Škrobīgs prieks

Jā - nu nevaru saprast vai esmu vairāk škrobīgs vai priecīgs par to, ka šodien ieraudzīju mūru samteni (Lasiommata megera)... Škorbīgs tāpēc, ka, kā jau redzams, neizdevās to sakarīgi nobildēt - pamanīju šo apsēžamies, gandrīz piečurāju bikses (par to kāpēc - vēlāk) un mēģināju tik tuvāk. Drošības pēc vienu kadru uztaisīju no attāluma (tas kas ir redzams šiet. Pie tam šis vēl ir izgriezts fragments no bildes) un turpināju klusi tuvoties. Bet tad atlidoja nelietīga klajumspāre un izdomāja apsēsties tieši tur pat, kur sēdēja tauriņš, un... protams tauriņu aizbiedēja. Kā par nelaimi atrados mazdārziņu rajonā, kā rezultātā tauriņš pāris metrus nolidojis veica skaistu manevru pāri viena dārziņa žogam un tur arī pazuda... Atkārtoti mēģinājumi to atrast bija nesekmīgi (pāri žogam gan nelīdu - a varbūt vajadzēja?). Bet kāpēc tad tādas dažādas emocijas par šo gadījumus? Tāpēc, ka šis ir visai (vai pat varētu tiekt - ļoti) rets tauriņš Latvijā! Ja nemaldos tad pie mums šai sugai ir mazāk par 5 atradnēm! Prieks, ka esmu to ieraudzījis, bet riktīgi žēl, ka neizdevās to skaisti nobildēt... jo kas to lai zin, kad es to vēlreiz ieraudzīšu :( Vienīgā iespēja tuvākajā laikā vēlreiz aizbraukt līdz vasarnīcai un to mēģināt nomedīt... Nu jā - 82. tauriņu suga priekš manis.