Brīvdienās negaidīti izdevās sastapt vienu līdz šim neredzētu spāri - ziemeļu smaragdspāri (Somatochlora arctica). Šī bija viena no sugām, ko īsti nebiju cerējis tuvākajā laikā satikt, jo ir Latvijā visai reti sastopama un dzīvo samērā specifiskos biotopos - g.k. augstajos purvos (kurus es apmeklēju visnotaļ reti), taču atšķirībā no citām purvus apdzīvojošajām spārēm šai sugai būtiski ir nevis, piemēram, purvu ezeriņi, bet gan vienkārši kādās mitrākās ieplakas, lāmas purvos, vigas un citas līdzīgas ne visai 'spāriskas' vietas. Attiecīgi, ja nebrien pa šādiem purvainiem rajoniem, tad šo spāri var arī nemaz nesatikt - par fotogrāfēšanu nemaz nerunājot.Šoreiz man paveicās - gāju pa ceļu uz Kolku un, kādus 8km no mērķa, zālītē pamanīju sēžam spāri. Bija apmācies un samērā pavēss un spāre bija neaktīva - kas, bildējot spāres, nenoliedzami ir liels pluss. Vieglākā pazīme pēc kā šīs sugas tēviņus var atšķirt ir 'dibena' piedevas, kas ir izliektas un atgādina tādas kā nelielas spīles. Protams, arī krāsojums un sejas zīmējums ir sugai raksturīgs. Atradums tajā vietā, principā, ir visai loģisks - turpat blakus ir Bažu purvs ar daudzajām vigām, lāmām utt - manuprāt, visai atbilstošs šīs sugas biotops. Protams, ja ietu tur šo sugu meklēt siltā un saulainā laikā, tad visticamāk neko nenobildētu... Bet bez veiksmes jau nevar. Lai nu kā - 39. spāru suga manā sarakstā!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru