Vēl viens aizmirsts un neuzrakstīts bloga ieraksts ir par šīs sezonas otro naktstauriņu gaismošanu. Jāatzīst, ka šī bija tāda eksperimentāla reize - izmantoju iespēju un paliku pa nakti gandrīz vai pašā Rīgas sirdī, Botāniskajā dārzā. Gribējās uzzināt vai tādā zaļā saliņā pilsētas vidū var sagaismot ko interesantu. Ar vienu reizi gan to noskaidrot nevar, bet ar kaut ko ir jāsāk - tā nu jūnija sākumā ar McDonalda vakariņām blakus ērti iekārtojos pie dīķīša un slēdzu gaismu iekšā.
 |
| Violetbrūnā pogaļpūcīte (Hadena rivulalris) |
Tauriņu ziņā gan nekas 'dižs' neatlidoja - lielo naktstauriņu sugu skaits bija samērā niecīgs. Ja nemaldos, tad, neskatoties uz gana labvēlīgajiem laika apstākļiem, tikai nedaudz virs 10 sugām izdevās 'izspiest'. Veselas četras no tām gan redzēju pirmo reizi - tā ka laikam jau grēks sūdzēties. No četrām jaunajām sugām foršākā noteikti bija violetbrūnā pogaļpūcīte, kuras svaigi eksemplāri ir tiešām ar tādu skaistu violetbrūnu pamattoni, kas padzīvojušiem eksemplāriem ar laiku nodilst un kļūst mazāk uzkrītošs.
 |
| Brūnā zeltactiņa (Hemerobiidae dzimta) |
Pārsteidzošākais laikam bija dažādu sīkkukaiņu daudzums - visādas vabolītes, sīktauriņi, odveidīgie un kas tik vēl ne. Gan jau, ka pie vainas bija tiešais dīķa tuvums, no kurienes tad tie visi salidoja, bet tā pat - citas reizes gaismojot tādu daudzums (un arī dažādība) parasti neizdodas novērot. Pirmo reizi izdevās nobildēt (protams, šādas 'palaga bildes' nav īpaši foršas un dabiskas - bet iesākumam jau pietiek) Hemerobiidae dzimtas zeltactiņu! Latviskais nosaukums tām šķiet nav, bet, tulkojot no angļu valodas, to varētu dēvēt par brūno zeltactiņu. Pēc uzvedības tās ir tādas pašas plēsējas kā parastās zeltactiņas - gan kāpuri, gan imago pārtiek no citiem mazākiem bezmugurkaulniekiem, piemēram, laputīm.
 |
| Zāļsvilnis Paraponyx stratiotata |
No palaga sīktauriņiem pēdējā laikā man patīk pievērst uzmanību zāļsviļņiem - droši vien tāpēc, ka no visām sīktauriņu dzimtām, tie ir vieni no vislielākajiem (principā tos arī mēdz pieskaitīt pie lieltauriņiem - manā uztverē gan tie ir sīktauriņi, jo ir atroadami manā rīcībā esošajā sīktauriņu noteicējā) un arī no vieglāk nosakāmajiem. Šis konkrētais zāļsvilnis Paraponyx startiotata pavisam noteikti bija atlidojis no dīķa, jo to kāpuri barojas ar dažādiem ūdensaugiem (glīvenēm, ūdensrozēm, raglapēm). Viegli atšķirama no citiem pēc ovālā plankuma ar baltu viduci katra priekšspārna centrālajā daļā.
Tāds bija šis eksperimentālais mēģinājums Botāniskajā dārzā. Noteikti būs jāpamēģina vēl kādu reizi, jo vasaras otrajā pusē Latvijā mēdz ieceļot dažādas naktstauriņu sugas, kas, nokļuvušas Rīgas asfalta labirintos, varbūt izvēlēsies tieši Botānisko dārzu kā savu pagaidu mītni.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru