Šajās dienās pa ilgiem laikiem sanāca pagaismot naktī tauriņus pie vasarnīcas. Laiks sākumā šķita, ka ir tuvu ideālajam - ļoti silts un apmācies. Taču diemžēl uznāca brāzmains vējš, kas purināja palagu un pavisam noteikti traucēja tauriņiem atlidot līdz gaismas avotam. Pēc kādām divām stundām arī sākās lietus un pasākumu nācās izbeigt. Taču, neskatoties uz to visu, tauriņi lidoja visai aktīvi - atliek tik vien iedomāties, kā tie lidotu, ja nebūtu vējš un lietus. Vakara interesantākais tauriņš priekš manis bija liepu mūķene (Arctornis l-nigrum). Tauriņš it kā ļoti vienkāršs, taču tajā pašā ļoti 'izsmalcināts' - sniegbaltu mētelīti ar zilganzaļu spīdumi un melniem 'L' formas 'akcentiņiem' katrā pusē. Ķemmveida ūsas gan norāda, ka šis ir tēviņš - tātad tauriņu pasaulē arī tēviņi prot 'glauni' saģērbties.
No citiem tauriņiem var atzīmēt purpura lācīti (Rhyparia purpurata), kam zem dzelteni plankumainā 'apmetņa' slēpjas sarkani 'apakšsvārki'. Arī visnotaļ daiļš naktstauriņš. Bija atlidojuši arī abas rozīgās sfingu sugas - kazrožu un mazais madaru sfings, taču tie īsti labi negribēja 'iepozēt' un vairāk lidinājās apkārt vējā. Patīkams pārsteigums bija viena vērpēja atlidošana - izmēros tas bija visai iespaidīgs un uzreiz piesaistīja savu uzmanību. Taču tad tas kaut kur pazuda. Atradu to klusi un mierīgi sēžot uz ceļa, kur tas, tēlodams kādu pērno lapu, bija visai nemanāms. Ja tas sēdētu kaut kur uz koka zara, tad to ieraudzīt būtu liela veiksme. Izrādījās, ka tas ir augļkoku vērpējs (Gastropacha quercifolia) - laikam visai loģiska ir tā klātbūtne, ja visapkārt ir vasarnīcas un mazdārziņi. Žēl jau, ka laika apstākļi šoreiz patraucēja - bet nu tas nozīmē, ka būs jāaizbrauc vēl pagaismot!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru