Beidzot atkal sabiju Kolkā - pirmo reizi pa sazin cik gadiem (ka tik ne visiem 10) neesmu bijis Kolkā vasarā... Neko darīt - visam taču vienmēr pienāk pirmā reize. Šajā apmeklējuma reizē vairāk sanāca nodarboties ar socializēšanos - kā nekā bija šī gada biologu sasaukums sabraucis uz ikgadējo pasākumu "Nakts uz Raga". Tāpēc ne foto, ne putniem šoreiz daudz laika neatlika. Bet vismaz pasēņot tiku - pirmo reizi šogad. Gaileņu (kā jau Kolkā pienākas) bija daudz, trāpījās ar pa kādai baravikai - rezultātā garšīga sēņu mērce ar ko pamieloties. Atpakaļceļā ar ielasījām kaudzi ar lielajām dižsardzenēm (Macrolepiota procera), kas tad arī ir redzama bildē - tiesa no apakšas. Lai arī dižsardzeņu kaudze bija liela un mērcē tās necepām, tomēr tās ātri vien pazuda, kas gan nav nekāds brīnums, jo ir jau arī gana garšīgas svaigā veidā. 
pirmdiena, 2010. gada 6. septembris
Kolkas sēnes
Beidzot atkal sabiju Kolkā - pirmo reizi pa sazin cik gadiem (ka tik ne visiem 10) neesmu bijis Kolkā vasarā... Neko darīt - visam taču vienmēr pienāk pirmā reize. Šajā apmeklējuma reizē vairāk sanāca nodarboties ar socializēšanos - kā nekā bija šī gada biologu sasaukums sabraucis uz ikgadējo pasākumu "Nakts uz Raga". Tāpēc ne foto, ne putniem šoreiz daudz laika neatlika. Bet vismaz pasēņot tiku - pirmo reizi šogad. Gaileņu (kā jau Kolkā pienākas) bija daudz, trāpījās ar pa kādai baravikai - rezultātā garšīga sēņu mērce ar ko pamieloties. Atpakaļceļā ar ielasījām kaudzi ar lielajām dižsardzenēm (Macrolepiota procera), kas tad arī ir redzama bildē - tiesa no apakšas. Lai arī dižsardzeņu kaudze bija liela un mērcē tās necepām, tomēr tās ātri vien pazuda, kas gan nav nekāds brīnums, jo ir jau arī gana garšīgas svaigā veidā. 
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru