Šodien Dienas Vaboles godā nedaudz retāka suga - ēnvabole Orchesia undulata. Tiesa tā ir tāda ēnvabolēm (Melandryidae dzimtai) raksturīga īpašība - būt reti redzamām. Tā tas ir tāpēc, ka praktiski visas šīs dzimtas sugas dzīvo samērā slēptu dzīvesveidu, kas nozīmē, ka ja ir vēlme ieraudzīt kādu ēnvaboli, tad ir ļotī rūpīgi jāpemeklē tām piemērotos biotopos - dažādos vairāk vai mazāk dabiskos mežos. Mežu dabiskumam ir samērā liela nozīme (jo tuvāks dabisam, jo labāk), jo ēnvaboļu attīstībā liela nozīme ir atmirušai koksnei. Tā, piemēram, šīs sugas kāpuru divus gadus ilgais attīstības cikls norit ar sēņu micēlijiem bagātīgā, atmirušā lapkoku koksnē. Šī iemesla dēļ ēnvaboļes var uzskatīt par indikatoriem, kuri liecina, ka mežā ir atrodami dabiskiem mežiem raksturīgi elementi (atmirusi koksne).
Ja runā nedaudz konkrētāk par šo sugu, tad šī ir viena no visvieglāk atšķiramajām ēnvaboļu sugām, jo tieši šāds segspārnu zīmējums nav nevienai citai sugai. Pieaugušās vaboles vislielākā iespēja novērot ir tad, kad tās ir aizņemtas barojoties ar dažādām sēnēm (g.k. jau piepēm). Savās foto gaitās šo sugu esmu saticis tikai vienu reizi - pirms 5 gadiem un kā redzams neko diži izcila bilde man nav sanākusi (lai neteiktu vairāk). Ja pareizi atceros, tad tam iemesls bija tumšais un ēnainais mežs, kurā ir visai nepateicīgi fotoapstākļi - taču tie ir tieši tādi apstākļi kādi ēnvabolei vislabāk patīk. :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru