Ārā jau tik tiešām gandrīz vai pilnīgs pavasaris! Ja Kurzemes pusē to jau var just 'kādu laiku', tad te Rīgā tikai pēdējās dienās pavasara sajūta ir tā pa īstam atnākusi. Tā nu es, nespēdams tai pretoties, divas reizes izdevos pavērot dabas norises. Tā, piemēram, šodien Jaunmārupes laukos manas ausis priecēja pirmās cīruļu dziesmas (pie tam arī sila cīruļa!), dzērves, ķīvītes, daudz mājas strazdu, ziemeļu gulbji un bonusā - purva piekūns. Skaista pavasara diena, vārdu sakot.
Tad kolēģis K.Vilks mani piedāvāja vēl aizvizināt līdz Mangaļsalas molam - reto Stellera pūkpīli apskatīt (tā tur jau vairākas dienas dzīvojoties). Domāts darīts! Uzreiz gan jāsaka, ka atšķirībā no citiem, pīli neizdevās sazīmēt. Nu neko darīt - tā jau gadās. Bet kaut kā nemaz 'skumīgs prāts' nebija, jo uz Mangaļsalas mola bija cita 'izklaide' - vesels roņu bataljons! Nenoliedzami, ka tik daudz roņus nekad nebiju es redzējis (Mārcis Tīrums teleskopā šodien tur esot saskaitījis veselus 95! Un tie noteikti nebija visi!). Daļa no roņiem pie tam bija vēl mazuļu baltajā apmatojumā, kādus es arī nebiju iepriekš redzējis.
Viens 'modelis' bija ar ledus gabalu pamanījies atdreifēt pavisam tuvu līdz molam (kādus 10m varbūt), kur samērā neveikli tūļādamies noraudzījās uz kājāmgājējiem. Jāsaka, ka ronēns izskatījās ļoti veselīgi resnīgs, kas liek domāt, ka viņam jau nu nekādas briesmas pagaidām nedraud un pavisam noteikti nevajadzētu tagad celt 'trauksmes zvanus', lai šo ronēnu "glābtu". Jo nav jau no kā glābt. Galu galā peldoši ledus gabali ir ronēnu stihija un, pat ja šis ledus gabals uz brīdi tagad ir iestrēdzis tuvu pie mola, tad tuvākajās dienās noteikti tas izkustēsies un ronēns tiks pie savas mātes (vai otrādi). Lai nu kā - roņu mazuļi ir patiešām jauki.
1 komentārs:
Super bildes! Būs brīvdienās arī jābrauc skatīties :)
Ierakstīt komentāru