Šogad esmu it kā apņēmis naktstauriņus gaismot biežāk kā iepriekšējā gadā - neatceros precīzi cik reizes izdevās to darīt 2012. gadā, bet nu blogā esmu uzrakstījis par piecām reizēm. Šis ieraksts būs jau par šī gada trešo un ceturto reizi - tā ka ir laikam tomēr cerība šo nelielo apņemšanos arī izpildīt. Gaismoju jūnija vidū divus vakarus pēc kārtas (15. un 16. datumos) - ar domu papildināt vasarnīcas 'listi' ar kādām jaunām sugām. Laikapstākļi bija gandrīz ideāli, ja vien nebūtu brāzmainais vējš. Tauriņi lidoja daudz (beigās pat virs 60 lieltauriņu sugām salidoja - iespējams labākais mans rezultāts!), bet, šķiet vēja ietekmēti, daudzi nelidoja vis uz palagu, bet nosēdās kaut kur tuvākā vai tālākā apkārtnē, kas apgrūtināja to ieraudzīšanu.
 |
| Plūmju pelēkpūcīte (Acronicta strigosa) |
Šoreiz ar daudz bildēm nemocīšu, jo nekādi tādi baigie krāšņumi nebija, bet nu kaut ko jau no tās lielās masas ir jāatrāda. No dažādām pelēkajām un raibajām pūcītēm patika šī plūmju pelēkpūcīte, kas ir viena no viegli nosakāmajam Acronicta ģints sugām. Kāpuri, atbilstoši nosaukumam, tiešām barojas arī ar plūmju lapām, nesmādē arī ko citu, piemēram, vilkābeles, pīlādžus, pabērzus un gan jau vēl ko citu. Jauna suga man un arī vasarnīcas sarakstam.
 |
| Bērzu zaļā vērpējpūcīte (Pseudoips prasinana) |
Ņemot vērā manu 'fetišu' uz zaļas krāsas tauriņiem, šis palaga naktstauriņš pavisam noteikti bija 'vakara nagla'! Jau sen biju siekalojies gar bērzu zaļās vērpējpūcītes attēliem internetā un grāmatās - beidzot izdevās ieraudzīt arī dabā. Šis eksemplārs gan nebija varbūt pirmā svaiguma, bet nu tāpat gana daiļš. Pēc nosaukuma un skata spriežot, sugai vajadzētu būt pūcīšu (Noctuidae) dzimtā un tur arī tā kādreiz ir arī atradusies, taču mūsdienās šo un vēl dažas sugas ir ievietojuši pundurvērpēju (Nolidae) dzimtā. Nezinu gan cik bieža vai reta tā ir, bet kāpuri barojas ar ozolu vai bērzu lapām.
 |
| Tinējs Archips oporana |
Šajā naktī gana bagātīgi pārstāvēti bija arī sīktauriņi - g.k. jau dažādi tinēji. Lielākoties šajā dzimtā ietilpst tādi ļoti nelieli un pat sīki tauriņi, kuru sugu atšķiršana ir ļoti niansēta un ne vienmēr viegla. Taču šodien mani aplaimoja iespējams viena no lielākajām un vieglāk nosakāmajām tinēju sugām Archips oporana. Interesanti, ka šai sugai ir gana izteikts dzimumu dimorfisms (tēviņi atšķirīgi no mātītēm. Nu vai arī otrādi), kas naktstauriņu pasaulē nemaz tik bieža parādība nav. Šī konkrētā ir mātīte. Kāpuru attīstībai ir nepieciešami dažādi skujkoki - kaut kāds jauktais lapkoku - skujkoku mežs jau man tur blakus bija, tā ka atlidoja droši vien no turienes.
 |
| Zāļsvilnis Eudonia laetella |
Cits sītkauriņš, ko gribu atzīmēt ir zāļsvilnis Eudonia laetella. Atzīmēt g.k. tāpēc, ka varētu būt samērā reta suga. Vismaz pie līdz tam vienīgā šīs sugas novērojuma Dabasdatos tauriņu eksperts Nikolajs Savenkovs to komentējis: "Eudonia laetella - labā suga! Uz ķērpjiem!". Ja jau Savenkovs tā saka tad tā tam arī būt - labā suga! :)
 |
| Liepu zobspārnis (Phalera bucephala) |
Kopumā tajā vakarā vasarnīcas sarakstam izdevās pievienot veselas 20 sugas! Lielākā daļa gan redzētas kur citur, bet šā vai tā pavisam noteikti nebiju gaidījis tik lielu birumu. Un ja vēl vējš nebūtu... No lieltauriņiem nekas tāds cits ļoti atzīmējams nebija (nav ko Jūs nogurdināt ar daudziem un dažādiem brūnpelēkraibiem tauriņiem uz palaga fona) - tad nu ielikšu bildi ar liepu zobspārni, kas pats par sevi ir vienkārši ļoti glīts tauriņš. Un kā jau tas naktstauriņiem piedien - uz palaga tik uzkrītošs un pamanāms, bet ej tu tādu ieraugi dabā sēžot uz kāda pelēcīga zariņa vai stumbra. Un kā jau tas kukaiņiem ar latviskajiem nosaukumiem piedien - arī šī sugas kāpuri bez liepu lapām grauž arī veselu sauju dažādu citu koku un krūmu lapas.
 |
| Skābeņu zaļganais lapsprīžmetis (Colostygia pectinaria) |
Nākamais vakars savukārt pierādīja cik liela nozīme naktstauriņu gaismošanā ir laikapstākļiem - vējš norimās, bet temperatūra nokrita līdz kādiem 9-10 grādiem un pat kaut kāda migla parādījās. Un par cik runā, ka pie 11 grādu temperatūras tauriņu aktivitāte praktiski izbeidzas, tad uz kaut ko cerēt bija gana naivi. Tā arī darīju [necerēju] un lielāko lampas darbības laika daļu pavadīju guļot un tik kādas 3-4 reizes piecēlos, lai aplūkotu tur notiekošo. Ja iepriekšējā vakarā salidoja 60+ sugas, tad šajā tikai 17 - Ievērojama atšķirība. Vasarnīcas sarakstam gan tomēr izdevās pievienot vienu jaunu sugu - skābeņu zaļgano lapsprīžmeti (urā - vēl viens zaļgans tauriņš!), kura pavisam svaigi eksemplāri ir izteikti zaļgani. Šis jau tāds nedaudz padzīvojies bija - veciem eksemplāriem zaļais krāsojums pavisam ir nodzisis. Sugu noteikt gan var jebkurā 'vecumā' - kamēr vien ir saskatāma raksturīgā melno plankumu un šķērsjoslu konfigurācija.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru