Uģa Piterāna dabas foto blogs: Jūlija atmiņas

Lapgraužu kāpuri darbībā

Ārā līst lietus - nekas cits neatliek kā pakavēties nesenās atmiņās un uzrakstīt blogu (ceru, ka neesmu vēl apnicis - apsolu, ka tik bieži vairs nerakstīšu!) par pusotru dienu jūlija sākumā, kad biju aizšāvis līdz vasarnīcai. Šķiet tās bija vienas no retajām, karstajām šīs vasaras dienām, līdz ar to nedaudz cerēju, ka varētu izdoties šo to interesantu ieraudzīt - piemēram, kādu jaunu dienastauriņu sugu Olaines novadam vai kādu jaunu vaboļu sugu, vai vismaz tad kādu jaunu naktstauriņu naktī pie lampas. Beigās mazliet gan nesanāca veltīt bezmugurkaulnieku medībām tik daudz laika cik teorētiski biju plānojis, bet dzīvē jau ne vienmēr visu var paredzēt un ieplānot.

Lielais meža raibenis (Argynnis paphia)

Dienastauriņu aktivitāte šoreiz gan tā ne visai priecēja - i' tauriņu bija maz, i' sugu daudzveidība ne visai liela. G.k. tik pa kādam parastajam pļavraibenim, noras samtenim un parastajam purvraibenim. Bet nu vismaz viena jauna suga Olaines novadam tomēr atradās - lielais meža raibenis! Vēl gan stipri jāpasvīst, lai Olaines novada sugu sarakstu uzdzītu līdz 60 sugām un visticamāk šogad tas vairs nav iespējams. Jāatliek uz nākamo sezonu!

Smecernieks Magdalis ruficornis

Kaut kad dienas laikā pārslēdzos arī uz vaboļu meklēšanu ar dauzāmā paladziņa metodi - cerēju, ka varbūt dārza ābelēs varētu atrasties kārotais koksngrauzītis Tetrops praeustus, bet cītīgi dauzoties neko diži vairāk par maziem, melniem smecernieciņiem nokratīt neizdevās. Kas gan patiesībā arī nav nemaz tik slikts rezultāts, jo tie izrādījās smecernieki Magdalis ruficornis, kas man jauna suga fotoarhīvam. Suga visai bieži sastopama un to kāpuri dzīvo zem plūmju, ābeļu u.c. rožu dzimtas koku/krūmu tievo zariņu mizas, kas kāpuru darbības rezultātā nokalstot. Laikam jau dārzkopjiem ne visai vēlams lopiņš.

Vītolu zaļais koksngrauzis (Aromia moschata)

Mazā apšu koksngrauža (Saperda populnea) izskreja jaunas apsītes stumbrā

Ja Tetrops negribēja rādīties, tad mazliet mainīju taktiku - staigājot apkārt tā intereses pēc pievērsu vairāk uzmanības jaunām 4-6m augstām apsītēm, jo tās ir mājvieta vienai citai koksngraužu sugai, ko neesmu līdz šim redzējis - Saperda populnea. Tā ir arī viena no retajām koksngraužu sugām, ko var nekļūdīgi atpazīt pēc to darbības pēdām. Kāpurs dzīvo kādas jaunas apsītes stumbrā - tuvāk galotnes daļai, kur tas stumbrs jau samērā tievs. Tā attīstība norit divus gadus (t.i. kāpurs divas reizes pārziemo) un šajā laikā, tajā vietā kur kāpurs atrodas, stumbrā veidojas raksturīgs, bumbuļveida paresninājums. Tādus īpaši raksturīgus paresninājumus varot ļoti viegli pamanīt (bet noteikti ir arī tādi mazāk izteiksmīgi) un, ja koksngrauzis vēl nav izkūņojies, tādus varot ievākt un sugu mājas apstākļos viegli izaudzēt. Pieaugušās vaboles parasti izkūņojas kaut kad maijā un atstāj paresninājumā glītu, apaļu, ap 0,5cm platu caurumiņu. Vienā vietā, takas malā augošā vientuļā apsītē (mazliet tālāk bija vēl kādas 3 citas nelielas apsītes) tieši šādu caurumiņu man izdevās (it kā gaidīti, bet tajā pašā laikā - negaidīti) atrast! Tātad skaidrs - vasarnīcas apkārtnē šī suga ir sastopama. Pieaugušās vaboles parasti arī sēžot turpat kaut kur uz jaunām apsītēm, kur grauž lapas un tievu zariņu mizu - nevienu gan diemžēl nemanīju. Šķietami vieglākā pieaugušo vaboļu ievākšanas metode varētu būt tieši dauzāmais paladziņš - mērķtiecīgi purinot tieši jaunās apsītes. Par cik suga g.k. ir aktīva vien līdz jūlijam, tad laikam jau arī šīs sugas medības būs jāatliek uz nākamo gadu. Bet vismaz ir apmēram skaidrs kā tad dabā izskatās tas bojājums.

Ādgrauzis Attagenus schaefferi

Pavisam interesants atradums šķita ādgrauzis Attagenus shcaefferi - man jauna suga! Pamanīju kādas divas vaboles istabā uz loga, kas ir interesanti, jo visu daudzu citu gadu laikā šādu sugu vasarnīcas istabās manījis nebiju! Kādreiz bērnībā tieši palodžu aplūkošana bija viens no manām labākajām kukaiņu pētniecības metodēm, jo viss, kas ir ielidojis istabā un grib no tās tik laukā, agri vai vēlu nokļūst līdz logam un palodzei. Ne vienu vien foršu sugu ir izdevies tādā veidā ieraudzīt. Bet šādu ādgrauzi gan redzēju pirmo reizi. Kaut gan, lai arī šo sugu tiešām biežāk novēro telpās, tomēr īsti sinantropa (ar cilvēku mājokļiem saistīta) šī suga nav - kāpuri, kā jau daudzu citu ādgraužu kāpuri, barojas ar atmirušiem dzīvnieku valsts produktiem un esot atrodami zem koku mizām, putnu un grauzēju ligzdās kā arī uz izkaltušām ādām utt. Tā ka var jau būt, ka šīs vaboles istabā tomēr bija ielidojušas nejauši. Kas to lai zin? Suga ir līdzīga vienai citai šīs ģints sugai sugai - A.unicolor, bet ir jāskaita posmiņu skaits antenām. Šai sugai ir 10 posmiņi, bet A.unicolor - 11. Par laimi, piezūmojot tuvāk, attēla detalizācija bija pietiekama, lai tos 'ūsu' posmus varētu eleganti saskaitīt. Suga Latvijā gan nav nekāds īpaši liels retums, bet nu - man prieciņš šā vai tā!

Melnais apšu zobspārnis (Gluphisia crenata)

Naktī, protams, ieslēdzu naktstauriņu lampu - ja dienā laiks bija saulains un silts, tad naktī skaidras debesis pārsvarā nozīmē to, ka nakts varēt būt samērā vēsa. Tā arī bija un, sākot gaismot, temperatūra bija nokritusi jau līdz 15 grādiem un nakts gaitā turpināja kristies. Taču tauriņu aktivitāte bija pārsteidzoši laba! Laikam jau jūlija sākums tiešām ir tas brīdis, kad naktstauriņu sugu daudzveidība dabā ir visaugstākā un pat daļēji piemērotos apstākļos ir iespējams pie lampas sagaidīt veselu gūzmu dažādu sugu. Pret rītu, sasummējot rezultātus, secināju, ka šī varētu būt mana līdz šim veiksmīgākā gaismošana vasarnīcā, jo atlidoja vismaz 85 lieltauriņu sugas ("vismaz", jo kādas noteikti paspruka garām nenoteiktas)! Ja pieskaita sīktauriņus (tinējus, kodes utt.), tad kopējais sugu skaits noteikti bija virs 100! Garlaicīgi nebija - ko lai citu saka. Protams, lielāks prieks bija par sugām, ko līdz šim nebiju redzējis vispār, piemēram - melno apšu zobspārni, ābeļu pundurvērpēju, dzeltenbrūno sakņpūcīti u.c. Neviena no jaunajām sugām gan nav nekāds retums, bet naktstauriņu vērošanai tomēr esmu pievērsies samērā nesen un joprojām daudzas no šādām parastām sugām neesmu redzējis. No Latvijā konstatētajām ~2500 sugām manā fotoarhīvā ir vien 666 [\m/(>.<)\m/] sugas. Jāpiezīmē ka, vairākums no Latvijā sastopamajām sugām ir sīktauriņi, kuru noteikšana bieži vien ir ļoti specifiska un bez eksemplāra ievākšanas neiztikt. Tāpēc, tā vienkārši gaismojot un fotogrāfējot, bet tauriņus neievācot, reālais sugu skaits, ko varētu mēģināt tuvāko gadu laikā savākt, droši vien ir 1000-1500 robežās (drīzāk tuvāk pirmajam skaitlim). Bet, lai to izdarītu, ir jāgaismo biežāk! Šogad diemžēl tā nopietnāk pagaismot ir iznācis vien dažas reizes. Jāsaņemas - šogad viss vēl nav zaudēts, jo arī augusts ir ļoti labs mēnesis priekš naktstauriņiem! Tā lūk! Ar gariem tekstiem jūs vairāk nemocīšu - zemāk vienkārši neliels ieskats tās nakts krāsu un formu daudzveidībā, kaut gan skaidrs, ka ārpus bloga rāmjiem paliek vēl daudz citu foršu naktstauriņu no tā vakara. Bet nu... visu parādīt nevar :)