Gada Īsākās Dienas Putni

Arī šogad, pateicoties Andra Klepera iniciatīvai, noritēja (nu jau cerams, ka ikgadējais) putnu vērošanas izaicinājums -  cik daudz putnu sugas var novērot gada īsākajā dienā (tādas pat ir veselas trīs). Šoreiz (atšķirībā no pagājušā gada) izdevās vienu no šīm dienām (21.XII) izplānot un veltīt putniem.

Uz vārdu 'plānošana' patiesībā šeit ir jāliek lielākais uzsvars, jo dalībniekiem ir absolūti brīva izvēle - kur, kā un kad tieši vērot putnus šīs īsākās dienas ietvaros. Es šogad liku līdzīgus akcentus kā pirmajā reizē 2009. gadā (kad ar 41 sugu paliku 2. vietā az Sandra Rabkeviča 44 sugām) - apmeklēt sev zināmas vietas un pēc iespējas mazāk dārgās minūtes tērēt pārvietojoties ar transporta līdzekļiem, kuros nevar vērot putnus.

Izvērtējis 2009. gada maršruta (Dārziņi - Ķengarags) trūkumus, šogad veicu korekcijas. Ja starta punkts palika tas pats (Dārziņi), tad tālāk mans ceļš veda uz Getliņiem un noslēdzās Ikšķiles/Ogres puses mežos. Visas vietas man samērā labi zināmas un no dienas gaišās puses zudumā ietu tikai vilcienā pavadītās 23 minūtes.

Iepriekšējā vakarā, sastādot prognozējamo sugu sarakstu, secināju, ka reālais maksimums, ko varētu šajā maršrutā 'izspiest' ir ap 50 sugas. Teorētiski maršrutā varētu sastapt arī vairāk par 60 sugām, bet tāds skaitlis, protams, ir visai utopisks. Sākotnēji gan man šķita, ka pat 50 sugas bez jūras apmeklējuma ir diezgan nereāli. Taču kad pirmo 30 minūšu laikā biju jau ieķeksējis dziedātājstrazdu, dumbrcāli un mazos dūkurus... Jutu, ka šī varētu būt arī veiksmīga diena! Un tā arī bija - kad pulktens sita 12to stundu, ceļmalā ieraudzīju nelielu dadzīšu bariņu, kas bija mana 41 suga dienā. Un priekšā vēl Getliņi un mežs!

Getliņi patiesībā bija tāds neliels 'šāviens tumsā' - ar cerību, ka varbūt starp kaiju baru izdodas kādu lielo polārkaiju vai kādus plēsīgos putnus ieraudzīt u.c. Bet kā beigās izrādījās, tad šāviens tomēr bija garām. Lai arī uz to brīdi tur ieķeksēju 3 jaunas sugas, tomēr visas tās tika redzētas arī vēlāk. Tātad, izlaižot Getliņus, nebūtu nevienu sugu zaudējis (bet 1,5h gan tur palika). Protams, neko tādu jau iepriekš nevar paredzēt. Kgan patiesībā jau labi, ka Getliņos pabiju, jo izdevās būt aculieciniekam diezgan iespaidīgām Vistu Vanaga medībām praktiski man blakus - un pat izdevās to samērā jēdzīgi safotogrāfēt par ko pašam liels prieks.

Pēdējo dienas nogriezni (~1h) pavadīju mežā, kur sev par prieku izdevās ieraudzīt baltmugurdzeni (215. suga šogad), kuru tajā pašā vietā kādas pāris reizes jau biju nesekmīgi meklējis. Tā ka var teikt, ka šajā dienā pavisam noteikti pavadīja veiksme. Vēl pa gaismu izdevās arī uziet jauktu meža putnu bariņu, kas man ļāva sasniegt tik ļoti kāroto apaļo skaitli - 50 sugas (tad gan es domāju, ka ir tikai 49, jo biju aizmirsis blociņā zivju gārni pierakstīt)! Šis rezultāts man deva atkal 2. vietu - šoreiz dalītu ar Sandri Rabkeviču. Pirmajā vietā ar 52 sugām igaunis Tarvo Valkers (rezultāti TE).

Vai man varēja būt vairāk sugas? Varēja gan, jo Dārziņos neredzēju divas sugas, ko tajā pašā dienā tur redzēja Mārcis Tīrums - ūdensvistiņu (dzirdēju gan šļakstu pie niedrēm tieši tajā pašā vietā, kur viņš redzēja, taču tas, protams, neskaitās) un bārdzīlītes. Ja būtu Getliņu apmeklējumu izlaidis un ar sab.transportu aizbraucis kādas pāris pieturas līdz divām Ķengaraga putnu vietām (avotiņu un 'gubju barotavu'), tad tur pavisam noteikti būtu dabūjis kajaku un lielo ķīri. Varbūt arī ķivuli, kas tur regulāri alkšņos barojas. Un Ķengaragā, protams, krauķis pietrūka. 

Bet tas nu tā - par 50 sugām tomēr grēks sūdzēties, jo tas jau tomēr pats par sevi ir liels skaits un galu galā veiksme man tā jau stāvēja daudz klāt. Tagad līdz Jaunajam gadam putniem varbūt jāliek miers - bet 1. janvārī jau viss sāksies no gala :)