Pēc vakardienas tikšanās ar zaļo krupīti, sadomāju aiziet līdz piemājas būvlaukumam, kas atrodas blakus pļavai, kura it kā skaitās skolas stadions. Bija aizdoma, ka tajā būvlaukumā tad arī mīt tie zaļie krupji, jo, lai arī būvlaukums ir iežogots, jau vismaz divus gadus tur nekas nenotiek un izraktā būvbedre ir aizaugusi un pilna ar ūdeni. Iekšā teritorijā netiku, bet nemaz arī nevajadzēja, jo tur pat blakus gružu kaudzē, zem asfalta atlūzām, kādu 10 minūšu laikā atradu vismaz kādus 20 zaļos krupīšus. Visi riktīgi mazulīši, ne lielāk par 3 cm. Tā ka skaidrs, ka būs visi nākuši no tā būvbedres slapjuma.Lielāks pārsteigums gan bija, ka tur 'sazīmēju' iepriekš neredzētu, samērā paretu spāri - zaļgano zaigspāri (Lestes virens). T.i. uzreiz, kad ieraudzīju, radās aizdoma, ka tas ir kaut kas ko neesmu redzējis. Uzmanīgi vilku ārā fotoaparātu (ne jau tāpēc, lai neaizbiedētu spāri, bet tāpēc, lai īpaši nezīmētos, ka man ir fotoaparāts. Kas zin, kādi ne visai vēlami subjekti tur apkārt vazājas), uztaisīju divus ātru kadrus un veikli slēpu fotoaparātu atpakaļ somā. Galvenās divas pazīmes pēc kā šī suga atšķiras (vismaz tēviņi): dzeltena galvas aizmugure un zilganā apsarme tikai uz vēdera pēdējiem diviem posmiem (vasaras un rudens zaigspārēm apsarme vismaz daļēji ir arī uz pirmajiem diviem vēdera posmiem). Suga ierakstīta LSG 3. kategorijā - tieši tā pat, kā zaļais krupis.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru