atrašanai un uzreiz ķeras pie radikālām metodēm - pārņem kontroli pār gliemezi. Vienkārši runājot - liek tam rāpties un nokļūt tādās atklātās vietās, kurām normālos apstākļos šis gliemezis ietu ar līkumu. Tad, kad tas ir izdarīts, tad atliek tikai pievilināt putnu uzmanību, lai šis apēstu gliemezi un trematodes sekmīgi invadētu arī putna organismu. Un šajā jautājumā šis parazīts ir eksperts! Pirmkārt šis kāpuru maiss ir krāsots visai uzkrītoši un otrkārt - gaismas ietekmē, tas sāk aktīvi pulsēt! Parasti putns tādu aktīvu un pēc skata garšīgu objektu pamana ļoti ātri un trematožu kāpuri nokļūst putna barības traktā, kur attīstās par pieaugušām trematodēm, kuras tur 'saražo' oliņas, kuras putns izkakā un kuras pēc tam gliemeži apēd kopā ar kakām - un cikls sākas no jauna!

Protams, foto tikai daļēji parāda šo daiļo jaukumu, tāpēc pa ilgiem laikiem nevarēju noturēties neizmantot savam foto-aparātam video-fīču. Tad nu lūk - jums ir iespēja redzēt to visu kā tas izskatījās dabā. Jāsaka, ka ļoti jau priecājos par šo veiksmīgo gadījumu. Noteikti šī gada foršākais foto-atradums :)

piektdiena, 2011. gada 15. jūlijs

Velosipēds

Parastais dziedātājsienāzis (Tettigonia cantans)Pēdējā laikā daudz sanāk braukt ar velosipēdu - un aizvien vairāk pārliecinos, ka neprotu apvienot velobraukšanu ar fotogrāfēšanu. Vienmēr sanāk vairāk mīties kā fotogrāfēt un kad tomēr izņemu fotoaparātu, tad parasti zibspuldzes klāt neskrūvēju, jo tas prasa laiku un neies jau katrā apstāšanās reizē skrūvēt atkal klāt un pēc tam atkal nost... Velosipēdu kaut kur atstāt uz vairākām stundām arī gluži negribas (mežā jau gan +/- droši var pieslēgt pie koka). Rezultāts ir tāds, ka jūlijā neesmu nobildējis pat 200 kadrus. Nedaudz skumīgi pašam jau ir, jo tas nozīmē, ka praktiski esmu palaidis garām 'karstāko' vasaras posmu priekš kukaiņu foto - jūlija sākumu, kad kukaiņi ir vis-visvairāk. Bet neko darīt - vasara jau vēl nebeidzas un iespējas kaut ko interesantu nobildēt vēl ir.
P.S. - Labā ziņa gan ir tāda, ka vēl atliek ieraudzīt tikai 2 putnu sugas, lai sasniegtu ilgi gaidīto skaitli - 200!

piektdiena, 2011. gada 8. jūlijs

Piecdesmit pieci

Vītolu rudkakla koksngrauzis (Oberea oculata)Ar šī gada mērķa izplidi pagaidām iet visai 'skābi' - koksngraužu frontē klusums. Vakar gan paveicās un beidzot vienu jaunu sugu atradu un nobildēju. Suga gan visai parasta un pat ar latvisko nosaukumu - vītolu rudkakla koksngrauzis (Oberea oculata). Kāpuri attīstās g.k. atmirušā kārklu koksnē, bet var arī izmantot vītolu koksni. Galu galā vītols jau tas pats kārkls vien ir - tik vien, ka koks nevis krūms. Redzējis to savā dzīvē biju jau vairākas reizes, bet nezināmu apstākļu dēļ nobildējs nebiju. Tad nu šis 'kauna traips' ir notīrīts. Tiesa pār veiksmīgu mērķa izpildi sāk mākties drūmi mākoņi, jo vēl 15 sugas trūkst. Tas ir daudz. - jūnijā esmu bijis nedaudz kūtrs... Cerības jau gan vēl ir - daudz kas būs atkarīgs no tā vai paspēšu vēl vīgriežu ziedēšanas laikā nokļūt Slīteres Zilo kalnu apkārtnē vai nē. Cerams paspēšu.

pirmdiena, 2011. gada 4. jūlijs

Tauriņu gaismošana

Liepu mūķene (Arctornis l-nigrum)Šajās dienās pa ilgiem laikiem sanāca pagaismot naktī tauriņus pie vasarnīcas. Laiks sākumā šķita, ka ir tuvu ideālajam - ļoti silts un apmācies. Taču diemžēl uznāca brāzmains vējš, kas purināja palagu un pavisam noteikti traucēja tauriņiem atlidot līdz gaismas avotam. Pēc kādām divām stundām arī sākās lietus un pasākumu nācās izbeigt. Taču, neskatoties uz to visu, tauriņi lidoja visai aktīvi - atliek tik vien iedomāties, kā tie lidotu, ja nebūtu vējš un lietus. Vakara interesantākais tauriņš priekš manis bija liepu mūķene (Arctornis l-nigrum). Tauriņš it kā ļoti vienkāršs, taču tajā pašā ļoti 'izsmalcināts' - sniegbaltu mētelīti ar zilganzaļu spīdumi un melniem 'L' formas 'akcentiņiem' katrā pusē. Ķemmveida ūsas gan norāda, ka šis ir tēviņš - tātad tauriņu pasaulē arī tēviņi prot 'glauni' saģērbties.
Purpura lācītis (Rhyparia purpurata)No citiem tauriņiem var atzīmēt purpura lācīti (Rhyparia purpurata), kam zem dzelteni plankumainā 'apmetņa' slēpjas sarkani 'apakšsvārki'. Arī visnotaļ daiļš naktstauriņš. Bija atlidojuši arī abas rozīgās sfingu sugas - kazrožu un mazais madaru sfings, taču tie īsti labi negribēja 'iepozēt' un vairāk lidinājās apkārt vējā. Patīkams pārsteigums bija viena vērpēja atlidošana - izmēros tas bija visai iespaidīgs un uzreiz piesaistīja savu uzmanību. Taču tad tas kaut kur pazuda. Atradu to klusi un mierīgi sēžot uz ceļa, kur tas, tēlodams kādu pērno lapu, bija visai nemanāms. Ja tas sēdētu kaut kur uz koka zara, tad to ieraudzīt būtu liela veiksme. Izrādījās, ka tas ir augļkoku vērpējs (Gastropacha quercifolia) - laikam visai loģiska ir tā klātbūtne, ja visapkārt ir vasarnīcas un mazdārziņi. Žēl jau, ka laika apstākļi šoreiz patraucēja - bet nu tas nozīmē, ka būs jāaizbrauc vēl pagaismot!
Augļkoku vērpējs (Gastropacha populifolia)