sestdiena, 2015. gada 7. novembris

Ar mani atkal runā (Kaspijas) kaijas...

Melnspārnu kaija (Larus marinus) - otrā gada putns (2cy)
Šoreiz bloga ieraksts būs mazliet atšķirīgs - runāsim nevis par tauriņiem un retām vabolēm, bet gan par kaijām. Kaijas ir putni, kas bieži vien cilvēkus neatstāj vienaldzīgus - vieniem agros rītos traucē gulēt to skaļās klaigas, citiem kaijas apķēza logu stiklus, mašīnas un retu reizi pat uzķēza uz galvas. Arī putnu vērotāju aprindās kaijām reizēm tiek veltīti ne tie glaimojošākie epiteti, jo to noteikšana atsevišķos gadījumos ir, maigi sakot, vājprāta murgi. Tā teikt, ja kādā brīdī sāk uzmākties domas, ka nu 'es jau putnus tagad pazīstu labi', tad atliek tik mazliet iedziļināties kaiju noteikšanas labirintos, lai saprastu, ka par kaijām līdz šim patiesībā neesat zinājuši praktiski neko! Iemesls tam ir vairākas ļoti līdzīgas sugas, kuras ir grūti atšķirt pat pieauguša putna spalvu tērpā, nemaz nerunājot par nepieaugušu putnu spalvu tērpiem, kas ir raibi un mainīgi kā... nezinu - grūti pat izdomāt tādu spilgtu salīdzinājumu, kas tā sulīgi raksturotu kaiju jauno putnu noteikšanas problemātiku... Bet, lai arī cik tas dīvaini nebūtu, kaiju noteikšana patiesībā ir ļoti interesanta padarīšana! Sarežģīta un iespējams, pēc nepieciešamo zināšanu apjoma viena no prasīgākajām putnu grupām, taču tā sajūta, ka beidzot sāc kaut ko saprast, ir visnotaļ motivējoša turpināt izglītot sevi dažādu putnu (ne tikai kaiju) noteikšanas jautājumos. Kad pats pirmo reizi sāku mēģināt saprast kaijas, tad pirmajā brīdī tā šķita pilnīga ķīniešu ābece. Noteicējos un grāmatās gāja runa par visādām spārnu segspalvām (lielajām, mazajām, vidējām), lidspalvām (primārajām, sekundārajām, tertiālajām), šo spalvu vecumiem, atsevišķu spalviņu zīmējumiem, spalvu maiņas secību u.c. niansēm. Sapratu, ka neko no tā nesaprotu, jo sēdošai kaijai pat nevarēju atšķirt, kuras tad ir, piemēram, tās lielās spārnu segspalvas (greater coverts). Neko daudz nezinot par kaiju spalvu maiņu, nespēju arī noteikt kāda konkrēta putna vecumu, kas patiesībā ir pats noteikšanas pamats un praktiski pirmais solis - jāsaprot par kāda vecuma putnu ir runa, jo bieži vien ļoti līdzīgām sugām (piemēram, Kaspijas kaijai un sudrabkaijai) viena vecuma putnu izskatās ļoti atšķirīgi, bet atšķirīga vecuma putni, savukārt, var būt līdzīgi. Tā kā Romu neuzcēla vienā dienā, tā arī es centos īpaši nesasteigt un lēnā garā lasīju Olsena 'kaiju bībeli', pētīju gull-research.org, skatījos bildes utt. un šobrīd, pēc pāris gadiem, beidzot ir vismaz kaut kāda pamata nojēga par kaiju vecumiem, spalvām u.c. pamatlietām, kas savukārt diezgan pamatīgi atvieglo dzīvi kaiju noteikšanas labirintos.  
Kaspijas kaija (Larus cachinnans) - pirmā gada putns (1cy), 27. jūlijs
Cita lieta, kas labi palīdz retāku sugu atpazīšanā ir spēja labi atpazīt biežāk sastopamās sugas (kaiju gadījumā tādas sugas, piemēram būtu - sudrabkaija, kajaks un lielais ķīris) dažādos spalvu tērpos. Tā teikt, ja zini kādam jāizskatās tipiskam sudrabkaijas 2cy īpatnim, tad ir vieglāk atpazīt kādus dīvainus un atšķirīgus putnus, kas varētu būt arī kāda retāka suga. Starp citu, te varbūt der kāda atkāpe par terminoloģiju - var lietot divu viedu 'sistēmas' apzīmējot kaiju vecumus. Variants, ko es pats lietoju visbiežāk ir, putna apzīmēšana vienkārši pēc tā vecuma attiecībā pret kalendāro datumu. Piemēram, putns, kas izšķīlies 2015. gada jūlijā līdz tā paša gada 31. decembrim skaitās pirmā gada putns un apzīmējas kā 1cy (cy = calendar year). Savukārt no 2016. gada 1. janvāra tas jau skaitīsies kā otrā gada putns jeb 2cy. No 2017. gada 1. janvāra - trešā gada putns jeb 3cy utt. Tā līdz 5cy, kad lielās kaijas sasniedz pilnu pieaugušā putna spalvu tērpu un līdz ar to precīzs vecums vairs nav nosakāms (ja vien, protams, putns nav gredzenots un zināms precīzs tā šķilšanās datums) - tādos gadījumos lieto apzīmējumu 5cy+ vai arī vienkārši, ka putns ir pieaudzis. Jāatzīmē, ka mazās kaiju sugas (kajaks, lielais ķīris u.c.) pieauguša putna apspalvojumu iegūst ātrāk - trīs gadu laikā.  Otrajā variantā kaiju vecumu apzīmē pēc tā spalvu tērpa stāvokļa attiecībā pret konkrētu gada laiku. Par cik gada laikā putni visu spalvu komplektu pakāpeniski nomaina vismaz vienu reizi (kādas atsevišķas spalvu grupas var tik nomainītas arī divas reizes), tad atsevišķos brīžos gada griezumā putns iegūst konkrētam vecumam raksturīgu spalvu tērpu. Pirmais spalvu tērps, ko putns iegūst pēc cāļa pūku un dūnu tērpa zaudēšanas tiek saukts par 'juvenīlo' spalvu tērpu, kad visas spalvas ir tā saucamās pirmās paaudzes spalvas. Šādā spalvu tērpā putni ir redzami no lidspējas iegūšanas brīža vasarā līdz rudenim (retāk - līdz ziemai). Jau rudens laikā parasti sākas pakāpeniska kādu spalvu nomaiņa uz otrās paaudzes spalvām un putni sāk izskatīties mazliet atšķirīgi - to tad sauc par pirmās ziemas tērpu (first-winter). Dažādām sugām spalvu maiņa uz nākamo spalvu tērpu, notiek atšķirīgos laikos un bieži vien ar atšķirīgu intensitāti (spalvu skaitu, kas tiek nomainīts) un atšķirīgām spalvu grupām, kuras tiek nomainītas. Šis pirmais ziemas tērps parasti tiek nēsāts no rudens līdz pavasarim, jo visbiežāk ziemas laikā aktīvu spalvu maiņu putni pārtrauc. Spalvu maiņa parasti atsākas pavasarī un vasarā, kad sekojošo spalvu tērpu var dēvēt par pirmās vasaras (first-summer) spalvu tērpu. Šajā brīdī putns pēc pirmās vecuma klasifikācijas tātad ir otrā gada (2cy) putns. Rudenī spalvu maiņa turpinās un putni iegūst otrās ziemas spalvu (second-winter) tērpu, kurā atsevišķām sugām jau var parādīties trešās paaudzes spalvas. Un tā tālāk līdz putns iegūst pieauguša putna spalvu tērpu. Šim modelim mīnuss varētu būt tas, ka pat vienas sugas ietvaros pastāvi visai liela individuālā variācija, kā un cik intensīvi putns tās spalvas nomaina. T.i. mēdz būt gan 'advancēti' putni, kas kādu iemeslu dēļ spalvas maina ātrāk, gan arī aizkavējušies putni, kas kādā spalvu tērpā aizkavējas mazliet ilgāk. Zināma nozīme šajā ziņā var būt putna šķilšanās vietai - vienas sugas ietvaros tālāk uz ziemeļiem šķīlušies putni parasti būs tie, kas spalvu maiņā aizkavējas (kaut vai tā iemesla dēļ, ka vienkārši ir izšķīlušies un lidspēju sasnieguši vēlāk sezonā), bet spalvu maiņu arī ietekmē putna veselības stāvoklis u.c faktori. Lai situāciju sarežģītu vēl vairāk, lomu spēlē arī spalvu nodilums - putns nodilušā spalvu tērpā, kas ir nēsāts vairākus mēnešus no vietas, var izskatīties stipri atšķirīgs nekā, kad spalvu tērps vēl bija svaigs un 'nesabojāts'.  
