sestdiena, 2013. gada 29. jūnijs

Dendrārijs

Kamēr joprojām esmu 'iestrēdzis' darbā un dabā netieku, nekas cits neatliek kā kavēties atmiņās par iepriekšējiem gājieniem dabā... Nu labi - šis ierakts gan bija jau plānots kopš atgriezos no Skrīveru Dendroloģiskā parka apkārtnes, bet kā jau ierasts noslinkoju uzrakstīt uzreiz. Šis brauciens arī bija tāds svaiga gaisa malks starp dienām tropu tauriņu mājā - biju izslāpis pēc dabas un laikam tāpēc izdevās ieraudzīt un nofotogrāfēt tik daudz visa kā interesanta. Galvenie varoņi šoreiz izrādījās bija... Vai uzminēsiet kuri? Varu pačukstēt priekšā - kas gan varētu dzīvot Dendrārijā (= vieta, kur aug daudz koki)? Pareizi - tie kas viņus ēd jeb, pareizāk sakot, grauž - tātad koksngrauži! 
Koksngrauzis Leptura annularis
Ceļā devos gana agri, bet par cik bija skaidrs un jauks laiks, tad, jau izkāpjot no vilciena, uzreiz nokļuvu dažādu lidojošo mošķu ielenkumā. Un netālu no perona mani jau sagaidīja pirmais veiksmīgais foto objekts, kas bija nevis vienkārši kaut kāda smuka vabolīte, bet gan priekš manis jauna koksngraužu suga Leptura annularis! Jauna gan tikai kā 'fotoķeksis', jo redzējis esmu to gan jaunībā, gan arī nesenākā pagātnē. Bet jauki jau tāpat. Vēlāk pa dienu izdevās novērot arī šīs sugas intīmākos dzīves brīžus. Pēc pirmā acu skata to varētu varbūt sajaukt ar daudz parastāko Leptura quadrifasciata taču te jāpievērš uzmanība pirmajai melnajai šķērsjoslai (vai arī pirmajai dzeltenajai - atkarībā kā nu kurš to vaboli redz. Es to redzu kā dzeltenu ar melnām joslām, bet varbūt kādam citam tā ir melna ar dzeltenām joslām), kurai ir tāds izteikts izvirzījums uz augšu (vai arī dzeltenā josla izskatās pēc apgāzta 'U' burtiņa - ja skatās vaboli sagriežot 'normālā' virzienā). Suga varbūt nav tā pati parastākā, bet nekāds ekstrēms retums tomēr nav. 
Ceļš uz Dendrāriju - caur izcirtumiem
Virzoties prom no stacijas uz Skrīveru pusi, pagriezos uz garo taisno [acīmredzot] LVM ceļu, kuru biju staigājies janvārī (cerot laikam uz pelēko dzilnu), taču nāca piedzīvot nepatīkamu pārsteigumu daudzu, jo daudzu baļķu kaudžu veidolā - janvārī tās tur vēl noteikti nebija... Tādā tempā Dendrārija apkārtnē neviens koks drīz neaugs. Te gan klusi jāpiebilst, ka kukaiņu pētniekam un fotogrāfam šādas baļķu kaudzes tomēr ir gana interesanti objekti, jo tās mēdz pievilināt dažnedažādus interesantus lopiņus, kas apdzīvo atmirušu koksni tās pirmajā pēcnāves periodā un, sajutuši atmirušās koksnes smaržu, lido uz baļķu kaudzēm, lai veikli sadētu tur oliņas u.c. mēģinātu izmantot šo pēkšņo 'dāvanu'. 
Vītolu slaidkoksngrauzis (Necydalis major)
Iebridis vienā no izcirtumiem, izdevās lidojumā pamanīt vienu no lielajām Anomaloninae apakšdzimtas jātnieciņu sugām, kuru dzeltenbrūnās, garās kājas un sarkanīgi brūnais ķermeņa krāsojums lidojumā izskatās nesajaucami uzkrītoši. Par cik tās lielās sugas g.k. ir visai retas, radās muļķīga ideja, brīdī kad tas lidos man garām, mēģināt to ar roku noķert [muļķīga tāpēc, ka jātnieciņus ar roku noķert ir, maigi sakot, ļoti grūti] - bet  sev par lielu pārsteigumu izdevās to kaut kā maigi notriekt pie zemes. Ātri liku sauju virsū, baidoties ka tik tūliņ neaizlido, bet kaut kā tā lopiņa uzvedība sāka radīt aizdomas. Uzmanīgi pacēlu savu ķepu un ko es tur redzu? Vītolu slaidkoksngrauzi (Necydalis major)!! Vēl vienu ļoti interesantu koksngraužu sugu, kuru es līdz šim nebiju vēl nofotogrāfējis! Suga kā redzams pēc skata ir ļoti 'netipiska' vabole - līdzīgi kā īsspārņiem ar ļoti reducētiem cietajiem priekšspārniem, taču atšķirībā no īsspārņiem to plēvainie pakaļspārni tiek nevis kārtīgi salocīti zem priekšspārniem, bet paliek brīvi redzami.  Suga arī nav no mazajām - savus 2-3cm gara! Latvijā sastopama gana reti, jo to kāpuru attīstībai nepieciešami diezgan specifiski apstākļi - stāvoši, saules apspīdēti, atmiruši lapkoki (g.k. alkšņi bet arī vītoli, ozoli, bērzi u.c.) bez mizas! Kāpura attīstība tur ilgst 3 gadus. Forša satikšanās - 60tā koksngraužu suga manā fotoarhīvā! Tagad vienīgi nevaru saprast - vai šī suga speciāli atdarina šos jātnieciņus (pēc krāsojuma un lidojuma) vai arī tā ir tikai sakritība? Ja jau ir koksngrauži, kas mēģina atdarināt lapsenes, tad varbūt arī šis to dara speciāli - tiesa tad tik nav skaidrs, kāds šim ir no tā labums. Bet nu kaut kāds iemesls jau šādam izskatam ir - tāpat vien dabā nekas nenotiek. 
Ošu pļavraibenis (Euphydryas maturna)
Tauriņu frotnē nekādus dižos jaunumus šajā maršrutā negaidīju (tiesa kā vēlāk izrādījās tur bija/ir gan  kas tāds - praktiski dažu desmitu metru attālumā no mana gājuma tika nofotogrāfēts liels retums: Sārmeņu resngalvītis. Neko darīt... Varbūt jābrauc vēlreiz meklēt būs) - g.k. priecājos par dažādām šajā gadā neredzētām sugām. Patīkamākais novērojums noteikti bija ošu pļavraibeņi, kurus, aplūkojot apkārtnes biotopus, varbūt pat nedaudz gaidīju, ka varētu tur ieraudzīt, taču īsti jau necerēju. Bet tomēr lidoja - un vismaz kādi trīs eksemplāri. Forši - laikam jau jauna šīs sugas atradne! Pie mums gan pagaidām nekāds lielais retums nav - bet nekad jau nevar zināt kā būs nākotnē, jo Rietumeiropā jau ļoti pašvaki šiem klājas.
Skujkoku lielais koksngrauzis (Monochamus rosenmuelleri = urussovi)
Nākamo koksngrauzi [jeb šajā gadījumā droši varētu lietot šīs vaboļu dzimtas tautas nosaukumu - ūsaini] sastapu kā reizi uz vienas no baļķu kaudzēm. Šos varenos Monochamus ģints ragaiņus parasti var pamanīt sēžam uz kāda baļķa jau iztālēm (vēl iespaidīgāki tie izskatās lidojot - izvērsuši savus 'ragus' katru uz savu pusi), taču, lai noteiktu tieši kura no četrām Latvijā sastopamajām sugām tur sēž, ir nepieciešams aplūkot to tuvumā. Un uzmanība ir jāpievērš vairodziņa (sk. bildē gaišo laukumu segspārnu pamatnē - vieta kur ir piestiprināti priekšspārni) krāsojumam - tas var būt: 1) vienkrāsaini dzeltenīgs; 2) ar melnu līniju pilnībā gareniski pārdalīts; 3) melnā līnija pārdala vairodziņu tikai līdz pusei. Kā redzams, tad šim vairodziņš ir pilnībā vienkrāsains - kas ir Monochamus rosenmuelleri (=urussovi) pazīme. Un šī suga patiesībā arī ir ļoti forša un Latvijā ne bieži sastopama. G.k. varētu būt izplatīta A daļā (bet esmu manījis arī Slīteres mežos), jo tās galvenais izplatības areāls ir plašie taigas skujkoku meži Krievijā, kur tas šķiet tiek uzskatīts par gana nopietnu 'kaitēkli'. Latvijā apdzīvo g.k. tādus lielākus egļu mežu masīvus. Kādu laiku nebija izdevies šo sugu redzēt - iepriecinoša atkalredzēšanās!
Lielais egļu koksngrauzis (Monochamus  sutor)
Ja jau mēs te par Monochamus-iem runājam, tad, salīdzinājumam jāpieliek bilde ar vienu no parastajām ģints sugām M.sutor, kas ir tāds 'tipisks' egles baļķu (dabā - piemēram, vēja izgāztu egļu) apdzīvotājs un kuru šajā dienā izdevās manīt vairākas reizes (kā redzams sēžot arī ne uz baļķa). Šai sugai vairodziņš ir pilnībā gareniski pārdalīts ar melnu līniju - viss ļoti vienkārši! Protams, aizdomīgos gadījumos ir arī vairākas citas pazīmes pēc kurām sugas var atšķirt, bet cik nu pašam ir nācies saskarties, tad parasti pietiek arī ar šo pazīmi, jo trešajai sugai M.galloprovincialis vairodziņš atkal ir tikai līdz pusei pārdalīts ar līniju. Ceturtā suga, savukārt, Latvijā ir konstatēta tikai vienu reizi līdz ar to varbūt nav pārāk aktuāla tās atšķiršana - varu gan palielīties, ka šī vienīgā reize bija mans 'roku darbs'! :)
Tumšbrūnais zilenītis (Arixia artaxerxes)
Ar to gan interesanto koksngraužu birums tomēr apstājās. Stipri cerēju gan uz vienu no lapseņveidīgo koksngraužu sugām Clytus arietis, bet laikam nebija lemts. Izlienot no meža, vienā pļaviņā izdevās samedīt tādu nedaudz retāk redzamu zilenīšu sugu, tumšbrūno zilenīti, kuram gan nevienam dzimumam nav ne smakas no kaut kā zila. Priekš manis gan nekas jauns - līdz ar to, joprojām, šajā gadā esmu bez jaunām dienas tauriņu sugām... Kas nedaudz 'kož kaulā', skatoties dažādu neredzētu sugu ziņojumus DabasDatos. Neko darīt - dzīve ir gara, gan jau arī man izdosies kādreiz tās ieraudzīt :)
Sausseržu raibenis (Limenitis camilla)
Interesants toties šķita šī sausseržu raibeņa novērojums - ne ar to, ka nebūtu to gaidījis redzēt. Nē - biotops bija ļoti atbilstošs un tā. Vairāk pārsteidza tā agrums - citos gados tie mūsu platuma grādos sāk lidot jūnija beigās (20tie datumi), bet šis jau bija pamanījies izlidot 13. jūnijā! Bija gan ļoti svaigs un skaists - pēc skata tiešām tik tajā vai iepriekšējā dienā izšķīlies. No Dabasdati.lv portālā ziņotajiem 27 novērojumiem šis ir līdz šim agrākais sugas novērojums. Tiesa tā loģiski padomājot, diži brīnīties jau laikam nav par ko - kā nekā šī gada maijs bija siltākais meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Un jo siltāks laiks, jo ātrāk notiek visādu kukaiņu attīstības cikli. Droši vien tad arī sausseržu raibeņa kāpurs šajā maijā ēda un sagremoja sausseržu lapas čaklāk kā citos gados to parasti dara šīs sugas kāpuri. 
Blāvā briežvabole (Dorcus parallelopipedus)
Pats Skrīveru Dendroloģiskais parks izrādījās tāda kā neliela vilšanās - it kā jau visādi veci koki, čemurzieži un kas tik vēl ne. Bet nu neko baismīgi retu vai super interesantu negadījās manīt. No entomofaunas atzīmēšanas vērta praktiski ir tikai blāvā briežvabole, kas lēni rāpās augšup pa pusnokaltušas kļavas stumbru - pa ceļam ierīvējot sānus ar kaut kādu gļotsēņu sporām. Suga nav pie mums ļoti reta un ir sastopama vietās kur aug veci lapkoki - gan dabiskos mežos (tur gan retāk redzama), gan dažādos parkos (biežāk redzama, jo mēdz rāpot arī pa zemi/asfaltu). 
