Šodien pabāzu galvu pa logu un sapratu, ka sniegs kūst, saulīte spraucas pa mākoņu malām - vārdu sakot nu galīgi pavasarīgs laiks ārā un līdz ar to nav ko sēdēt mājās un jāiet pastaigā pa Ķengaragu.
Protams , pēc labākajām Mērfija likumu tradīcijām, izejot ārā, saulīte momentā pazuda uz neatgriešanos, tādējādi, tomēr, nedaudz sabojājot pavasarīgo noskaņu, ko biju saķēris pirms tam veroties pa logu. Bet nu neko - ja izgāju ārā, tad jau jāiet - un devos apciemot Daugavmalas pīles, gulbjus u.c. putniņus - tajā starpā jau "leģendāro" Ķengaraga zosi - dzīva un vesela būs šo bargo ziemu pārlaidusi. Par to protams prieks.
Tos tad arī kaut cik sabildēju - bet nu gaisma atkal nekāda, tā ka bildes tik tādas "dokumentālas". Tālākajā maršrutā vēl interesanti, ka dzirdēju vistu vanagu - devos tajā virzienā un atklāju, ka šams ņemas ap ligzdu - acīmredzot pucē un labo, lai ligzdošanas laikā nepieviltu. Varbūt vēlāk vasaras laikā būs jāpavaktē - varbūt ar izdodas nobildēt šo kkur medījam.Bet nu jā - pavasaris tuvojas - par to prieks!
Tos tad arī kaut cik sabildēju - bet nu gaisma atkal nekāda, tā ka bildes tik tādas "dokumentālas". Tālākajā maršrutā vēl interesanti, ka dzirdēju vistu vanagu - devos tajā virzienā un atklāju, ka šams ņemas ap ligzdu - acīmredzot pucē un labo, lai ligzdošanas laikā nepieviltu. Varbūt vēlāk vasaras laikā būs jāpavaktē - varbūt ar izdodas nobildēt šo kkur medījam.Bet nu jā - pavasaris tuvojas - par to prieks!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru