Tauriņu gaismošana 2012 v0.5

Ja iepriekšējais tauriņu gaismošanas ieraksts bija par labāko 2012. gada gaismošanu, tad nākamo reizi, kad ieslēdzu tauriņu lampu pie vasarnīcas 27./28. jūnija naktī, varētu nosaukt par sliktāko 2012. gada gaismošanu. Tas ne jau tāpēc, ka pa tām gandrīz divām nedēļām tauriņi būtu pazuduši - vienkārši naktstauriņu gaismošanā ļoti liela nozīme tomēr ir laikapstākļiem. Un nepiemēroti laikapstākļi var izbojāt nakti pat vasaras vidū - protams, vissliktāk ir ja līst nepārtraukts lietus, taču arī skaidrs, vēss laiks, piemēram, ar miglu ir ne labāks. Tajā naktī  bija otrs variants un tā ietekmē pie gaismas atlidoja kādas 13 lielo tauriņu sugas. Tiesa starp tām bija arī pa kādai jaunai sugai - tā ka galīgi pa tukšo jau nebija.

Ābolu tinējs (Cydia pomonella)

Vēl pirms lampas ieslēgšanas, verandā uz loga ievēroju tādu nelielu, pelēku tauriņu - protams, ka bildēju tik nost! Izrādījās, ka tas ir sabiedrībā tik ļoti labi zināmais ābolu tinējs (Cydia pomonella)! Pats tauriņš varbūt gan nav tik populārs, jo tomēr biežāk cilvēki saskaras ar tauriņa kāpuriem, kas, ak vai, ir atbildīgi par 'tārpainajiem āboliem', kurus mēs tik ļoti nemīlam. Lai arī pats tauriņš nemaz tik neglīts nav, tomēr visi ābeļu saimnieki to labprātāk savos dārzos neredzētu vispār... 

Biteņu pūcīte (Rusina ferruginea)

No tiem 'dažiem' naktstauriņiem, kas pie gaismas tomēr atlidoja, nekas tāds ļoti īpašs nav ko izcelt. Nedaudz pasteidzoties priekšā notikumiem, varu atklāt, ka šī bija pēdējā šīs sezonas gaismošanas reize vasarnīcā -  un par cik tur biju jau gaismojis vairākas reizes un noteikti plānoju gaismot tur arī turpmākajos gados, tad savilku kopā gan šī gada, gan pāris iepriekšējo reižu rezultātus. Summā man iznāca, ka šajā vietā ir izdevies konstatēt 120 lielo naktstauriņu sugas. Tas noteikti nav ne tuvu maksimumam un, ja nākamgad kādas vairākas reizes cītīgi pagaismošu, tad noteikti pāri 200 sugām vajadzētu tikt un iespējams pat pietuvoties 300.  Nākamgad būs vismaz ko darīt.  

Tinējs Cochylis flaviciliana

Arī mikrotauriņi nekādu dižo daudzveidību tajā naktī nepiedāvāja. Tik vien, ka interesanta likās viena tinēju suga - Cochylis flaviciliana, kas ir tāds viens no nedaudzajiem rozā tauriņiem. Var jau teikt, ka rozā krāsa ir tāda meiteņu krāsa un īstiem džekiem nevajadzētu patikt nekam, kas ir rozā, bet es tomēr teikšu, ka tauriņiem šajā krāsā galīgi nav nekāda vaina - tie tomēr ievieš tādas kā 'tropiskas' vēsmas vispārējā naktstauriņu brūngani pelēko, maskējošo toņu kakofonijā. Starp citu šīs sugas latīniskais epitets perfekti raksturo sugas izskatu - 'flavi' nozīmē dzeltens, bet daļa 'ciliana' attiecās uz 'cilia', kas tulkojumā nozīmē skropstas. Šajā gadījumā ar skropstām ir domātas nevis tās, kas ir tauriņam ap acīm, bet gan spārna aizmugurējā malā - un tās tiešām ir dzeltenas! :)

Svilnis Aphomia sociella

Ja tauriņi šoreiz palagu riņķī negāza, tad kaut ko interesantu jau atkal nācās meklēt telpās - tumsā uz palodzes atradās samērā neuzkrītošs, ap 1,5cm garš tauriņš. Izrādījās, ka tas ir svilnis Aphomia sociella, kuru, tulkojot no citu valodu nosaukumiem, latviski varētu dēvēt par bišu svilni, jo tā kāpuri dzīvo bišu, kameņu un lapseņu ligzdās, kur pārtiek no šūnām, vaska u.c. tur atrodamām lietām. Varētu teikt, ka samērā neraksturīgs dzīves veids priekš naktstauriņa. Pieaugušiem tauriņiem ir novērojams dzimumu dimorfisms - man ir izdevies nofotogrāfēt šīs sugas mātīti. Cerams, ka kādreiz izdosies iemūžināt arī tēviņu - tā teikt, lai ir pilns komplekts!