Dižknābja (Coccothraustes coccothraustes) mazulis
Par putniem jūnijā gan esmu aizmirsis pilnībā - teleskops mājās krāj putekļus un arī binoklis reizēm paliek ārpus somas. Neesmu pat devies apciemot Ciemupes klusos ķauķus. Švaks ķeksētājs tomēr. Nekas - gan rudenī atgriezīsies 'putnu drudzis'. Skrīveru Dendroparkā gan izdevās viens jauks ornitoloģiskais novērojums - svaigi ligzdu pametis dižknābja mazulis! Baigais spoks! Te, protams, kārtējo reizi jāatgādina, ka, atrodot uz zemes putnu mazuļus, tie ir jāliek mierā (nu, pārāk neaizraujoties, kādu kadru jau var nospiest piemiņai) un jāatstāj tur pat kur bijuši. Tā, piemēram, šis dižknābja mazulis, man nākot vēlāk tur otrreiz garām, bija šo vietu jau pametis un pīkstēja kādus 50-70 metrus tālāk, tā ka bija gana veselīgs un pārvietotiesspējīgs. Vecāki jau šo novārtā nepametīs.  
Sīksisenis Tetrix sp.- iespējams T.tenuicornis
Tā nu tā pastaiga arī drīz beidzās. No visādiem sīkumiem vēl tik varu atzīmēt divus objektus - kādu no sīksiseņiem Tetrix sp., kas ir interesanti ar to, ka atšķirībā no visiem citiem siseņiem ir sastopami jau pavasara un vasaras pirmajā pusē jeb laikā, kad citi siseņi vēl ir nepieauguši un nimfu stadijā. Kad pirmo reizi tādu nofotogrāfēju, tad biju visai pārsteigts, jo nemaz nezināju, ka Latvijā tādi arī mīt, bet turpmāko gadu pieredze rāda, ka ir visai bieži sastopami. Ja pavasarī redz lecam neliela izmēra siseni, tad gandrīz 99%, ka tas būs sīksisenis. No parastajiem siseņiem tos var atšķirt pēc priekškrūšu vairoga - tas ir izteikti pagarināts un kā bruņas bez pārtraukuma turpinās gandrīz līdz pat dibenam, kamēr parastajiem siseņiem tas nosedz tikai krūšu daļu. Šai raibajai sugai (iespējams T.tenuicornis) gan tas nav tik uzkrītoši redzams kā vienai citai gaišākajai (T.subulata). 
Krāšņlapsene Trichrysis cyanea  
Cita kukaiņu grupa, kuru vienmēr ir prieks redzēt ir krāšņlapsenes (Chrysididae) - tās man vienmēr asociējas ar karstām vasaras dienām (jo tik tiešām aktīvākas tās ir karstā laikā), kad tās var manīt aktīvi lodājam pa dažādām koku virsmām. Lielākā problēma ir ar šo nelielo lapsenīšu fotogrāfēšanu - saulē labi uzsilušas tās tik reti ir mierā, ka noķert kadrā man ir izdevies tikai reto. Sugu šajā dzimtā ir gana daudz - un visas tiešām ir krāšņas! Gan zaļas, gan sarkanas, gan zilganas, gan visas trīs krāsas kopā dažādās kombinācijās! Tās gan ir visai nešpetni dīvnieciņi - g.k. kleptoparazītiskas, kas iedēj oliņas pārsvarā citu lapseņveidīgo. piemēram, vientuļo lapseņu ligzdās, kur tās kāpurs apēd saimnieka izdēto olu vai jaunu kāpuru un pēc tam barojas ar tam paredzētajiem pārtikas krājumiem. Ne velti angliski šīm nosaukums ir 'Cuckoo wasps' - pēc analoģijas ar dzeguzēm, kas arī vispirms tiek galā ar ligzdas saimnieka mazuļiem un pēc tam pārtiek no tā, ko atnes 'audžuvecāki'. 
Tāds lūk tas Dendrārijums.

1 komentārs:

Anonīms teica...

Interesanti, patika un kaut ko arī iemācos.Drīz varbūt tēvam kaut cik saprotamu kukaiņu bildi no mūsu puses aizsūtīšu, ja sanāks(tomēr D daļa, lapu koki, bagātīga veģetācija - auglīgās augsnēs.Ir upes, veci dārzi).
Valda Ē.