Tauriņu gaismošana 2012 v0.1

Jau pirms kāda laika (pašās aprīļa beigās) saņēmos un pirmo reizi sezonā ieslēdzu naktstauriņu lampu, ar domu paskatīties uz kādām pavasara sugām. Laika prognozi solīja tīri labu, bet, īsi pēc gaismas ieslēgšanas, tā nemaz nelikās - ne ļoti silts un galvenais, ka bija diezgan pamatīgs vējš, kā rezultātā nakts sākums bija visnotaļ patukšs tauriņu ziņā. Taču tiklīdz vējš pierimās tauriņi sāka lidot no visām malām. Beigās šķiet, ka kādas 20 sugas salidoja (vismaz tādas, kuras spēju atpazīt ar grāmatu palīdzību), kas nav varbūt daudz, bet priekš sezonas pirmās gaismošanas likās, ka bija ok. 

Interesanti bija sagaidīt divas priežu pūcītes (Panolis flammea), kas ir vienas no glītākajām (protams, tas ir subjektīvs vērtējums) pūcītēm. Ne velti angļiskais nosaukums šai sugai ir 'Pine Beauty'. Mežsaimnieki gan šo sugu labprātāk redz 'ejam nekā nākam', jo to kāpuri mēdz savairoties visnotaļ lielā skaitā un tad pamatīgi apgrauž priežu skujas, kas, protams, atstāj sekas uz koksnes pieaugumu un rada citas problēmas. Par laimi es tomēr neesmu mežsaimnieks līdz ar to šos tauriņus pie palaga sagaidīju ar lielāko prieku. 

Pēc skata interesanta un uz citu 'pelēcīgo' pavasarpūcīšu fona izcēlās šādas dzeltenbrūnas pūcītes (bija atlidojušas kādas 5) ar melniem raibumiem. Tās izrādījās (redzēju tādas 1x) sarkanraibās ziempūcītes (Conistra rubiginea). Kur tur kaut kas 'sarkanraibs' tas gan ir atklāts jautājums, taču līdzīga stila neprecizitātes kukaiņu latviskajos nosaukumos gadās regulāri. Salikums 'ziempūcīte' gan atbilst patiesībai, jo šī suga sāk lidot vēlu rudenī (Okt-Nov), tad pārziemo kā pieaudzis tauriņš (nav pārāk izplatīta parādība starp pūcītēm) un pavasarī pēc pamošanās turpina lidot vēl kādus pāris mēnešus (līdz kādam maijam varbūt). Attiecīgi manis ieraudzītajiem īpatņiem bija sekmīgi izdevies pārziemot. 

Jau naktij otrā pusē (nedaudz pēc 3:00), kad jau gāju praktiski vākt visu nost, mani patīkami pārsteidza viens neliels naktstauriņš ar 'uzrautu dibentiņu'. Uzreiz sapriecājos, jo sapratu, ka tas ir kāds no zobspārņiem - naktsauriņu dzimta, kas man patīk, bet kuru pieaugušos tauriņus diemžēl līdz šim izdevies ieraudzīt ļoti reti. Sabildēju un grāmatā noskaidroju, ka tas ir mazais apšu tinējzobspārnis (Clostera pigra). Suga laikam nav nekāds retums, bet pēc skata visnotaļ 'eleganta' suga un foršs vakara noslēguma tauriņš.

Šoreiz gan es tāds viltīgs - pašu 'labumiņu' jeb tā vakra zvaigzni atstāju uz pašām beigām! :) Ir tā, ka katru reizi pāršķirot naktstauriņu grāmatu acīs iekrīt kādas dažas sugas, kuras ir ārprātīgi liela vēlme ieraudzīt dabā.  Viena no šādām sugām man ir bērzu raibvērpējs (Endromis versicolora), kuru es jau pagājušogad pavasarī mēģināju meklēt (taču nesekmīgi). Un šajā naktī, dodoties kārtējā palaga pārbaudē, liels bija mans pārsteigums blakus tam ieraudzīt bērzu raibvērpēja mātīti! Prieks neizsakāms, jo tauriņš izrādījās bija krietni vien lielāks kā grāmatā rādīts un n-reizes daiļāks. Protams, nedaudz sabijos, ka tauriņš varētu aizlidot, taču bailes bija veltīgas, jo tik flegmātisku tauriņu vēl līdz šim nebiju redzēji. Laikam vienreiz vakarā saņēmās savu 'resno pakaļu' pacelt gaisā un ar to šim pietika. Atļāvos tauriņa mierīgumu izmantot un iemanevrēju šo kastrolī ar saņurcītām avīzēm, kur tas pārlada nakti. Nākamajā rītā uztaisīju fotosesiju jau pateicīgākos gaismas apstākļos. Sak', lai arī suga nav reta, bet nevar zināt, kad nākamreiz būs man izdevība to nobildēt. :)