Ilgāku laiku nav sanācis neko daudz pabildēt, bet šonakt man pašam nekur tālu nebija jāiet, jo dzīvoklī bija iekļuvis līdz šim neredzēts naktstauriņš - parastā plakanpūcīte (Amphipyra tragopoginis). Tauriņš galīgi nav rets un nav arī no tiem krāšņākajiem - vienkārša, pelēka pūcīte ar gaiši dzeltenīgu galvas daļu. Angliski to sauc par 'mosue moth', ko latviski varētu tulkot kā 'peļpūcīte'. Tāds nosaukums tai ir dots tāpēc, ka šis naktstauriņš iztraucēts visbiežāk metas bēgt un paslēpties nevis lidojot, bet gan veikli skrienot prom pa zemi - nu gluži kā maza pelēka pelīte. Tā lūk. Oktobrī naktstauriņi ir vēl visai aktīvi, tāpēc cerams, ka izdosies vēl šogad ieraudzīt kādu jaunu un neredzētu nakts-lopiņu.
svētdiena, 2010. gada 3. oktobris
Peļpūcīte
Ilgāku laiku nav sanācis neko daudz pabildēt, bet šonakt man pašam nekur tālu nebija jāiet, jo dzīvoklī bija iekļuvis līdz šim neredzēts naktstauriņš - parastā plakanpūcīte (Amphipyra tragopoginis). Tauriņš galīgi nav rets un nav arī no tiem krāšņākajiem - vienkārša, pelēka pūcīte ar gaiši dzeltenīgu galvas daļu. Angliski to sauc par 'mosue moth', ko latviski varētu tulkot kā 'peļpūcīte'. Tāds nosaukums tai ir dots tāpēc, ka šis naktstauriņš iztraucēts visbiežāk metas bēgt un paslēpties nevis lidojot, bet gan veikli skrienot prom pa zemi - nu gluži kā maza pelēka pelīte. Tā lūk. Oktobrī naktstauriņi ir vēl visai aktīvi, tāpēc cerams, ka izdosies vēl šogad ieraudzīt kādu jaunu un neredzētu nakts-lopiņu.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
1 komentārs:
Es pirms dažām dienām pilsētā uz trotuāra redzēju milzīgu brūnu, baigi smuku sienāzi, un tad sapratu, ka fotoaparāts vienmēr līdzi ir laba doma. Man diemžēl nebija.
Ierakstīt komentāru