Mušu diena

Koksngrauzis Pachyta quadrimaculata

Pēdējā laikā iznāk aizvien retāk iegriezties jaunības dienu maršrutos - vasarnīcas, Ogres un Kolkas apkārtnē. Savā ziņā jau tas ir loģiski, jo, ja jaunībā vairāk vai mazāk bija jāiztiek ar to kas ir un jāvēro daba vietās, kur iznāca uzturēties biežāk, tad tagad jau visi ceļi vaļā un var doties kur vien acis rāda. Bet šad un tad jau tomēr iznāk iegriezties arī tur un katru reizi, protams, cenšos atlicināt arī nedaudz laika, lai izmestu kaut vai nelielu loku pa 'vecajām takām'. Tā arī šonedēļ uz vienu dienu bija jāaizbrauc uz Ogri un tad nu devos pastaigā pa savu tā saucamo 'briežu dārza maršrutu'. Laiks bija saulains kā rezultātā kukaiņu aktivitāte bija lieliska! Patiesībā jau tā pie sevis sāku domāt, ka būs šis ieraksts jāsauc par 'Koksngraužu diena', jo tiešām ziedos bija vērojama visai liela sugu daudzveidība. Nekas gan rets, bet, piemēram, Pachyta quadrimaculata lidinājās vien kādi daži desmiti - tik daudz nekad iepriekš nekur nebiju manījis (parasti pa vienai vai dažām vabolēm vienuviet). Cerēju, ka varētu tad pa starpu būt kaut kas retāks - bet ne šoreiz. Mēģināju, tad vismaz parastās sugas nofotogrāfēt, lai būtu te ko atrādīt, bet.. arī tas īsti neizdevās, jo bija visai brāzmains vējš, kas tomēr stipri apgrūtina labu kadru iegūšanu. Tā ka parastajām sugām būs jāpagaida līdz citai reizei, lai nokļūtu bloga starmešu gaismā. Dīvainā kārtā šajā dienā iznāca akcents uz mušām, jo pirmo reizi sastapu divus visai spilgtus un interesantus divspārņu kārtas pārstāvjus. 

Ziedmuša Doros profuges

Vienu no tiem - ziedmušu Doros profuges, es iztālēm noturēju par kaut kādu gigantisku (nebija ar maza - ap 2cm ja ne vairāk) vientuļo lapseni (Eumenidae). Tikai pienākot tuvāk, sapratu ka esmu apmānīts un tā patiesībā ir ziedmuša nevis plēvspārnis. Galvenā atšķiršanas pazīme, protams, ir spārnu skaits - mušām ir viens spārnu pāris (pakaļspārni reducējušies par nelieliem, vālīšveida izaugumiem - dūcekļiem), bet plēvspārņiem (bitēm, lapsenēm u.c. radījumiem ko ziedmušas parasti mēģina atdarināt) divi spārnu pāri. Protams, dabā varbūt nav pārāk vienkārši tos spārnus saskaitīt (kukaiņi kustas, spārni mēdz būt sakļauti viens virs otra utt.), tāpēc, manuprāt, daudz efektīvāk ir vienkārši iemācīties kā tad tā muša kopumā izskatās (g.k. vēršot uzmanību galvai - ziedmušām ir lielas acis, kas aizņem galvas lielāko daļu un īsi taustekļi. Plēvspārņem parasti otrādi - acis mazākas un taustekļi labi redzami, gari), jo nu... muša izskatās pēc mušas, bet lapsene pēc lapsenes. Ja tām atšķirībām piešaujas, tad tos viltniekus, kas mēģina izlikties par kaut ko bīstamu, atpazīt ir vieglāk par vieglu. Bet atgriežoties pie šīs konkrētās sugas D.profuges, tad tādu redzēju pirmo reizi - iespējams, ka nav tā biežākā suga (bet tas tik tāds minējums). 

Dzelkņmuša Stratiomys chamaeleon

Otra suga, ko beidzot izdevās tā kārtīgi apskatīt un iemūžināt ir arī izmēros samērā palielā dzelkņmuša no Stratiomya ģints. Tā papētot noteicēju, nonācu pie secinājuma, ka laikam jau tā ir biežāk sastopamā suga - S.chamaeleon. Kopumā gan šīs lielās dzelkņmušas esmu redzējis vien dažas reizes un tikai tagad izdevies iegūt daudz maz jēdzīgu foto. Šī suga arī it kā mēģina izlikties par kādu lapseni (izmanto tām raksturīgo melni dzelteno brīdinājuma krāsojumu), bet tomēr tā forma ir pārāk atšķirīga (jo īpaši platais, saplacinātais vēders), lai to tiešām varētu sajaukt ar lapseni. Ja nu vienīgi no attāluma. Interesanti, ka kāpuri, līdzīgi kā vairāku ziedmušu sugu kāpuri, attīstās mitrās vietās - dubļos ūdenstilpju malās, seklās peļķēs, grāvjos utml. Kāpuriem tam ir arī attiecīgs pielāgojums - šaura trubiņa dibengalā ar kuras palīdzību tad tas spēj uzņemt atmosfēras skābekli. Iespējams, ka šajā konkrētajā vietā kāpuri dzīvojuši grāvī, kas gar ceļmalu. 

Rožvabole Cetonia aurata

Rožvabole Protaetia cuprea

Divu biežāk sastopamo rožvaboļu viduskrūšu izauguma formu salīdzinājums

Uz ziediem bez mušām un koksngraužiem, protams, lielā skaitā bija arī rožvaboles. Pie mums ir divas bieži sastopamas sugas - Cetonia aurata un Protaetia cuprea (zināma arī ar nosaukumu Potosia metallica). Tās ir it kā savstarpēji visai viegli atšķiramas sugas - C.aurata no virspuses ir koši zaļā tonī ar mazāku skaitu balto šķērsjoslu, bet P.cuprea segspārni ir vairāk bronzas nokrāsu un baltās šķērsjoslas ir vidēji varāk. Taču abas sugas ir visai mainīga krāsojuma (jo īpaši P.cuprea) un reizēm gadās īpatņi, kurus tomēr tā nevar 100% pēc virspuses pateikt kurai sugai tie pieder - tādos gadījumos neatliek nekas cits kā ņemt vaboli rokās un pētīt tās apakšpusi. Galvenā atšķirība ir viduskrūšu priekšējās malas izaugumam, kas novietojas starp vidējo kāju pāri - Cetonia ģintij tas ir neliels un apaļš gandrīz kā lodīte, bet Protaetia ģintij tas ir lielāks, plakans un ar taisnu priekšējo malu. Ja dabā apskatās un apgriež kādas 5 katras sugas vaboles, tad tā atšķirība kļūst visai labi pamanāma un saprotama. Tā ka patiesībā nekas pārāk sarežģīts - kaut visu kukaiņu noteikšana būtu tik vienkārša... :) 

Gandreņu zilenītis (Eumedonia eumedon)

Purva dzeltenis (Colias palaeno)

Šis konkrētais maršruts g.k. atrodas Ikšķiles novada teritorijā, tāpēc, protams, mazliet centos arī piestrādāt pie šī novada tauriņu saraksta. Kādas dažas jaunas sugas pat arī izdevās atrast - neko jau gan retu, bet arī katras parastās sugas ziņojums Dabasdati.lv būs vērtīgs papildinājums kopējam novada sarakstam. Žēl gan, ka šogad neesmu tomēr īsti saņēmies un veicis kādu izbraucienu uz novadiem, kuros līdz šim ir ziņots mazāks skaits sugu, bet nu neko darīt - vienmēr ir arī nākamais gads!