Kaspijas kaija (Larus cachinnans) - pirmā gada putns (1cy), 27. jūlijs
Tā...  Sākumā vispār gribēju šo bloga ierakstu rakstīt kā īsu ieskatu Kaspijas kaiju noteikšanā, bet tā ka šis blogā ir vispār pirmais raksts par kaiju noteikšanu jebkādā formātā, tad laikam jāturpina par vispārīgām lietām, jo godīgi sakot tīklā latviešu valodā par šīm lietām ir visai skopa informācija, lai neteiktu vairāk. Par niansēm vēl paspēšu nākotnē uzrakstīt! Tad nu dosimies tālāk! Ja par vecumiem un spalvu maiņām esam nelielu priekšstatu guvuši, tad varam beidzot mazliet pieskarties pašam galvenajam - sugu noteikšanai. Jāsaka, ka varbūt pirmajos divos teksta blāķos esmu nedaudz par daudz sabiezinājis krāsas, jo visas šīs smalkās nianses g.k. ir būtiski zināt, ja ir vēlme iemācīties atpazīt sugas no sarežģītā kaiju plaukta - piemēram, Kaspijas vai Vidusjūras kaiju. Lielā vairumā citu gadījumu, kad runa ir gan par parastajām kaiju sugām, piemēram, lielo ķīri, kajaku, melnspārnu vai reņģu kaiju (ar šo sugu gan var arī būt zināmas nianses), gan retākām sugām, piemēram, lielo polārkaiju vai melngalvas kaiju - tik smalkas zināšanas nemaz nav vajadzīgas, jo šīs sugas visbiežāk var atpazīt pēc citām, vienkāršākām pazīmēm. Bet, ja tās sugas ir daudz maz iepazītas, tad parasti loģiska ir arī vēlme atpazīt tās sarežģītākās - īpaši jau Kaspijas kaiju, kas mūsu reģionā ir sastopama visai bieži. Šajā brīdī jāatklāj vēl viena problēma - starpsugu hibrīdi. Atsevišķas tuvu radniecīgās sugas, īpaši sudrabkaija un Kaspijas kaija, izplatības areālu pārklāšanās robežās (piemēram, Polijā, Lietuvā, Vācijas dienvidos un gan jau vēl kaut kur) mēdz ligzdot jauktās kolonijās un diemžēl veido arī hibrīdus. Par cik jauno putnu noteikšana jau tā reizēm liek plēst matus no galvas, tad šādi putni to visu padarīšanu sarežģī vēl vairāk. Taču kopumā situācija nav nemaz tik briesmīga - vienkārši jārēķinās, ka ne visas kaijas būs iespējams ar 100% pārliecību noteikt līdz sugas līmenim. Pavisam noteikti gadīsies indivīdi, kas varbūt pēc kādām pazīmēm atgādina Kaspijas kaiju, bet pēc citām pazīmēm - sudrabkaiju. Tādus tad mierīgi atstājam nenoteiktus, jo par cik Kaspijas kaija Latvijā nav nekāds dižais retums, tad kopumā nav lielu problēmu atrast īpatņus, kas pēc vairuma pazīmju atbilst tipiskai Kaspijas kaijai. Šajā teikumā svarīgi vārdi ir 'pēc vairuma pazīmju', jo arī pilnīgi normāliem Kaspijas īpatņiem tomēr pastāv neliela mainība. T.i. kopumā tie parasti ir raksturīgi un atpazīstami, bet atsevišķas pazīmes var būt ar novirzēm no standarta. Ne vienmēr šādas novirzes no normas liecinās par to, ka putns ir hibrīds jeb kā feisbuka kaiju vērotāju grupā rakstīja iepriekš minētās 'kaiju bībeles' autors Olsens: "Getting "hybrid paranoid" is the best way of getting insane birdwise :)" jeb pārlieku daudz visur mēģināt saskatīt hibrīdus ir vieglākais ceļš kā sajukt prātā. 
Kaspijas kaija (Larus cachinnans) - pirmā gada putns (1cy), 27. jūlijs
Sarežģīto kaiju noteikšana tātad g.k. ir vairāku (vai pat varētu teikt - daudzu) pazīmju izvērtējums - piemēram, ja vairums pazīmju ir Kaspijas kaijai tipiskas, bet tās pazīmes, kas nav 100% tipisks, tik un tā ir normas jeb variācijas robežās (nav klaji ačgārnas un Kaspijas kaijai galīgi neatbilstošas), tad konkrēto īpatni var droši bez problēmām atzīmēt kā Kaspijas kaiju. Šīs pazīmes savukārt var iedalīt vairākās kategorijās - pirmkārt tas, protams, ir putna apspalvojums, otrkārt - putna ķermeņa proporcijas, jeb kā angliski to dēvē - 'jizz' (plašāk par šo terminu var izlasīt wikipēdijā). Latviešu valodā šķiet nav analoģiska termina. Ja runā par šīm ķermeņa proporcijām, tad tipisks Kaspijas kaijas īpatnis atšķiras no sudrabkaijas ar garākām kājām, mazāku galvu ar lēzenāku pieri, slaidāku un garāku knābi ar paralēlām knābja malām (mazāk izteikts apakšnābja  'gonys angle' - nezinu kā latviski būtu dēvējams šis termins). Stāvot relaksētā pozā krūtis šķiet tāds kā izvirzītas uz priekšu, bet vēdera dibena daļa starp asti un kājām ar tādu kā kantainu izliekumu. Visas šīs pazīmes zināmā mērā pārklājas ar sudrabkaiju līdz ar to šis ir jau pirmais piemērs, kad jāvērtē pazīmju kopums nevis jāizmanto tikai viena konkrēta pazīme (piemēram, knābja forma). Tā, piemēram, var būt arī Kaspijas kaijas kam knābis nav nemaz tik ļoti slaids vai arī kājas var nebūt tik ļoti izteiksmīgi garas. Tātad - šīs pazīmes jāvērtē kontekstā ar citām pazīmēm. Labi - ķeramies pie apspalvojuma. Šajā ierakstā redzamās bildes ir no mana 27. jūlija Getliņu apmeklējuma - šajā brīdī potenciālie Kaspijas kaiju pirmā gada putni parasti vēl ir gandrīz pilnā juvenīlajā spalvu tērpā, bet otrā gada putni - pārejā uz otrās ziemas tērpu. Šajā ierakstā tad pagaidām apskatīsim tikai šos divus tērpus - par citiem variantiem citreiz. Kaspijas kaijas 1cy putna juvenīlais spalvu tērps kopumā nav nemaz tik uzkrītošs un raksturīgs - visraksturīgākais tas varbūt pat ir lidojumā, jo tad labi redzams astes zīmējums un primāro lidspalvu krāsojums. Aste ir jo īpaši zīmīga, jo normāli sudrabkaijas 1cy putna astes virspuse ir izteikti raibumaina un vizuāli tumša. Kaspijas kaijai raksturīga ļoti gaiša astes virspuse ar nelielu skaitu raibumu un platu, tumšu melno astes galu. Attāli lidojumā tas tā kā nedaudz atgādina bikšainā klijāna kontrastējoši balto virsasti. Otra lieta, kam vērts pievērst uzmanību ir primārās lidspalvas - sudrabkaijai iekšējās lidspalvas (tās, kas tuvāk sekundārajām lidspalvām) ir gaišākas (gan spalvas ārbura, gan iekšbura) kā ārējās lidspalvas, rezultātā veidojas izteiksmīgs, gaišāks laukums. Kaspijas kaijai lidspalvas kopumā ir tumšākas un iekšējām lidspalvām gaišākas parasti ir vien iekšburas, kuras kontrastē ar tumšākajām ārburām. Rezultātā veidojas kontrastains tā saucamais 'žalūziju' zīmējums (angliski 'venetian blinds'). Katrā ziņā Kaspijas kaijai praktiski nekad šīs lidspalvas nav tik gaišas kā sudrabkaijai (otrādi gan var gadīties - t.i. sudrabkaija var būt ar mazliet tumšākām lidspalvām). Sēdošam putnam viena no būtiskākajām lietām, ko vajag izpētīt ir spalvu maiņas klātbūtne - Kaspijas kaijas (un arī Vidusjūras kaijas) pārsvarā tomēr mīt tālāk uz dienvidiem un kopumā šķiļas un lidspēju iegūst ātrāk kā sudrabkaijas mūsu platuma grādos. Brīdī, kad Kaspijas kaiju 1cy putni jūlija beigās/augusta sākumā sasniedz Latviju, gadās, ka tie jau ir uzsākuši spalvu maiņu no juvenīlā spalvu tērpa uz pirmo ziemas tērpu. Vispirms tiek mainītas galvas un muguras spalvas (mantle & scapulars) līdz ar to, ja jūlija beigās vai jo īpaši augusta sākumā/vidū izdodas pamanīt 1cy putnu, kam ir nomainītas kādas no šīm spalvām (kaut vai viena vai dažas), tad noteikti ir vērts šo putnu papētīt rūpīgāk, jo ticams, ka tā būs Kaspijas kaija (bet tik pat ātri spalvu maiņa sākas arī Vidusjūras kaijai). Šīs otrās paaudzes spalvas ir pelēcīgas ar tumšāku zīmējumu un kopumā ļoti labi izceļas uz vienmērīgi brūno juvenīlo spalvu fona. Sudrabkaijas jūlija beigās/augusta sākumā pavisam noteikti vēl būs pilnā juvenīlajā spalvu tērpā un minētās muguras spalvas parasti sāk pakāpeniski nomainīt vien augusta beigās un vēlāk. Citas pazīmes, ko vērts atzīmēt, ir lielo spārna segspalvu (greater coverts) zīmējums, kas tipiskā gadījumā ir samērā vienmērīgs un vien astei tuvākās spalvas ir ar nelielām, neizteiksmīgām šķērssvītrām. Tipiskai sudrabkaijai šīs spalvas ir izteikti raibas, ar platām melnām un tumšām šķērsjoslām, kas it kā atgādina melnbaltos klavieru taustiņus (angliski tā arī to dēvē par 'piano-key pattern'. Tomēr pastāv arī diezgan liela variācija). Līdzīgi vērts apskatīt terciālo lidspalvu zīmējumu - vidēji sudrabkaijai arī šīs spalvas ir raibākas, ar platākām, robainām gaišajām maliņām. Abu šo spalvu gadījumā pats gan vēl neesmu īsti sapratis kā labāk izvērtēt tos gadījumus, kad šo spalvu zīmējumi ir apmēram pa vidu. Samērā būtiska pazīme Kaspijas kaijai ir arī gaišās paduses un spārnu apakšpuse, kas vidēji tomēr ir izteikti gaišāka kā sudrabkaijas 1cy putniem, kam tā mēdz būt pat ļoti tumša un raiba. Mēdzot būt gan arī Kaspijas kaijas īpatņi ar samērā tumšu spārna apakšu, bet vismaz paduses spalvas (axillaries) parasti ir gaišas. 
Kaspijas kaija (Larus cachinnans) - otrā gada putns (2cy)
Tas īsumā par 1cy Kaspijas kaijas juvenīlo spalvu tērpu. Tajā 27. jūlija Getliņu apmeklējuma reizē izdevās arī redzēt vismaz vienu (bet visticamāk tomēr vairākus) otrā gada (2cy) putnus, kas kā redzams gada laikā ir ieguvis pavisam atšķirīgu spalvu tērpu. Kā būtiskākā pazīme arī šī spalvu tērpa gadījumā ir spalvu maiņa, kas ir krietni 'advancētāka' kā līdzīga vecuma sudrabkaijas spalvu tērps. Pirmkārt jau uzmanība jāpievērš muguras spalvām, kur starp raibajām otrās paaudzes spalviņām jau redzamas vīdam vairākas pilnībā pelēkas spalvas, kas ir tādas pašas kādas būs vēlāk redzamas pieaugušam putnam.  2cy sudrabkaijai jūlija beigās/augusta sākumā muguras rajonā parasti nebūs redzama neviena šāda pilnībā pelēka spalviņa - tādas sudrabkaija sāk iegūt kādu mēnesi-divus vēlāk augusta beigās/septembrī. Līdz ar to 2cy sudrabkaja līdzīga izskata spalvu tērpu iegūst vien kaut kad oktobrī/novembrī - taču tāda vecuma putnam parasti jau ir gaiša acs un daudz gaišāks knābis ar rozā pamatni. 3cy sudrabkaija jūlijā savukārt jau daudz vairāk līdzinās pieaugušam putnam - ar pilnībā pelēku muguru u.c pazīmēm, līdz ar to izskatās pilnīgi savādāk kā 2cy Kaspijas kaija. Uzkrītoša pazīme, kas reizēm ļauj potenciālus Kaspijas kaijas īpatņus pamanīt jau no lielāka attāluma ir koši baltā galva, kas daudzos nepieauguša putna spalvu tērpos (piemēram, 1cy rudenī/ziemas sākumā, kad tiek tiek nomainītas tumšās juvenīlā spalvu tērpa galvas spalvas) ir tipiska Kaspijas kaijas pazīme. Sudrabkaijai vidēji jaunajiem putniem galva tomēr ir izteiktiem raibumiem - īpaši rudenī, kad ir nomainītas vasaras laikā padilušās un pabalējušās galvas spalvas (attiecīgi vasarā arī sudrabkaiju nepieaugušie 2cy un vecāki putni var būt ar samērā gaišām galvām. 1cy jaunie putni vasarā gan vienmēr būs tumšākām galvām). Lidojumā šis konkrētais 2cy Kaspijas kaijas īpatnis izskatījās visai briesmīgi un ne pārāk raksturīgi, jo putns bija aktīvā spalvu maiņā - attiecīgi vairākas spārna spalvas bija vai nu izkritušas vai arī briesmīgi nodilušas. 
Kaspijas kaija (Larus cachinnans) - otrā gada putns (2cy) starp sudrabkaijām (Larus argentatus)
Tā. Man šķiet, ka šajā brīdī būs sevi jāaptur, citādi šis konspektīvais ievads Kaspijas kaiju noteikšanā nemaz tik konspektīvs nesanāk. Patiesībā jau droši vien nebija īsti pareizi uzreiz mesties iekšā baseina dziļajā galā un stāstīt Jums par Kaspijas kaiju noteikšanu (un vēl jo vairāk sākt ar ne pašiem tipiskākajiem spalvu tērpiem) īsti nepiedāvājot uzskates materiālu par to kādiem būtu jāizskatās tipiskiem sudrabkaiju īpatņiem, bet nu - tajā 27. jūlija Getliņu apmeklējuma reizē diemžēl īpaši daudz sudrabkaijas nenofotogrāfēju, jo tomēr koncentrējos vairāk uz Kaspijas vai Vidusjūras kaiju atrašanu. Arhīvā gan ir vēl miljoniem kaiju bilžu, tā ka būs vēl kādu reizi par kaijām te blogā tomēr jāuzraksta - piemēram, par Kaspijas kaiju noteikšanu septembrī/oktobrī, kad 1cy un 2cy putni patiesībā ir savā visraksturīgākajā spalvu tērpā. Jauko Getliņu kalnu es patiesībā gada laikā cenšos apmeklēt vismaz kādas pāris reizes, jo Latvijā nav daudz citu tik izcilu kaiju vērošanai piemērotu vietu! Katru dienu tur baroties lido vairāki simti līdz pat vairāki tūkstoši kaiju vienlaicīgi un tur arī tās no cilvēkiem pārlieku nebaidās - līdz ar to ir iespējams visas spalvu nianses izpētīt no neliela attāluma. Paldies Getliņu 'saimniekiem', ka ļauj putnu vērotājiem tur apgrozīties (iepriekš gan apmeklējumu vēlams pieteikt un līdzi jāņem koši dzeltenā vestīte, lai mēslu stampātājs ), jo citur Latvijā tātad būtu ļoti grūti iegūt tik vērtīgu pieredzi kaiju vērošanā. Tā.. Šo rakstu rakstot kā reizi radās nepārvarama vēlme pastāvēt Getliņu čupas galā - būs nākamnedēļ jābrauc kaijās! 

1 komentārs:

@girteens teica...

Super,apsveicu ar ļoti svētīga darba uzsākšanu!Ar nepacietību gaidīsim nākamo daļu!