Ahoi, beidzot man ir par ko te uzrakstīt! Lieta tāda, ka pēdējā dažu mēnešu laikā nekādu dižie fotomirkļi, ko atrādīt nav gadījušies - putniņi vairāk vēroti kā fotogrāfēti, bet kukaiņi vispār nebija ne vēroti, ne fotogrāfēti. Kukaiņu frontē pavasara sezonu vispār palaidu garām pat i knapi pamanījis. Neko darīt... Nav arī ļaunums bez labuma, jo vismaz putnu gada liste ir salasījusies gana branga - attiecīgi ir cerības, ka izdosies šogad pārspēt pagājušajā gadā iespētās 236 sugas. Bet vispār ne par to te gribēju rakstīt - šī ieraksta galvenie varoņi būs (jau atkal...) naktstauriņi, jo beidzot izdevās (tiesa tas bija jau pāris nedēļas atpakaļ) saņemties un atklāt naktstauriņu gaismošanas sezonu! Tad nu par dažiem interesantākajiem 'kadriem'.
Lapkoku otiņmūķene (Calliteara pudibunda) |
Jau gandrīz pašā nakts sākumā atlidoja pirmais jaunais tauriņš priekš manis - lapkoku otiņmūķene (Calliteara pudibunda). Jāsaka, ka šis ir viens no tiem kukaiņiem, kuru cilvēki pat ievēro samērā bieži - tiesa gan ne pašu tauriņu, bet gan tā kāpuru! Tas [kāpurs] varbūt nav pārāk liels, bet spilgti zaļgandzeltenā krāsā ar vairākām sariņu 'birstēm' uz muguras un vienu sarkanu sariņu pušķi pakaļgalā (pa gabalu varbūt izskatās, ka tas ir kāds rags pierē) - attiecīgi visai kolorīts. Dabasdati.lv portālā, piemēram, gana regulāri tiek šie kāpuri ziņoti (no 10 ziņojumiem - 8 ir par kāpuriem). Pieaugušie tauriņi gan ļoti maz, jo kā redzams neko diži krāsaini un uzkrītoši tie nav - dienas laikā tādu ieraudzīt ir ļoti liela veiksme. Šis konkrētais eksemplārs ir tēviņš - uz to norāda ķemmveida antenas, kas ir piemērotas mātītes 'sasmaržošanai'.
Alkšņu pelēkpūcīte (Acronicta alni) |
Otra jaunā suga suga ir ievietojama tajā pašā kategorijā - kāpuri ļoti spilgti un pamanāmi (šajā gadījumā melni ar koši dzeltenām joslām un savdabīgiem gariem izaugumiem ķermeņa sānos), bet tauriņi reti redzami. Tā, piemēram, Dabasdati.lv ir 6 ziņojumi par šo sugu un 5 no tiem ir tieši par kāpuriem. Man diemžēl nav šos kāpurus vēl palaimējies redzēt, bet nu varbūt vairāk jāpriecājas tieši par paša tauriņa ieraudzīšanu, ja jau tos tik reti var pamanīt. Šai sugai kāpuru laiks gan vēl ir tikai priekšā - tā ka varbūt šogad, pastaigājot gar alkšņiem (tiesa kāpuri ēd arī citu koku lapas), palaimēsies ieraudzīt arī pašus kāpurus.
Cekulainais bērzu zobspārnis (Ptilodon capucina) |
Šī nakts atnesa arī papildinājumu manā redzēto zobspārņu 'listē' - cerēju varbūt uz kādu pelēko dakšasti, kas ir iepriekšminētās tauriņu kategorijas [kāpuri ir atpazīstmāki par pašiem tauriņiem], absolūts līderis, bet nu 'nesmādēju' arī cekulaino bērzu zobspārni (Ptilodon capucina)! Kārtējais naktstauriņš, kas laikam mēģina izlikties par kādu mizas gabalu. Vēl jau šogad ir nelielas cerības ieraudzīt arī pelēko dakšasti - jūnijā tā vēl lidojot.
Pelēkais apšu sfings (Laothoe amurensis) |
Patīkams pārsteigums bija šis sfings - pēc skata varbūt atgādina parasto apšu sfigu (Laothoe populi), bet jau uzreiz radās aizdoma, ka šis nebūs viss parastais. Nedaudz konsultējoties ar internātu un nedaudz pabakstot tauriņu, lai šis nedaudz parāda pakaļspārnu pamatnes, manas aizdomas apstiprinājās - palagu apciemojis bija pelēkais apšu sfings (Laothoe amurensis)! Suga interesanta ar to, ka ir sastopama tikai Z-ZA Eiropā (nu un arī tālāk uz austrumiem Krievijā) - uz R ne tālāk par Polijas pašiem austrumiem. Līdz ar šī tāda mūsu reģiona 'specialitāte' par kuru Rietumu kolēģiem varētu būt neliela skaudība. No parastā apšu sfinga atšķiras ar to, ka pakaļspārnu pamatnes ir bez raksturīgā brūngani-oranžā laukuma un nedaudz atšķirīgas spārnu formas (piemēram, spārnu galējā mala ne tik 'cakaina').
Nepieaudzis sisenis (Acrididae sp.) |
Nākošā rītā modos un devos pirmajā dienas kukaiņu bildēšanā! Laikam jau biju gana ierūsējis, jo neko sakarīgu īsti neizdevās notvert kadrā. Veiksmīgākais kadrs droši vien ir šis nepieaugušā siseņa portrets, kur labi redzama galvenā pazīme kā atšķirt siseņus no sienāžiem - pirmajiem ir īsi taustekļi, bet sienāžiem gari, jo gari!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru