Tauriņu gaismošana 2012 v0.2

Jā, neiet man 2012. gada otrajā pusē ar blogošanu... Nu nekas - varbūt decembris viesīs kādas izmaiņas? Šis tas jau ir aizķēries no vasaras par ko uzrakstīt - piemēram, par naktstauriņu gaismošanu! Par pirmo gaismošanas reizi jau rakstīju - tad aprīļa beigās centos iepazīt tādas vairāk pavasara sugas. Otrā reize pienāca vairāk nekā pēc mēneša - 16. jūnijā. Laiks, ja pareizi atminos bija tīri pieklājīgs tauriņu gaismošanai - laikam gan ne pārāk silts, bet ne ekstremāls. Rezultātā šķiet sagaismoju nedaudz vairāk par 100 tauriņiem no  apmēram 40 sugām (tādām, kuras es spēju noteikt), kas man šķita tīri daudz. Tā teikt, tādam iesācējam kā man bija pat ļoti interesanti. Par visiem jau te, protams, nerakstīšu, bet izcelšu tikai kādas atsevišķas sugas.

Vītolu urbējs (Cossus cossus)

 Tā, piemēram, liels prieks bija sastapt šo pelēkraibo milzeni (bildē gan to izmēru nevar tik ļoti saprast - būs Jums jātic man uz vārda, ka bija liels!) - vītolu urbēju (Cossus cossus). Pieaugušu tauriņu redzēju pirmo reizi - līdz šim biju redzējis tikai kāpuru, kas patiesībā ir gana populārs arī plašākā sabiedrībā. "Populārs" tādēļ, ka tas ir izmēros ļoti liels, gaļīgi trekns, tumši sarkanbrūnā krāsā un bieži vien redzams rāpojam savā nodabā kaut kur pa ceļu - tāds 'monstriņš' iekrīt acī arī vienkāršiem cilvēkiem, kuri nav 'traki uz dabu'. Attiecīgi tad šo skaisto kāpuru bildes tīmeklī parādās visai bieži. Tā , piemēram, www.dabasdati.lv no 23 ziņojumiem par šo sugu - 16 ir tieši ziņojumi par kāpuriem! Suga patiesībā ļoti interesanta, jo to kāpuri (līdzīgi kā citiem urbējiem) ir vieni no retajiem tauriņu kārtas pārstāvjiem, kas pārtiek no koksnes, nevis, piemēram, augu lapām. Šīs sugas kāpuri dzīvo novājinātu lapkoku (apšu, bērzu, vītolu u.c.) koksnē, kur tie var pavadīt pat vairākus gadus (parasti trīs līdz četrus), kas priekš tauriņa ir ļoti ilgs laika posms un vairāk varētu atbilst kādas lielas vaboles dzīves cikla garumam. Tāds lūk interesants lopiņš.

Retēju pūcīte (Elaphria venustula)

Starp citu, naktstauriņus tādā nezinātniskā veidā parasti iedala divās grupās - makro-naktstauriņos (pūcītes, sprīžmeši, sfingi utt.) un mikro-naktstauriņos (tinēji, sviļņi, dažādas kodes utt). Priekš manis pagaidām, kamēr tikai apgūstu šo naktstauriņu pasauli, interesantākie ir tie lielākie tauriņi, jo tur sugu ir mazāk (kaut gan 800+ sugas tāpat ir ļooti daudz, lai tajās ļoti viegli varētu apmaldīties) un tie tomēr ir vieglāk nosakāmi (kas gan arī ir ļoti nosacīti). Tāpēc tās 'sīkaļas' es reizēm uz baltā palaga ignorēju un pievēršu uzmanību tik kaut kad pašās nakts beigās, kad nekas jauns vairs īsti nelido. Bet lūk - izrādās, ka tādā veidā var palaist garām arī kādu sugu, kas skaitās pie šiem makro-tauriņiem. Šis nelielais tauriņš attēlā, kas pēc pirmā acu uzmetiena man atgādināja kādu no tinējiem, izrādās ir retēju pūcīte (Elaphria venustula)! Nu galīgi neizskatās pēc pūcītes es Jums teikšu!

Piepju pūcīte (Parascotia fuliginaria)

Arī šis nākamais tauriņš nemaz neizskatās pēc pūcītes, vai ne? Esmu vienmēr pie pirmās iespējas citiem stāstījis (krogos, uz ielas u.c... Nu labi - joks, protams. To ir nācies stāstīt tikai pie kukaiņu lampas), ka pūcītes no sprīžmešiem var viegli atšķirt, jo lielākā daļa sprīžmešu spārnus tur plakaniski izvērstus uz sāniem, bet pūcītes tā nekad nedara! Bet dabā jau laikam vienmēr pastāv kādi izņēmumi - un izrādās arī starp pūcītēm ir tāda piepju pūcīte (Parascotia fuliginaria), kas spārnus tur tādā pašā vīzē kā sprīžmeši. Tā nu es cietu kapitulāciju, mēģinādams noteikt šo sugu šķirstot sprīžmešu sadaļu grāmatā, bet par laimi nemetu plinti [grāmatu] krūmos un, turpinot šķirstīt, atradu šo brīnumu blakus dzeltenajai grīšļu pūcīte. Sugas nosaukums, starp citu, tiešām atbilst patiesībai, jo piepju pūcītes kāpuri tiešām barojas ar piepēm, kas arī ir visai (vai pat ļoti) neraksturīgi priekš tauriņiem.

Izsaucēja laukupūcīte (Agrotis exclamationis)

Bet nav jau tā, ka pie palaga lidoja visādi 'izņēmumi' - lidoja arī parastās sugas, kas gan manā gadījumā arī bija man interesantas, jo... Ak, šis neatkārtojamais iesācēja prieks, kad tās parastās sugas tiek redzētas pirmo reizi! Tā, piemēram, varēju priecāties par tādu parastu sugu kā izsaucēja laukupūcīti (Agrotis exclamationis). Bet ar priecāšanos vien nepietiek - ir jāmēģina arī tās parastās sugas atcerēties un iepazīt, jo ja gribas tai dabas vērošanai pieiet nopietnāk, tad patiesībā ir tā, ka vispirms ir kārtīgi 'līdz kaulam' jāiepazīst visas parastākās sugas un tikai pēc tam var 'tēmēt' uz visādiem retumiem. Kaut gan reizēm jau ir tā (arī man pašam ir tā), ka uzreiz gribas ķerties klāt tiem retumiem, bet, nepazīstot parastās sugas, tas ceļš var būt kaisīts ar lamatām un pilns vilšanos. Tā ka parasto sugu (gan putnu, gan tauriņu, gan kādu citu zvēru) nozīmi nedrīkst nenovērtēt!

Parastā zāļpūcīte (Leucania comma)

Un nav jau tā, ka tās parastās sugas būtu ļoti viegli noteikt (vismaz naktstauriņu frontē) - vismaz tādiem iesācējiem kā man. Šī parastā zāļpūcīte (Leucania comma) ir viena no daudzām zāļpūcīšu sugām, kuras bieži vien atšķiras tikai pēc spārnu strīpojuma niansēm u.c. smalkām pazīmēm. Reizēm gan palīdz arī novērojuma laiks, jo gadās, ka divu līdzīgu sugu lidošanas laiki nemaz nepārklājas. Taču nekad jau nevar izslēgt, kādu tauriņu dzīves 'nesekmīgo', kas ir vai nu pārcenties (sācis lidot ātrāk kā vajadzētu) vai arī bijis baigais sliņķis (sācis lidot vēlāk - un attiecīgi arī ir novērojams vēlāk kā vajadzētu). Jā - nav viegli ar tiem naktstauriņiem, bet tas ir viens no daudzajiem iemesliem kāpēc tie ir interesanti!