pirmdiena, 2013. gada 1. jūlijs

Botāniskā dārza koksngrauzis

Drīz pēc iepriekšējā bloga ieraksta notikumiem, nāca trakas divas nedēļas darbā, kuru laikā bija tik divas brīvdienas Jāņos (par tām gan ar būs veseli divi ieraksti blogā! Kaut kad drīzumā cerams) - attiecīgi dabā gājienus ir nācies atlikt uz vēlāku laiku. Taču arī Botāniskajā dārzā bija viens izpildāms uzdevums - jānokārto rēķini ar slaveno Botāniskā dārza koksngrauzi (sīkāk lasīt Dabasdati.lv rakstā). Kopš dienas, kad par to uzzināju (10. jūnijā), praktiski katru dienu kad biju dārzā, vismaz vienu reizi piegāju un aplūkoju to ozolu kur šie bija redzēti. Diemžēl neko vairāk par vienu segspārna fragmentu neizdevās atrast (toties atradu mazu mazu melnulīti [tā tāda vabole, nevis mazs nēģerpuika], kam tā bija 6. atradne Latvijā). Tiesa laiks arī nebija varbūt tas piemērotākais, jo, lai arī auksts nebija, šie koksngrauži ir aktīvi praktiski tikai ļoti karstās dienās (nu tur +30 apmēram). Tā nu gaidīju to stundu, to mirkli, kad tāda diena atnāks... 
Koksngrauzis Plagionotus detritus
Un tā pienāca 21. jūnija rīts. Jau no rīta pirms darba, piegājis pie koka, satiku galveno šī stāsta vaininieku - t.i. šo vaboļu atradēju, Mārtiņu Dakšu. Tā īsi apspriedām šo lopiņu un nonācām pie secinājuma - ka šī diena varētu būt tā īstā diena, kad atkal varētu ieraudzīt tās vaboles (jo arī viņš pats pēc tās maija dienas vairs tos šķiet nebija redzējis). Gāja stundas un diena tiešām izvērtās ļoti karsta un ap kādiem plkst. 17iem nenocietos un ātri  izšmaucu no Tauriņmājas, lai apraudzītu Bio-ozolu. Un jā! Tur viņi skrēja! Divi koksngrauzīši Plagionotus detritus! Dabā daudz skaistāki kā bildēs! Diemžēl pārāk augstu, lai varētu jēdzīgi nofotogrāfēt.. Un abi mēģinājumi tos noķert izrādījās pagalam nesekmīgi, jo tādu veiklību nebiju no tiem gaidījis - tuvinot sauju šie veikli kā zibens paskrēja kādu sprīdi tālāk un nekavējoties pacēlās gaisā.
Koksngrauži Plagionotus detritus
Pēc darba jau pēc 19:00 uz koka jau skraidīja kādi 6 koksngrauži - pie tam vairāki jau tādā normālā un fotogrāfējamā augstumā. Un kā vienmēr pierādījās fakts, ka brīdī kad kukaiņi pārojās, tie ir mazāk uzmanīgi un vieglāk nofotogrāfējami. Šis pārītis bija tik ļoti aizņemts ar savām darbībām, ka par mani nelikās ne zinis. Jā, kas to būtu domājis, ka šī suga, par kuru līdz šim biju tikai sapņojis, būs ieraugāma un nofotogrāfējama tepat Rīgā! Var jau būt, ka tā nav nemaz tik reta, bet vienkārši reti ieraugāma? Jo no tām daudzajām dienām, ko esmu pie tā ozola piegājis (kopā vairāk par 10 būs) tikai divās esmu to sugu novērojis (pēc tam arī 26. jūnijā). Līdz ar to var pieņemt, ka arī citur - pieejot pie it kā potenciāli piemērota ozola, sugu var arī neredzēt nepiemērotu laikapstākļu dēļ. Tāpat varēja novērot, ka daļa īpatņu tomēr rāpoja samērā lielā augstumā (pašu koka galotni gan ar binokli nepārbaudīju), kur varbūt saule sasilda nedaudz ātrāk. Arī tādēļ varbūt sugu var nepamanīt pat ja viņa apdzīvo konkrēto koku. Tiesa nav jau varbūt mums tādu ļoti vecu, atmirušu un saules apspīdētu ozolu tik daudz - tā ka bieži sastopama šī suga jebkurā gadījumā nav. Bet nu liels prieks pievienot šo tik ļoti gribēto sugu savam foto-arhīvam. 61 koksngraužu suga man!
Kārklu raibenis (Nymphalis xanthomelas)
Tajā dienā arī ar savu klātbūtni priecēja svaigi izlidojuši kārklu raibeņi - arī nedaudz apsteiguši savu grafiku.  Tagad nevaru saprast tikai kā tas var būt, ka agrāk tie ir skaitījušies tāds kā retums? Šobrīd tie pie mums izskatās jūtās ļoti labi - šogad pavisam noteikti daudz vairāk kā augļkoku raibeņi. Dabasdatos šogad ziņojumu skaits 32 pret 3 kārklu raibeņa labā (2012. - 26:9; 2011 - 3:7; 2010 - 0:4)!!! Intresanti cik ilgi šis 'uzliesmojums' būs novērojams? 

Nav komentāru: