Ar kājām uz Ogri

Ieteicamā fona dziesma, lasot šo ierakstu: Hospitāļu iela - Par Pogu

Ilgu laiku nebiju nekur tā nopietnāk staigājies, tāpēc pilnīgi vai kājas niezēja iziet kaut kur 'dabā' pastaigāt. Galu galā pavasaris gaisā - jāķer tik' tas ciet! Tāpēc brīvdienās āvu kājās apavus un devos ceļā. Maršrutu gan bija ne gluži tas pats 'interesantākais' (tas protams nosacīti, jo kaut ko interesantu var atrast principā jebkur) - no Dārziņiem līdz Ogrei. Bet priekš tādas mierīgas vienas dienas pastaigas - tieši laikā! Un jāsaka, ka nemaz tik neinteresanti nebija - kopā 39 putnu sugas sakasīju, no kurām dažas arī bija jaunas šim gadam. Lielākais prieks par meža baložiem, kuri man tādi nedaudz 'mistiski' putni bija - visi viņus redz, bet es nē. Tad nu es arī beidzot labi apskatīju.

Nākamā dienā cītīgi mēģināju atrast kādus pamodušos sīklopiņus. Laiks gan bija visnotaļ nepiemērots šādām aktivitātēm - vēss un stipri vējains. Tāpēc devos uz Dubkalnu karjeru, kur, atkusušajā dienvidu puses krastā, bija lielāka cerība starp smiltiņām atrast kaut ko kustamies. Pa ceļam pakontrolēju arī skudru pūžņus mežā - no diviem atkusušajiem pūžņiem, tikai vienā bija vērojama kāda aktivitāte, kas gan aprobežojās ar piecām aktīvām skudrām. Laikam jau par aukstu. Tiesa priekš fotogrāfēšanas šī situācija bija visai pateicīga, jo bildējot šīs dažas, varonīgās skudras, nebija jāuztraucas, ka pa to laiku manu ķermeni būs noklājuši vairāki desmiti skudru.
Karjera smilšainās nogāzes no vienas puses nelika vilties - izdevās atrast gan dažas mazās Bembidion ģints skrejvabolītes, gan trīs sīksmecerniekus (kurus pēcāk izdevās pēc bildes sekmīgi identificēt kā Taphrotopium sulcifrons), gan vēl pa kādam sīkākam kustonim. Bet no otras puses, aktivitāte tomēr bija visnotaļ zema. Jāgaida saulainākas un siltākas dienas un jāmēģina vēlreiz. Bet tikmēr pa to laiku jāmēģina kāds putniņš vēl ieraudzīt.