Zilzaļā dižspāre

Neveicas man ar dižspārēm. Pat ar pašām parastākajām sugām. Arī šo zilzaļās dižspāres (Aeshna cyanea) mātīti nenobildēju dabiskā veidā, bet gan atradu nedaudz satraumētu ceļa malā - droši vien mašīnas notriektu. Tīri vizuāli gan spāre izskatījās vesela + bija it kā dzīvelīga. Vienīgi palidot nevarēja, kas priekš spāres ir visai traģiski. Neko darīt - paņēmu šo (un pēcāk arī vēl vienu) nost no ceļa, lai nesabrauc mašīnas, nofotogrāfēju un atstāju ceļmalas zālītē - cerams, ka izdzīvoja. Bet iespējams, ka nē -tādā gadījumā, tad cerams, ka kādam putnam vai dzīvniekam bija garšīgas vakariņas. Tā jau atkal žēl, ka nesanāk dižspāri nobildēt dabiskā veidā - visu laiku tik redzu tās lidojam kaudzēm apkārt, bet ne forši nofotogrāfējamā stāvoklī. Tiesa lidojumā jau arī var bildēt - tik man laikam nav tik daudz pacietības, lai novaktētu. Bet varbūt jāpamēģina? Spāres jau ir arī visai teritoriālas un tie lidošanas maršruti nereti ir ļoti nemainīgi. Pagaidām gan visi iepriekšējie mēģinājumi ir vairāk vai mazāk izgāzušies.. Vēl jau gan ir nedaudz laiciņš eksperimentiem - līdz augusta beigām spārēm vēl būtu jālido un septembrī arī vēl nedaudz.