Tā sanācis, ka esmu tagad ietrāpījis vikingu zemē, kas man tagad pavisam noteikti asociēsies ar vēju (jo tas te pūš no sirds) - Dānijā. Šoreiz galvenais iemesls nav dabas skatīšana, taču pastarpināti tomēr cenšos pievērst uzmanību arī tam, piemēram, mēģinot saskatīt kādu dāņu putniņu. Šeit pat izdevies ieraudzīt divus putniņus, kurus vēl nebiju paspējis ieraudzīt Latvijā - čuņčiņu un melngalvas ķauķi. Bet nu tie jau Latvijā ar neizpaliks, tā ka nekas interesants. Būtu labāk parādījies kāds putniņš, ko Latvijā grūtāk redzēt, bet tos (kādus alkveidīgos putnus, piemēram) tad droši vien speciāli jābrauc kaut kur skatīt, kas šoreiz plānā nav.
Jāsaka, ka daba šeit, lai arī dziļi lauksaimnieciska, tomēr vietām (Ōrhusas apkārtnē) nav nemaz tik neinteresanta - vismaz priekš manām, latvieša, acīm. Katrā ziņā šādus dižskabāržu mežus ar lakšiem lakstaugu stāvā pie mums neredzēt. Patīkams pārsteigums bija salīdzinoši lielais atmirušās koksnes daudzums šajā mežā/parkā (Riis skov - bildē gan tāds 'tīrāks' meža stūris) - gan stāvošu koku, gan kritalu veidā. Vietām izskatījās pat visai 'dabisks' tas meža gabaliņš. Tiesa diez vai pa visu Dāniju šādu mežu ir baigi daudz.
Otra lieta, ko ir vērts pieminēt, protams, ir jūra, kas, lai arī joprojām skaitās Baltijas jūra, ir krietni vien atšķirīgāka kā Latvijas piekrastē. Cik reizes sāļāka tā ir par mūsu jūras ūdeņiem vēl gan nenogaršoju, bet būtu jābūt ievērojami sāļākai. Uzreiz arī nepierasts skats ir redzēt ar pūšļu fukiem apaugušus piekrastes akmeņus, pa kādam neredzētam jūras gliemežvākam (arī pie mums sastopamās sugas te ir krietni vien lielākos izmēros), ostas zivju veikalos pie mums neredzētas zivis utt. Katrā ziņā galīgi neinteresanta tā Dānija nav.
Jāsaka, ka daba šeit, lai arī dziļi lauksaimnieciska, tomēr vietām (Ōrhusas apkārtnē) nav nemaz tik neinteresanta - vismaz priekš manām, latvieša, acīm. Katrā ziņā šādus dižskabāržu mežus ar lakšiem lakstaugu stāvā pie mums neredzēt. Patīkams pārsteigums bija salīdzinoši lielais atmirušās koksnes daudzums šajā mežā/parkā (Riis skov - bildē gan tāds 'tīrāks' meža stūris) - gan stāvošu koku, gan kritalu veidā. Vietām izskatījās pat visai 'dabisks' tas meža gabaliņš. Tiesa diez vai pa visu Dāniju šādu mežu ir baigi daudz.
Otra lieta, ko ir vērts pieminēt, protams, ir jūra, kas, lai arī joprojām skaitās Baltijas jūra, ir krietni vien atšķirīgāka kā Latvijas piekrastē. Cik reizes sāļāka tā ir par mūsu jūras ūdeņiem vēl gan nenogaršoju, bet būtu jābūt ievērojami sāļākai. Uzreiz arī nepierasts skats ir redzēt ar pūšļu fukiem apaugušus piekrastes akmeņus, pa kādam neredzētam jūras gliemežvākam (arī pie mums sastopamās sugas te ir krietni vien lielākos izmēros), ostas zivju veikalos pie mums neredzētas zivis utt. Katrā ziņā galīgi neinteresanta tā Dānija nav.
2 komentāri:
Tā jau man uzreiz likās - vai tik tie nav lakši. Zinu vietas arī šepat - skaisti izskatās un tik stiprs gaiss!
Nezinu gan kā Dānijā, bet Latvijā lakši ir aizsargājami - tāpēc nevar tos tā jauki plūkt un griezt salātiņos, piemēram :) Tā jau tie tiešām smuki izskatās - it īpaši, kad viss tas paklājs zied :)
Ierakstīt komentāru